atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Nordic Catholic Church
indriķis
Iesūtīts: 2010.05.27 09:29:48
Interesanta baznīca Norvēģijā, dibināta kā protests pret norisēm Norvēģijas valsts baznīcā, kas līdzīgas norisēm Zviedrijas baznīcā.
Atrodas sadraudzībā ar Poļu Nacionālo Katolisko baznīcu, kas izslēgta no veckatoļu Ultrehtas Ūnijas dēļ tās nosodījuma norisēm mūsdienu veckatoļu baznīcās, kas līdzīgas norisēm Zviedrijas baznīcā.

http://www.touchstonemag.com/archives/article.php?id=15-06-054-i
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Galva Deg
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:17:44
Aivars
vot i tā ir - katra tšķelšanās, lai cik labi gribēta, šķiet, nes līdzi elitārisma sēklu, kas tik un tik izdīgst un nes nākamās šķelšanās gēnu.`vai drīzāk nav meklējams ceļš zariņu pa zariņam apakaļ. uz stumbru es nezinu, tikai neredzu risinājumu, kurš jelkur darbotos, kā iecerēts - labi
a bažas, ka pienāktu dzīvē brīdis darīt tādus lēmumus pastāv. priekš manas galvas toč - deg taču
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:23:25
Galva Deg
Karstgalvis Tu mūsu, galva jātur vēsumā, sirdij jābūt karstai.
Zini jūrmalā kādreiz var nobildēt priedes, kas pretēji gravitācijas likumiem vēl vienu mirkli ir iekārušās kāpās šķībi šķērsām. Varbūt, īstais ceļš ir ne stumbra, bet debesu virzienā?
godwit
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:27:59
Aivars
debesu, tad debesu... tomēr stumbrs nes zarus nevis zari stumbru.
Galva Deg
# Labojis Galva Deg: 2010.05.27 23:30:14
Aivars
ko tu darītu, ja tevi spiestu svētīt homoseksuālu laulību, atzīt sieviešu ordināciju vai pat konsekrāciju, abortus u.t.t. Lūk, mol, tā tagd būs. Man tas šķiet traki un man nav atbildes. Laikam nāks līdzi ar eventuālo situāziju. as galva deg ir ekvivalents arī sirds deg. galva deg skan jautrāk. man tu ne tēlos, tu paļcem pakaži
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:39:13
godwit
Dievs to zina. Kad gāzies, rokas nevicini? Reizēm arī rokas palīdz rumpim līdzsvaru noturēt.

Galva Deg
Tie ir ļoti dažādi jautājumi. Pagaidām visai teorētiski runājot par pirmo. Attiecībā uz otro, tas mēdz būt kaitinošs, bet Raksti `uber alles`. Aborti - viennozīmīgi vājprāts, bet gan jau būsi dzirdējis draudzes sievu grēksūdzes šai sakarā. Absolūciju piedāvā?
Galva Deg
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:41:29
pašsaprotami
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.27 23:44:02
Galva Deg
Un te arī tas jautājums - atgādināt Evaņģēliju grēciniekiem, vai ietusēt ar snobiem, kas `lielus grēkus` nav sastrādājuši, ne?
Galva Deg
# Labojis Galva Deg: 2010.05.27 23:48:08
Aivars
es jaušu tavu atbildi - man arī šobrīd vienīgā atbilde ir mana draudze un kalpošana viņiem. Liela atbilde. bet pieļauju, ka ar to kādreiz nepietiks.

Es padomāšu, jo tas grūti dodās un tad galva nogurst un smadzenes tajā - tad parunāsim vēl.

paldys par sarunu un alabunakti!
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.28 09:30:41
Nordic , nedomāju, ka šiem kāds sakars ar rasismu.

Galva Deg , domājot NCC sakarā par nākotni,
- ja LELB Sinode nobalsos par sieviešu neordinēšanas nostiprināšanu savos kanoniskajos dokumentos - Satversmē, tātad,
ķersies pie sakņu apciršanas šai "paradigmai",
tas radīs labu precedentu un apliecinājumu, ka vēsturiskām luteriskām baznīcām principā nav jābūt nolemtām un tās var apliecināt savu Rakstos un LTA balstīto evaņģēlisko katolicitāti par spīti maldīgām ietekmēm no ārienes.
Domāju, ka tas radītu pozitīvu rezonansi arī starptautiski.

Bet pārējo pats pieminēji - draudze, kalpošana etc.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.05.28 10:14:30
Aivars
Tie ir ļoti dažādi jautājumi. Pagaidām visai teorētiski runājot par pirmo.

? Vai pieļauj, ka par pirmo ir varianti?

Un te arī tas jautājums - atgādināt Evaņģēliju grēciniekiem, vai ietusēt ar snobiem, kas `lielus grēkus` nav sastrādājuši, ne?

Starp Evaņģēlija atgādināšanu un grēcīgas prakses atbalstīšanu (t.sk. svētīšana) taču nebūt nav vienādības zīme liekama, drīzāk pat pretēji.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.28 10:37:15
Mārtiņš
Nē, par pirmo nav svēīgu variantu.
Bet tā, kā jautājums bija, ko es personīgi darītu, tad atbildēju, ka šai gadījumā jautājums ir ļoooti teorētisks, jo neredzu, ka šāda prakse manā Baznīcā varētu tik ātri ieviesties, ka būtu jādomā, ko nu tālāk darīt.
Par grēcīgas prakses atbalstīšanu piekrītu. Bet es vairāk runāju par durvju aizciršanu ar lepni paceltu galvu, norobežojoties savā elitārā pulciņā. Ņemsim par piemēru to pašu nelaimīgo sieviešu ordinācijas jautājumu. Teorētiski varētu uzraut vēl vienu shizmu, aka KLB. Tie kas kategoriski atbalsta SO taisa savu Baznīcu, tie kas kategoriski neatbalsta, taisa savējo, pa vidu paliek pārējie LELB, vai sadalāmies starp augstās liturģijas piekritējiem un pirmsluteriskās tradīcijas pielūdzējiem un teiksim kaut kādiem `liberāļiem`. Otrs variants- izdzīvot katram savu aicinājumu, atrodoties dialogā un tā savstarpēji kalpojot arī kopīgi sargāties no ekstrēmiem, bet kopā meklēt Kristus patiesību
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.05.28 10:43:33
Aivars
ok, sapratu un pievienojos
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.28 13:09:27
Aivar , laikam jau situācija Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā diezgan nopietni atšķiras no situācijas Norvēģijas baznīcā.
Diezin vai mēs pēc neveiksmīgā eksperimenta ar konfesionālismu Klb novirzienā, būtu tuvinājušies tādai kā Norvēģijas ( nerunājot nemaz par Zviedrijas ) baznīcai.
Ar evaņģēliskiem liberāļiem,
tiem konstruktīviem ( ne radikāli destruktīviem ) liberāļiem,
kas neaiziet no Svēto Rakstu vēsts būtības,
manuprāt, var sadzīvot diezgan labi,
kamēr viņiem nav pilna teikšana baznīcā un
viņi savos meklējumos ir iegrožoti ar baznīcas kopējo apliecinājumu.
Vēl , manuprāt, `liberāļiem` principā ir diezgan maza motivācija misijai ( jo, ko tur daudz var sa-misionēt ar pārliecību par vēsturiskā kriticisma pareizumu un šaubām par Kristus dievišķību ),
ja viņiem nav glīti dievnami vai jau gatavas draudzes, resp. viņiem labāk padodas eksperimenti uz svešiem pamatiem.
Latvijā destruktīvie liberāļi ( kā Cālītis )
izkrīt no aptveres , bet acīmredzot viņiem ideālos augšanas apstākļos Skandināvijā tie vairojas kā sēnes pēc lietus.
vilks
# Iesūtīts: 2010.05.28 13:15:32
he he es laikam esmu konstruktīvais liberālis
indriķis
# Iesūtīts: 2010.05.28 13:23:55

Piemēram, S.K.Luiss ( "Vnk kristietība" autors ) tiek pozicionēts kā evaņģēlisks liberālis.
Konstruktīvs liberālis kaut kādā mērā ir ikviens kristietis,
"jo uz svabadību esam aicināti".
Man pat žēl, ka šo vārdu prihvatizējis šaubīgs novirziens, visai nebrīvs un ierobežots savos uzskatos.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.28 18:19:27
indriķis
Nu man jau liekas, ka gan tiem `konstruktīvajiem liberāļiem` gan `konstruktīvajiem rigidāļiem` ir vienlīdz jāmeklē kopsaucējs, un nevar tikai vienus ķēdē turēt.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.29 09:53:29
Kopsaucējs - Svēto Rakstu mācība, apliecināta baznīcas ticības apliecībās, parakstīta ordinācijas solījumā, vai ne?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.29 09:59:28
indriķis
Nu tā varētu būt, vienīgi jāatzīst, ka ne jau pilnīgi viss ir atrunāts TA. Un vienmēr būs kādi jautājumi, kas kristīgā mīlestībā diskutējami.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.29 10:05:33
Aivar , būtiskais, kas nav īpaši atrunāts TA, manuprāt,
tas tiešā tekstā skaidrs iz Svētajiem Rakstiem.
Te jau pieminētie vienas otras mūsdienu baznīcas maldi, dēļ kuriem ticīgiem rodas vajadzība pēc tādām NCC, ir ārā no jebkādiem rāmjiem, gan Rakstu, gan TA.
Bet, protams, viss ne tik būtiskais - piem.,kazuālprasības etc. diskutējams kristīgā mīlestībā.
Baznīcā - kristīgā mīlestībā!, tā jau ir kristietības aksioma.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.05.31 01:57:44
indriķis

Man ir draugi Norvēģijā. Viņi ciemojas pie mums Latvijā , mēs ar sievu pie viņiem.....Viņi skaitās atšķīrušies no valsts baznīcas. Neatzīst pe.edarastus mācītājus. Precīzi nezinu, bet laikam arī sievietes mācītājas. ( nepamatota galējība, kas nav rakstos apstiprināma par mācītāja statusu draudzē).
Nu ja... viņu baznīca ir diezgan liela. Ir savi mācītāji. Cik saprotu viņi turās kopā ar Zviedru līdzīgu konfesiju. Viņi sevi sauc par brīvbaznīcu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 189 , pavisam kopa bijuši: 301