vilks 
|
Iesūtīts:
2010.06.02 19:14:14
Vai jūsu draugiem/dzīvesbiedram/ģimenes locekļiem ir atšķirīgi teoloģiskie uzskati kā jums pašiem? Vai mēdzat ar viņiem par tiem sarunāties?
Vai tas ir labi vai slikti, ka draugiem vai laulātajiem ir atšķirīgi uzskati par ticību, Dievu, kristīgo tradīciju u.tml.?
Diskusija primāri kristiešiem. Var rakstīt arī nekristieši, bet - tēma NAV domāta savas taisnības pierādīšanai attiecībā uz Dieva esamību/neesamību un citiem foruma "mūžīgajiem jautājumiem". |
|
nv Valentīnis  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 00:43:39
Trilobīte
es taču drīkstu modelēt situāciju? |
Pavasara balss  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 01:13:59
nv Valentīnis
tikai man tīri teorētiski negribētos, ja ideālā dzīvesbiedre pārspētu mani ticībā un sāktu vēl mani audzināt !
Lūk, kur tas sunc aprakts un no kurienes tas vējš pūš... 
Pazīstu divus jaunus jauktu konfesiju pārus. Pagaidām sadzīvo labi, lai gan abos sveras vai nu uz vienas, vai otras konfesijas pusi.
Man ir laimējies šai ziņā, tāpēc nevaru par to diskutēt no personīgās pieredzes.
Ar radiem ateistiem/agnostiķiem ir bijušas sarunas. Bet vairāk par tām darbojas aizlūgšanas. Vairāki mani neticīgie draugi ir kļuvuši par kristiešiem. Tas ir liels prieks! |
pich_  |
# Labojis pich_: 2010.06.03 09:32:57
mums ar sievu ir +/- vienāda nostāja attiecība pret Dievu, lai gan man ir aizdomas, ka viņa nedaudz tic kaut kādam augstākam spēkam.
es zinu, ka abas manas omas ir ticīgas, mamma nēsā krustiņu, bet māsa nēsā vairāk tādu bling-bling krustiņu- lielu ar visādiem spīguļiem. par viņas ticību nezinu, lai gan man ir pamatots iemesls ticēt, ka viņa tic kaut kādiem spēkiem (ar viņu notika kas tāds, ko pat es kā pārliecināts skeptiķis nespēju izskaidrot). brālim laikam neitrāli uzskati.
bet kopsummā visā mūsu ģimenē par reliģiju nerunā un uz baznīcu regulāri (cik es zinu) neiet |
danar  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:04:10
Mums ir atskirigi uzskati ar viru.Virs uz baznicu neiet,bet nav ari ta ka vins noliegtu Dieva eksistenci.Meitu esmu centusies vest uz baznicu,uz svetdienas skolinu..cik nu manos spekos.Biezi mes ar meitu parunajam par Dievu,ludzam ari kopa.Esmu paskaidrojusi,ka ir cilveki kuri netic Dievam.Bernam vajag paskaidrot kapec mamma iet uz baznicu bet tetis neiet,un vini to loti normali uztver.
Protams,ir jau skumji,ka dazreiz jaiet uz baznicu vienai...bez vira.Bet visam savs laiks...
Mārtiņš
Nav tik traki,nav nekada putra galva..berns jau no mazotnes saprot,ka uz sis zemes nedzivo tikai kristiesi...un ka ir ari cilveki,kuri netic Dievam. |
zobenbracka(Deus Vult!)  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:02:57
na ja teorētiski,tad neticīgu sievu vēl varētu,bet citas konfesijas,vai pārmodernu katolieti,brrrr...labāk nē |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:24:19
Ctulhu
Problēma būs tad, kad bērns gribēs saprast, kāpēc mamma vai tētis iet uz baznīcu, kas tas Dievs tāds ir utt. Tāpat arī, ja pārliecināti ateistiskā puse iebildīs pret kristībām. Nemaz nerunājot par simtiem jautājumu un ikdienisķu sīkumu, ko mazais cilvēks prasīs abiem vecākiem.
Bērnam nav izpratnes par abstraktām teorijām. Viņam ir īstenība, realitāte. Bērns gan lieto abstrakcijas (skaitīšana), bet neattiecas pret to ka pret potenciāli sviestainām teorijām.
Es nevaru savam bērnam nevaru pieļaut skaidrojumu, ka "mēs uzskatām, ka Dievs ir radījis pasauli" - tas būtu vienlīdzīgs melošanai. Es savam bērnam saku "Dievs ir radījis pasauli". Tieši tāpat kā "kaķis ir dzīvs", "kaķi nedrīkst sist" utt. Jo es esmu pārliecināts par to. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:28:35
Man zināmajos gadījumos, kur viens no vecākiem ir neticīgs, ticīgā puse, ja tā var teikt, uzvar. Jo ticība un paļāvība uz Dievu acīmredzot dod vairāk spēka neatkāpties no pārliecības nekā vāji argumentēta vai kašķīga spītēšanās no otras puses. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:41:52
Mārtiņš Ctulhu
man vispār šķiet, ka attiecībā uz bērnu nekādiem kariem nav jānotiek neatkarīgi no vecāku reliģiskās pārliecības. Ģimene jau nav kaujaslauks.
tāpat arī tādām "uzvarām", kas notiek agrīnā bērnībā vai pusaudža gados, var būt arī visai īslaicīgs efekts. Svarīgi ir, ko viņš izvēlēsies pieaudzis - un tas var būt gan tas, ko mācījuši vecāki, gan kaut kas pilnīgi pretējs, gan vēl kaut kas pavisam cits. Daudz svarīgāk par karošanu par "pareizo reliģisko pārliecību" ir ielikt bērnam stabilu vērtību pamatu, lai viņš spētu adekvāti izvēlēties, kad būs pieaudzis. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:48:30
Mārtiņš
Mārtiņš
kur viens no vecākiem ir neticīgs, ticīgā puse, ja tā var teikt, uzvar.
kapēc domā ka tas ir kautkas pozitīvs? Te vienā citā diskusijā izkristalizējās viedoklis - gudrākais ģimenē piekāpjas.... |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:56:02
vilks
Es nedomāju kaujaslauku un uzvaru nedomāju kā asinīm izcīnītu.
Pavisam nesen kādā man labi zināmā ģimenē bija diskusija par bērnu kristīšanu. Viens no vecākiem vēlas, otrs uzskata par muļķībām un nevēlas. Ticīgais vecāks pret otra gribu bērnus kristīt neveda, bet pēc pāris gadu spītēšanās neticīga puses tomēr piekrita.
Svarīgi ir, ko viņš izvēlēsies pieaudzis - un tas var būt gan tas, ko mācījuši vecāki, gan kaut kas pilnīgi pretējs, gan vēl kaut kas pavisam cits.
Tā, atvaino, man izskatās pēc grūtas situācijas radītas kompromisa teoloģijas. Kristība taču ir Dieva darbs, vai ne tā? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:57:30
masiks [212.93.96.2]
Skat. tālāk, ko rakstīju kā atbildi vilkam. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:02:30
Ctulhu
Tev ir jāsaprot, ka bērnam pirmajos dzīves gados nemāca teorijas, bet viss notiek pa īstam. Situācijas, kuras pieaugušie mēdz uztvert pārnestā nozīmē, bērniem iegūst citu jēgu. Tamdēļ saku, ka bērnam teikt, ka Dievs ir viens no uzskatiem, nozīme vai nu melot, vai čakarēt prātu. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:08:12
Mārtiņš
Skat. tālāk, ko rakstīju kā atbildi vilkam.
Zinu. ko gan nozīmē tāds s-ūds kā tolerance, ja ir iespējas bezgalīgi ilgi zāģēt? Da ij... tjipa viens spītīgāks par otru izrādījās? Nu a es ko teicu? |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.06.03 14:15:54
Mārtiņš
izskatās pēc grūtas situācijas radītas kompromisa teoloģijas.
tā drīzāk ir mana pieredze, vairāk kā 10 gadus strādājot par skolotāju Svētdienas skolā. Ne sevišķi pozitīva gan. (Ļoti reti pat kristīgu draudzes locekļu bērni pieaugušā vecumā ir vēlējušies iesaistīties draudzē. Kas ir bēdīgi. Kas varētu būt arī saistīts ar 1001 draudzes negatīvo aspektu..bet realitāte ir tāda, kāda tā ir.)
arī - pieredze, skatoties uz dažādām kristiešu ģimenēm un to, cik reti viņu bērni jauniešu un pieaugušā vecumā izvēlas aktīvi iesaistīties draudzē.
Arī tā paša Sv. Augustīna un viņa ģimenes piemērs.
mana pozitīvā pieredze ar to, ka cilvēki sastopas ar Kristu, vairāk saistās ar ilgstošu (gadiem) līdzāsbūšanu, mīlestību un draudzību, ne tik daudz koncentrējoties uz teorētisku pārliecināšanu. Visu, ko cilvēki teorētiski ir gribējuši zināt, viņi lielākoties noskaidro paši vai pajautā, kad viņiem radusies vēlēšanās Dievu un Kristu iepazīt tuvāk.
Līdz ar to - nedomāju, ka vecāku vienāda ticības pārliecība dod kādu drošu garantiju tam, ka bērns pieaudzis vēlēsies veidot attiecības ar Kristu.
par kristību es šai gadījumā nerunāju, tas ir atsevišķs jautājums. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.06.03 14:23:00
masiks [212.93.96.2]
Kāpēc domā, ka ticīgā puse ir zāģētāji un otri nē?
Tavuprāt kristība ir kautkas=nekas. Ticīgāprāt kristība ir ļoti svarīgs notikums. Nekristīt ir tapat kā bērnu pakļaut būtiskam riskam un briesmām. Līdzīgi kā bērniem nemācīt luksoforu gaismu nozīmi, bet pieteikt, lai skrienot pār ielu izvairās no mašīnām vai pagaidīt kad pats sapratīs un izlems, vai ņemt vērā luksofora gaismas.
Ja neticīgais kristības uztver par tukšu rituālu, tad es neredzu šķērsli piekāpties. Ja neticīgais kristības uztver par nopietnu apdraudējumu bērnam, tad ir iemesls nepiekrist. Tikai tad paceļas citi jautājumi. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:26:48
vilks
Piekrītu, ka teorētiska pārliecināšana nav īstais mehānisms. To jau es saku - bērnu jo vairāk ir nevis teorētiski jāpārliecina/jāinformē, cik ar viņu praktiski ir jādzīvo. |
Adonika  |
# Labojis Adonika: 2010.06.03 15:14:14
arī - pieredze, skatoties uz dažādām kristiešu ģimenēm un to, cik reti viņu bērni jauniešu un pieaugušā vecumā izvēlas aktīvi iesaistīties draudzē.
Man līdzīgi novērojumi. Un secinājumi, ka bērni atsitās pret to ka darbi ar vārdiem nesakrīt. Vēl interesanti, ka kristīgi bērni izauga ģimenēs, kur ar viņiem kā personībām rēķinājās un nepielietoja vardarbību. Pārējās ģimenēs bija izteikti autoritārs stils un bērni autoritātes sameklēja ārpus ģimenes un draudzes.
bērnam pirmajos dzīves gados nemāca teorijas, bet viss notiek pa īstam.
kristietība ir dzīvesveids un bērni attiecīgi to pārņem dabiski bez jebkādām teorijām. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:12:53
Mārtiņš
Kāpēc domā, ka ticīgā puse ir zāģētāji un otri nē?
Tas faktiski izriet no tava paša liecības. Precīzāk sakot : izriet tas, kura puse galugalā ir iecietīgāka un mazāk spītīga.
Nekristīt ir tapat kā bērnu pakļaut būtiskam riskam un briesmām.
kā te bija uzrādīts citā diskusijā - kristīt bērnu = pasargāt no būtiskiem riskiem un briesmām - tā kristieša prāt ir pareizi tikai tad, ja bērns pēc tam arī pats pieņem kristīgo ticību un kļūst aktīvs kristietis. ja tas nenotiek un bērns izvēlas citu ceļu un reliģisko pārliecību - kristīgie vecāki, pēc viņu pašu pārliecības, būs uzkrāvuši papildus ogles uz sava bērna galvas. Tjipa - tad būtu bijis labāk, ja bērns nebūtu tapis kristīts.
Savukārt es, šādā bērnu kristībā, kur bērnam nomināli tiek itkā liegtas iespējas izvēlēties - saskatu teoloģiskas šantāžas elementus. Tjipa - MĒS visu TĀ izdarījām, un TEV tagad vai |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:13:09
Tjipa - MĒS visu TĀ izdarījām, un TEV tagad vairs nav īpašas izvēles...
lieki teikt, ko es labu par šādu šantāžu domāju... |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:15:05
masiks [212.93.96.2]
Tieši tāpēc Bibelee nevar atrast kristibu piemerus , kuros kristija mazus bernus, kuriem nebija savas parliecibas, jo kristibas ir savas parliecibas jeb ticibas apliecinajums. Bet es neturpinasu, jo sis laikam nav isti pa temu, bet vnk piebilde pie tevis sacita. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
