atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu anglikāņu konsekrētājs luterāņu vidū
Voldemārs
Iesūtīts: 2010.04.13 22:57:58
lasu aprakstu par G.Dimanta konsekrāciju:
"Bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijā ar roku uzlikšanu piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Andress Poders (Andres Põder), Lietuvas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), kā arī Solsberijas diecēzes bīskaps Deivids Stanklifs (David S. Stancliffe)."
Vai tad Solsberijas bīskaps ir luterānis? Kāpēc tik konfesionāli nozīmīgā dievkalpojumā un bīskapa konsekrācijā te ir arī ne-luterānis?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
code_ah [87.110.133.152]
# Iesūtīts: 2010.04.20 09:45:10
Jā, šodien vienīgais ko jāmāk ir interpretēt...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.20 10:14:22
indriķi!
"Ja Melanhtons ir pieļāvis ordināciju saukt par sakramentu , kāpēc lai mēs sašaurinātu šo TA virzienā - nekādā gadījumā nesaukt to par sakramentu!"
Lai izvirzītu kādus apgalvojumus par Melanhtonu un viņa uzskatiem par sakramentiem, būtu labi to pamatot vairāk ka tikai vienā AP XIII ieinterpretēšanā. Ir jāņem vēra, kas ir Melanhtona rakstu centrā un kā ar šo centru saistīti sakramenti.
Pirmkārt, pašā AP XIII ir skaidra šķirtne starp patiesajiem sakramentiem un lietas, kuras var saukt par sakramentiem. Pie tam, tā saucamo sakramentu skaitā Melanhtons liek ļoti daudz, ne tikai ordināciju
Otrkārt, pilnīgi piekrītu Slenskam, sakraments ir plašs, daudz ietverošs jēdziens. Man pašam labāk patīk žēlastības līdzeklis. Taču, tīri normatīvā terminoloģijā mēs esam saistīti pie diviem "sakramentiem" un, varbūt, absolūcijas.
komentārs [86.173.187.214]
# Iesūtīts: 2010.04.20 11:46:03
Voldemārs
Protams, ka anglikāņu vidū atradīsi viendzimuma laulību atbalstītājus utt. Tādus atradīsi arī LELB, starp citu - pats esmu ar viņiem runājis. Toties baznīcas oficiālais viedoklis ir tāds, kāds ir.
Priekšlikums! [87.246.166.54]
# Iesūtīts: 2010.04.20 14:27:19
Saukt:
- Kristību, Vakarēdienu un Absolūciju par sakramentiem ;
- Iesvētības, Ordināciju, Laulības un Eļlas svaidīšanu par sakramentālijām ;
- pārējās svētdarbības (bēres, māju iesvētīšanas, utt.) par kazuālijām .
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.20 16:30:35
Voldemār ,
pamatošanai pietiek ar pašas Apoloģijas tiešo tekstu,
interpretētāju problēma paliek - kā pierādīt,
ka Melanhtons nemaz tā neesot domājis.
Bet konteksts ir skaidrs - ATAAp.prāt, uzskati par sakramentu daudzumu nav Baznīcu šķeļoši jautājumi.

Ir labi iepazīties ar Lutera septiņām katoliskas Baznīcas iezīmēm - Dieva vārdu, kristību, vakarēdienu, atslēgu varu, garīdzniecību, lūgšanu (dievkalpošanu) un krustu (vajāšanām, pārbaudījumiem etc.) (Slenska tās citē savā rakstā baznīcas gadagrāmatā), lai saprastu prioritātes.

code_ah [87.110.133.152]
# Iesūtīts: 2010.04.20 18:37:18
indriķis Apsveicu Indriķi, izkatās, ka šo to jau pieproti..
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.20 22:47:53
indriķi!
Skaidrības labad, kurš ir pats "Apoloģijas tiešo teksts", kas pamato Tavu domu?
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.20 23:48:29
Voldemārs
Skaidrības labad, kurš ir pats "Apoloģijas tiešo teksts", kas pamato Tavu domu?

Vecā koķete, ai, ai jai
rite vocatus [24.44.77.186]
# Iesūtīts: 2010.04.21 08:07:08
Atis Grīnbergs:
es ordināciju uzskatu par sakramentu

Jauki, jauki ... tikai viena bēda - Tavi uzskati kā tādi, nevienam (Tevi pašu ieskaitot) nav saistoši.

Svarīgāks ir kas cits - vai bīskaps, kurš Tevi ordinēja, arīdzan šo notikumu uzskatīja par sakramentu?

Tikai nesaki, ka nezini - Tu taču pats " par to arī sprediķoji savā ordinācijas dievkalpojumā " ... un bīskaps, tātad, klausījās ... kaut ko taču viņš Tev pēc tam teica ... un ja neko neteica, tikai priecīgi smaidīja un māja ar galvu - arī tā ir attieksmes izpausme.

Ak jā - un vai eļļas svaidīšana Tavā ordinācijā tikai lietota? Ja nē - tad kā Tu izšķir absolūcijas un ordinācijas sakramentu ārējās zīmes? Kas ir tas , par ko var prasīt - kā tas var darīt šādas lielas lietas? (alūzija uz Mazo Katķismu)

Tikai nesaki ka nezini, neesi domājis, neesi mācījis utt
Un nomazgā pūderi, pirms citus par "koķetē
rite vocatus [24.44.77.186]
# Iesūtīts: 2010.04.21 08:08:38
Atis Grīnbergs

Un nomazgā pūderi, pirms citus par "koķetēm" sauc
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.21 08:51:41
rite vocatus [24.44.77.186]
dusmīgs
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.21 09:12:31
Voldemār , " Ja ordinācija tiek skaidrota saistībā ar Vārda kalpošanas amatu, mums nav iebildumu saukt to par ordinācijas sakramentu ...Ja ordinācija tiek skaidrota šādi, tad mums nav iebildumu pat roku uzlikšanu saukt par sakramentu".(204.lpp.)

"Taču mēs neuzskatām, ka būtiska nozīme ir tam, ja mācības nolūkā tiek lietots atšķirīgs sakramentu uzskaitījums, ja vien pareizi tiek saglabāts tas, kas ir nodots mums caur Svētajiem Rakstiem. Arī baznīctēvu vidū sakramentu uzskaitījums nebija vienāds."(203.lpp.)
-----------
"Tātad, patiesie sakramenti ir - Svētā Kristība, Tā Kunga Mielasts un Absolūcija, kas ir grēku nožēlas sakraments. Šiem ritiem ir Dieva pavēle un pievienots žēlastības apsolījums, kas patiesi ir Jaunās Derības sirds."(204.lpp.)

"Konfirmācija un pēdējā svaidīšana ir rituāli, kas nākuši no tēviem, kurus baznīca neprasa kā nepieciešamus pestīšanai, jo tie nav Dieva pavēlēti"(204.lpp.) Etc.,etc.
Atis Grīnbergs
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.21 09:21:34
indriķis
Tās ir tās lietas, kuras arī es tur lasu un kuras pamato manu pārliecību.
Bet ... (Tas ir interaktīvais komentārs - "bet" ar daudzpunktu - katrs var ielikt savas beigas, kā dažos DVD )
Tā nu ir tā mūsu realitāte, ka ne tikai Raxtus ir iespējams skaidrot pareizi-pareizāk-vispareizāk, bet arī vispareizāko Rakstu skaidrojumu ir iespējams skaidrot pareizi-pareizāk-vispareizāk
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.21 09:57:48
Puikas, taapeec chukchaam ir vislabaak - ko redzu to lasu, to saprotu! Liidzko saak spriest par Nekoherenta Reflekteeta Elektromagneetiskaa starojuma spektra 360-720nm vilnja garuma mijiedarbiibu ar ogleklja sakauseejumiem dzelzii, taa visa teologjija ir chabash. Labaak taa arii teikt - Meeness gaismas ietekme uz dzelzcelja sliedi!
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.21 10:26:52
Jošs Mulders
Es točna labāk esmu čukča, tikai kau kā reizēm iznāk zīmēties par baigo "eiropieti" vai ko līdzīgu
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.21 13:47:50
indriķi!
Vai tad es nesaku to pašu, ka patiesie sakramenti ir 2(3), bet pārējās lietas ir sakramentālas par tik, par cik?
Protams, pēc būtības, sakramentu skaits nav diskutabls jautājums. Problēma sākas, kad netiek nošķirtas pamatlietas - Evaņģēlijs, Kristība, Vakarēdiens, no papildlietām, cita skaitā arī ordinācijas.
Piezīme, ja mēs vēlamies diskutēt par Vienprātības grāmatu, tad lūdzu izmantojam akadēmiski uzticamaku atsauces avotu par latviešu valodā pieejamo, piemēram, angļu vai oriģinālo BSLK.
code_ah [87.110.133.152]
# Iesūtīts: 2010.04.21 13:48:48
Es pat Indriķi varētu saukt par derīgu bīskapu, ja viņu atzītu par tādu paši romieši...

Jautājums: vai no šī teikuma būtu jāizsecina, ka es Indriķi uzskatu par RKB bīskapu?
Atis Grīnbergs
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.21 13:53:59
Voldemārs
rotams, pēc būtības, sakramentu skaits nav diskutabls jautājums. Problēma sākas, kad netiek nošķirtas pamatlietas - Evaņģēlijs, Kristība, Vakarēdiens, no papildlietām, cita skaitā arī ordinācijas.

Šķiet diezgan prātīgi sacīts.
Vienīgi ļaudis, dzirdot vienas sauktas par pamatlietām, bet citas par papildlietām, nereti sadzird, ka tās pirmās ir svarīgas, bet otrās NAV svarīgas. Bet svarīgas ir abas.
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2010.04.21 14:46:01
Ati Grīnberg!
Dzīvi veido visas lietas un arī doktrinālo kopumu veido visas mācības sastāvdaļas
Tomēr, kādas no lietām/mācības sastāvdaļām ir svarīgākas, jo no tām izriet pārējās. Te būtu svarīga kārtība. Bez Evaņģēlija nav kristietības. Evaņģēlijs ir tas, ko saņemam Kristībā un Vakarēdienā. Un te nav nekāda piekāpšanās vai novirzīšanās, jo, ja zūd Evaņģēlijs, tad nav ne baznīcas, ne Kristības, nedz Vakarēdiena.
Papildlietas ir labas un noderīgas par tik, par cik tās pamatojās Evaņģēlijā. Šīm papildlietām ir arī balkus faktori, tomēr tie nenosaka papildlietu noderīgumu. Piemēram, ordinācija ir kārtība baznīcā, kas paredzēta Evaņģēlija kalpošanai draudzē. Ordinācijas noderīgums ir par tik, par cik tā arī oficializē mācītāja kalpošanu ar Evaņģēliju draudzē. Tai nav savas pašvērtības. Ordinēts mācītājs, kas pilda savu uzdevumu ir svētīgs kalps, savukārt, tāds, kas slinks un šaubīgs, ir bēdīgs gadījums.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.21 18:46:23
Voldemār , nu redzi, viss OK.
Ordinācijas sakramentāla izpratne ( par tik, par cik , kā tu teici ), manuprāt, garīdzniekiem ir visai svarīga lieta arī personiski, ņemot vērā svētā kalpošanas amata nozīmi baznīcā- kalpošanā ar Evaņģēliju ( un ar to saistīto atbildību, garīgo slodzi, rūpēm, pārbaudījumiem u.c. ).
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 201 , pavisam kopa bijuši: 313