atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristofobiskā Eiropa
Merlins
Iesūtīts: 2010.06.27 18:24:36
Viens raksts pārdomām - ja kāds vēl prot krieviski.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 16 . 17 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.30 22:02:18
fanīgi...
Cienītie avju gani tik strauji pārdomā savus textus, tik ātri nožēlo savu sacīto, ka ne tikai vairs neturpina strīdu, kašķi, polemiku, diskusiju... bet pat izdzēš savas pēdas...
nez - no kanceles runājot ar tāda vēlme jamiem neuznāk? Vārds jau nav zvirbulis - izlaidīsi apukaļ nedabūsi...

Bet ai kā dažam labam gribās dabot apukaļ... vai tad tiešām tik maza ir ticība saviem vārdiem un pārliecība par savu taisnību? Kā gan tad var skatīties acīs veselai draudzei un kauko sludināt?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.06.30 22:05:12
PS - Iesūtīts: 2010.06.30 22:02:18 - jautājumi protams retoriski un atbildi neprasoši... tik tā - viela pārdomām par atbildību par saviem vārdiem... tb - nevis par politkorektu slēpšanu, bet spēju atzīt - JĀ, ES TĀ TEICU! Un savus vārdus nemainu!
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.06.30 23:56:48
Gnidrologs

"kristiešu tieksme karināt sev ordeņus par visiem pasaules sasniegumiem ir nepamatota."

Savukārt man kristiešu vēlēšanās savas ticības vajadzību pamatot ar tās sabiedrisko lietderību šķiet pilnīgi nevajadzīga. Kaut gan kaut kāds pozitīvs kristietības iespaids uz Eiropas civilizāciju nav noliedzams. Kā mēdz teikt, Eiropu radīja grieķu filozofija, romiešu tiesības un kristīgā ticība. Tāpat kā latviešu nācijas identitāti veidoja tas, ko mēdz saukt vienā vārdā par folkloru un kristīgā ticība. Piemēram, Blaumanim un Apsīšu Jēkabam tā konkrēti bija evaņģēliski luteriskā ticība.

masiks [212.93.96.2]

Kaut kur varētu atsauces atrast, bet, godīgi sakot, slinkums meklēt. Ja gribi, notici uz vārda, ka esmu šādus pētījumus lasījis. Eiropā kļūstot arvien mazāk ne tikai kristiešu, bet arī cilvēku, kas noliedz pārdabisku spēku eksistenci un исповедуют tīru materiālismu. Tātad šai ziņā mēs, kristieši un jūs, ateisti varētu būt likteņa biedri.

Raimonds
# Iesūtīts: 2010.06.30 23:58:42
Haw-wa [78.84.6.61]
Dažreiz man šķiet, ka konservatīvākie ir tie, kam privāta dzīve nesakārota, un otrādi, liberāļi savos uzskatos ir konservatīvi savā privātajā dzīvē.
Tu neesi vienīgā kam tā šķiet!
Varenā Krievzeme, kurai milzīgas iekšējas etniskās, reliģiskās, ekonomiskās un kādas vēl tik ne problēmas, nekautrējas pamācīt visu pasauli kā dzīvot, lai arī tai pat laikā nekautrējas baudīt "samaitāto" Rietumu labumus un privilēģijas.
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.07.01 00:03:17
Haw-wa [78.84.6.61], Raimonds "Dažreiz man šķiet, ka konservatīvākie ir tie, kam privāta dzīve nesakārota, un otrādi, liberāļi savos uzskatos ir konservatīvi savā privātajā dzīvē."

Bet man tas šķiet negodprātīgs vispārinājums.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.01 00:09:54
Merlins
Bet man tas šķiet negodprātīgs vispārinājums.
Varbūt tā ir, bet piemēram, cik piedzīvots no bračiņiem, kuriem ir problēmas ar alko, ka savās prasībās ir daudz asāki nekā kāds cits. Savā ziņā caur to projicējas kaut kāda cīņa arī ar sevi. Vairāk saskatīts balts vs.melns.
Merlins
# Iesūtīts: 2010.07.01 00:22:07
Raimonds

Tur varu piekrist. Ir bieži novērots, ka tiem, kas uzstājas kā tāds pravietis Ēlija ar zobenu vai citu mūzikas instrumentu rokā, biogrāfijā ir alko, narkotikas vai cietums.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.01 00:30:53
Merlins
mūzikas instrumentu rokā

Dāvids man vienmēr šķitis kaut kāds fenomens - karavīrs un mūziķis? It kā pilnīgi nesavienojams vienā cilvēkā - dziļi emocionāls un tāds, kurš var pacelt zobenu. Runājot ar vienu otru mūziķi, viņi sacījuši, ka nevar saprast ne tikai medniekus, bet arī - makšķerniekus, kā var uz āķa uzlikt slieku! Bet acīm redzot, tai pašā Dāvidā sadzīvo šīs pretrunas, kas ik pa laikam izlaužas uz āru.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.07.01 01:40:16
Merlins
es neapšaubu, ka esi lasījis, un es neašaubu, ka ir bijis tāds pētījums/aptauja/statistikas kopsavilkums vai kas cits tamlīdzīgs.
Mani interesēja uz ko tas tā pamatojās... kādi cipari un no kurienes, kam par pamatu.
Tas ka neatceries vai nevari atrast.... nu, gadās... bet ja gadīsies tomēr atkal uzrakt šo pētījumu - esi mīļš - nepaslinko un atsūti linku! Labi?

A par likteņa biedriem... orģināla doma!
vilks
# Iesūtīts: 2010.07.01 08:30:37
Dažreiz man šķiet, ka konservatīvākie ir tie, kam privāta dzīve nesakārota, un otrādi, liberāļi savos uzskatos ir konservatīvi savā privātajā dzīvē.

Man šķiet, ka šim ir divas puses. Neskatīšos tālu, tepat Latvijā. No vienas puses, ja ģimenes dzīve proporcionāli lielai daļai cilvēku ir nesakārtota (augsts šķiršanās procents, augsts procents tēvu, kas pamet savus bērnus un par tiem nerūpējas, liels abortu skaits iepretī jaundzimušajiem u.tml. dati, kas Latviju novieto ļoti augstu to valstu vidū, kur lielai daļai cilvēku ir nesakārtota ģimenes dzīve) prasa to, ka kaut kas tiktu darīts, lai šo uzlabotu. Tādā ziņā var saprast konservatīvismu, piemēram, uzsverot ģimenes vērtības, rakstot to valsts Satversmē, u.c. Tādā ziņā nevar secināt, ka konservatīvajiem ir nesakārtota ģimenes dzīve, bet gan, ka nesakārtotība ģimenes jomā valsts mērogā velk uz konservatīvismu.

No otras puses - tajā brīdī, kad Latvijas konservatīvie sāk nepamatoti lepoties ar savu konservatīvismu iepretī "ļaunajiem liberāļiem Rietumos" vai likt mūsu valsti par piemēru visām citām, kuras nav tik konservatīvas, liekulība parādās pilnā mērā. Tad man gribas sacīt - klau, varbūt vispirms sakārtosim to, kas mūsmājās nav kārtībā un pēc tam līdīsim mācīt citus, kuriem mājās kārtības ir daudz vairāk.
indriķis
# Iesūtīts: 2010.07.01 09:16:40
vilks varbūt vispirms sakārtosim to, kas mūsmājās nav kārtībā un pēc tam līdīsim mācīt citus, kuriem mājās kārtības
Viens otram netraucē, jo nekad nav tā, ka viss būs kārtībā.
Bet vai tiešām mūsējie konservatīvie kādus pamāca, vai drīzāk padevīgi ar nokārtu galviņu paši uzklausa visas direktīvas un pamācības?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.07.01 09:21:32
indriķis
Bet vai tiešām mūsējie konservatīvie kādus pamāca, vai drīzāk padevīgi ar nokārtu galviņu paši uzklausa visas direktīvas un pamācības?

par figas rādīšanu kabatā esi dzirdējis?
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.01 09:50:20
indriķis
ar nokārtu galviņu paši uzklausa visas direktīvas un pamācības
Pamodelēsim. Bet, kā vienam pagastvecim, uzņēmējam vai ģimenei motivēt un palīdzēt palikt vairāk konservatīvākiem? Un ko tas īsti šajā gadījumā nozīmētu? Bez atgriešanās un dzīvas ticības diezvai ir kādi citi risinājumi.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.07.01 09:58:20
Ctulhu
Bet prieksj kam? Labaak lai vinji kljuust mazaak konservatiivi.

To mēs esam jau pieredzējuši un šodien varam baudīt tā sekas. Rūpniecības iznīcināšana, pirkšana-pārdošana kā ekonomikas stūrakmens, zinātnes vērtības devalvēšana utt. - kādreiz bija populāri nebūt konservatīviem un iet jaunā skaistā tālē.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.01 09:59:22
Konservatīvs = labs cilvēks gan ģimenes, gan sabiedrības loceklis, luterānis.
vilks
# Labojis vilks: 2010.07.01 10:21:59
indriķis
vai tiešām mūsējie konservatīvie kādus pamāca, vai drīzāk padevīgi ar nokārtu galviņu paši uzklausa visas direktīvas un pamācības?
es jau nepiedalos nekādās lielu ļaužu sanāksmēs, bet cik savulaik ir gadījies būt klāt, tik ir bijis normāls dialogs.

es vairāk par to, ka savā vidū mūsējie konservatīvie mēdz lielīties, ka Latvija bezmaz pēdējais īstenās kristietības cietoksnis ļauno liberāļu vidē.. (un tādās situācijās ir gadījies būt klāt krietni biežāk). To, starp citu, var ik pa laikam manīt arī te forumā, vai, piemēram, Kristīgajā radio. Tēmas pieteikumā minētajā rakstā arī to var labi redzēt, tikai attiecībā uz Krieviju.

Raimonds
kā vienam pagastvecim, uzņēmējam vai ģimenei motivēt un palīdzēt palikt vairāk konservatīvākiem? Un ko tas īsti šajā gadījumā nozīmētu?

es reiz lasīju rakstu par vienu sievieti uzņēmēju, kura ļoti pozitīvi izturējās pret sievietēm, kas ņēma dekrēta atvaļinājumus, un pat motivēja sievietes attiecīgajā vecumā, ka droši var padomāt par vēl kādu bērnu. domāju, ka tas ir labs piemērs, kā uzņēmēji var veidot ģimenei draudzīgu politiku savā uzņēmumā.
(atšķirībā no daudziem uzņēmējiem un pat valsts iestāžu vadītājiem, kuri nelabprāt ņem darbā precētas sievietes vai sievietes ar bērniem..vismaz nelabprātāk kā tāda paša vecuma un statusa vīriešus.)
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.01 10:49:47
vilks
Tā ir, viss summējās no ikdienas un praktiskas rīcības. Lielas deklarācijas ir vajadzīgas, bet ne mazāk svarīgi ir kā to izdzīvot draudzei un katram vienam, kā palīdzēt, motivēt būt labiem ģimenē, darba vietās, kā motivēt saglabāt ģimeni, radīt bērniņus, palikt draudzē, pēc iesvētībām neatsvešināties utt. Tur jau tā īstā, ja gribam saukt - konservatīva, kristietība parādās.
Haw-wa [78.84.6.61]
# Iesūtīts: 2010.07.01 10:53:13
Es savukārt pazīstu vairākus un vairākas "liberālu" `teoloģisku, politisku un ekonomisku uzskatu aizstāves un aizstāvjus, kuri un kuras ir likumīgā pretēju dzimumu laulībā ar vairāku desmitu gadu stāžu, priekšzīmīgi vecāki burvīgiem bērniem, nezog, nav bijuši cietumā, vairumā gadījumu nemelo un neapmelo, godā savus vecākus. Patiesībā tie piemēri iz dzīves ir tik daudz, ka man tā tiešām liekas jau parādība, kas ir vērā ņemama.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.07.01 11:01:18
Mārtiņš
Rūpniecības iznīcināšana, pirkšana-pārdošana kā ekonomikas stūrakmens, zinātnes vērtības devalvēšana utt. -

Vai tu reko.... savulaik pretošanās rūpnieciskajai attīstībai un industrializācijai bija konservatīvisma vadmotīvs. Un tieši ar šo -konservatīvisma = ekoloģisma un veselīgās vides (vidē iekļaujot arī bezslāvu etnosa kustību) pamatojumu mums te nokopa visas megarūpnīcas. Tjipa - slavenais me†ro - NĒ!
Tagad ļurinām pretējā virzienā?
/masiks mazliet iesmīn par ražošanu latviešu stilā - piemēram jaunāko latvijas ražojumu: Dienvidu tiltu... vai vēja tuneli/

Un kas bija domāts ar "zinātnes vērtības devalvēšana"? Zinātne nekad nav un nevar būt konservatīva. Zinātne, kamēr tā IR zinātne - tā ir innovatīva, experimentāla, pārdroša un riskanta.
Nekas tā nedevalvē zinātni, kā konservatīvisms, ja kas...
Haw-wa [78.84.6.61]
# Iesūtīts: 2010.07.01 11:09:25
Par "neo-liberālisma" definīciju kā liberāla publiska telpa un konservatīva privāta jeb vērtību telpa lasīju Ikstena politikas analīzes ievadā, kur viņš sistematizē dažādās politiskās sistēmas un analizē Britu un amerikānu 21.gs. politiku sākot ar Toniju Blēru. atsauci nevaru dot, jo grāmata ir kaut kur un laika nav rakāties. Bet nav jau vienīgais autors kas to apcer...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 16 . 17 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 4 , pavisam kopa bijuši: 1758