atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Klusuma meditācija un dēmoni
Merlins
Iesūtīts: 2010.05.28 19:20:50
Palaikam ir dzirdētas bažas, ka meditēšana rada briesmas nonākt dēmonu varā. Lasīju par to interesantu spriedumu pie Tomasa Kītinga:
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 29 . 30 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.12 13:44:01
Zive.
Kā Tu to domā?
Memekija
# Iesūtīts: 2012.01.12 13:47:28
Zive. u.c.
Te ir viena tāda skarba patiesība- kautko tiešām no meditācijas pieredzes var saprast tikai tad, ja tas ir personīgi piedzīvots. Spriest jau var daudz un gudri, bet tam varbūt būs tikai vāja ārēja līdzība ar īstenību. Gribiet saprast, kas ir KM- tad meditējiet.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.12 13:57:16
Memekija
nu būsim godīgi, tā nav skarba patiesība, bet otmazka
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.01.12 15:46:47
Memekija, un ko dariit, ja tas ir personiigi piedziivots un deelj taa atziits kaa... nu ok... ir ok taapat kaa vingrot ir ok, bet taapeec peldeeshana vai skrieshana netop par "kristiigu"

Vislabaakaa meditaacija ir paardomas par dzirdeeto vaardu. Tad Dievs vislabaak atklaajas... un tiekties peec Tabora Lampinjaam... nu kas grib, lai to dara, bet redz... ka nesanaak paaugstinaaties savas atzinjas deelj.

rainars
# Iesūtīts: 2012.01.12 18:09:57
Par maz kontroles, vairāk jākontrolē katra kristīgā prakse. Jābūt arī SvētĀ gARA VIETĀ UN VISI JĀNOMĒRA. Protams ka paradokss.

Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā. Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums ir apsolījis - mūžīgā dzīvība.
To es esmu jums rakstījis par tiem, kas jūs maldina. Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā. Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies, mums būtu drošs prāts un mēs, Viņam atnākot, nepaliktu kaunā. Ja jūs zināt, ka Viņš ir taisns, tad jūs saprotat, ka katrs, kas dara taisnību, ir no Viņa piedzimis.
παλαιό ανόητος
# Labojis παλαιό ανόητος: 2012.01.12 21:13:40
Tā es esmu dzirdējis:
Ir divi meditācijas veidi: analītiskā meditācija (kad cilvēks dziļi pārdomā kādu mācības tēmu) un koncentrēšanās meditācija, kuras mērķis ir uzlabot prāta darbību,iemācoties noturēt prātu vērstu uz kādu vienu objektu.Par koncentrēšanās objektiem citreiz izmanto īsas vārdiskas formulas, ko sauc par mantrām. Vai arī var novērot savu elpošanu, paliekot klusumā, neiesaistoties iekšējā dialogā.
Tā kā prāts ir visiem cilvēkiem, gan kristiešiem, gan nekristiešiem, neko no tā man domāt nevar uzskatīt par kristīgu vai antikristīgu.
Memekija
# Labojis Memekija: 2012.01.12 21:33:56
παλαιό ανόητος
mērķis ir uzlabot prāta darbību , savienoties ar Dievu, atrast savu būtību u.t.t. u.t.t. Tas objekts, uz ko koncentrēties nosaka, kādai reliģijai vai kam citam tas pieder. Bet man liekas, ka šī tieši ir tā brīnišķīgā lieta, kas vieno visas reliģijas.
(tikai nemēģiniet mani tagad nokost, aizrīsieties ar manu balto kažociņu)
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.12 22:37:14
Memekija Tur jau ir tas joks, ka provēts ir
Aivars Man meditācija likās kā notrulināšanās. Ok, protams, mums mūsu ikdienas dzīvē pa galvu maisās 1000iem domu, kuras reizēm traucē koncentrēties uz Dievu. Bet, man priekš sevis pieņemamāk, tad liekas tās izlikt Dievam un tad klusējot būt ar viņu kopā, vai turpināt runāties ar Viņu, nevis mākslīgi, varmācīgi pašai tīrīt ārā domas no savām smadzenēm ar visādām tehnikām.
Memekija Bū [83.178.188.127]
# Iesūtīts: 2012.01.12 22:49:07
Zive.klusējot būt ar Viņu kopā- tā jau arī ir km.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.12 23:40:25
Zive.
Piekrītu, ka pirmais variants, šķiet, daudz sirsnīgāks un simpātiskāks. Un īpaši, ka tas lieliski darāms savienojumā ar citām fiziskām aktivitātēm.
Un pat var piekrist kaut kur par to mantrošanu kā zināmu notrulināšanos šajā aspektā. Bet nu jau būs turpat divdesmit gadi, kad es par to dzirdēju pirmo reizi Zviedrijā no kāda mācītāja, kurš stāstīja, ka bija sācis to praktizēt laikā, kad sievai atklāja vēzi. Un kā domā Tu pati, vai teiksim šādā un līdzīgās stresa situācijās, kad cilvēks ir sagrauts un satriekts, varbūt izbrēcies uz Dievu, bet atkal un atkal domās riņķo ap vissbriesmīgākajām prognozēm un scenārijiem.... vai tur tiešām ir tik slikti, ja notrulinoša antidepresanta vietā, cilvēks izvēlas malt uz riņķi lūgšanu, kurā var bez domāšanas dīkt uz Dievu? Vai Dievs būs ar viņu? Vai viņam tā būs vieglāk būt ar Dievu?
Redzi, vairāk vai mazāk tieši pastiprināta stresa situācijās ir tā telpa šādai mantrveidīgai lūgšanai. Un, šķiet, pirms brīža kurmīts arī apstiprināja, ka tā viņam ir bijusi būtiski svarīga, lai kādā dzīves brīdī par sienām nerāpotu. Nu sauc kaut vai "Jēzu, Jēzu..." vai "Tēt, Tēt.." vai ja svešvalodā ir vieglāk atslēgties - `Aba`, `Adonaj` vai da jebkā, kas atbilstu Trīsvienīgā Dieva uzrunāšanai lūgšanā. Bet vai nav tā, ka ir dzīvē brīži, kad ne jau meklējot ekstāzi un jaunas sajūtas, bet Dieva tuvumu, ir vieta arī tādai it kā `notrulinošai` lūgšanai, pēc kuras piecelties un paskatīties uz šo brīdi jau nedaudz atguvušamies?
vilks
# Iesūtīts: 2012.01.13 00:07:55
Esmu dzirdējusi, ka arī rožukroņa lūgšanu cilvēki sev atklāj tieši tādos brīžos. Man arī ir palīdzējusi. Es gan to nesauktu pat notrulinošu lūgšanu, bet gan par tādu kā sevis sakopošanu un sakoncentrēšanu, norobežojoties no visa pārējā, ko varbūt tajā brīdī ir par grūtu nest. Varbūt tas ir līdzīgi kā tad, kad ir fiziski slikti, bet jāaiziet uz virtuvi pēc ūdens, tad cilvēks koncentrējas tikai uz katru nākamo kustību, kas jāizdara, lai varētu nonākt turp un atnākt atpakaļ.
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.13 00:29:48
Aivars, vilks, Mjā. Pieļauju, ka esmu vienkārši sev nepiemērotā brīdī un ne tādā formā sastapusies ar šo saucamo kristīgo meditāciju, līdz ar to varbūt iegūstot nepareizu priekšstatu, jo tā, kā Aivars to apraksta, man viņa kļūst izprotamāka.
Memekija
# Labojis Memekija: 2012.01.13 08:36:19
Aivars
Meditācijai nevajadzētu būt nekādā sakarā ar notrulināšanos. Tā ir cik vien iespējams, uzmanīga pievēršanās Dievam un laika veltīšana vienīgi un tikai Viņam. Mantra tikai kalpo kā palīgs, lai būtu vieglāk noturēt uzmanību. Laikam Dāgs Hameršelds bija teicis, ka to, ka Dievam vienmēr ir jābūt laikam priekš mums, mēs uztveram tikpat pašsaprotami, kā to, ka mums nekad priekš Viņa nav laika Es domāju- arī tādos brīžos, kad mums neko īpašu no Viņa nevajag. Man ir gadījušies tādi `draugi`, kuri uzrodas un ļoti grib tusēties un izrāda īpaši siltas jūtas tad , kad viņiem vajag no manis kādu palīdzību, bet pēc tam atkal uz ilgu laiku var pazust.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.01.13 09:50:40
Memekija
Pamatos k.m. jau tomēr iet runa par apziņas atbrīvošanu, diskursīvās domāšanas "atslēgšanu". Tam arī kalpo šis vārdiņš Maranata , kas neliek domāt, bet mehāniski to atkārtot. Tā vietā, lai savāktu savas izklaidētās domas, manuprāt, labāk ir sacīt kādu citu lūgšanu, meditāciju, piemēram, Kungs Jēzu, vai arī kādus Jēzus vārdus, psalmu. Vai paņemt to ko zinām, Mūsu Tēvs, Ticības apliecību, un pārdomāt katru vārdu. Tas nostāda nedaudz citā ticības apziņas līmenī. Jo ko tad visvairāk vēlamies? Ticības stiprinājumu, Gara vadību, apziņu, ka nav jābaidās.

Draudzē ir dažādi cilvēki, ar dažādu garīgu jeb ticības pieredzi. Ir daudzi kas ļoti spilgti gājuši cauri daudz ko (draudzes nav tapušas vakar); gan pārbaudījumus izturot, gan Dieva Gara vadību piedzīvojot, arī dievišķu gaismu, gan tukšumu un sausumu, gan tuvošanos, gan attālināšanos, gan īstumu, gan falšumu un vēlamā uzdošanu par reālo (diemžēl arī tā nav maz, īpaši ko sola iesvētāmie ) Parunājot ar cilvēķiem to visu dzirdēsi. Tāpēc uz meditāciju jāskatās līdzīgi kā kad iet runa par gavēni, katrs mēs esam ļoti atšķirīgi un arī, kaut vai šajā brīdī, atrodamies ļoti atšķirīgos garīgos stāvokļos un atšķirīgu pieredzi. Tāpēc ir svarīga katram sava draudze, kur par to var runāt un dzīvot svētīgi un priecīgi to dzīvi, kur Dievs mūs ir nolicis.
Memekija
# Iesūtīts: 2012.01.13 10:11:48
Raimonds
Nu, bet es taču vairākreiz jau te rakstu, ka meditācija nav obligāta visiem kristiešiem Ir daudz citu jauku veidu, kā ietusēt ar Dievu. Man pēc ilgiem meklējumiem tieši šis ir atklājies kā manējais, citam- kāds cits. Ja nav pieņemams vārds maranata, tad var lietot arī kādu citu, tas jau arī man liekas ir rakstīts visās tajās grāmatās. Es arī nelietoju maranata, ne tāpēc, ka nepatiktu, bet tāpēc, ka es sāku meditēt kau agrāk, pirms par to uzzināju.
papagailis [95.68.27.188]
# Iesūtīts: 2012.01.14 17:12:11
Kāds pareizticīgo profesors nemitīgu, vairākkārtēju lūģšanu atkārtošanu nosauca par "lūgšanu papagaili"
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.14 17:38:12
papagailis [95.68.27.188]
Nākamreiz pareizticīgo profesoram uzvaicā, ko viņš saka par pareizticīgo baznīcā populāro skaitāmpantu `gospoģi pomilui` - Κύριε Ἰησοῦ Χριστέ, Υἱὲ τοῦ Θεοῦ, ἐλέησόν με τὸν ἁμαρτωλόν
papagailis [95.68.27.188]
# Iesūtīts: 2012.01.14 17:59:38
Viņš sacīja, ka tas ir kā slīkoņa vai kā ugunī degoša cilvēka sauciens pēc palīdzības! Paties sauciens, pilns bezpalīdzības un izmisuma.
Memekija
# Labojis Memekija: 2012.01.14 20:08:28
papagailis [95.68.27.188]
Īsti nesaprotu, kā abi tavi teksti vienojas kopā?
Slīkstošs vai degošs papagailis?
papagailis [95.68.27.188]
# Iesūtīts: 2012.01.14 20:48:35
Memekija`Profesors apgalvo, ka tā ir atšķirība starp vienkāŗšu skaņu atkārtošanu kādu piekopj KM un ortodoxo Κύριε Ἰησοῦ Χριστέ, Υἱὲ τοῦ Θεοῦ, ἐλέησόν με τὸν ἁμαρτωλόν. Viena ir tikai skaņas atkārtošana, bet otra ir patiesa sirds lūgšana, izmisuma sauciens, pēdējais salmiņš.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 29 . 30 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 119 , pavisam kopa bijuši: 35837