atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par to kā dažu konfesiju pārstāvji apzināti vai neapzināti cenšas mākslīgi radīt aizspriedumus pret citu konfesiju ticīgajiem pāri par normālu teoloģisku diskusiju par kopīgo un atšķirīgo un kad tas kļūst par grēku pret 8. bausli?
indriķis
Iesūtīts: 2010.05.07 12:21:28
Ir nācies sastapties ar praksi, kad tiek iepotēti aizspriedumi pret citām konfesijām - "luterāņiem neesot sakramentu" etc.
Kronis visam bija kādā pareizticīgo dievnamā uz sienas rakstītais vēsturiskais "luteraņin Fandejka ukral ikonku Božej Maķeri" , acīmredzot, īpašs uzskates līdzeklis.
Vai jums ir iznācis sastapties ar šādām un tamlīdzīgām pērlēm un kā ar to cīnīties?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.05.07 13:53:08
Es varu saliidzinosji veerteet arii dazaadu uzskatu sisteemu jeb maaciibu komplexitates.

Pret ko veerteet? Kas ir lineaals un kaapeec tieshi shis lineelas? Vai tas ir absoluuts?
Skarbā [91.200.65.233]
# Iesūtīts: 2010.05.07 14:03:19
Visi runā, neviens nedzird! Tā lūk parasti notiek! Izskatās un izklausās komiski.Visi rosās, tukšums paplašinās. Hi!!!!!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.05.07 14:06:59
Ir dazaadas metodes, tas pats Okkams, efektiivais izskaidrojosais potenciaals etc. Nu iisteniibaa tiessi taapat, kaa top noveerteetas zinaatniskas teorijas.

Kuras? Biologjijaa? Fizikaa? Kjiimijaa? Matemaatikaa? Veesturee? Sociologjijaa? Statistikaa?
vilks aizrāda [94.246.126.153]
# Iesūtīts: 2010.05.07 14:28:00
Mulderam un Ctulhu, ka viņi jau ir aizmaldījušies no tēmas. Nāciet atpakaļ.
tā, kas daudz nerunā
# Labojis tā, kas daudz nerunā: 2010.05.07 16:34:57
hmm....lielākoties jau minētās "pērles" ir nezināšanas un tumsonības augļi, man šķietās. un, ja skatās vēl dziļāk > bailes, bailes no nezināmā. lai saprastos, iepazīstos ir jākomunicē, jeb citiem vārdiem sakot > dialogs nepieciešams ....šai ziņā man visnotaļ pieņemams ir H.M.E.Lasāla ( Hugo Makibi Enomiya-Lassalle ) SJ paustais viedoklis: / dialogs nozīmē ne tikai sarunas, bet arī sastapšanos ar citu reliģiju pieredzes ceļā, patiesa dialoga priekšnosacījums ir tā dalībnieku gatavība mainīties. ja šī gatavība mainīties iztrūkst, tad dialogs ir bezjēdzīgs, tad tā ir liekulība/
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.07 17:45:28
Jošs Mulders , Kad kāds citkofesionālis runā nepatiesību vai aplamības, tad kristīgā mīlestībā pamācīt... ja viņš ir gatavs klausīties. To vai viņš to pieņem vai nepieņem vairs nav tava atbildība.
Ja nepatiesība vai aplamības, tad viss skaidrs, bet ir ticības dimensija, kad viņš saprot savādāk.
Piem., es aizpagājušā vasarā Kijevas Lavrā alās biju un es nedomāju, ka tie pareizticīgie, kas pie moščām pielūdz Kristu, ir elku pielūdzēji.

Katolis srunājas ar Luterānis. Katolis pasaka kādu aplamību par Luterāni. Luterānis šo aplamību labo un saka, ka nē - Luterāņi tic un māca tā un tā? Un tad ko... tavuprāt tu uzskati, ka Luterānis melo, bet Katolim ir taisnība par Luterāņa ticību?

Un otrādi, kad Luterānis runā blēņas par Katoļu ticību, tad Katolis var pamācīt kā ir īstenībā, un Luterānim der ieklausīties.

Piekrītu.


Svētais Kristīgās patiesības objektivitāte katram ir atklājusies caur viņa atziņu un uztveres prizmu. Nerelativizē. Kristietībā ir lietas, par kurām var droši teikt tā kā tu šeit saki, un lietas, par kurām var teikt - tikai tā un ne savādāk.

Tā kas daudz nerunā - sastapšanās ar citu reliģiju ?
Nekā nebija. "Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Kristu." Kristietība ir viena reliģija dažādās konfesijās.
Dieva Trīsvienība un Kristus dievišķība un cilvēcība ir minimālais kritērijs, pēc kura kristieši atpazīst viens otru.
Armēņu apustuliskos un visādus koptus un etiopus es gan pieķertu klāt, jo nedomāju ka šai gadījumā vēsturiskas metafiziskas spekulācijas atceļ kristietības būtību.
tā, kas daudz nerunā
# Iesūtīts: 2010.05.07 18:19:12
indriķis atvaino, es neprecīzi izteicos. šī diskusija ir veltīta kristietības dažādo konfesiju savstarpējai saskarsmei, ne starpreliģiju dialogam. kaut domāju, ka izteiktā viedokļa būtība par veidu, saprasties, no tā nemainās. kā arī pārdomas par dialoga būtību
Aivars
# Iesūtīts: 2010.05.07 18:21:52
Ak grēcīgā, grēcīgā pasaulīte..
Svētais
# Iesūtīts: 2010.05.07 22:05:05
Nerelativizē. Kristietībā ir lietas, par kurām var droši teikt tā kā tu šeit saki, un lietas, par kurām var teikt - tikai tā un ne savādāk.

Jā, tomēr katrs uztver to caur savu atziņu un prizmu. Sastopas personīgi ar šo atklasmi.
bitukas
# Labojis bitukas: 2010.05.07 23:35:30
A kurā dievnamā ir par to Fandejku, un varbūt viņš tiešām "ukral" Es to *****isma kalngalu labprāt redzētu, pat nebūtu žēl ziedojuma.
Ambrosius [91.87.149.229]
# Iesūtīts: 2010.05.07 23:56:21
Bet visa mēraukla kā es saprotu, ir luterānisms?
zero2 [80.232.250.218]
# Iesūtīts: 2010.05.07 23:57:39
Ambrosius [91.87.149.229] droši vien. vislabāk: "luterānisms manā izpratnē"
Ambrosius [91.87.132.80]
# Iesūtīts: 2010.05.08 09:29:35
zero2 [80.232.250.218]

Nu es jau tā arī domāju, ka luterānisms tavā izpratnē.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.08 10:33:57
Tā kas daudz nerunā - kāpēc būtu jābūt gatavam mainīties? - vai šis nav tāds kā t.s. dialoga slengs un kas īsti ar to domāts šai gadījumā.
Bitukas , ja pareizi atceros - Pečijevas Lavrā - ir tāda Ukrainas rietumdaļā.
Ambrosius , gribot negribot sanāk, ka luterisms ir mēraukla. Uzdrīkstēšos apgalvot, ka luterāņi vismazāk stāsta pasakas par citām konfesijām.
Vēlme pēc iespējas precīzi saprast Rakstus vingrina objektivitāti.
Ambrosius [91.87.132.80]
# Iesūtīts: 2010.05.08 10:45:05
indriķis

Es tiešām apbrīnoju Tavu uzdrīkstēšanos. Bet vai tas "vismazāk" atbilst realitātei, jau ir cits jautājums.
indriķis
# Iesūtīts: 2010.05.08 10:55:58
Ambrosius , vai ir kādas konkrētas, faktos pamatotas iebildes?
Ar luterāņiem es nedomāju separātiskos radikāļus - typa "katoļi - sātana pakalpiņi", bet gan attieksmi, izrietošu no konfesijas būtības .
Ambrosius [91.87.132.80]
# Iesūtīts: 2010.05.08 11:09:05
indriķis

Nu ja, atmetīsim ektremālismu. Bet, piemēram. Katoliskā Baznīca atzīst pie luterāņiem tikai divus sakramentus: kristības un laulības. Vai Tu domā, ka ir daudz luterāņu garīdznieku un teologu, kas spētu mierīgi nosēdēt 45 minūtes, kamēr katoļu teologs skaidrotu šāda uzskata pamatotību?
rainars
# Iesūtīts: 2010.05.08 14:52:30
Vai Tu domā, ka ir daudz luterāņu garīdznieku un teologu, kas spētu mierīgi nosēdēt 45 minūtes, kamēr katoļu teologs skaidrotu šāda uzskata pamatotību?

!???????: vai jāsludinā cilvēku mācības vai uzticēšanās Dievam caur Jēzu Kristu Svētajā Garā , Jēzus upurim kurš atnācis lai visur visu piepildītu .
Pasaulē mēs dabūjam pa spurslām , draudzē vajag tādu vārdu sēklu kas mūs ceļ - vainas uzrādošu,attaisnojošu un stiprinošu.
Ambrosius [91.87.128.97]
# Iesūtīts: 2010.05.08 16:12:06
rainars

Sorry, es laikam neesmu īpaši gudrs, bet kāds ir sakars tam, ko Tu raksti ar savstarpēju izglītošanos un Sv. Rakstu izpratnes apmaiņu starp dažādām kristīgām konfesijām?
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.08 17:14:54
Ambrosius ,
te jau parādās šī situācija - luterānis ir gatavs atzīt daudz vairāk un objektīvāk nekā Romas katolis, jo luterānis raugās uz lietas būtību , ne uz pieņēmumiem.
Piemēram, pat nosodot mises upura viduslaiku izpratni ( par Kristus atkal upurēšanu ) un transubstinācijas teoriju, luterānis tomēr atzīs, ka katolis saņem Kristus Miesu, jo luterānis nevar noliegt Kristus Iestādījumu kā tādu ( neskatoties uz uzslāņojumiem ).
Tāpēc es domāju, ka luterānis gan varētu paklausīties, ko Romas katolis runā, protams, ja viņam būtu iespēja atbildēt.
Bet vai Romas katolis varētu tās pašas 45.minūtes uzklausīt luterāņa skaidrojumu , piemēram, par pāvestības institūcijas problemātiku?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 77 , pavisam kopa bijuši: 77