Triis lietas mani moka no mazotnes: Kas biju,kas buusu un kas esmu es... Ne puke,ne lapa,ne zieds es ne zars, Ne zvaigzne,ne saule,ne liesma,ne stars, Es esmu tik siiks zieda putekliits, Kas, Muuziibas veeju nests,lido un triic...
Kur zieds tas,no kaa esmu atskiiries? Tie dziedot man atbild: to ziedu sauc- Dievs...
kad tava sisrsniņa čalo kā priecīgs strauts uz puķēm acis dzied : skaistums kāds
kā pavasarī ejot uz cerību lūgšanu liec tev viegli roku ir uzlicis Pats ... un lūgsnas tev bubina prāts Viņš saka : Es esmu mīlošs tu tikai man līdzi nāc
elita Ja nemaldos, F.B. savu mūžu beidza traķenē (1919?). Tā nu sagadās ar romantiķiem karu un revolūciju laikmetā - apziņa nespēja izturēt konfrontāciju ar skaudro realitāti. ... . Bet pēc būtības F.B. dzeja ir ko mantojusi no hernhūtiešu kristīgā piētisma, faktiski ir tās atbalss caurausta. Nu i vot, tā dažam labam vidzemniekam senču garīgais mantojums lauzās ārā... .
