Merlins 
|
Iesūtīts:
2010.05.28 19:20:50
Palaikam ir dzirdētas bažas, ka meditēšana rada briesmas nonākt dēmonu varā. Lasīju par to interesantu spriedumu pie Tomasa Kītinga: |
|
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:12:24
Raimonds
Piekrītu, ka bijušas daudzas dīvainības. Un ko īsti tas pierāda? Zinu arī tādus, kuri lasa Bībeli no rīta līdz vakaram, bet izlasa tur tādas teorijas, kurām saknes meklējamas pavisam citur.
No kļūdām un izkropļojumiem neviens nav pasargāts. Tieši tāpēc - jautājums nav par to, kā visu aizliegt, bet kā visu pareizi pielietot. |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:16:20
bitukas
Mūsu draudzēm raksturīga cilvēku cenšanās būt "pareizajiem". Dieva priekšstats bieži ir tāds, ka šaurais ceļš kļūst par naža asmeni, uz kura nevar noturēties neviens, izņemot tos, kuri to definē un "pauž" - proti, konkrētus mācītājus un teologus.
Neticīgajiem nav šādu bažu, tāpēc viņi nereti lietas uzņem atvērtāk.
Vai tā ir cenšanās izvairīties no grēka un grēku nožēlas? Daļēji jā, jo cilvēkiem ir aplami priekšstati arī par to, ko nozīmē grēksūdze. Ja kristieši baidās kļūdīties, tad neticīgie baidās, ka viņus garīgi pazemos.
Taču varu droši sacīt, ka k.m. neizbēgami runā arī par grēku un tā pārvarēšanu. |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:16:49
Pats ari atbildeshu. Nekristiesh var bez beedu mediteet nebaidoties tapt konfronteeti ar KRISTUS VAARDIEM. Kur tur bausliibas sitiens un evngjeelija zjeelastiiba. Seedi tik un kuuko. Pavisam savaadaak tas ir ja paziisti Kristu, vai ne? |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:20:10
bitukas
Meditē parasti tie, kuri vēlas "reālu" pieredzi un pārmaiņas. Varbūt sākumā daudziem ir ļoti aplami priekšstati. Bet pieredze pati ātri iemāca - nekur bez Dieva palīdzības netikt.
Drīzāk jau tie, kuriem ir dzelžaini pareiza teoloģija, kurā viss ir skaidrs, var mierīgi dzīvot tālāk pa vecam, visus kritizējot un ne reizi neieskatoties spogulī.
Kristus vārdi ir izaicinājums ikvienam - arī lielākajai daļai no mums, kristiešiem... |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:21:18
bitukas
Retorisks papildjautājums: vai nemeditēšana garantē konfrontēšanos ar Kristus vārdu un atgriešanos? |
bitukas |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:23:31
Kurmis [91.90.244.141]
Vispaar man skjiet, ka muusu domas lielos vilcienos sakriit. Labpraat parunaatos dziivajaa, ja sanaaktu.
Starp citu, jautribai - driiz Lutera draudzes namaa kaads pasaakums, kur man jaabuut. Buus jaaiet iekshaa uzmaniigi(peec visa ko par namateeva uzskatiem sheit sarakstiiju) |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:26:36
bitukas
Jā, uzmanies gan, tur pilns ar plēsīgiem vilkiem, kas tevi aprīs bez sirdsapziņas, kuras viņiem, saprotams, nav!  |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 19:28:17
bitukas
Megadraudzes liek uzsvaru uz aktivitāti un PR veidīgiem pasākumiem ļaužu piesaistīšanai. Tas ir pilnīgi ok, bet vienmēr būs tādi, kuri labāk ar Kristu konfrontēsies vienatnē un klusumā, nevis spožu gaismu pilnā dk. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:03:36
Kurmis [91.90.244.141]
No kļūdām un izkropļojumiem neviens nav pasargāts. Tieši tāpēc - jautājums nav par to, kā visu aizliegt, bet kā visu pareizi pielietot.
Diemžēl kad kristieši izsaka savas pamatotās šaubas par k.m. tas netiek ņemt vērā. Varbūt šo meditāciju nesaukt par kristīgu? Būs mazāk pārpratumu. Ar to būs rasta loģiskāka un saprotamāka skaidrība, kas ir kas. Nošķiršana. Piemēram, nevar teikt, ja ārts kristiets, viņa praksi saukt par kristīgu medicīnu; vai arī, ja dzejnieks kristiets, viņa rakstīto par kristīgu dzeju. Tāpat ja draudzes namā ir karatē trenniņi, neteiks, ka tas ir kristīgais karatē. Tici vai nē, šobrīd kristieši tiek nostādīti muļķīšu lomā: sanāk, ka viņi nesaprot, viņi iebilst, viņi pārprot. Bet ko? Nevajag visam, automātiski piekabināt vārdu kristīgs, kristīga un nebūs problēmu. |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:07:37
Raimonds Atradu nedaudz par KM vēsturi http://jesus.lv/biblioteka/mikazans.htm
Pasaki vēl, ka tā tradīcija nav kristīga |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:19:26
Memekija
Baznīcas vēsture ir ļoti bagāta un arī raiba, kā dzeņa vēders, bet labākais kā visas šīs tradīcijas, skolas un lielos skolotājus saprast - skatamies Svētos Rakstus, skatamie ko mūsu Kungs māca, ko Viņš pavēlējis, apsolījis. Meklēt Dievu tur, kur Viņš ir apsolījis būt atrodams. Bet, ja tam īsti netici, ja netici tam, ko Jēzus un apustuļi saka un māca ... ? |
Memekija Bū [78.84.180.49] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:24:15
Raimonds
Starp ticēt tam, ko Jēzus un apustuļi saka un māca un ticēt tam, ko Jēzus un apustuļi saka un māca var būt ļoti lielas atšķirības. |
dafne  |
# Labojis dafne: 2012.01.11 23:31:35
Memekija Bū [78.84.180.49]
Vienkkarsi nevajag putroties,ja reiz esi luteranis un esi `parakstijies" zem TA..tad ta ari tici..vai nu ir Raksti- autoritate vai nu nav..nevis tradicijas un vel sazi nko cel pari DV.(tas ta visparigi) |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:32:23
Memekija Bū [78.84.180.49]
Sarunā ar Kurmi mēs noskaidrojām, ka viņa mistiskā pieredze vēl ir ceļā, ka varētu skatīt Dieva godības klātbūtni, bet cik liela ir Tava meditāciju pieredze? |
Kurmis [91.90.244.141] |
# Iesūtīts: 2012.01.11 23:46:31
Raimonds
Vārda kristīgā meditācija vietā varētu lietot arī kristiešu meditācija. Jo runa nav par to, ka meditācija būtu kristīga, bet - ka to praktizē kristieši.
Hinduisti mēdz sacīt arī pavisam "parastas" lūgšanas saviem dieviem. Nu, bez mantrām, ar vārdiem, lūgumiem.
Vai tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam uzrunāt Dievu?
Lūgšanu kristīgu padara kristietis, kas to saka (ne vārda pēc, bet pēc Gara). |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.01.12 00:02:38
Kurmis [91.90.244.141]
Vai mantras atkārtošanu Tu pieskaiti pie dziļākajām kristiešu lūgšanām? Vai tomēr relaksējošo vingrinājumu, tik lab var darīt arī psihoterapeitiskā seansā? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.01.12 00:51:17
Jā, traki gan...
Aicināšu palūkoties lūk uz ko. Mūsu tradicionālā dievkalpojuma kārtība (jebkura) paredz ieteikumus noteiktiem ķermeņa stāvokļiem noteiktos brīžos. Tiem ir skaidrojumi, kas vērsti gan simbolismā, gan balstīti praktiskos iemeslos, proti, atbilstošie ķermeņa stāvokļi veicina noteiktus psiho-emocionālos stāvokļus, kas palīdz pilnvērtīgi piedalīties dievkalpojumā. Domāju, vairums piekritīs, ka tas palīdz.
Tāpat arī oficiālā LELB izdevumā esmu lasījis par nepieciešamību pareizi sagatavoties svētdienas dievkalpojumam - sestdienas vakarā ieturēt vieglu maltīti, laicīgi iet gulēt utt. Ir arī tādi (arī starp mums, luterāņiem), kas tam pieiet vēl askētiskā - pirms svētdienas dievkalpojuma nedrīkst ēst! U.c. īpatnības.
Dievkalpojuma kārtība un tā elementi arī nav nejauši vai paši par sevi īpašā kārtībā Dieva diktēti, bet apzināti veidoti tā, lai efektīvi izpildītu uzdevumu. Baznīcas ēka ir projektēta un būvēta ar īpašu nodomu.
Šādi varētu turpināt vēl un vēl. It kā mums ar to nav problēma, jo visu esošo praksi, atskaitot dažus sakramentālus elementus, nodēvējam par adiaforām un viss kārtībā. Tad nesaprotu kamdēļ tāda brēka, ka kāds nodarbojas ar vēl vienas metodes ieviešanu, pie tam neko nenojaucot no esošajām?
No citas puses. Kad (kristīgs) finansists runā par kādām ekonomikas "dzīvescikla" parādībām, tiek uztverts normāli (parasti, ne vienmēr), jo tā ir finanšu pasaule. Kad kokamatnieks runā par dzīvu koku (sazāģētu, labākajā gadījumā eļļotu), atkal ir Ok. Ja es stāstīšu par automašīnas uzvedību un raksturu, nevienam neliksies, ka esmu burvis. Par mākslinieku (jebkuru) izteiksmes līdzekļiem pat neizteikšos. Bet tagad redz kāds kristietis pārbīstas no kāda fenšui spečuka (kas autentiski, ne Rietumu mērcē, ir ekvivalents latviešu tradicionālajai dzīvesziņai). Ar tādu fenšui maģiju ir pilna mūsu sadzīve, tik ļoti, ka pat to neredzam. Ak jā, karatē nodarbības garīdzniekam ir Ok.
Tad, kad vajag strīdēties ar ateistiem un parastajiem neticīgajiem, tad tiek citēts Pāvils, kas jūdiem bija jūds, bet grieķiem tapa grieķis, un aizstāvēts, ka Saules dienā tiek svinēta Kristus augšāmcelšanās nevis pielūgts debesu spīdeklis un kristieši ar jaunu garīgumu piepildīja veco pagānisko kalendāru, bet nevis pārņēma viņu stiķus un niķus. Taču kad kāds šobrīd dzīvs kristietis paņem kādu austrumnieku metodi, tā atkal, visu aizmirst, it kā pasaule būtu apstājusies un Dieva žēlastība beigusies līdz ar pēdējā apustuļa nāvi.
Kāpēc es par šo ņemos, lai gan nepraktizēju kristīgo meditāciju? Jo vairāk, man pat daudz kas nav skaidrs tajā un liekas pārbaudāms, vai pat apšaubāms.
Pirmkārt, redzu, ka tie cilvēki (kurus zinu), kas šo lietu bīda, apliecina ticību Kristum vārdos un darbos.
Otrkārt, man riebj, ja Dieva vārdu netaisni izmanto.
Ar labu nakti! |
Juris Saivars  |
# Iesūtīts: 2012.01.12 01:03:58
Mārtiņš .. kristieši ar jaunu garīgumu piepildīja veco pagānisko kalendāru
ne par tēmu, protams, bet vai drīkst lūgt izvērst šo tēzi? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.01.12 08:57:48
Juris Saivars
Varbūt neprecīzi izteicos, runa ir par pagānu svētku datumu integrēšanu kristīgajā tradīcijā. Ar to bieži argumentē, kad kāds piekasās pie konkrētiem Ziemassvētku u.c. datumiem. Vairāk skat. citas foruma diskusijas (strīdus).
bitukas
Bet protams, ka māņticība. Tikai tā māņticība piepilda arī citas dzīves jomas. Un bieži vien māņticībai tiek pierakstīti arī racionāli un praktiski principi un pieredze. Tā pati latviskā dzīvesziņa satur arī tādas norādes kā pareizi plānot mājas iekārtojumu, kas īstenībā ir praktiski apsvērumi, bet tiem, kam šīs pamatlietas kļuvušas svešas vai vispār neinteresē, paliek tikai pasakas vai māņticība. Un ne mazāka problēma kā māņticība ir tai automātiski pierakstīt visu. Zini, mani reizēm pārsteidz, cik ļoti kristieši baidās no atsevišķām māņu izpausmēm (protams, pie citiem, ne sevis), it kā nezinātu, kas ir patiesais Dievs.
Latvietis latvietim Ja n-tie latvieši ir aizrāvušies ar austrumu (parasti pseido) misticismu, ieskaitot visas austrumu cīņas, kas gan ir "latvietis"?
Bet labi, viedokļi noskaidroti, pārējais ir strīds. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2012.01.12 09:21:10
Aivars
Pārskrēju pāri Taivānes rakstam. Arī tas ir viedoklis, kas pārstāv noteiktu kristīgās kultūras/teoloģijas uzskatu sistēmu. Tas nav pētījums, kurš atklāj ko nezināmu vai izzina, bet gan tāds, kurš pamato kādu (pus)gatavu viedokli. |
:: Pievienot komentāru
|
