atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Evaņģēlija dziedinošais spēks
foruma vilks
Iesūtīts: 2010.03.27 00:09:40
Kāpēc tas mūsu draudzēs parādās tik reti?


Diskusija kristiešiem. Ateisti un citticīgie - drīkstat īsi paust viedokli, bet jautājumus, lūdzu, uzdodiet citur.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
foruma vilks
# Iesūtīts: 2010.03.27 00:22:34
Lieta tāda. Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka Dievs Evaņģēlijā (tajā, kas ir Kristus Labā Vēsts) ir atklājis visu, kas cilvēkiem nepieciešams, lai viņi būtu laimīgi un dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.
Bet kāpēc tad starp kristiešiem ir tik maz to,kas tā patiešām dzīvo? Kāpēc ir tik daudz nelaimīgo, dzīves traumēto, atkarīgo un līdzatkarīgo, vardarbīgo u.tml.? Kāpēc ir salīdzinoši tik daudz cilvēku, kurus draudzes dzīve (kurā taču Evaņģēlijam vajadzētu tapt redzamam) ir traumējusi vēl vairāk un darījusi vēl nelaimīgākus?

Labi, ir dažas kristiešu draudzes, kas apgalvo `mēs sludinām Pilno Evaņģēliju, pie mums viss tas notiek`. Un tieši no šīm draudzēm pie luterāņiem atnāk harizmātisma traumēti ļaudis, kas no savām draudzē gūtajām traumām pēc tam visu dzīvi nevar tikt vaļā.

Ja es padomāju, tad ļoti maz mums ir patiesas kristietības, patiesas evaņģēlija izpratnes, kas nevis zombē cilvēkus (uz laiku liekot viņiem justies labāk), bet gan dod patiesu dvēseles dziedināšanu.
Ja tā nebūtu, tad nebūtu taču kristiešu, kas desmitiem gadu tādi ir, bet joprojām mocās ar problēmām, ka netic Dieva mīlestībai un vispār tam, ka kāds viņus var mīlēt. Nu jā, atzīst, bet nepiedzīvo. Un arī no saviem brāļiem un māsām Kristū to nepiedzīvo. Es pati varu nosaukt tikai dažus cilvēkus (no kuriem visi nav kristieši), kas man ir izrādījuši beznosacījuma mīlestību un pieņēmuši mani tādu, kā esmu.
Kas ir noticis ar mūsu kristietību?

Jūs, protams, drīkstat manu viedokli arī apstrīdēt.
ex-Kombulis [208.110.80.250]
# Iesūtīts: 2010.03.27 00:39:40
Šitais vispār kā labs joks izklausās
Sniegpulkstenītes balss
# Iesūtīts: 2010.03.27 00:40:08
Laikam pārāk dziļi nepazīstu draudzes kristiešus vai arī skaitliski pazīstu pārāk maz. Pārsvarā tie, ko personīgi pazīstu (tātad aktīvākie), ir dzīvi un šķiet arī, ka diezgan brīvi un laimīgi - cik nu tas materiālās dzīves ierobežotībā ir iespējams.
Lai gan - ja palasa kādās šejienes diskusijās dažu "kristiešu" tekstus, tad reizēm šķiet, ka viņi ir ļoti slimi - ar aizdomām, ar naidu, ar skaudību. Vai varbūt sevi tikai nosauc par kristiešiem?

Tas izraisa nākamo jautākumu - kas tad ir kristietis? Kas noteiks kristieša definīciju? Vai tas, kas sevi tā sauc? Kas sevi par kristieti uzskata? Vai kas gatavs arēnā tikt saplosīts par savu ticību? Tad jau plosīšana forumā vispār nekas nav...
Vai tas ir Kristus sekotājs, fans, piekritējs, atdarinātājs? Kas ir kristietis?
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.03.27 00:40:51
foruma vilks

Tāpēc , ka pārāk daudz konfesionālā sektantisma. Visās lielajās Latvijas baznīcās tas ir. Jāsāk viss no sākuma kā dzīvoja pirmkristieši un kā luters mācīja turēties mazajām draudzītēm. Ja kāds sāk uzkundzēties, tā ar to pašu ir cauri.
foruma vilks
# Iesūtīts: 2010.03.27 00:56:30
Sniegpulkstenītes balss
Laikam pārāk dziļi nepazīstu draudzes kristiešus vai arī skaitliski pazīstu pārāk maz.

Nu jā, kamēr es pati nerunāju ar citiem kristiešiem par viņu dzīvēm un pašai nebija ienācis prātā, ka kristietība un Evaņģēlijs ir kas vairāk, kā bērnībā un jaunībā iemācīts, tikmēr man arī viss likās ok. Lai cik dīvaini tas nebūtu - vispirms man lietas saprast un mainīt palīdzēja `vācu liberālie kristieši` un psihoterapija. Savukārt to, ka visas tās bagātības atrodamas arī Rakstos, es pamazām sāku saprast tikai tagad. Dīvaini? Man ar tā šķiet. Un sāpīgi, ka izskatās, ka draudze tik maz var darīt cilvēku dziedināšanā.

Aivars Lapšāns
paskaidrosi sīkāk, ko tu domā ar sektantismu un kādu izeju no tā tu redzi?
Sniegpulkstenītes balss
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:03:10
foruma vilks
Man kristietiība nav nekas iemācīts. Varbūt tikai kādi bērnībā ielikti aizmetņi, kas pēc tam, Dieva dāvināti, ir izauguši par drošu ticību ar pārliecību un ar Dieva darbu un klātbūtnes piedzīvojumu.
Vai šīs diskusijas tēma ir sektantisms?... Tā būs aizbēršana.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:03:29
foruma vilks
Kāpēc Tu domā, ka parādās reti? Varbūt dažā labā gadījumā ievainojumi ir tik dziļi, ka visam laiks vajadzīgs. Jautājums ir arī par starta stāvokli sabiedrībai kopumā un katram cilvēkam atsevišķi, kas ienāk Baznīcā.
foruma vilks
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:10:26
Aivars
man šobrīd tā šķiet, ka parādās reti. Tajos cilvēkos, kas man apkārt. Un vēl, atceroties tos, kurus savulaik esmu pazinusi un kas aizgājuši no baznīcas tādu vai citādu iemeslu dēļ.

Es redzu ļoti daudz kristietības, kas tic uz pestīšanu un mūžīgo dzīvību kaut kur kaut kad, bet ļoti maz Evaņģēlija, kas cilvēku dzīves izmaina, viņus atbrīvojot, nevis iekaļot vēl lielākās važās.

Sniegpulkstenītes balss
un visu tev tuvu esošo cilvēku (ieskaitot tevi) dzīvēs tu redzi pozitīvas pārmaiņas nesošo Evaņģēliju? Tad jau laikam man kaut kādi nepareizie kristieši līdzās gadījušies.

Vai varbūt Aivaram taisnība un pozitīvas pārmaiņas prasa ļoti ļoti ļoti ilgu laiku.
Sniegpulkstenītes balss
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:13:28
foruma vilks
Visu nē, bet daudzu gan.
foruma vilks
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:16:32
Sniegpulkstenītes balss
nu un mans jautājums ir par tiem gadījumiem, kad ne.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:17:35
foruma vilks
Es redzu ļoti daudz kristietības, kas tic uz pestīšanu un mūžīgo dzīvību kaut kur kaut kad, bet ļoti maz Evaņģēlija, kas cilvēku dzīves izmaina, viņus atbrīvojot, nevis iekaļot vēl lielākās važās.
Reizēm jau tā liekas. Bet nu tad atkal ir jautājums, vai smeļamies spēku Evaņģēlijā, vai iznīkstam šausmās par legālismu un formālismu
Sniegpulkstenītes balss
# Labojis Sniegpulkstenītes balss: 2010.03.27 01:25:02
foruma vilks
Pārdomājot konkrētu cilvēku - kristiešu dzīves, no tiem dažiem piemēriem, ko varu iedomāties, tam ir iemesli, piem., nevēlēšanās paklausīt Kristus skaidri formulētajam bauslim par otra mīlēšanu kā sevi pašu. Īstenībā jau neviens mēs to tā pa īstam nespējam, bet tas ir gadījums, kad cilvēks savu rūgtumu uz otru izgāž, to pastāvīgi nonievājot un pazemojot. Kaut vai Zelta likuma negatīvajā formā neievērošana - nedari otram to, ko negribi, lai tev dara.

Cits cilvēks - visu mūžu (maz-)ticīgs, lai gan piedzīvojis tādus Dieva brīnumus savā dzīvē, ka tur romānam pietiktu. Bailes, neuzticēšanās Dievam. Tas laikam arī neļauj pieaugt.

varbūt Aivaram taisnība un pozitīvas pārmaiņas prasa ļoti ļoti ļoti ilgu laiku.
Tas varētu būt gadījums, kad jādziedina kādas dziļas brūces.

Bet vēl varbūt kāds cits iemesls nepieaugšanai ir - ja nekad nav bijis patiesas atgriešanās, īstas grēknožēlas. Kamēr aizsērējums nav iztīrīts, pa kanālu nekas nevar plūst.
Un vēl - kūtrība, nevēlēšanās klausīties un sadzirdēt Dieva balsi.
jancis [78.84.254.16]
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:39:24
foruma vilks
Izskatās, ka manas acis grib redzēt vizuālu laimību un sakārtotus jautājumus, neviens nav piesists krustā un visi ir paēduši.
Tas viss tāpēc, ka liekas ka zinām, ko Jēzus rakstīja smiltīs.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:42:46
Ir patīkami apzināties, ka Evaņģēlijs ir vairāk nekā daži kristieši spēj prezentēt.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 01:45:16
jancis [78.84.254.16]
Paldies!
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 09:11:55
Tāpēc, ka kristietim trūkst personisku attiecību ar Jēzu. Tas ir galvenais cēlonis. Attīstot šīs attiecības ticīgais iegūst visu, kas viņa dzīvē ir nepieciešams, tieši caur šo intīmo (sa)draudzību ar Kungu. Visas pārējās lietas ir sekundāras. Lielākā daļa ticīgo savā dzīvē nenonāk līdz šai tuvības pakāpei- šīm personiskajām attiecībām ar Jēzu, kā rezultātā tas atspoguļojas viņu attiecībās ar brāļiem un māsām draudzē, no kurām savukārt cieš pārējie kristieši. Tāpēc ir tik daudz traumu un maz mīlestības. Jo šo mīlestību ticīgais nav saņēmis personiski no tuvības ar Kungu.
Sniegpulkstenītes balss
# Iesūtīts: 2010.03.27 09:23:25
Svētais Amen!
Donatella
# Iesūtīts: 2010.03.27 09:27:59
Aivars
Ir patīkami apzināties, ka Evaņģēlijs ir vairāk nekā daži kristieši spēj prezentēt.
Zelta vaardi!
foruma vilks
# Iesūtīts: 2010.03.27 10:07:33
Svētais
Attīstot šīs attiecības ticīgais iegūst visu, kas viņa dzīvē ir nepieciešams, tieši caur šo intīmo (sa)draudzību ar Kungu.

Tas ir diskutabls jautājums. Manas visnotaļ personīgās attiecības ar Jēzu man nepalīdzēja dziedināt bērnības (dvēseles) ievainojumus. Tiesa, protams, Dievs man deva ārstus un situācijas, kas palīdzēja lietas risināt, bet tik vienkārši, kā tu raksti, tas diez vai notiek.
Svētais
# Labojis Svētais : 2010.03.27 10:12:18
foruma vilks
Pie manis tas notika tik vienkārši. Tiklīdz es iepazinu Jēzus mīlestību un nodošanos pret mani, tā uzreiz visas brūces tika dziedinātas ( tas bija kāds laika periods protams). Jo dziļākas attiecības ar Kungu, jo mazāk visas problēmas tevi skar un ietekmē.

Ticu, ka katram tas notiek savādāk. Ja nav šīs tuvības ( un ne doktrīnas, draudzes apmeklējumu skaita, noteikumu un pareiza dzivesveida ieverosana utt) un so attiecību, tad esmu pilnīgi pārliecināts, ka tieši tas ir galvenais cēlonis kāpēc kristieši jūtas nomākti, depresīvi, nelaimīgi, nomocīti utt...
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 75 , pavisam kopa bijuši: 32788