p.l.dassy 
|
Iesūtīts:
2010.04.30 11:47:15
1) pēc kā jūs vadāties definējot priekš sevis Vakarēdienu? ticību Vakarēdienam.. avoti. 2) kuri tiek un kuri netiek pielaisti pie Sv. Vakarēdiena? vai tas atbilst oficiālai nostājai? ja atšķiras: a) kāda ir oficiālā nostāja b) kādas ir jūsu domas, ar ko tās atšķiras no oficālās nostājas? lūdzu, neizteikties citas konfesijas pārstāvjus.  kā vienīgi LELB piederīgos ja nevēlaties publiski izteikties, labprāt uzklausītu jūsu viedokli e-pastā (nav svarīgi personas dati ,bet gribētu zināt godīgu viedokli ) dassy@inbox.lv |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.04.30 12:21:32
1) pēc tā, kas atklāts evaņģēlijos un vienā no Pāvila vēstulēm, kur viņš runā par vakarēdienu
2)
a)LELB oficiālā nostāja ir nepielaist pie vakarēdiena kristiešus no citām konfesijām, LELBā kristītos, bet neiesvētītos un nu pats par sevi saprotams - nekristiešus
b) mana nostāja ir, ka katram pašam jāpārbauda sevi, kā to norādīja Pāvils un bībelē nekur neatrodam pamatojumu, ka mācītājam jāvērtē, kuru pielaist un kuru ne (runa ir par kristītiem un iesvētītiem/pamatos apmācītiem kristiešiem)
|
Pavasara balss  |
# Labojis Pavasara balss: 2010.04.30 14:54:23
LELB oficiālā nostāja ir nepielaist pie vakarēdiena kristiešus no citām konfesijām,
Pastāv kaut kas, ko sauc par euharistisko viesmīlību. Šādas viesmīlības ietvaros izņēmuma kārtā drīkst pasniegt Sv.Vakarēdienu arī citu kristīgo konfesiju cilvēkiem. |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.30 17:50:17
Pavasara balss
Pastāv kaut kas, ko sauc par euharistisko viesmīlību. Šādas viesmīlības ietvaros izņēmuma kārtā drīkst pasniegt Sv.Vakarēdienu arī citu kristīgo konfesiju cilvēkiem.
esmu LELB mācītājs. NEKAD ne lutera akadēmijā ne no viena bīskapa ne jebkādos sinožu vai mācītāju konferenču materiālos neko neesmu dzirdējis par "euharistisko viesmīlību" un "drīkstēšanu" to piemērot. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.04.30 17:53:47
1) Nekā speciāli nedefinēju. Pieņemu tādu kā to pasniedz un māca mūsu Baznīca.
2) Nav aktuāli. Man manā draudzē man neliedz. |
komentārs  |
# Iesūtīts: 2010.04.30 18:23:27
Pavasara balss
Atis Grīnbergs
Ko nozīmē izņēmuma kārtā ? Un visām konfesijām? Piemēram katoļiem drīkst pasniegt? Vai baptistiem? Un visiem luterāņiem? To tiešām būtu interesanti uzzināt. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.30 20:45:27
Jā, nu vispār tas ir labs jautājums, vai lauku draudzē Sv. Vakarēdiens būtu liedzams kādam katolim vai pareizticīgajam, kurš apliecina Kristus miesu un asinis, ja reiz tiešām pastāv kāda euharistiskā viesmīlība ar pestīšanas armiju, baptistiem un citām kustībām, kas to neapliecina. |
nv Valentīnis  |
# Iesūtīts: 2010.04.30 21:26:20
ir dzirdēts par tādām `Sausajām Misēm` , kur daudz katoļu baznīcēnu, bet nav priestera. noskaita lūgšanu un saņem jau iepriekš konsekrētu komūniju no nekonsekrētas personas rokām. |
nv Valentīnis |
# Labojis nv Valentīnis: 2010.04.30 21:29:16
Trilobīte
pag, tas ir jāmūk ārā pēc sprediķa????
Ja, piemēram , esmu iegājis paskatīties, kā viņiem tur |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.30 21:46:28
Trilobīte
Ir dzirdēts. Arī katoļi luterāņu skatījumā ir vai nu herētiķi vai pieviltie.  Bet dzīvē notiek visādi, un ir gadījies uzzināt, ka cilvēks, kas šķiet mūžam bijis draudzē un Sv. Vakarēdienu baudījis, izrādās vēl pirmssibīrijas laikā iestiprināts pie katoļiem. |
nv Valentīnis |
# Iesūtīts: 2010.04.30 22:07:14
Trilobīte
aaa, tad ar mani viss kārtībā |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.05.01 09:57:07
Domāju, viss ir vienkārši.
Deviņdesmitajos esmu pieņēmis pie Vakarēdiena divas katolietes un vienu baptistu (pansionātā) un vienu reformēto ( dievnamā) , noprasot, vai viņi apliecina , ka saņem patiesu Kristus Miesu un Asinis.
Reformētā vēl īpaši uzsvēra , ka Vakarēdienā ticot kā luterāņi. Diemžēl viesmīlība ir mijusies ar neviesmīlību,
shizmas gados esmu atraidījis dažus luterāņus.
Tagad pie draudzes, kurā kalpoju, Altāra var nākt luterāņi. Nepazīstamam pārjautāšu, kas un kā.
|
Pavasara balss |
# Labojis Pavasara balss: 2010.05.01 19:45:05
Lūk, ko domā RKB kardināls Kaspers par euharistiko viesmīlību: http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/em_38_V.Kaspers.htm
Kardināls Andželo Skola: Dažos gadījumos ir iespējama, tā sauktā, „euharistiskā viesmīlība”, kad tiek atļauta komūnija ticīgajiem no citām Baznīcām. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.01 20:45:06
Pavasara balss
Ak, pareizi! Kaspers un Skola taču ir riktīgākie luturu kardināli!  Tūlīt aiz luturu pāvesta Jencīša.
|
Pavasara balss |
# Iesūtīts: 2010.05.01 21:04:20
Aivars
Man šo terminu ir nācies dzirdēt un to praksē redzēt arī luterāņu vidū. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.05.01 21:19:45
Pavasara balss
Nu praksē esmu redzējis arī pie bīskapu ordinācijas Domā, ka Sv. Vakarēdiens ir visai brīvi dalīts `simbolistiem`. Oficiālā teorijā gan laikam bija visādas kazuālprasības un noteikumi, kas putekļus krāj. |
komentārs |
# Iesūtīts: 2010.05.01 22:08:33
Pavasara balss
vienalga nav atbildēts jautājums - ko nozīmē izņēmuma kārtā. Vēl jautājums: vai ir iespējams iedomāties, ka Kristus pats kādu no sava galda aizraidītu?
Katoļiem jautājums ir pavisam citāds, jo principā viņi ir ļoti precīzi nodefinējuši, kas drīkst, kas ne. Toties daudzviet šos Vatikāna pieņemtos likumus tauta vienkārši ignorē (tāpat kā pretapaugļošanas līdzekļu aizliegšanu, piem). Man pašam pazīstami RKB locekļi, kas regulāri lut.baz. iet pie dievgalda. |
Pavasara balss |
# Iesūtīts: 2010.05.02 00:03:22
komentārs
ko nozīmē izņēmuma kārtā.
Varbūt tā, ka, lai gan nav sasniegta pilnīga kanceles un altāra kopība , resp. ir atšķirības mācībā, tomēr atsevišķos, izņēmuma gadījumos var aicināt un kopīgi svinēt Sv.Vakarēdienu ar tādu konfesiju, baznīcu piederīgajiem, kas atzīst Sv.Trīsvienību un Kristus dievišķību. |
Saguaro  |
# Iesūtīts: 2010.05.02 19:21:18
Man liekas, ka par euharistisko viesmīlību mēdz saukt norunu starp divām tādām baznīcām, kuras vēl nepraktizē dievgalda kopību, bet tomēr attiecības jau ir tik tuvas, ka ir vienojušās pieņemt viena otras locekļus piedievgalda tad, ja tie uz brīdi atrodas situācijā, kur pašu baznīca nav pieejama. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.05.02 21:06:50
Pavasara balss. atsevišķos, izņēmuma gadījumos var aicināt un kopīgi svinēt Sv.Vakarēdienu ar tādu konfesiju, baznīcu piederīgajiem, kas atzīst Sv.Trīsvienību un Kristus dievišķību.
Bet kā Kristus Miesas un Asins klātbūtnes Vakarēdienā atzīšanu?
Manuprāt, ekumēniski jau tāpat sadarbība baznīcu kopīgajās interesēs notiek uz apliecības, kas atzīst Sv.Trīsvienību un Kristus dievišķību , pamata.
Izņēmuma gadījumos ( kā es to saprotu ) - tas ir slimībā, īpaši letālā. Te normāli katoļi to pasniegs, arī Viskonsīnas luterāņiem tas ir pašsaprotami.
Vēl varētu tiem pievienot, piem, situācijas, kas saistītas ar neiespējamību ilgstoši saņemt vakarēdienu savā konfesijā.
Un - ( teorētiski) es, piem., Vācijā vakarēdienu saņemtu drīzāk normālos katoļos, ne sazin kādos ne pirmā svaiguma vēsturiski reiz luterāņos, uniātos ar dāmu altārī un nezin ko ticības apliecībā.
Un vispār - kur luterānis spaidā varētu saņemt Vakarēdienu atbilstoši tā būtībai- no katoļiem, pareizticīgajiem, anglokatoļiem?
Saguaro, uz brīdi ?
Dievbijība taču nepazūd, ja Vakarēdienu nevar saņemt daudz ilgāku laika periodu par brīdi.
|
Pavasara balss |
# Iesūtīts: 2010.05.02 21:28:46
Piemeram, zinu, ka daži evaņģēliskie, kas uz laiku dzīvo Spānijā, kur tuvumā nav nevienas ev. baznīcas, tiek pieņemti katoļu baznīcā - izņēmuma kārtā.
Tāpat zinu, ka brīvbaznīcu draudzes aicina viesus - evaņģēliskos - pie sava Dievgalda. |
:: Pievienot komentāru
|
