atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Racionalitāte
ravenx
Iesūtīts: 2010.08.11 19:58:22
Kas ir racionālais un iracionālais?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.11 19:58:43
Jošs Mulders
[Apzinja un dziiviiba ir] Absoluuti racionaalas lietas. Veel vairaak... apzinja un racionaals ir vienas moneetas divas puses...
Kas tad taadaa gadiijumaa ir iracionaals?
Paskaidroshu savu domu. Vienaa gramaata bija taads ziimeejums - liels vienaadojums 2+2=5, kuraa katrs simbols sastaav no daudziem maziem vienaadojumiem 2+2=4. Doma taada - taa ir analogjija smadzenju darbiibai. Smadzenes dod laukaa iracionaalas lielas, pat ja pamatos (fizika) taas ir peec dazhaam intrepretaacijaam ir racionaalas.
Piemeers, kaapeec arii apzinja nav pilniibaa racionaala: ja apzinjai piemiit briivaa griba, un taa aciimredzmi var izmantot sho briivo gribu un izveeleeties sliktaako, nevis labaako risinaajumu no diviem, tad kaa var runaat par to, ka apzinja ir vienmeer racionaala?

vispirms tomeer dereetu vienoties, kas tiek saprasts ar jeedzienu "Racionaals"
Jaa, davai, definiicijas galdaa
Wikipedia:
rationality is the exercise of reason, a key method used to analyze the data gained through systematically gathered observations
Taatad praata pielietoshana. Iracionalitaate tiek vienkaarshi defineeta no preteejaa, kaa racionalitaates truukums.
Nu luuk - un kur tad konkreeti viena organisma fiziskaas attistiibas procesaa, vai sugas evoluucijas procesaa paraadas praats? Tas ir mehaanisks, pa pusei deterministisks, pa pusei uz varbuutiibaam balstiits process.

Pieejot no citas puses, peec Muldera domaam, probleema kaa redzams ir taa, ka no X nevar attiistiities no taa atshkjiriigs Y.

Vispaar jau tas buus... taa meegjinaashu uzskaitiit
StrawMan, HastyGeneralization, PoisoningWell un veel paariitis sofistisku gaajienu vienaa piegaajienaa.
Neko taadu Mulders nekad nav apgalvojis, taakaa aciimredzot tavs "atspeekojums" ir pret neko...

...
Tad tu piekriiti, ka var attistiities? Kur tad vispaar ir probleema? Tad jau muusu domas sakriit - ka dziiviiba attiistijaas no nedziivaas mateerijas, bet Visums radaas no nekaa.
ravenx
# Labojis ravenx: 2010.08.11 20:02:51
Ctulhu
Pilniigi viss ir racionaals, tb matematiski aprakstaams, bet var kombineejas no varbuutiskaam un determineetaam lietaam/procesiem.

Jošs Mulders
Piemeeram Chaitana skaitlja atrashanas algoritms Nobeli gribi?


Domaats shis?
http://en.wikipedia.org/wiki/Chaitin%27s_constant

Bet, miiljo cilveek, fizikaalajam pasaules uzskatam jau nav nekaadas daljas gar matemaatiskaam konstrukcijaam... Fizikaalisms galu galaa nozimee to, ka aarpus fiziskaas pasaules nekaa nav. "Viss" shajaa gadiijumaa manupraat noziimee "viss, ko var noveerot", nevus "viss, ko var iedomaaties". Apalji kvadraati arii nav aprakstaami, so what?

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.11 21:38:58
Okey, saakaas kaut kaada kustiiba shai virzienaa.

Nu pirmkaart wikipeedijaa teiktais tas nav viss, kas par to teikts... Viselementaaraakais "define:rational" googlee izber sho to interesantu!

# consistent with or based on or using reason; "rational behavior"; "a process of rational inference"; "rational thought"
# intellectual: of or associated with or requiring the use of the mind; "intellectual problems"; "the triumph of the rational over the animal side of man"
# rationality - the state of having good sense and sound judgment; "his rationality may have been impaired"; "he had to rely less on reason than on rousing their emotions"
# rationality - the quality of being consistent with or based on logic

Jesmim veeraa to, ka tu arbitraari izvilki vienu defineejumu par racionaalo, ignoreejot, ka pat wikipeedijas raksts saakaas ar atrunu "The term "rationality" is used differently in different disciplines." Bet okey, vismaz tu defineeji ko tu ar to saproti!

Tezaurus.lv izdod shaadus skaidrojumus (taa ir skaidrojoshaa vaardniica imo)
1. Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
2. Saistīts ar prātu, intelektu, tiem raksturīgs.

Taatad... teikt ka Apzinja ir irracionaala buutu baigais far-strech jo kaareiz apzinja vispaar ir vieniigaa "vide" jeb "freimworks" kuras kontextaa jeedzienam "racionaals" vispaar ir saturs.

Tas ko manupraat tu dari ir afigenna putro racionaalu ar empiirisku. Tas ir ieteiktu iepaziities ar Dekartu (Racionaalisms) un to pashu Njuutonu (Empirisms)... Ne viss racionaalais ir empiirisks, un ne viss empiiriskais ir racionaals...

Protams, racionaalu praatu var izmantot lai sistematizeetu empiiriskus noveerojumus... Bet, piemeeram, matemaatika ir absoluuti racionaala un tai pat laikaa absoluuti neempiiriska, taas pamatpremisas ir apriroas nevis izriet no empiirikas.

Un taadeejaadi... uzskats, ka no haosa var rasties apzinja, kas ir "racionaalaa" buutiibas atshifreejums, ir absurds.

Un arii... atkal... nevajag meegjinaat subjektivizeet lietas... ja TU vai ES kaut ko nesaprotam, tas veel nenoziimee, ka tas ir irracionaals aprirori...

Kaareiz tajaa pashaa wikipeedijaa ir teikums par to, ka racionaala riiciiba ir vislabaakaa un opitmaalaakaa izejot no tajaa laikaa zinaamajiem datiem. Psihologi to sen jau zin, ka normaals cilveeks ikdienaa riikojas paarsvaraa racionaali izejot no sev zinaamajiem datiem... Tev kaa veerotaajam no malas, kas nezin visu to ko zin shis cilveeks, vai zini ko vairaak nekaa zin shis cilveeks, vinja riiciiba var shkjist irracionaala... Tachu lai to izveerteetu pa iistam, jums buutu jaasinhronizee absoluuti visa informaacija kas jums abiem ir

Fizika... redzi tu to meegjini ziimeet kaa racionaalu, taapeec ka fizika jau nav nekas cic, kaa cilveeku apzinjas sistematizeeti (taatad racionalizeeti) kaut kaadi empiiriski noveerojumi... Un tu ljoti gudri izvairiijies no kvantu fizikas, jo kaareiz tie ir noveerojumi kuri nu ljoti gruuti padodaas shai racionalizaacijai... tas var noziimeet gan to, ka praats ir irracionaals, gan to ka varbuut pasaule ir irracionaala... jeb vienkaarshi to, kam piekriitu es, ka fizikji ir saracionalizeejushi kaut ko ne visai pareizi vai nepilniigi... tas ir jaapaarskata kaut kaadas premisas jaaatkaapjas, jaauzzin kas vairaak... un tad uiss buus ok Bet, protams, sheit jebkursh mineejums buus ar dakshaam ziimeets uudenii...

Tad tu piekriiti, ka var attistiities? Kur tad vispaar ir probleema? Tad jau muusu domas sakriit - ka dziiviiba attiistijaas no nedziivaas mateerijas, bet Visums radaas no nekaa.

Nee nepiekriitu... abiogjeneezei nepiekriitu kaut vai taadu racionaalu apsveerumu deelj, kaa IT paaris teoreemas un to pashu objektiivo noveerojumu truukums...

Ne katrs X kas transformeejas par Y kvalificeesies kaa attiistiiba

Uzspridzinaam maaju un no smukas maajas ir chupa ar buuvgruzhiem... no X tapa Y bet taa nav attiistiiba.

Preteejs fenomens bez Apzinjas un Racionaala informaacijas inputa dabaa nav noveerot un nav aprakstaams matemaatiski...

Ibo nosleepums ir informaacijaa... un funkcionaalaa informaacijaa, nevis copy-paste informaacijaa!

*Duksis
# Iesūtīts: 2010.08.11 21:51:48
Svērts un par vieglu esam atzīts...
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.11 22:01:18
ravenx
Bet, miiljo cilveek, fizikaalajam pasaules uzskatam jau nav nekaadas daljas gar matemaatiskaam konstrukcijaam...

Vai tad? Slavenais Perelmana sasniegums, kā arī citas tūkstošgades problēmas, ir nozīmīgas tieši fizikālās pasaules izprašanā.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.08.11 22:18:27
Bik attiistot ravenxa doto wikipeedijas definiiciju, tajaa pashaa peedijaa iemetu aci kas tiek domaats ar "resaon"

Luuk sheit

Reason is a mental faculty found in humans, that is able to generate conclusions from assumptions or premises. In other words, it is amongst other things the means by which rational beings propose (specific) reasons, or explanations of cause and effect. In contrast to reason as an abstract noun, a reason is a consideration which explains or justifies.[1]

Shis ir jaaizprot, lai izprastu racionalitaates definiiciju... Racionaals un "logjisks" ir tuvu staavoshi jeedzieni...

Pagaidaam mums empiiriski noveerojamaas buutnes, kas speej spriest logjiski (taatad racionaali) ir cilveeki. Veel cilveeki ir radiijushi visaadus daiktus - datorus - kas var mazaakaa meeraa arii veikt logjiskas operaacijas... tobish no premisaam peec predefineetaam metodeem ieguut kaut kaadus racionaalus rezultaatus...

Taapeec pat shiis definiicijas kontextaa mana premisa staav... racionaala "daikta" ceelonis ir ne mazaak racionaals praats

Nav ne mazaakaa pamata uzskatiit, ka piemeram, dziiviibas un apzinjas tai skaitaa rashanaas vareetu buut spontaana no irracionaala haosa...

Luuk un shajaa "reason" aprakstaa paraadaas "assumptions" un "premises"... kas savukaart, ja peetiisim, ir nekas cits kaa par patiesiem pasludinaatas "unjustified" apgalvojumi... Shaadi baazes apgalvojumi un pamatjeedzieni ir absoluuti visaas uzskatu sisteemaas, visaas axiomaatiskajaas sisteemaas, visur tur, kur ir apgalvojumi... gan materiaalismaa, gan naturaalismaa, gan ideaalismaa, gan fenomenaalismaa, gan religjijaas un pat ateisms staav uz pienjemtaam un ticiibaa vien pamatotaam premisaam, kuras ir vienkaarshi "pienjemtas" par patiesaam bez iespeejas taas pamatot tajaa uzskatu sisteemaa, kur taas ir axiomas. Taapeec visi "shis uzskats ir BS" parasti veic sho veerteejumu izejot no citas uzskatu sisteemas, nevis no taas kuraa shii axioma staav.

Taadeejaadi racionaals spriedums var buut un palikt joprojaam racionaals un tai pat laikaa divi racionaali spriedumi var gjenereet atshkjiriigas atbildes, izejot no atshkjiriigaam premisaam...

Savukaart "premisas" peec savas buutiibas un definiicijas nav pamatojamas ar citaam premisaam vai axiomaam... Sheit muusu lasiitaajiem dereetu iepaziities ar epi-stimologjiju un ko taa saka par zinaashanaam, apgalvojumu pamatojamiibu, empiirismu, racionalitaati etc.

ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.11 22:26:57
Un taadeejaadi... uzskats, ka no haosa var rasties apzinja, kas ir "racionaalaa" buutiibas atshifreejums, ir absurds.
Ja pirms shii teikuma bija kaut kaads pamatojums, tad es to nepamaniiju. D

apzinja vispaar ir vieniigaa "vide" jeb "freimworks" kuras kontextaa jeedzienam "racionaals" vispaar ir saturs.
Nee. Kaapeec formaalu sisteemu uzvediiba arii nevar buut racionaala?

Bet, piemeeram, matemaatika ir absoluuti racionaala un tai pat laikaa absoluuti neempiiriska, taas pamatpremisas ir apriroas nevis izriet no empiirikas.
Peedeejaa laikaa arvien vairaak sliecos uzskatiit, ka matemaatikas pamati - logjika utml. ir empiiriski pamatoti. Citaadi kaa mees maaceetu izveeleeties "pareizaas" (t.i. piemeerotakaas) aksiomas?

Psihologi to sen jau zin, ka normaals cilveeks ikdienaa riikojas paarsvaraa racionaali izejot no sev zinaamajiem datiem..
Cilveeku uzvediiba notuiekti nav racionaala, ja piekriitam (uz ko es neuzstaaju), ka racionalitaate ir uzvediiba saskanjaa ar klasiskaas logjiikas aksiomaam, Ir n-tie piemeeri, kad cilveeki tic pretruniigaam lietaam. Vinji vienkaarshi liidz taam pretrunaam savaas uzskatu sisteemaas nav aizdomaajushies.

Preteejs fenomens bez Apzinjas un Racionaala informaacijas inputa dabaa nav noveerot un nav aprakstaams matemaatiski...
Kas tieshi ir preteejs? Piemeeram, vielas kristalizeeshanaas, ir zinaamaa meeraa preteejs process. No haotiskaam uudens molekulaam rodas struktureets ledus kristaalrezhgjis. Un tas viss notiek kad energjiju nevis pievada, bet gan njem nost (atdzesee)....
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.11 22:28:01
Mārtiņš
Vai tad? Slavenais Perelmana sasniegums, kā arī citas tūkstošgades problēmas, ir nozīmīgas tieši fizikālās pasaules izprašanā.
Matemaatika apraksta fizisko pasauli, nevis ir dalja no taas.
Fiziskajaa pasaulee nekur "skaitli 2" neatradiisi...
ravenx
# Labojis ravenx: 2010.08.11 22:33:24
Jošs Mulders
Veel cilveeki ir radiijushi visaadus daiktus - datorus - kas var mazaakaa meeraa arii veikt logjiskas operaacijas... tobish no premisaam peec predefineetaam metodeem ieguut kaut kaadus racionaalus rezultaatus...

Taapeec pat shiis definiicijas kontextaa mana premisa staav... racionaala "daikta" ceelonis ir ne mazaak racionaals praats


Gjeneetiskie algoritmi, neironu tiikli - mashiinmaaciishanaas kontekstaa, kaut ko izsaka?

Shaadi baazes apgalvojumi un pamatjeedzieni ir absoluuti visaas uzskatu sisteemaas, visaas axiomaatiskajaas sisteemaas, visur tur, kur ir apgalvojumi.
Jaa, pret to jau neviens neiebilst.
Case in point - solipsisms. Nekaadi to falsificeet nav iespeejams.

Tikai premisas var buut njemtas vai nu no fiziskaa Visuma uzbuuves principiem, vai arii no LALĀZEMES. Solipsisma gadiijumā izpildaas otrais variants.

(Jaa, es zinu, ka te jau ir sleepts pienjmeemus, ka mees zinam fiziskaa Visuma uzbuuvi... Bet, ja godiigi, tad vai kaads par to speej shaubiities? Kurshs godiigi shaubaa par to, ka izlecot no sestaa staava vinjsh nokritiis un sasitiisies?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.11 22:39:44
Ja pirms shii teikuma bija kaut kaads pamatojums, tad es to nepamaniiju.

Pamatojums ir tevis pasha (pat ne manis papildinaatajaas) definiicijaas... Racionalitaate ir "faculty of reason" Taa kaa reason nav tapis noveerot bez Apzinjas existences... tad Racionaalais bez Apzinjas nepastaav... Taatad... lai dajebkas vareetu buut racionaals ir jaabuut Apzinjai, kas noziimee... ka Apzinja ir Racionalitaates buutiiba!

Bet ja tu uzskati, ka Apzinja nav Racionaala, tad KAA tu vari zinaat kas IR racionaals... jo vieniigais ko tu vari lietot lietu racionalitaates meeriishanaa ir shis "reason", kas ir tavas Apzinjas darbs... Ja Apzinja ir irracionaala, tad "reason" ir irracionaals un tu pat nevari noteikt un pat domaat neko "racionaalu" Taakaa taa ir logjiska pretruna, mees ieguustam vienkaarshu patiesiibu - Racionaalais izriet no Apzinjas... Bet taa kaa mees zinaam, ka cilveeku apzinja nav pastaaveejusi muuzhiigi... mums ir legjitiims jautaajms, kas ir shiis Apzinjas ceelonis... un taatad shis ceelonis ir vai nu irracionaals haoss... vai racionaala Apzinja... Shobriid noveerojumi liecina, ka dajebkas racionaals var rasties tikai no apriori racionaalas Apzinjas! No apriori haosa Racionaalas lietas rodamies nav noveerotas

Nee. Kaapeec formaalu sisteemu uzvediiba arii nevar buut racionaala?

Var tikai, formaalas sistemeas nerodas haosaa Taatad formaalu sisteemu ceelonis ir racionaals.

Peedeejaa laikaa arvien vairaak sliecos uzskatiit, ka matemaatikas pamati - logjika utml. ir empiiriski pamatoti. Citaadi kaa mees maaceetu izveeleeties "pareizaas" (t.i. piemeerotakaas) aksiomas?

Tur tas prikols, ka axiomas neizveelas balstoties empiirismaa. Piemeram, vari empiirsiki pieraadiit logjisku axiomu, ka nekas nevar existeet un neexisteet vienlaiciigi? Vari empiiriski pieraadiit identitaates likumu? Vari empiiriski pieraadiit logjiku pashu neizmantojot logjiku (jo tad sanaaktu ciklika, kas ir logjiska kljuuda)
Logjika balstaas aprioros praata un apzinjas likumos, kas nav empiiriski... jeb pareizaak sakot - tie ir apriori.

Cilveeku uzvediiba notuiekti nav racionaala, ja piekriitam (uz ko es neuzstaaju), ka racionalitaate ir uzvediiba saskanjaa ar klasiskaas logjiikas aksiomaam
Bet nepiekriitam jau... Cilveek riikojas izejot no savaam premisaam un savas informaacijas, taatad shiis axiomas vinjiem IR, tikai taas nav tavas Taapeec tev - ar citaam axiomaam - tas var shkjist irracionaali, bet racionaalajam pietiek, ka existee axiomas un existee logjisks izvedums no shiim axiomaam! Taads paarsvaraa visiem cilveekiem ir.

, Ir n-tie piemeeri, kad cilveeki tic pretruniigaam lietaam. Vinji vienkaarshi liidz taam pretrunaam savaas uzskatu sisteemaas nav aizdomaajushies.
Pareizi, taatad vinji domaa pretrunas izejot no esoshaas infas, kad vinjiem ievada jaunu infu, vinji iespeejams maina domaashanu... bet biezhaak notiek elemetnaara lieta - jaunaa infa tiek noraidiita, jo taa bojaa esoshos secinaajumus kas jau ir kljuvushi par lemmaam! Cilveeki necenshas dekonstrueet to pie kaa ir pieradushi bez buutiska pamatojuma to dariit... vinji taatad riikojas gana racionaali... izejot no zinaamaa...

Kas tieshi ir preteejs? Piemeeram, vielas kristalizeeshanaas, ir zinaamaa meeraa preteejs process.
Nope... faazu paareja, uz aareejaas entropijas reekjina! Informaacijas daudzums nepalielinaas...

Kristaala Kalmogorova sarezhtjiitiiba ir ljoti maza A funkcionaalaa sarezhgjiitiba - vispaar nekaada!
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.12 01:20:10
ravenx
Matemaatika apraksta fizisko pasauli, nevis ir dalja no taas.
Fiziskajaa pasaulee nekur "skaitli 2" neatradiisi...


Jā un nē. Matemātika kā zinātnes disciplīna, protams, apraksta.
Matemātika kā pasaules likumsakarība, ir šīs pasaules daļa, definē to.
Nav atrasts ne tikai skaitlis "2", arī daudz cits nav konstatēts, bet gan tikai tā sekas (tā pati masas elementārdaļiņa).
IT sfēra (programmatūra) - pēc tavas loģikas fizikāli arī nepastāv, bet tā darbojas
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:02:42
Jošs Mulders
uzskats, ka no haosa var rasties apzinja, kas ir "racionaalaa" buutiibas atshifreejums, ir absurds.

Bet vai tad kāds saka, ka sākumā bija haoss, juceklis, iracionālais? Nē, saka, ka bija likumi, dabas likumi. Kā, piem, gravitāciijas likums. Un ar tiem likumiem pietika, lai pamazām rastos apziņa. Neviens tos likumus neradīja, tie bija vienmēr.

Vispār, pat haosā ir kārtība, sk. haosa teoriju.
Man pat patreiz liekas, ka īstas iracionalitātes nemaz nav. Ja nu tikai, mākslīga, kā lēmumu pieņemšana metot kauliņus.
Pat vājprātīgais, kuram galvā kaut kas nojūdzies, savās iespēju robežās cenšas būt racionāls.

Vari iedot kādus iracionālā piemērus?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:17:55
Bet vai tad kāds saka, ka sākumā bija haoss, juceklis, iracionālais? Nē, saka, ka bija likumi, dabas likumi. Kā, piem, gravitāciijas likums. Un ar tiem likumiem pietika, lai pamazām rastos apziņa. Neviens tos likumus neradīja, tie bija vienmēr.

Evoluucijas Teorija apgalvo, ka dziiviibas (taatad arii apzinjas) rashanaas ceelonis ir spontaani procesi mateerijaa bez meerkja un plaana. Protams, ka meerkjis un plaans ir Apznjas un Racionalitaates jeedzieni, kuri nevar piemist mateerijai.

Arii dziivnieki un kukainji tuseejas, tachu vinjus nekvalificee kaa racionaalas buutnes Taatad "bija likumi" nav pietiekams (bet ir nepiecieshams) nosaciijums racionalitaatei... Es shobriid pat neesmu izkaapis aarpus ravenx dotaas wikipeedijas definiicijas, tikai es uzstaaju, ka no shiis definiicijas netiek ignoreets tas viens buutiskais vaardinjsh "reason".

Ja mees apgalvojam, ka shis "reason" piemiit kosmosam/mateerijai etc. tad mums ir case... un tas pavelk uz kaut kaadas formas teismu. Tachu tieshi shii "reason" neesamiiba tiek uzskatiita par materiaalisma buutisko zajavu, un tomeer tiek apgalvots, ka bez "reason" materiaalais visums speej produceet "reason" <- luuk shii paareja man nav aciimredzama un es pagaidaam to uzskatu par irracionaalu. Jo ja kaadai lietai truukst "reason" taa neva rbuut racionaala. Jo "rationality is excersise of reason...." Ja "reason" nav, tad nevar buut "excersise of reason"

Shii definiicija (kurai es nemaz pilnibiaa nepiekriitu) tomeer pasaka ka "reason" ir racionaalaa un racionalitaates buutiiba, kas bij arii principaa galvenais iemesls, kaapeec es jau ieprieksh striideejos ar Gnid un ravenx par racionaalo un kaapeec ravenx sho striidu uzsaaka.

Taatad...

buutiskais jautaajums, pirmkaart, jau prieksh ravenx - Vai "reason" ir nepieciehsams nosaciijums lai buutu racionalitaate"? Citiem vaardiem, vai ravenx joprojaam pastaav uz vinja pasha doto Wikipeedijas definiiciju?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:20:38
Mārtiņš
IT sfēra (programmatūra) - pēc tavas loģikas fizikāli arī nepastāv, bet tā darbojas
Nav tiesa. Progrmmatūra strādā tikai tad, kad ir ieviesta fizikālā līmenī un faktiski ar elektriski lādētiem kondiķiem un eletriski vadāmiem ventiļiem veido predefinētu sptrostu/slūžu tīklu iekšā-ārā plūstošai elektriskajai strāvai.
programma uzrakstīta uz papīra, salikta glītā mapītē, guļot uz plauktiņa neko nav spējīga vairāk, kā vienreiz nejauši atkārtot Ņūtona ābola izlēcienu.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:24:58
Jošs Mulders
kā tu domā - ja bērns pēc dzimšanas tiks ievietots mucā un pa spundi barots (nu, vai jebkurš cits, humānāks analogs - liela telpa, noslēgta dārza teritorija) un netiks nekādi socializēts - vai viņam būs apziņa, saprāts? ja jā -kapēc, ja nē - arī KĀPĒC?

Un tu tā arī neatbildēji uz jautājumu - ja bērns tiks ieņemts un piedzims 2 pastāvīgi komā gulošiem vecākiem - kā viņam būs ar apziņu un saprātu? Ņemot vērā 2 dažādus variantus - bērnu audzina audžuvecāki un bērnu audzina mucā?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:30:18
Gjeneetiskie algoritmi, neironu tiikli - mashiinmaaciishanaas kontekstaa, kaut ko izsaka?

Izsaka... Nekad muuzhaa neesmu redzeejis nevienu gjeneetisko algoritmu, kas buutu radies datora atminjaa uzlaizhot tam kaut kaadu spontaanu sholastisku procesu. Visu gjeneetisko algoritmu autori ir racionaalas buutnes.
Taalaak... gjeneetiskie algoritmi ir tikai veel viena "search algoritmu" klase, kura ir pakljauta tiem pashiem noteikumiem un ierobezhojumiem kaadi piemiit absoluuti visiem search algoritmiem.
Search algoritmi performee labi tieshi taa iemesla deelj, ka tajos ir ielikta domain informaacija. Citiem vaardiem, algoritms performee labi tad un tikai tad, ja to pielieto konkreetam domeinam. IT teoreemas pieraada, ka jebkuram search algoritmam existee taada ievaddatu kopa, uz kuru shis algoritma sarezhtjiitiiba reduceejas uz n^2 sarezhtjiitiibu.

Gjeneetiskajiem algoritmiem ir buutiska lieta, tie nespeej paarleekt paari "lokaalajam optimumam" un vinji tendeeti atrast "diezgan labu" nevis "labaako" risinaajumu...

Gjeneetiskie algoritmi arii nerada jaunu funkcionaalo informaaciju, bet gan vienkaarshi atrod milziigaa veertiibu laukaa taadu apakshkopu, kas atbilst (atbilstiibas funkcija nav random, bet to programmee racionaala apziniiga buutne) kaadam predefineetam kriteerijam, kuru ARII programmee racionaala buutne.

Citiem vaardiem... tas ko dara gjeneetiskie algoritmi ir - meegjina mekleet no esoshajiem resursiem kaa uzbuuveet jau ieprieksh predefineetu un konkreetiem kriteerijiem atbilstoshu kopu... Shis algoritms tev saluuziis, ja arii "target set" un "fitness function" buus pakljauta tiem pashiem holastiskajiem procesiem, kuriem tiek pakljauta saakuma kopa.
Kas interesanti, gjeneetiski algoritmi nevar produceet nereduceejami komplexu sisteemu.

Veel kas... atteiciibaa uz dziiviibu, ja to noreducee uz gjeneetisku algoritmu... tad gjeneetiskam algoritmam buutu jaaspeej no viena jeegpilna staasta (jo ne visas burtu kombinaacijas ir jeegpilnas - dziivotspeejiigas) ar random paliidziibu paartaisiit uz citu jeegpilnu textu pietam taa, ka katra jaunaa "kopa" ARII ir jeegpilns texts, jo lidizko texts ir bezjeedziigs vai taajaa ir kaut vai bezjeedziigi fragmenti, tad reaalajaa pasaulee tas noziimee "organisms mirst"... Gjeneetiskie algoritmi ir nosaukti tikai kaa gjeneetiskie algoritmi, tikai ar iisto gjeneetiku tiem sakars ir ljoooti attaals!

Neironu tiikli atkal... Nekad nav naacies noveerot nevienu neironu tiiklu rodamies spontaani datoros, bet tos visu kazuaalais ceelonis ir racionaala buutne

Taakaa... kaa jau esmu teicis - abiogjeneeze ir irracionaala!

Lai saaktu darboties neironu tiikli, gjeneetiskie algoritmi ir jaauzkaapj ieksh Mount Improbable - tobish jaapaarlec shis nedziivs-dziivs bezdibenis... Vieniigais (!!!!) empiiriskais noveerojamais process, kad kaut kas taads (pilniibaa joprojaam nav, bet vismaz idejiski) var notikt ir - ja sho bezdibeni aizpilda Apzinja... tikai Racionaala Buutne uz doto momentu ir vieniigais (!!!!) zinaamais kazuaalais ceelonis kad no haotiskas datoratminjas formaata taa tiek sakaartota taa, ka speej veikt shos gjeneetiskos algoritmus un neironu tiiklus darbinaat.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:30:49
Jošs Mulders
starp citu - piekrītu Duksim. Racionāls un irracionāls, lai ko tas nozīmētu - ir tattiecināms tikai un vienīgi uz cilvēku, ij cilvēka saprāta kontekstā. Mēģinājums savu, antropomorfo kontekstu uztiept laukakmenim vai visam Visumam, ir plānprātīgi pēc savas būtības.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:32:36
Jošs Mulders

Nekad muuzhaa neesmu redzeejis nevienu gjeneetisko algoritmu, kas buutu radies datora atminjaa uzlaizhot tam kaut kaadu spontaanu sholastisku procesu.

kā mēs sen zinām - nespēja novērot liecina par nespēju novērot, nevis par parādības vai procesa neesamību.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:34:24
masiks, NU bet ko tad es saku...

Mateerija PAT potenciaali apziniigaa buutnee visticamaak nepashorganizeesies par apzinju un racionaalu buutni... Taatad... lai mateeriju (PAT beernaa) sakaartotu taa, ka to var kvalificeet par apzinju, ir vjaadziigs kas... pareizi APZINJAS input

Mana atbiolde tiesha... visticamaak beerns viens pats nesasniegs iipashi augstu liimeni... iespeejams ljoti primitiivi... Taatad... bez Apzinjas Inputa apzinja neradiisies...

Tas ko apgalvo ateisti, ka apzinja var taa ne tikai rasties, be ttaa var rasties pat no uudenjrazha, kas ievietots mucaa un pat netiek barots pa spundi

Par programmu datoraa... Atkal, tas ka taa nepaarkaapj fizikas likumus neko nepasaka par taas kazuaalo ceeloni... Shaadas programmas nerodaas TIKAI darbojoties fizikas likumiem... liidz shim programmu kazuaalais ceelonis ir Apzinja... Iespeejms jau existee progzas, kas gjeneree citas no sevis atshkjiriigas progzas, bet galu beigaas shiis kjeediites saakumaa ir Apzinja... nevis haoss, spontanitaate, sholastiski un entropiski speeki... lai arii fizikaali

Fizika nav pietiekamais, bet tikai nepiecieshamais nosaciijums lai existeetu dziiviiba un apzinja taa kaa mees to paziistam!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 09:37:16
starp citu - piekrītu Duksim. Racionāls un irracionāls, lai ko tas nozīmētu - ir tattiecināms tikai un vienīgi uz cilvēku, ij cilvēka saprāta kontekstā. Mēģinājums savu, antropomorfo kontekstu uztiept laukakmenim vai visam Visumam, ir plānprātīgi pēc savas būtības.

Nu bet es nepiekriitu!

Jo shaadi tu atkal iekriiti pats savaa slazdaa, pazinjodams, ka bez Cilveeka principaa nevar existeet apziniigas buutnes... citiem vaardiem, tu pasaki ka visi tie, kas ar AI nodarbojas bodarbojas ar fufeli!

Pagaidaam es neredzu iemeslu, kaapeec mums buutu jaaizsleedz jebkuras citas apziniigas un racionaalas buutnes iespeejamiiba principaa - atshkjiriiga no cilveeka!
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 116 , pavisam kopa bijuši: 34343