Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2010.04.13 22:57:58
lasu aprakstu par G.Dimanta konsekrāciju:
"Bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijā ar roku uzlikšanu piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Andress Poders (Andres Põder), Lietuvas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), kā arī Solsberijas diecēzes bīskaps Deivids Stanklifs (David S. Stancliffe)."
Vai tad Solsberijas bīskaps ir luterānis? Kāpēc tik konfesionāli nozīmīgā dievkalpojumā un bīskapa konsekrācijā te ir arī ne-luterānis? |
|
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.04.18 17:18:37
Voldemār , laikam jau nekas ļoti konkrēts ar to nebija domāts.
Bet vienprātība bibliskā Kristus pasludinājumā - kā tu to saproti , šauri vai plaši.
Ja šauri, pietiek ar Nikajas TA, ja plašāk, es domāju, ortodokss anglikānis Augsburgas TA gribot negribot spiests apliecināt (un ja viņam jāiet līdz konsekvencēm, visas LTA ) . Tā ir katoliska ticības apliecība, ne kāds luturu lukturis kā pie kalvinistiem ar viņu n-tajām reģionālajām TA.
Manuprāt, Vienprātības grāmatas katoliskā dimensija ( īpaši ATA Apoloģija) vēl atklājama daudziem luterāņiem, kas LTA lasa caur mazliet sašaurinātām vēlāku laiku dogmatiķu brillēm. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.18 19:12:29
Voldemārs
Vai tas būtu signāls Anglijas karalienei kļūt arī par LELB galvu? |
archīvs [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.04.18 23:25:18
Voldemārs
"No nepazīstama nika tik ļoti pazīstami teksti un argumenti"
Ja Tev liekas, ka esi kaut ko tādu novērojis, tad brīnos, ka to piemini. Tas nozīmē, ka Tev nav takta sajūtas.
"Man, tomēr nav eklezioloģiski skaidrs - baznīcu sadraudzes pamatā ir līgums vai vienprātība bibliskā Kristus pasludinājumā?"
Nu kā tad Tavuprāt ir - vai izšķirošais nav parakstīt vienošanos par sadraudzību? Un ja vienošanās ir parakstīta, vai katram indivīdam katrā atsevišķajā gadījumā tomēr pašam jāpieņem lēmums, ievērot to vai ne?
"Ir tādi, kas piedēvē maģiskas lietas ordinācijai, pat mēģina to par sakramentu uztiept"
Tad pēc Tavām domām sakraments ir maģija?
"manās acīs vislielāko cieņu ir iemantojis G.Tūrs" - oriģināli, bet ar labiem iemesliem. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 00:35:16
archīv! [95.68.65.80]
"Tas nozīmē, ka Tev nav takta sajūtas."
Un šādus vārdus atklātam diskutētājam raksta aiz nika slēpies cilvēks!?
Un kur Tu izlobīji, ka "sakraments ir maģija"?
"Nu kā tad Tavuprāt ir - vai izšķirošais nav parakstīt vienošanos par sadraudzību? Un ja vienošanās ir parakstīta, vai katram indivīdam katrā atsevišķajā gadījumā tomēr pašam jāpieņem lēmums, ievērot to vai ne?"
Gribēšu redzēt, kā Tu un Tev līdzīgi baznīcas vienādotāji ar laicīgo valstību Pastarajā tiesā Kristum mēģinās iestāstīt kaut ko par līgumiem. Es tiešām nezinu, vai Kristus to pieņems, jo Viņš ir sacījis: "Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. " (Mt. 10:32,33). |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 10:15:25
Jā - es ordināciju uzskatu par sakramentu;
par to arī sprediķoju savā ordinācijas dievkalpojumā; un joprojām neesmu manījis savas domas kļūdaini uz Vienprātības grāmatu, Bībeli un Baznīcas tradīciju pamatojoties |
archīvs [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.04.19 10:42:23
Voldemārs
"Un kur Tu izlobīji, ka "sakraments ir maģija"?"
Ja Tu saki, ka tie, kas ordināciju uzskata par sakramentu, saredz tajā ko maģisku, tad jau laikam jāsecina, ka sakramenti Tev šķiet maģijas apgabals. Bet labāk pasaki, no kurienes Tu izlobīji, ka pastarā tiesā mēs tiksim tiesāti pēc tā, ar ko kopā esam gājuši pie dievgalda? Un kāds Tev pamats domāt, ka konsekrācijā dalību ņēmušie neapliecina Kristu cilvēku priekšā?
Vai tad tas nav to luterāņu dogmats, kas sevi īpaši izceļ kā konfesionālos (un ko indriķis trāpīgi apzīmēja par "luterāņiem, kas LTA lasa caur mazliet sašaurinātām vēlāku laiku dogmatiķu brillēm", ka lai kopīgi ietu pie dievgalda vai piedalītos ordinācijā, noteikti vispirms jāparaksta vienošanās par sadraudzību? Es par to "nefanoju", bet man bija radies droši vien maldīgs iespaids, ka tādos ieskatos esi Tu. Tādēļ pajautāj |
archīvs [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.04.19 10:53:53
Voldemārs
Bet kā tad īstenībā ir? Vai Jēzus vārdi par apliecināšanu cilvēku priekšā uzliek par pienākumu katram LELBietim personīgi pārbaudīt katra misūrieša ticību, pirms kopīgi iet pie dievgalda neskatoties uz baznīcu parakstīto vienošanos?
Sava vārda lietošana diskusijā varbūt liecina par kādām citām īpašībām, bet ar takta sajūtu gan tai nav nekāda sakara. Par taktu drīzāk liecinātu cilvēku izvēles respektēšana parakstīties ar niku vai uzvārdu un atturēšanās izteikt par to piezīmes. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.04.19 11:27:14
Interesanti, ka visāda veida `taktiskumi` var saistīties gan ar diplomātiju gan kauju organizēšanu. Un uzmini nu, vai vārda izcelsme ir tacere vai tangere .
Interesanti, vai Voldemāram izvēloties pseidonīmu, viņa `character indelibilis` kļūtu neatpazīstams?
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 11:53:22
Ati Grīnberg!
Ticība ir spēcīga lieta. Vissvarīgākais, lai tai būtu paraizais ticības objekts. Manuprāt, kristietim vispiemērotākais kritērijs pareizā ticības objekta izvēlei ir Raksti. 
archīv! [95.68.65.80]
"Un kāds Tev pamats domāt, ka konsekrācijā dalību ņēmušie neapliecina Kristu cilvēku priekšā?"
Pieļauju, ka visi tur apliecinot Kristu. Neliela nianse, anglikāņi kā baznīca Lielbritānijā apliecina sieviešu ordināciju, viendzimumu bibliskumu attiecību, utt. Kā tas saskan ar LELB apliecību?
Profesors Slenska reiz man mācīja, ka confessio ir 1) grēku nožēla, 2) Dieva slavēšana, 3) ticības apliecība. Vai tas būtu nepareizi? Dievgalda kopība ir arī kopība ticības apliecībā. Šī aspekta neņemšana vērā tik un tā dod liecību par ticības kopību, pat ja tā ir maldīga liecība.
indriķi!
"kas LTA lasa caur mazliet sašaurinātām vēlāku laiku dogmatiķu brillēm"
Lai sacītu šādu apgalvojumu ir jānošķir par kādām konkrētām lietām ir runa. Lielākajā daļā gadījumu luteriskā ortodoksija ļoti precīzi sekoja bibliskajai Vienprātības grāmatas mācībai. Tevis minētais apgalvojums ir pārāk plašs bez precizējumiem. |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2010.04.19 13:02:58
Atis Grīnbergs Jā - es ordināciju uzskatu par sakramentu;
Varētu jau, kopā ar Romas katoļiem, pareizticīgajiem un citām senajām Baznīcām, par sakramentiem uzskatīt:
1) Kristību,
2) Konfirmāciju (Iesvēti, Mirru svaidīšanu),
3) Grēksūdzi (Absolūciju),
4) Sv. Vakarēdienu ,(Eiharistiju. Komūniju)
5) Ordināciju (Priesterību),
6) Laulību
7) Pastaro svaidīšanu ( unctio extrema , Slimnieku sakramentu, Eļlas svaidīšanu)
Jautājums ir tikai par to, vai tas ir luteriski (resp., saskaņā ar luteriskajām ticības apliecībām) uzskatīt 2., 5., 6. un 7. par sakramentiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.19 13:31:58
Pēterim Damiānam bija 12 sakramenti - Kristība, konfirmācija, slimo svaidīšana, bīskapu konsekrācija, ķēniņu svaidīšana, dievnamu iesvētīšana, apliecība (confession), laulības, kanonistu, mūku, askētu (hermits), mūķeņu konsekrācija, bet to vidū nebija Sv. Vakarēdiens un grēknožēla (penance).
Sv. Viktora Hjū (nezinu kā latviski Hugh of St Victor) 12 gs saskaita 30 sakramentus.
Baznīctēvs hieronīms apcerējis, ka cik daudz ir valodā vārdu, tik arī daudz ir sakramentu.
Austrumu ortodokšiem pie sakramentiem arī esot tonzurēšana un dievnamu konsekrācija.
Bet vai tomēr tie divi Kristus ar īpašiem apsolījumiem saistītie - Kristība un Vakarēdiens, kas katram ticīgajam saņemami, nav īpaši izdalāmi visu svētdarbību vidū? |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 16:53:30
Kristofers
Tu to saki.
Es saku 1, 3, 4, 5. Luteriski. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 17:46:46
Ati Grīnberg!
"Es saku 1, 3, 4, 5. Luteriski."
Vai kāds, kas sevi tur par luterāni apšaubīs svēto Kristību un Vakarēdienu? Diez vai par absolūciju (nevis grēksūdzi, ja gribam būt korekti) vajadzētu "lauzt šķēpus".
Vai Tu lūdzu varētu pamatot kā ordinācija būtu luterisks sakraments? |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.19 19:56:03
Es varētu, bet to nedarīšu. Oi, tēma taču par anglikāņu bīskapu, oi, aizmuldējos! |
Atis Grīnbergs |
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.19 19:58:02
Eh, labi. Es to "kļūdaini pamatoju ar Vienprātības Grāmatu"  |
code_ah [87.110.133.152] |
# Iesūtīts: 2010.04.19 23:02:31
Atis Grīnbergs
Kā reiz kāds luterāņu mācītājs esot teicis: ņemiet savu grāmatu un brauciet pāri Daugavai... |
komentārs [86.173.187.214] |
# Iesūtīts: 2010.04.20 00:36:22
Voldemārs
Neliela nianse, anglikāņi kā baznīca Lielbritānijā apliecina sieviešu ordināciju, viendzimumu bibliskumu attiecību, utt
Anglikāņi Lielbritānijā neapliecina viendzimuma attiecību bibliskumu. Ir neoficiālas organizācijas, kas to atbalsta (piemēram Inclusive Church); bet pati baznīca un tās instances to nekad nav apliecinājušas. Ja kādam laiks un patika, var šeit visu izlasīt: http://www.cofe.anglican.org/info/socialpublic/marriagefamily/hum.. anrelationships/humansexuality/ |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.20 08:52:52
komentār! [86.173.187.214]
http://www.religioustolerance.org/hom_coe.htm
par ko tad ir anglikāņu iekšējais strīds, ja viņi ir tik bibliski viendzimuma attiecību jautājumā? |
archīvs [95.68.65.80] |
# Iesūtīts: 2010.04.20 09:03:49
code_ah [87.110.133.152]
Nepareizi. Uzaicinājums bija parādīt savu ticību dzīvē, proti, ticībā vienprātības grāmatā rakstītajām lietām doties pastaigā pa ūdens virsu. Citādi mums ir populāri būt stipriem vārdu kaujās, bet, kad jāliek kalnam mesties jūrā, tad tās ticības nesanāk ne tik, cik sinepju graudiņš. Ko tad ir vērtas tās mūsu kaujas? Galu galā izšķirošais vienalga būs tas, cik esam mīlējuši Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.04.20 09:26:38
Voldemār ,ar vēlāku laiku dogmatiķiem es nedomāju ortodoksijas laiku luterāņu dogmatiķus, lai gan jebkurā gadījumā LTA ir pavisam cita līmeņa autoritāte, es domāju vienu otru salīdzinoši nesenu dogmatiķi.
(Paņemsim viskonsīniešus kā radikālākus iepriekšējo amerikāņu teologu uzskatu interpretētājus ar savu dogmas un prakses uniformismu. Amata vs. draudze, aicinājuma vs. ordinācijas strīdi, kurus Zasse uzskata par neluterisku pretnostatījumu, etc. )
Aplūkosim Augsburgas TA Apoloģiju, kurā atstāts pietiekams plašums sakramentu uzskaitījumam un atšķirīgiem uzskatiem šai jautājumā (, un , pasarg Dievs, skaidrota Augsburgas konfesijas teoloģija par eiharistisko upuri ( sic! ne mises upuri Romas izpratnē) dievkalpojumā ).
Ja Melanhtons ir pieļāvis ordināciju saukt par sakramentu , kāpēc lai mēs sašaurinātu šo TA virzienā - nekādā gadījumā nesaukt to par sakramentu! Ja mēs to izdarītu un deklarētu - tā un tikai tā ir vienīgi pareizi luteriski- tā ir tieši manis pieminētā norise-
"kas LTA lasa caur mazliet sašaurinātām vēlāku laiku dogmatiķu brillēm"
Arī profesors Slencska mācīja, ka ierobežot un noslēgt sakramentu (kas pats par sevi ir nosacīts termins ) skaitu nebūtu luteriski.
Te gan jāpatur prātā ka 7. sakramentu mācība pati par sevi ir tikai pārsimt gadu vecāka par Refomāciju un ne ar ko īpaši neatšķiras no 12. vai 30. sakramentu mācības (un kāda tur īpaša mācība - vīri ņēma un sāka (tāpat kā te - Kristofers ar Ati ) uzskaitīt, viņuprāt, svarīgāko - un kas nu kuram sanāca ).
Svarīgāko baznīcas rituālu uzskaitījums.
Augustīns vnk definēja sakramentu kā ārēju zīmi saistībā ar garīgu norisi.
Reformatori to papildināja ar Kristus paša iestādījumu un grēku piedošanas apsolījumu, pamatoti vēršot uzmanību uz galveno - kristību un Altāra sakramentu. |
:: Pievienot komentāru
|
