atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem PB un luterāņu atšķirības mācībā
Rausītis
Iesūtīts: 2010.08.10 12:48:27
par atšķirībām starp RKB un luterāņiem ir daudz sarakstīts, bet vai kāds varētu uzskaitīt acīmredzamākās starp PB un luterāņiem?
Dažreiz komentāros tiek pieminēts, ka PB ir spēcīgs ikonās balstīts misticisms, bet citreiz atkal teikts, ka viņi ir kā austrumu luterāņi. Varbūt kāds zina būtiskākās atšķirības.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
saburs [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.10 13:33:46
pich_ ne visi liek uzsvaru uz rakstīto vārdu - da i viduslaiku cilvjiem bildes, krāsas, vīraks, baznīcu iekārtojums daudz vairāk ko izteica, ienākot no savas necilās mājeles baznīcā.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.10 13:39:56
indriķis (labs)
Varētu būt, ka latviešu pareizticīgie veido tā kā savu varbūt vārdos nenosauktu kopienu. Tagad jau būs kāds pulciņš no latviešiem, kurus labi pazīstam. Nav jau pārāk sen Mūsu Guntis aizgāja pie viņiem. Un cik sapratu no intervijām, tad tieši mēklējot kristietībai autentisko, liturģisko, sakramentālo un mistisko.
pich_
# Iesūtīts: 2010.08.10 13:41:44
saburs [134.2.186.10]

varbūt tas ir jūdaisma mantojums, kad Dievu varēja pielūgt tikai tempļos, līdz ar to tās bija ļoti īpašas vietas, un tām bija obligātas šīs atšķirības zīmes, salīdzinot ar parasto ļaužu mītnēm?
Šerpais Ancis
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.08.10 13:45:53
indriķis (labs)
"Es domāju, ka lasot labus pareizticīgo autorus ( atšķirībā no Romas katoļu autoriem, kuri nepavelk līdz labam luterānim ), luterānis var garīgi bagātināties." - tas tiešām tiesa! Pie tam ĻOTI bagātināties.

"Svētdarīšanu viņi sauc par teozi, dievišķošanos." - liekas, ka prezīcāk būtu ne svētdarīšanu, bet svēttapšanu, kas ir ticības ceļa augstākā pakāpe.

Krievijas PB pēc sava gara ir kas stipri atšķirīgāks no citām PB. Piemēram, palūkojiet, kā Lieldienas svin nekrievijas ortodoksi - ar kādām arī uz āru paustām gavilēm, pat ar salūtu (!)! Toties - būsim objektīvi - kādi svētie ir Krievijas PB! Dievu nevar iegrožot kaut kādos rāmjos, tāpat kā patiesu svētumu.

Konvertējoties PB, jāsaprot, ka vidusmēra ortodokss nav tāds kā svēto dzīvju aprakstos, ikdienas aina ir stipri bēdīga - kaut gan kurā konfesijā trūkst remdeno un neko nezinošo?

Par atšķirībām pārāk daudz nedomāju, jo ņemu no PB to labumu, ar ko tā bagāta - svēto piemērus un pamācības, askēzes mācību, man arī ļoti patīk ortodoksu dziedājumi.

Par greznību Dievnamos - varbūt domāju ideāli, bet tas tamdēļ, ka Dievam tiek atdots labākais, un greznība Dievnamā nav pretrunā ar stingru askēzi ikdienā.

Svēto un ikonu kults? - "kultam" ikdienas praksē tāda nelāga piegarša, kas automātiski iekrāso arī šo vārdu salikumu. Nesaucu to par kultu, bet pilnīgi dabisku un normālu ticības praksi.

Un ja vajadzētu tā īsumā pr atšķirībām, tad redzu to tā - mēs, luterāņi, visbiežāk esam garīgi slinki un nolaidīgi, nereti attaisnodamies, ka Kristus mūsu dēļ visu padarījis un pašiem tā īsti nekas nav jādara. Nopietni ortodoksi (tai ideālākā variantā) ir virzīti uz stingru svētdzīvi un sevis sišanu krustā. Un tas nebūt neizslēdz ļoti gaišu un priecīgu attieksmi pret dzīvi!

indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.10 13:47:46
Baznīcu greznībai nav nekāda vaina, galvenais, lai tā nav bezgaumīga.
Savā ziņā dievnamu izgreznošana ir tā pati pielūgsme.
Tagadējo baznīcu interjera vienkāršības galvenais iemesls, manuprāt, ir - elementārs naudas trūkums.
Šerpais ancis
Svētdarīšana un svēttapšana ir sinonīmi, pirmajā uzsvars uz darītāju - Dievu, otrajā uz saņēmēju - cilvēku.
Pareizi praktizēta ikonu un svēto godināšana nebūtu nekas nosodāms.
Pareizi, es domāju, caur Reformācijas atkal sakārtotajiem akcentiem un prioritātēm, kas ir kas - Kas ir Dieva Dēls un kas ir svētie, nenovirzoties atpakaļ tautas dievbijības ēnas pusē.
Arī labi svēto dzīves apraksti nav nekas cits kā svētīga bauslības un Evaņģēlija pasludināšana ticīgajam.
Šerpais Ancis
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.08.10 13:50:24
indriķis (labs)
Tagadējo baznīcu interjera vienkāršības galvenais iemesls, manuprāt, ir - elementārs naudas trūkums.
- daļēji var piekrist, kaut gan, manuprāt, patiesībā tā ir domāšanas un attieksmes izmaiņa - ja parādās lieka (vai vispār) naudiņa, tad to drīzāk izlietos savām vajadzībām, ne nesīs uz Dievnamu Un - nav taču vajadzīga nekāda ārēja atribūtika, svarīgi, kas sirdī.
bitukas
# Labojis bitukas: 2010.08.10 13:50:43
Galvenā atšķirība ir Svētās Trīsvienības savstarpējās "hierarhijas" izpratnē.
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.08.10 13:53:48
bitukas
Jā, PB par Sv.G. Nīkajas Ticības Apliecībā saka - "Kas no Tēva iziet" (ne no Tēva un Dēla)
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.10 13:56:24
Par tām "izpratnēm" , tās tomēr kultūrnosacītas. Kopš viena brīža Austrumu un Rietumu baznīcu domāšana attīstījusies salīdzinošā izolācijā.
Nesen viens pareizticīgo priesteris skaidroja Austrumu un Rietumu pestīšanas koncepcijas un uzsvēra to būtisko atšķirību.
Es gan nobrīnījos , kur te lielā atšķirība, vien divi savstarpēji papildinoši koncepti. Bet te laikam parādījās mana luteriskā paradoksālā domāšana.
Viņš vēl teica, ka ja Lutera laikos Austrumos būtu atradies Luteram līdzvērtīgs teologs, mēs luterāņi tagad būtu pareizticīgie.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2010.08.10 14:08:20
bitukas
Galvenā atšķirība ir Svētās Trīsvienības savstarpējās "hierarhijas" izpratnē.
Intereses pēc, cik mēs paši šim jautājumam piešķiram lielu nozīmi? Nenoliedzami Baznīcas vēsturē ne tikai skaldījuši matus, bet trenkājuši viens otru kā pēdējos.

Jautājums - vai tas nav labāk, ja šodien vairāk mēģina tomēr saskatīt ticības pamatpatiesībās nevis savstarpēji izslēdzošo, bet ietverošo. Jo dažas lielās / augstās ticības pamatpatiesības bieži vien vairāk jau ir liekamas sadaļā pie meditācijas un apceres. Vienīgi, kā kurā brīdī un cik bibliski izsvērti saliek akcentus.

Jā, tas ko saka Indriķis (labs).
bitukas
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:20:00
Jautājums bija par atšķirību, nevis tās nozīmi
Rausītis
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:30:19
manis pēc varat gan par atšķirīgo, gan par līdzīgo. sākot ar vienu var nonākt secinājumos pie otra. galvenais vairāk informācijas

Intereses pēc palasīju Dišlera interviju apollo. Kkkā tie viņa argumenti par aiziešanu no luteriskās baznīcas šķita ļoti virspusēji un ne pēc būtības. un tieši tādi paši šķita argumenti par labu PB.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:33:35
Varbūt, ka kļūdos, bet būtiska atšķirība šķiet sakrālās un profānās telpas izjūtā. Pareizticīgo domāšanai, šķiet, raksturīgs diezgan `teritoriāls` redzējums, kamēr luterāņiem laikam pierastāka pieķeršanās Kristus apsolījumiem, ne vietai.
Tas tā, domājot par dievkalpojumu, kazuāliju norises vietām uttt.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:34:10
Rausīt , manuprāt, Dišlera un Co. gadījumā runa vairāk gāja par Kristīgās Akadēmijas identitātes, respektīvi, auditorijas meklējumiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:36:01
Rausītis
Varbūt reizēm cilvēku rīcībā iemesli un iegansti nav tik viegli izšķirami?
Paulus
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:44:34
Nav man ļoti plašas zināšanas par PB, bet vai nav tā, ka viņi nepraktizē vai ļoti maz praktizē t.s. individuālo, kluso, sirds lūgšanu? Nu, cik dzirdēts, tad pareizticīgie batjuškas tādu lūģanu veidu nosoda, kas zina, kurā mirklī tevi lūgšanā vadot besi utt. Labāk lūgties "no grāmatas".
Mani, ja es domātu par konvertēšanos pareizticībā, tieši šī tā teikt ar saviem vārdiem teiktas personīgās lūgšanas neesamība atturētu no šīs baznīcas, jo tieši šāda individuāla ikdienas sirds lūgšana ir viens no manas ticības dzīves pamatiem. Nu un protams, cik zinu, tad pareizticīgie pat nepieļauj domu, ka Dievu varētu slavēt arī mūsdienīgas mūzikas pavadībā un kur nu vēl lūgšanu grupas.
Palabojiet, ja es kļūdos
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:50:32
Vispār jau viņiem lūgšana lajiem ir galvenais dievbijības veids.
Varbūt, ka iekšējā viņu tradīcijā nav izplatīta, bet ar saviem vārdiem teikta, domāju, ir gan.
Paulus
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:52:05
indriķis (labs)
Ok, paldies, tad varbūt esmu guvis neprecīzu info
Rausītis
# Iesūtīts: 2010.08.10 14:52:34
Aivars
mani tikai par tik par cik interesēja cilvēka viedoklis, kuram vajadzētu būt labi noformulētam, bez sīkākas ziņķāres par detaļām. un vēl tāpēc, ka zinu, ka šis piemērs noteikti tiks pieminēts kā arguments.
Paulus
# Iesūtīts: 2010.08.10 15:00:52
Nesen lasīju interviju ar kādu slavenu krievu aktrisi. Viņa jaunībā daudz dzīvojusi grēkā - aborti, laulības šķiršanas utt. Tagad atgriezies pie ticības un ir ļoti ticīga. Visai intervijai cauri vijās viens motīvs - kā gan Dievs man grēciniecei varēs piedod manus briesmīgos grēkus. Tādēļ viņa vēlas, lai Dievs viņu soda jau tagad - ar slimībām, grūtībām, problēmām. Viņas sapnis ir tieši mirt mocībās. Kā šķita, ne tik daudz ticības vārdā, bet ar šīm mokām cerot saņemt Dieva piedošanu. Lasot mani nepameta doma, ka viņa īsti netic/šaubās par Dieva spēju piedot, ka Kristus pie Krusta ir pacēlis visus viņas grēkus un atgriežoties pie Kristus, viņa ir jauns radījums, visi viņas grēki ir piedoti, kā Rakstos teikts: Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.
Protams, es labi zinu austrumu kristiešu akcentu uz askēzi
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 85 , pavisam kopa bijuši: 33109