luterāne bitch 
|
Iesūtīts:
2010.04.20 15:25:55
sk. zemāk, te nebūs vietas izvērsties. piedodiet, ja gadījies saliet kādas muļķības |
|
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:13:43
pich_
Bībele ir praviešu raksti, un to arī saņem caur atklāsmi. Tāpēc viņi ir vajadzīgi un nepieciešami, lai atklāsme balstītos Bībelē, nevis pašizdomātās pasakās. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:14:57
pich_
Nu ja. Man izskatās, ka tā ir zināma brāļu improvizācija, un kaut kādu iemeslu dēļ (iespējams saistībā ar jau Ēdenē iezīmēto vietniecisko upuri) Dievam Ābela upuris patika. Taču nav teikts nekas vairāk. Būtībā drāma vispirms ir ap paša Kaina kaislībām. |
pich_  |
# Labojis pich_: 2010.04.22 16:19:39
Svētais
Bībele ir praviešu raksti
vai tu pilnībā izslēdz variantu, ka pravieši varēja atklāsmi subjektīvi interpretēt?
Aivars
ka tā ir zināma brāļu improvizācija
tā sanāk, jo Dievs neteica, kas tieši viņam jānes. vēl ir jautājums- vai Ābela nestais uzpuris bija pirmā un pēdējā reize, kad viņš ko tādu darīja? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:22:05
vai tu pilnībā izslēdz variantu, ka pravieši varēja atklāsmi subjektīvi interpretēt?
Jā. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:23:07
Svētais
kāpēc? Dievs tintes spalvu neturēja rokās. to darīja pravieši |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.04.22 16:27:10
pich_
Tāpēc, ka Dieva cilvēki nav rakstījuši to patvarīgi, bet Dieva Svētā gara spēkā. Tāpēc arī Bībele ataino visu ainu patiesībā, neko neslēpdama, piem., par Dāvidu, kas sarasktīja lielāko daļu psalmu, taču tāpat arīdzan ir atspoguļoti arī viņa dzīves kritieni. Tas liecina par to, ka Dievs savu vārdu nemaina, bet lieto cilvēkus, kas ir nepilnīgi un ar savām kļūdām, kas sagrēko utt. Jo piem., uz Dāvida psalmu atsaucās pats Jēzus.
2. Pēt. 1:21 jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.
2. Kor. 5:20 Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!
1.tes.2:13 Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.
|
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:30:21
Svētais
labi- noliksim maliņā tos, kas sarakstīja Bībeli.
ko tu vari teikt par tiem, kas pēc tam šo Bībeli kopēja un tulkoja? pierādīt, vai tie ir patiesi, vairs nav iespējams... |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:31:12
pich_
Tas ir pierādīts. Lūdzu izpēti to. Dievs pārdabiski ir savu vārdu saglabājis cauri gadsimtiem. |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.04.22 16:35:38
Svētais
kā jau teicu- pierādīt, kā bija oriģinālā, vairs nav iespējams.
bet kas interesanti- pat mūsdienu tulkojumi atšķirās. kaut vai angliski "slave" uz latviešu valodu tiek tulkots kā "kalps", nevis "vergs". ja tu domā, ka tas ir viens un tas pats, tad atbilde ir- nē, tas nav viens un tas pats.
piemēru ar atšķirībām tulkojumos ir daudz. kam var ticēt? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.04.22 16:38:26
pich_
Es piekrītu, ka ir labāki un sliktāki tulkojumi. Taču SG ir tas, kas palīdz. Galvenā doma daudz kur saglabājas, kā principiāls jautājums pareiza. Taču, es ticu, ka arī tulkojot cilvēki ir nepilnīgi un centušies pēc vislabākās sirdspaziņas. Ja tu sāksi ticēt Jēzum, SG tev pakāpeniski atklās Rakstus. Ar laiku varbūt arī nonāksi pie labākiem tulkojumiem. es esmu nonācis pie NKJV un lasu to. Tas manā uztverē ir visprecīzākais domas un vārdu ziņā. |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2010.04.22 20:05:28
kam var ticēt?
izšķir logos un rema, ko var tulkot kā rakstītais vārds un dzīvais vārds. Svarīgākais ir dzīvais vārds jeb atklāsme nevis matu skaldīšana par to kā kurš vārds pareizi tulkojas.
Ne velti ir teikts: Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
Tāpēc mani īsti nesatrauc, ka latviešu tulkojums ir ļoti nepilnīgs. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.04.22 21:38:03
Adonika
ja tu atzīsti, ka tulkojums ir nepilnīgs- kā tu vari zināt, ka tu lasi un saproti tā, kā bija domāts pateikt? |
Adonika |
# Iesūtīts: 2010.04.22 22:27:45
pich_
tulkojuma nepilnības skar nianses nevis būtiskus jautājumus. Protams, arī nianses ir svarīgas, bet es jau teicu, ka man galvenais ir tas ko personīgi uzrunā nevis pati grāmata kā notikumu atspoguļojums. Vienpadsmit gadus, gandrīz katru dienu lasot, vairs ne līdz pašam tekstam. |
pzdjc [80.232.250.218] |
# Iesūtīts: 2010.04.23 20:07:47
Adonika "izšķir logos un rema, ko var tulkot kā rakstītais vārds un dzīvais vārds." pajautā kādam koinē pratējam, vai tā ir vai nav. |
Adonika |
# Iesūtīts: 2010.04.23 20:14:05
pzdjc [80.232.250.218]
man kaut kā nav jautājumu, lai kādam ko jautātu... |
dafne  |
# Iesūtīts: 2020.04.30 12:35:49
Lilly Norman [104.37.31.38]galvenais ir atgriezties pie Kristus!!!😉 |
incognito  |
# Labojis incognito: 2020.05.01 11:33:26
Pārlasot šo diskusiju, kas neizprotamā veidā parādījusies saulītē listes augšgalā, arī izjutu nožēlu, ka tāda foruma vairs nav, kurā šādas diskusijas notika. Paskat, Adonika pastāsta par nošķīrumu, kas grieķu valodā patāv starp vārdiem "logos" un "rhema", kurus abus latviski tulko "vārds". Izrādās, ka "stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda(rhema), kas iziet no Dieva mutes". Interesanti. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2020.05.02 17:02:20
incognito
Vienīgā problēma, ka Adonikas teorija ir visnotaļ apšaubāma
Šādi viņa izsludina Kristu (iesākumā bija VĀRDS - LOGOS) par kaut ko nebūtiskāku iepretī runām (rēmata), ko sacījuši kaut vai apustuļi
Ne velti kāds zem parupja nika rakstošais, tolaik ir tik sašutis ieteicis noprecizēt vārdu nozīmi, konsultējot kādu koinē protošo |
incognito |
# Labojis incognito: 2020.05.05 20:21:22
Jā, bet, piemēram man ir atklājums pat tas, ka tur ir divi dažādi vārdi, kas latviski un laikam arī angliski tiek tulkoti vienādi. Adonikas interpretācija tiešām šķiet pārāk vienkāršota, lai būtu patiesa. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2020.05.05 23:04:34
incognito
Nu tā vienmēr ir tulkojumu problēma - ne vien vārdi, ko tulkotājs izvēlējies, bet arī tas, ko lasītājs aiz šiem vārdiem izlasa.
Rēmata vs Logos manuprāt vēl salīdzinoši viegli atspoguļot latviešu valodā, izmantojot "runa, teiktais, vēstījums" utt
Lielāks izaicinājums ir tajā, ka mums `vārds" apzīmē gan personvārdu gan jebkuru artikulētu vārdu. Piem, "Tēvreizē" frāzē "svētīts lai top tavs Vārds" ir lietots grieķu "onoma" .ti. (name, imja), tātad vārds, kurā uzrunājam Dievu, kad vēršamies pie VIņa, bet diezgan bieži rasts šo frāzi skaidrot, attiecinot uz Dieva sacīto vārdu.
Taču vienmēr ir jāpatur prātā, ka ne viss grieķu tekstā "ielasāmais" ir izsakāms arī aramiešu vai ebreju valodā. Piem, populāra tēma dažādos laikos ir bijis apcerēt "atšķirīgās mīlestības", ko pauž grieķu vārds "agape" un "filia", bet aramiski to nemaz tā nevarētu izteikt, un arī pašā JD nav tāds konsekvents šo vārdu lietojums, jo filia ir arī tur, kur runa par Dieva mīlestību pret cilvēkiem, un atkal otrādi |
:: Pievienot komentāru
|
