atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu anglikāņu konsekrētājs luterāņu vidū
Voldemārs
Iesūtīts: 2010.04.13 22:57:58
lasu aprakstu par G.Dimanta konsekrāciju:
"Bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijā ar roku uzlikšanu piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Andress Poders (Andres Põder), Lietuvas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), kā arī Solsberijas diecēzes bīskaps Deivids Stanklifs (David S. Stancliffe)."
Vai tad Solsberijas bīskaps ir luterānis? Kāpēc tik konfesionāli nozīmīgā dievkalpojumā un bīskapa konsekrācijā te ir arī ne-luterānis?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Atis Grīnbergs
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.23 14:19:19
Voldemārs
kalpošanu - iespējamu
Gara dāvanas - dāvā
Padara Gara dāvanas iespējamas - nē, to ir teicis kāds cits, ne es

Kas dāvā? Gars. Caur roku uzlikšanu ordinācijā. 2.Tim 1:6
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.23 16:24:31
Ati Grīnberg!
2. Tim 1:6, vai par harisma?
JD Pāvils runā par harismām 16 reizes, Pēteris 1. Atļaušos visas ielikt, lai redzam, ko saki Tu, un, ko Pāvils un Pēteris
1. "Jo es ilgojos jūs redzēt, lai varētu nest kādu garīgu velti (harisma) jums" (Rom. 1:11) Nez, vai Pāvils taisās visus Romā ordinēt?
2., 3. "Bet žēlastības dāvana (harisma) neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka - Jēzus Kristus - nepelnītā žēlastības dāvana (dwrea en hariti) daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem.
Tāpat dāvanai par iemeslu nav viena cilvēka pārkāpums: jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana (harisma) nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. " (Rom.5:15,16) Vai tiešām tikai ordinētiem?
4. "Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva (harisma) ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā." (Rom. 6:23). Khm, ko lai te jautā?
5. "Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas (harismata) un Viņa aicinājums" (Rom. 11:29) Vai tik tā nav tā pati harisma caur kuru viss Israēls tiks izglābts ?
6. "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas (harismata), tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā; pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. " (Rom. 12:6) Vai te nav vienādotas dažādās harismas?
7. "tādēļ jums netrūkst nevienas dāvanas (harismati), un jūs sagaidāt mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos." (1. Kor. 1:7) Vai viņš to tikai uz ordinētiem vien?
8. "Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana (harisma), vienam tāda, otram citāda" (1. Kor. 7:7)
9. "Ir dažādas dāvanas (harismatwn), bet viens pats Gars" (1. Kor. 12:4) vai tad Gara dāvanas nav viesiem?
10.-12. 1. Kor. 12: 9, 28, 30. runā par dziedināšanas dāvanu (harisma). Vai visiem ordinētajiem tās piemīt, ja jau tās tiek dotas ordinācijā?
13. "Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām (harismata), un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu." (1.Kor. 12:31).
14. "Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību (harisma), ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums." (2. Kor. 1:11).
15., 16."Nenicini dāvanu (harisma), kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. " un "Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu (harisma), kas dota tev ar manu roku uzlikšanu." (1. Tim. 4:14, 2. Tim 1:6). Šīs vietas organiski iekļaujas citu dāvan kontekstā. Protams, ka ordinācija dod dāvanas, bet ne vairāk, kā ikviena cita svētīga un laicīga kārtība. Laicīgā valdnieka svētība ir liela, skaties kaut vai ticīgos Israēla ķēniņus
17."Kādu katrs dāvanu (harisma) saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi" (1. Pēt. 4:10).
Vai tik tā Gara dāvana, kuru min JD nav tā, kuru saņemam svētajā Kristībā? Protams, katrs kalpo ar savu harism`u, bet diez vai ar 2. Tim 1: 6 Tu kaut ko pamatoji sava viedokļa par kādu īpašu ordinācijas dāvanu stiprināšanai
Varbūt Tev ir kas vēl, lai pamatotu savu apgalvojumu?
code_ah [87.110.133.152]
# Iesūtīts: 2010.04.23 16:39:15
ir, ir .........
godwit
# Iesūtīts: 2010.04.23 16:58:50
Voldemārs
Sievietei nav pavēlēts draudzē mācīt Dieva Vārdu. Taču tur, kur tas tiek darīts, nekādi neapdraud pestīšanu. Tas ir pārpratums, kas Rakstu izskaidrošanas ceļā ir novēršams.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.23 17:25:17
The word sacramentum meant both " a thing set apart as sacred" and " a military oath of obedience as administered by the comander"(EDT).

" Ja ordinācija tiek skaidrota saistībā ar Vārda kalpošanas amatu, mums nav iebildumu saukt to par ordinācijas sakramentu ...Ja ordinācija tiek skaidrota šādi, tad mums nav iebildumu pat roku uzlikšanu saukt par sakramentu"
Turpmāk saukšu ordināciju par sakramentu.


Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.23 17:55:04
godwit!
"Sievietei nav pavēlēts draudzē mācīt Dieva Vārdu. Taču tur, kur tas tiek darīts, nekādi neapdraud pestīšanu."
Pāvils gan nedomā, ka sieviete to drīkst. Cik daudz lietas cilvēkam ir jādara, kas ir pret Rakstu vārdru, lai viņš/a beidzot saprastu, ka tam nav pestīšanas apsolījuma?

indriķi!
"Turpmāk saukšu ordināciju par sakramentu"
Tu vari darīt kā Tu gribi, brīva valsts, runas brīvība, utt. Luteriskajiem tēviem viena lieta bija ļoti svarīga, kuras dēļ es nesaukšu ordināciju par sakramentu, proti, pastorālā rūpe. Jo garīdznieks miglaināk izsakās, jo lielāks sajukums ceļas draudzē
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.23 18:02:19
Voldemār, ordinācija neatkarīgi no tā, vai tā top saukta vai nesaukta par sakramentu, nav draudzē visbiežāk aplūkojamais ticības mācības gabals.
Bet sakarā ar mieru un izlīgumu neredzu iemeslu pārmēru uztraukties par sakramentu skaitu diskusijās starp mācītājiem un teologiem.

Taču mēs neuzskatām, ka būtiska nozīme ir tam, ja mācības nolūkā tiek lietots atšķirīgs sakramentu uzskaitījums, ja vien pareizi tiek saglabāts tas, kas ir nodots mums caur Svētajiem Rakstiem. Arī baznīctēvu vidū sakramentu uzskaitījums nebija vienāds.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.23 18:31:23
indriķis
Zini, ir labi, ja nepaķer pirmo patrāpījušos definīciju. Pat latviešu valodā var izsekot, kā vārdiem ar laiku priekšplānā izvirzās viena vai pavisam cita nozīme. Spaļi, laužņi, suķes, sukas, glāze, brilles, vīles uttt, par piķi, kāpostu, sviestu un bēdīgi slaveno `caurduri` nerunājot - padomā cik dažādās nozīmēs vārdi tikuši lietoti pēdējo 3 paaudžu laikā.
Ja runā par to sacramentum , neesi slinks un iemet acis kādā Vulgatas versijā, kas reāli uzrāda laiku, kad Baznīcas dzīvē ienāk latīņu valoda. Tur šis vārds viennozīmīgi nozīmē tikai un vienīgi `noslēpumu`, un nekādi zvēresti un nekāda svēta nošķiršana ar šo vārdu apzīmēta netiek.
Protams, vārdi jau ir tikai vārdi, un Tu vari saukt ordināciju par sakramentu un sevi par Romas pāvestu. Bet diez vai tas skaidrību un vienprātību vairos.
godwit
# Iesūtīts: 2010.04.23 18:54:42
Voldemārs
"Pāvils gan nedomā, ka sieviete to drīkst. " Āmen.
godwit
# Iesūtīts: 2010.04.23 18:57:36
Uzmanību! [83.241.7.2]

http://www.ebaznica.lv/?p=
Atis Grīnbergs
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.23 19:19:36
Voldemārs

nē, pietiek ... es jau teicu, ka neticu diskusijām. pārliecinājos. neticu. tev arī neticu
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.23 21:19:32
Ati Grīnberg!
Jau teicu, ka diskusijai nevajag ticēt. Arī saldējumu nevajag "mīlēt", bet tas var garšot.
Diskusiju sakarā gan piekrītu vecajam labajam Sokrātam. Protams, argumentiem vajag būt pamatoties un arī savstarpēja cieņa diskutētāju starpā tikai palīdz. Ja minētie aspekti tiek ņemti vērā, diskusija var būt gana izglītojoša. Protams, ja vienīgais arguments ir "es tā domāju", "ir tikai tā", tad ir grūti.
"es jau teicu, ka neticu diskusijām. pārliecinājos." Kurš mans arguments bija nepamatots?
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.23 21:41:30
Aivar, es vnk esmu pārliecināts, ka Luteriskās ticības apliecības ir pietiekami katoliskas savā ticības apliecības plašumā, lai labticīgi Augsburgas ticības apliecības - luterāņu konfesijas kristieši - gan augstie, gan zemie, gan evaņģēliski katoliskie, gan konfesionālie , tajās droši rastu pamatu savas kristīgās ticības apliecināšanai un nesteigtos nekritiski pakaļ ne vienmēr pietiekami Rakstu autoritātes svētītām atziņām no avotiem citviet.
Tāpēc arī savā evaņģēliskajā brīvībā atļaujos saukt vārdā to, ko LTA ļauj saukt vārdā, "konfesionāli" nemēģinot ierobežot pašus konfesionālos tekstus.
Protams, ka Kristus iestādījums, elements un piedošanas apsolījums ir unikāli klātesošs - kristībā un vakarēdienā.
Tomēr, es pirms tam nebiju padomājis, bet kas gan palīdzēja pastāvēt ne pārāk senajās vajāšanās ja ne ordinācija kā sakraments - tā Kunga stiprinājums un žēlastības dāvana kalpošanai.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.23 22:40:05
indriķis
Reiz kāds bīskaps esot pieļāvis, ka viņu var saukt arī par podiņu, tikai uz uguns lai neliekot. Tu arī tā vienkārši piešķir vārdiem jaunu saturu, bet būtība jau no tā nemainās. Pati par sevi jau man arī tāda pieeja šad tad patīk, jo reizēm jaunas definīcijas ļauj izlauzties no klišejām. Bet tu jau ļoti pareizi to izjūti- Kristība un Vakarēdiens - tā ir klase pati par sevi, kam viss pārējais, ko varētu saukt par sakramentu, tuvu nestāv.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.24 00:01:31
Voldemārs
tu tici pamatotiem un tici argumentiem, bet man pietrūkst... un arī cieņas un ... "ir tikai tā" - neatceros... "es tā domāju" - joprojām ... tapēc es neticu
SFINKS
# Iesūtīts: 2010.04.24 10:46:30
Atis Grīnbergs
Toties tici, ka uzruna " tēvs Atis Grīnbergs", kā tevi dēvēja Alūksnes draudzē pēc paša personiskā ieteikuma, ir ļoti luteriska.
+Jean [89.207.243.23]
# Iesūtīts: 2010.04.24 11:00:19
bīskap Indriķi un Ati!

Kaut padzīts "trīs priedēs" tomēr sekoju pa brīdim līdzi šai diskusijai. Uzdošu tikai jautājumus, lai kādu neaizvainotu, ka lajs uzdrošinās ko apgalvot mācītāju klātbūtnē.

Ja Kristību saucam par Svēto Sakramentu, Svēto Vakarēdienu par Altāra Sakramentu, tad kā jūs dēvējat tā cēlākā vārdā jūsu ordinācijas sakramentu?

Ja mēs zinām no katehismiem, ko mums dod Kristība un Svētais Vakarēdiens, tad kāda ir ordinācijas sakramentālā jēga? Un galvenais kur tas ir pamatots un pavēlēts Rakstos? Lūdzu dodiet pēc iespējas kodolīgāku atbildi, nu līdzīgi, kā Sakramenti ir paskaidroti Mazajā Katehismā.

Un kāda tad galu galā, jūsuprāt, vispār luterāņu baznīcā ir nozīme vārdam "sakraments"? Varbūt tad galu galā indriķa pieminēto svecīšu iededzināšanu uz altāra arī varētu saukt par sakramentu???
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.24 12:46:15
SFINKS
neko nevaru piebilst - mana vaina
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.24 13:17:08
Voldemārs


Dzīvi veido visas lietas un arī doktrinālo kopumu veido visas mācības sastāvdaļas
Tomēr, kādas no lietām/mācības sastāvdaļām ir svarīgākas, jo no tām izriet pārējās. Te būtu svarīga kārtība. Bez Evaņģēlija nav kristietības. Evaņģēlijs ir tas, ko saņemam Kristībā un Vakarēdienā. Un te nav nekāda piekāpšanās vai novirzīšanās, jo, ja zūd Evaņģēlijs, tad nav ne baznīcas, ne Kristības, nedz Vakarēdiena.


Lasu un priecājos Tajā Kungā kā Tu , brāl, esi audzis. Lai Dievs Tevi svētī! Redzu ka sātans pret tevi novirzījis savus labākos spēkus. Bet, zini , ka tā ir liela laime būt ar Vārdu ( Un vārds tapa miesa - Jēzus ). Jebkāda demagoģija un melanhtonu piesaukšana nesadragās mūsu Baznīcu.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.04.24 15:00:07
draugs, jean , apmaldījies trijās priedēs tu esi savā (ne)sadraudzībā, uzturot spēkā novecojušu (tulkojumā out of date , zinot kā tu cieni amerikāņus pāri visiem ) polemikas modeli no kura mēs esam atteikušies par labu konstruktīvai sadraudzībai.

Tēvs Atis , tā jābūt, bez famīlijas.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 26 , pavisam kopa bijuši: 757