atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par Baznīcas kalendāru 2010
Voldemārs
Iesūtīts: 2010.04.19 11:58:49
Kalendāra gada dienās ievietoti daudz un dažādi dienu tradicionāli papild pārdomu priekšmeti, piemēram, svētdienu nosaukumi, nereti latīniski, daudzu svēto dienas, utt.
Mēģināju sameklēt Lutera dzimšanas vai nāves dienas pierakstu. Neveicās, ne februārī ne novembrī, nav nekā. Nav arī Augsburgas ticības apliecības dienas jūnijā. Nav pat profesora Feldmaņa dienas, kuru jau kuro gadu mēgina nostiprināt 28.maijā.
Varbūt nākotne būtu vērts tomēr tās lietas ielikt?
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.19 11:59:12
kur citur tās lietas atzīmēt ja ne luterāņu kalendārā?
vilks
# Iesūtīts: 2010.04.19 12:39:15
Jā, būtu jauki
reiz lietoju vienu vācu baznīcas kalendāru, un tur bija diezgan daudzu ievērojamu kristiešu dzimšanas un nāves dienas. Man tāda prakse šķiet ļoti vērtīga.
Nez, vai priekšlikumi nav jāiesniedz (ar datumiem) Mūzikas un Liturģijas komisijā?
Vērotājs
# Iesūtīts: 2010.04.19 12:43:27
vilks
Nez, vai priekšlikumi nav jāiesniedz (ar datumiem) Mūzikas un Liturģijas komisijā?
Vai tā gādā par ievērojamu kristiešu dzimšanu un miršanu konkrētos datumos?
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.04.19 13:13:38
Kad "ievērojami" kristieši būs sasnieguši svēto slavu, tad arī liks kalendārā. Man liekas, ka drīzāk būtu dīvaini, ja kalendārā būtu, piem., Lutera nāvas diena, bet nebūtu kādi tiešām LIELIE svētie, kam pati Baznīca ir klāt likusi šo vārdu, piem., Makārijs Lielais, Antonijs Lielais u.c. Vispirms būtu jāsāk iepazīt un atzīt Baznīcas lielais mantojums un tad loģiskā pēctecībā pāriet pie lokālā, ne?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.19 14:00:39
Šerpais Ancis
Ar ko Antonijs Lielais ir lielāks par Vitenbergas Mārtiņu Lielo?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.19 14:32:31
Šerpais Ancis, kas tie tādi? A vot Luteru zinu!
vilks
# Iesūtīts: 2010.04.19 14:46:35
Vērotājs
protams, visiem mirējiem datumi jāsaskaņo ar šo komisiju
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.04.19 15:20:01
Aivars
Jošs Mulders

Vismaz nebūtu skaļi teikuši.
vilks
# Iesūtīts: 2010.04.19 15:40:20
Šerpais Ancis
Vismaz nebūtu skaļi teikuši.
Kāpēc izteikt savas domas, tavuprāt, nav labi?

Netieši nokritizēt visus, kas nepiekopj svēto godināšanu, ir ok, bet atzīt, ka neko daudz par seno laiku svētajiem nezina, ir kauns?
Izklausās savādi.

Es gan domāju, ka Baznīcas kalendārā vieta būtu visiem tiem, kas ir ko nozīmīgu paveikuši, lai izplatītu Evaņģēliju.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.19 15:51:30
vilks
Nav jau tā, ka nekas nav zināms par pieminēto Antoniju. Tieši otrādi. Tas, kas par viņu ir zināms, liedz viņu uzskatīt par kaut ko lielāku nekā Luters.
jancis [78.84.254.16]
# Iesūtīts: 2010.04.19 19:52:04
Nu ja liek, tad liek, pieliekam to kalendāru pilnu un svinam katru dienu, jo nez vai kāds "mazais" draudzes kristietis, kurš iepriecinājis māsu vai brāli un vedis viņu pie Kristus būs mazāk pelnījis šo dienu. Tik šādi godinot bik aizēnos Darītāju. Bet svētku jau par maz nav nekad
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2010.04.19 20:24:05
Domāju, ka būtu dikti labi, ja iesākumā VISĀS draudzēs, kur mācītāji dzīvo uz vietas, sāktu kā nākas svinēt un atzīmēt tās dienas, kas jau IR kalendārā - piem., Jēzus vārda došanas dienu, Zvaigznes dienu, Sveču dienu, Pelnu dienu, Marijas pasludināšanas dienu, sv.Jāņa Kristītāja dienu, nemaz nerunājot par Apustuļu piemiņas dienām.

Kādi uztraucas par Lutera dzimšanas un nāves dienu nepieminēšanu.
Savukārt es neredzu kalendārā, piemēram, Dievmātes piedzimšanas dienu.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.19 20:31:38
Saulespuķe
Nezinu neko par Dievmāti, bet par krietno māsu Mariju runājot, vai Tev ir viņas dzimšanas apliecība?
Cik man zināms, tad ilgus gadu Eiropā nebija tradīcija atzīmēt dzimšanas dienas, bet kādu kristiešu miršanas dienas veidoja to, ko saucam par `vārdadienām`.
Ja nav skaidrs, kad Marija dzimusi ( Ok. Trilo te varētu paskaidrot savus informācijas avotus), tad vai nu būtu par to jāuztraucas. Taču, ja svētīgā Mārtiņa datumus, pateicoties sava laika reģistriem, zinām, tad kamdēļ tos ignorēt?
Šerpais Ancis
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.04.20 07:49:17
vilks Vismaz nebūtu skaļi teikuši.
"Kāpēc izteikt savas domas, tavuprāt, nav labi?"


Ir labi savu viedokli izteikt.
Žēl tik, ka rakstītā tekstā nevar ielasīt intonācijas, jo, nedaudz še iepazīstot Mulderu, viņa atbildes intonācija un zemeteksts runā daiļskanīgāk par uzrakstīto teikumu, un pasaki vēl, ka pati to nemani!

"Netieši nokritizēt visus, kas nepiekopj svēto godināšanu, ir ok, bet atzīt, ka neko daudz par seno laiku svētajiem nezina, ir kauns?" - atbildi uz šo lasi turpat augstāk.
Vispār Tava replika izbrīna - vai tad mēs te par svēto godināšanu runājam, kas laikam dažiem luterāņiem slimīgi sāpīgs jautājums. Es vien minēju viņu iepazīšanu. Iesākumam. Ja reiz manis minēto svēto sakarā lieto vārdu "godināšana", tad jau par Luteru un prof.Feldmani tikpat lielā mērā, jo tie nosaukti iepriekš.

Aivars
"Ar ko Antonijs Lielais ir lielāks par Vitenbergas Mārtiņu Lielo?" - ar to, ka i mirušos augšāmcēla, i ļoti daudz
eksorcēja un Dieva spēkā darīja citus brīnumus, kādi Lutera dzīvē gan nav novērojami, lai kā gribētos. Kas nav, tas nav, un kas ir, tas ir. Nav daudz tādu, kam Kristīgā Baznīca devusi vārdu Lielais. Zināt viņus un no viņu svētās dzīves mācīties ir svētīgi.

Veros, ka Tu reaģē tikai uz to Saulespuķes izteikumu, kas skar sv.Jaunavu Mariju, bet kā komentē sākuma daļu, kas, manuprāt, ir vairāk kā aktuāla. Vai Tavā draudze svin un piemin visus tos datumus, kas atzīmēti LELB kalendārā. Un ja ne, tad kas vainīgs - slinks mācītājs vai draudze, kam vienalga?


Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.20 08:44:17
Šerpais Anci!
Interesantā kārtā Bibliskie svētie ir daudz mazāk "svēti" kā cilvēku fantāzijā tapušie baznīcas vēstures "svētie". Par to, cik Antonijs "mirušos augšāmcēla, i ļoti daudz eksorcēja un Dieva spēkā darīja citus" mēs patiesi zinām tik pat daudz, cik par Lāčplēša varoņdarbiem. Mutvārdu tradīcija un leģendas ir ļoti neuzticami avoti
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.20 08:46:49
Šerpais Ancis
Es šeit reaģēju uz mēģinājumiem noignorēt Luteru luteriskā Baznīcā. Viņš tomēr arī veselu Baznīcu eksorcēja un daudzi tikuši augšāmcelti dzīvai ticībai.
vilks
# Labojis vilks: 2010.04.20 09:09:11
Šerpais Ancis
viņa atbildes intonācija un zemeteksts runā daiļskanīgāk par uzrakstīto teikumu, un pasaki vēl, ka pati to nemani!
Man vairāk raizes brīžiem dara Tevis teiktā intonācijas..bet var jau būt, ka es tās tikai iztēlojos.

vai tad mēs te par svēto godināšanu runājam, kas laikam dažiem luterāņiem slimīgi sāpīgs jautājums. Es vien minēju viņu iepazīšanu.
Tevis teiktais, manuprāt, izriet no konkrētas tradīcijas, kura (cik es varu spriest?) agrāk vai vēlāk ved pie katoļu un/vai pareizticīgo baznīcās pierastās svēto godināšanas un (vai arī es to ielasu?) kritiku pret citiem kristiešiem, kuri piemin citus kristiešu svētos (skat. Pāvila lietoto "svētā" definīciju).
Man nešķiet labi pacelt vienu tradīciju pār otru, īpaši, ja Bībelē nekas par to tieši nav pavēlēts, kā vien pieminēt savus vadītājus un ticības tēvus. Tādā ziņā nevar noliegt, ka Luters un, iespējams, Feldmanis, uz mūsdienu latviešu luterāņu ticību tomēr atstājis lielāku iespaidu kā Tevis pieminētie ticības tēvi.
indriķis
# Iesūtīts: 2010.04.20 09:50:49
Mani šis kalendārs visumā patīkami iepriecināja.
Lai gan vienmēr lietas var izdarīt labāk, tāpēc Lutera dzimšanas un nāves diena būtu īsti vietā.
Bet vai no cienījamā Feldmaņa ( R.I.P.) svētīgās kalpošanas ir jāveido ar viņu saistīts kults, neesmu pārliecināts.
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.04.20 14:08:13
vilks
Paldies par raizēm, bet nevajag - par mani gana raizējas mans Mācītājs!

Saki, vai, piem., ap.Pāvila un ap.Pētera un citu apustuļu piemiņas dienās Tu arī saskati kādu bīstamību, ka tā varētu pāraugt "pie katoļu un/vai pareizticīgo baznīcās pierastās svēto godināšanas" ?

Aivars
Es šeit reaģēju uz mēģinājumiem noignorēt Luteru luteriskā Baznīcā. Viņš tomēr arī veselu Baznīcu eksorcēja un daudzi tikuši augšāmcelti dzīvai ticībai.

Nez, kā gan var noignorēt cilvēku, kura vārdā saucas vesela Baznīca un, pieminot luterāņus, piemin arī viņa vārdu!
Domāju, ka šoreiz gan termins "eksorcēt", ko piemēro ĻOTI specifiskiem gadījumiem, lietots nevietā. Ka reformas vietā un par "tēmu"veica - to jau gan neviens pat neapstrīd!

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 19 , pavisam kopa bijuši: 33517