incognito 
|
Iesūtīts:
2010.08.03 20:15:32
Ko? |
|
Pavasara balss  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 21:06:29
incognito
Varbūt jautājumu vajadzēja noformulēt citādi - Ko jūs, kristieši, darījāt ka Dievs jums atklājās?
Varbūt varam teikt tā: Dievs runāja, skubināja mani, un es atsaucos. Varēju arī pagriezt muguru un neatsaukties. Tā ir mūsu brīvība, ko Dievs, mūs respektējost, mums dod. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 21:11:38
Gnidrologs
Padzīvo skaidrā un neesi tik aizņemts ar sevi! Varbūt nav tas ieteikums, ko gaidīji, bet ... varētu nostrādāt, ja reiz uzprasījies  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.03 21:17:04
Gnidrologs
Galvenais turpini censties! |
incognito |
# Labojis incognito: 2010.08.03 21:27:16
Drīzāk jau jautājums būtu, kā tas izpaudās, kad Dievs uz Balsi runāja un skubināja. Rakstos mēs lasām visādus veidus kā Dievs runā - no liesmojoša ērkšķu krūma, kā gaisma un balss uz Damaskas ceļa, kā balss miegā neatceros Samuēlim vai Ēlim. Tie visi ir diezgan nepārprotami.
Te no portāla ļautiņiem tikai Papucs atklāti atzīst, ka dzirdējis balsi, kas ar viņu runā. Tā gadās. |
Pavasara balss |
# Labojis Pavasara balss: 2010.08.03 21:48:09
incognito
Nē, tāda iekšēja sajūta, ka ir vēl kaut kas vairāk. Tāds iekšējs nemiers, ka šis vēl nav viss. Ka ir, kā dēl mēs dzīvojam, kādēļ es dzīvoju, kādāļ ir vērts dzīvot.
Tās atbildes esmu saņēmusi. Esmu ieguvusi to iekšējo mieru, kas nebalstās manās emocijās vai apkārtējos notikumos.
Es zinu, KAM es piederu, es zinu, kas ar mani notiks, un kurp es došos, kad šī dzīve beigsies. Tā nav pašsuģestija, bet dziļa iekšēja pārliecība.
Kā Bībelē rakstīts, Dievs devis mums sirdī savu Svētā Gara ķīlu. Tātad - drošību, garantiju.
Pie kam, Dievs mēdz pilnīgi šokējoši kādreiz uzrunāt, piem., dievkalpojumā sprediķī ar kādu domu vai frāzi, kas precīzi trāpa to, ar ko tu domās cīnies. Tieši tev personīgi. Vai Bībeli lasot, kāda vieta uzrunā taisni tevi pilnīgi jaunā skatījumā, tavā situācijā. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:08:17
Iisti neko nedariiju...
Hmmm jeb teixim taa - domaaju  Un izdomaaju... |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:21:36
"Kas cilvēkam jādara, lai Dievs viņam atklātos?"
Cilvēks neko nevar darīt, jo tas ir Dieva darbs. (Jāņa 6:29) |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:21:43
incognito
Kas cilvēkam jādara, lai Dievs viņam atklātos?
Atkal nepareizais jautājums (no kristieša pozīcijas).
Kas cilvēkam jādara, lai ieraudzītu to, kas degungalā un nekur neslēpjas? Vai par to nav Jēzus dzīve, ka Dievs iraid ļaužu ikdienas attiecībās, ja vien Viņu nedzen prom ar pārspīlētiem rituāliem un parasto ikdienišķo ļaunumu? |
rainars  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:24:54
domaaju Un izdomaaju... - Dievu? Nu varena doma! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:26:12
rainars, naa... kur Dievs atklaajas |
pich_  |
# Iesūtīts: 2010.08.03 22:54:12
Balss minēto iekšējo mieru var panākt arī citos veidos (meditācija utt). nenoliegšu- to var panākt arī ar ticību Dievam.
mani gan vairāk interesē tās Dieva parādīšanās, kas minētas Bībelē (incognito jau dažas uzskaitīja)- kāpēc toreiz, kad patiešām ticēju Dievam, es neko no tā ne sajutu, ne redzēju, ne balsis dzirdēju? un kad Viņš redzēja, ka es novēršos no ticības- absolūti nekas netika darīts.
ko es darīju nepareizi? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 23:12:06
Mārtiņš
Vai par to nav Jēzus dzīve, ka Dievs iraid ļaužu ikdienas attiecībās , ja vien Viņu nedzen prom ar pārspīlētiem rituāliem un parasto ikdienišķo ļaunumu?
Īsāka sakot - Dievs ir cilvēku sabiedrības sociāla parādība? Jāsaka - diezgan precīzi teikts! Es pat uzdrošinos paturpināt domu un apgalvot ka reliģija dajebkāda vispār ir tieši cilvēku un tieši sociāla parādība. Ārpus sabiedrības reti sastopama, jo faktiski pat cilvēkam vienatnē esot šī parādība rada virtuālu sabiedrību ar sabiedrības locekļu skaitu vairāk par vienu, un virtuālām attiecībām savā starpā, kā arī virtuāliem attiecību noteikumiem.... |
Pavasara balss |
# Iesūtīts: 2010.08.03 23:28:37
pich_
Kā lai to pasaka - tas iekšējais miers nav kaut kāda nomierināšanās, iekšējā līdzsvara atrašana vai kas tamlīdzīgs, kas ir panākams ar dažādām tehnikām.
Šī pārliecība ir kaut kur pašos manas būtnes dziļumos. Tas nenozīmē, ka es nevaru uztraukties, nobīties, sadusmoties - to varbūt spētu novērst kārtīgs, trenēts jogs, kas pēc tā ir tiecies un rūpīgi pie sevis piestrādājis, lai vadītu savus psiholoģiskos procesus..
Tā ir dziļa iekšēja pārliecība, kas nebalstās manī, nav manis kaut kā izdomāta vai atrasta. Tā ir Dieva manī ielikta zināšana, apziņa, kaut kāds stabils garants. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.08.03 23:51:00
Pavasara balss
labi. ko es darīju nepareizi, ka man tā nebija? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.03 23:54:49
pich_
tev nebija vajadzības pēc ārējā stabilitātes garanta. Vot ij visa bēda. |
Pavasara balss |
# Iesūtīts: 2010.08.04 00:00:23
pich_
Kas nu es par gudrinieku, lai tā pa gabalu pateiktu Tev diagnozi? Ja tas Tevi tiešām interesē, būtu labi aprunāties ar kādu draudzīgu, prātīgu mācītāju. Rīgā tādi ir vairāki. Mierīgi, pieejami, draudzīgi, inteliģenti. Diemžēl, kā jau visi, kas strādā, arī samērā aizņemti un ar ģimenēm.
Tāpēc domāju, ja Tu pieteiktos uz runas stundu, tad viņiem būtu i laiks, i vieta parunāties.
Bet vislabāk - Tu vari parunāt ar Dievu pašu. Es sāktu ar to! Varbūt tas par būtu tas labākais. Nevis runāt PAR kādu, bet tieši AR Viņu. Vienkārši uzrunā, saki, ka gribi Viņu iepazīt - lai Viņš Tevi vada un dod Tev padomu un virzību, kur un kādā veidā Tu vari viņu sastapt. Lasi kādu no evaņģēlijiem, teiksim, Jāņa, piedomā, jautā Dievam.
Īstenībā jau vienmēr un atkal - sarunā ar Viņu. (Ko citā vārdā var arī saukt par lūgšanu.) |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.08.04 00:29:03
Pavasara balss
mācītājus nevēlos traucēt ar šo jautājumu, jo vismaz pagaidām esmu drošs, ka ticību neatgūšu. tagad man ir sajūta, ka bērnībā biju vienkārši naivs.
Bet vislabāk - Tu vari parunāt ar Dievu pašu.
tas ir labs ierosinājums, tikai man nav skaidrs- kāpēc Viņš nerunā ar tiem, kas viņam netic? Jēzus bija redzams kā ticīgajiem, tā neticīgajiem. kāpēc mūsdienās cilvēki tiek apdalīti, un nekas no Bībeles brīnumiem neparādās? |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.08.04 08:22:07
Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas. Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. Jo varmākas būs izbeigušies un paļātāju vairs nebūs; arī tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznīcināti, tāpat arī visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno. Tādēļ saka Tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: "Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs; jo, kad viņš un viņa bērni redzēs Manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs Manu Vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam. Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību."
Grūti jau zināt kāda pieredze tev bijusi. Vai reliģiska izpausme vai patiess sirdstāvoklis.
Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota! Un, kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: lasi to! - tad viņš atbild: es nemāku lasīt. Vēl Tas Kungs ir sacījis: "Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža, tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs aptumšots."
Pāvils: Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagāniem pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību un rādīt, kā ir piepildījies lielais noslēpums, kas no laiku laikiem bija apslēpts visu lietu radītājā Dievā, lai tagad caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma.
Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā .(Pēt.)
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.04 08:56:41
rainars
vai taa vareetu buut, ka tie cilveeki, kuri patieshaam patiesiibaa nonaakushi shajaa Dieva pierasiitajaa sirds staavoklii, kveeli gaidiijushi ja ne spredikji, tad vismaz kaadu vaardu, kaadu nepaarprotamu ziimi.... un sagaidiijushi tukshu neko - vinji tad arii ir tie, kas buudami ticiigi, atkriit no shiis ticiibas un viljaas tajaa?
Te nebuus lieki piemineet vienu diskusiju shai pat portaalaa par ateistiskiem (neticiigajiem) maaciitaajiem. Maaciitajiem kuri VAIRS netic tam Dievam, kura vaardu sludina, un kura kulta rituaalus izpilda... |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.04 10:11:49
masiks [159.148.73.94]
Brīnumu un zīmju gaidīšana nav nedz kristietības mērķis, nedz uzdevums. Dievs tos var dot, bet pieprasīt no Viņa tos nevar. Tāpēc jau tā ir ticība. Tu labi uzrādi ārējo pazīmju iztrūkumu un saistīto problemātiku, bet no ticīgā viedokļa tas ir fufelis, jo ne jau šīs pazīmes ir ticības mērķis. Arī ikdienā vairums ticīgo (domāju, ka arī es) ārēji nekā neatšķiras no citiem puslīdz normāliem cilvēkiem, vismaz ne uzkrītoši. Attiecībā par to, ka cilvēks (it kā) izmisīgi meklē savas ticības apstiprinājumu un kamdēļ Dievs nedod - no malas mēs nezinām, ko un kā cilvēks meklēja, līdz ar to atliek noticēt vai nu šai liecībai (meklēja un neatrada) vai Dieva vārdam (katram, kas klauvē, tiks atvērts). |
:: Pievienot komentāru
|
