vilks 
|
Iesūtīts:
2010.03.15 09:41:41
Jautājums tieši par kristīgo ticību, ne citām reliģijām.
Proti - nereti ir dzirdēti teicieni, ka "Teoloģijas fakultātē ticību var tikai pazaudēt", "studēja teoloģiju, kamēr zaudēja ticību Dievam" u.tml.
Bet kas tā ir par ticību, kuru var mazināt studijas/jaunu zināšanu iegūšana? Un vai tas nozīmētu, ka kristiešus vajadzētu no noteikta veida zināšanām/informācijas pasargāt? (Kā to nereti mēģina darīt Romas katoļu baznīca)
Lūdzu diskutētājus izvairīties no ieslīgšanas detaļās un tādējādi novirzīšanās no tēmas, kā arī aicinu izteikties pieklājīgi un ar cieņu pret dažādiem viedokļiem. |
|
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:42:22
Man pašai šķiet, ka zināšanu iegūšanai nebūtu jāmazina cilvēka ticība. Bet reizēm izskatās, ka notiek tieši tā. Kā jums šķiet, kāpēc? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:50:42
Manuprāt tāpēc, ka noskaidrojot vairākus priekš sevis neskaidrus jautājumus, atklājas kaut kādas lietas, īpašības vai situācijas, kuras šķiet pašam nepieņemamas. Kamēr dzīvoji zināmā neziņā, kompensējot to ar ticību (tjipa, "TUR viss ir OK" - tikmēr bija labi. Kad noskaidroji - vairs nav labi un tas TUR vairs nešķiet labs.
Nu, gluži kā "Svētais" te tomēr konstatēja, ka ar Dieva omnipotenci nav īsti kautkas lāgā. Pārlaicīgi zinot ko sadarīs Ādams, tomēr ņēma un izgatavoja šo defektīvo organismu. Zinot kad un kā čūskis Ievu un Ādamu kārdinās - nestāvēja klāt un nekontrolēja, bet gan laicīgi retinājās, lai pēc tam uzrastos un tēlotu pārsteigumu un dusmas. Kamēr šo Ādama storiju nesaisti ar Dieva omnipotenci, visu novel uz Ādama izvēli - viss ir bumbās. Kad sāc mācīties par Dieva potencēm.... tad pēkšņi tas storijs vairs neliekas TIK viennozīmīgs.... |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.03.15 09:52:42
masiks [212.93.96.2]
bet tā ir normāla lieta jebkuru zināšanu ieguvē - ka sākumā kaut kas šķiet tā, bet vēlāk, kad uzzini vairāk - kaut kā savādāk. Man tomēr šķiet, ka ticības vienīgā definīcija nav "pieņemt par patiesiem kaudzi apgalvojumu". Tomēr, kas tiešām ir kristīgā ticība, man neticīgie laikam nevarēs palīdzēt.  |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:53:06
Nu, ir tā, ka jāpārzina pretinieka taktika un stratēģija, bet jābūt mācību procesā ļoti skaidri un krasi nodalītam pareizam no nepareizā un nedrīkst pakļaut diskusijai bībeles doktrīnas - varbūt tā un varbūt šitā. Man šķiet, ka TF ir maz ļoti maz tādu pasniedzēju, kuri ir Svētā Gara vadīti un tas ir nopietns faktors, ka nevar ņemt par pilnu to, ko tur māca, jo kā var vispār kaut ko iemācīties priekš kristīgās kalpošanas šādā vidē??? Nu varbūt vienīgi valodu dēļ, bet par visu pārējo - ir jābūt iepriekšējai kristīgai izglītībai un tad ja nāk uz TF kā "izlūks" pretinieka nometnē, tad varētu piekrist. |
jancis [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:55:14
Kad apjaušam, esam satikuši Dievu un tas ir priekš manis- ir riktīgi forši. Bet iet laiks un dzīve dara savu un ir šie šķērslīši, sētas, kalni un ļoti dziļas ielejas. Un tā cilvēks sajutis aicinājumu un studē- saņem atbildes, daudz atbildes un uzzina cik sekli ir viss līdz šim izprastais un cik vēl dziļi ir jārok, lai Dievu atrastu sevī, jo kad to atradīs sevī tad, tad spēs pieņemt ikkatru, dot kristīgu padomu ikkatram un Evaņģēlijs neizbēgami spiedīsies no Tevis ārā . Ar to nav viegli tikt galā, Pats to nespēj
Man domājas, ka nemazinās cilvēka ticība. Cilvēkam vienkārši pienāk brīdis, kad viņš apklust un noiet savos dziļumos meklēt. |
pich007  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:55:29
vilks
liepai labs piemērs- tu taču maziņa būdama arī ticēji salatētim, vai ne? |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:58:10
liepa
Nu redzi, tā kā es jau sen vairs neesmu maza, kā arī ticu Dievam nu jau vairāk kā 15 gadus, tad tas nav gluži tas, par ko es jautāju.
Esmu pārliecināta, ka kristīgā ticība nav gluži tas pats, kas ticība pasaku tēliem.
Tomēr pastāv iespēja, ka ir cilvēki, kuri tic Dievam kā pasaki tēlam..un, kad sāk uzzināt ko vairāk par Bībeli un kristietību, saprot, ka ar viņu pasaku tēlu tas nesaskan un pārstāj ticēt vispār.
Jautājums - vai ticību Dievam vai Jēzum kā pasaku tēlam var saukt par patiesu ticību Dievam? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:59:22
vilks
Man tomēr šķiet, ka ticības vienīgā definīcija nav "pieņemt par patiesiem kaudzi apgalvojumu".
Ticība jau tieši to arī nozīmē. Ja par patiesiem pieņem tikai pārbaudītus un praktiskus apgalvojumus - to sauc par zināšanām vai par zinātni.
Tomēr, kas tiešām ir kristīgā ticība, man neticīgie laikam nevarēs palīdzēt.
tad bija jāliek tēmas sākumā paziņojums - "neticīgie nav aicināti izteikties". lai gan neredzu īsti pamatu - kapēc domā ka neticīgie nevarēs palīdzēt? Bet nu... tā domāt jau drīksti, kapēc ne? |
jenocs  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:01:33
tie,kas aizgājusi nekad nav bijusi mūsējie,saka apustulis Jānis ,ja nemaldos.nestādos priekšā ,kā varētu ticība zust pieaugot zināšanām,tā var tikai augt. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:02:57
Francis Bacon "It is true, that a little philosophy inclineth man’s mind to atheism, but depth in philosophy bringeth men`s minds about to religion; for while the mind of man looketh upon second causes scattered, it may sometimes rest in them, and go no further; but when it beholdeth the chain of them confederate, and linked together, it must needs fly to Providence and Deity." |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:03:55
Dievs māca neaizrauties ar daudz un dažādām svešām mācībām, bet lai sirds tiek stiprināta želastībā. Katra mācība, arī zināšanas un informācija ir tā, kas tevī sēj kaut kādu sēklu, un tāpēc daudzas zināšanas nereti nokauj ticību. |
pich007 |
# Labojis pich007: 2010.03.15 10:05:42
ASV ļoti daudzas kristiešu ģimenes izvēlas skolot savus bērnus mājās, jo baidās, ka mācība skolā viņus novērsīs no Dieva. Mājās tiek mācīta tikai baznīcas izdotā literatūra, kam pārsvarā nav nekāda sakara ar zinātni.
Žēl to bērnu, jo viņi saņem tikai subjektīvu viedokli |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:06:01
vilks
Esmu pārliecināta, ka kristīgā ticība nav gluži tas pats, kas ticība pasaku tēliem.
Formāli ir gan. Taču pēc būtības ir atšķirības. Ticība dievam diezgan vienkāršotā veidā definē intuitīvās morāles un ētikas normas. Iedzen stabu realitātes relatīvajās plūstošajās smiltīs, dodot kaut iluzoru, taču stingru pamatu savai existencei. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:09:29
jenocs
jā, jā.... nodevējus nekur nemīl, it sevišķi reliģijās... jo ja jau aizgāja, kamēr citi palika -tātad saskatīja to, ko tie palicēji neredz... sist un mērcēt tādus vajag.... |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:16:21
Ingars
nedrīkst pakļaut diskusijai bībeles doktrīnas
Kāpēc? Ja kāds tās apšauba, tev ir jāmeklē iemesli, kāpēc tu tām uzticies, nu un tādējādi meklējumu process tavu ticību dara stiprāku. Vai arī?
Man šķiet, ka TF ir maz ļoti maz tādu pasniedzēju, kuri ir Svētā Gara vadīti un tas ir nopietns faktors, ka nevar ņemt par pilnu to, ko tur māca, jo kā var vispār kaut ko iemācīties priekš kristīgās kalpošanas šādā vidē?
Kādā veidā zināšanas par Bībeles grāmatām, Baznīcas vēsturi, teoloģijas dažādām nozarēm un reliģijas filozofiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem varētu traucēt kristīgajai kalpošanai?
Varbūt problēma drīzāk ir nevis zināšanās, bet gan tajā, ka cilvēki negrib vis studēt, bet grib, lai viņiem mutē ielej pareizo viedokli un pareizās zināšanas?
pich007
nē, es nekad neesmu ticējusi nedz salatētim, nedz lieldienu zaķim. kaut kā man nekad nav bijis grūtību nošķirt realitāti no izdomātām lietām, kaut arī bērnībā daudz ko lasīju un iztēlojos..bet es vienmēr zināju, kas ir izdomāts un kas ne.
liepa
Daudzi tacu vienkarsi tic drosibas pec un ipasi saja ticiba "neraknajas", lai nerodas saubas izraisosi jautajumi.
Man grūti iedomāties, ka tas ir tiesa. Cik es kristiešus pazīstu personīgi (ne no diskusijām, bet dzīvē), tad mūžīgā dzīvība kā galvenais arguments ticībai parasti nedarbojas. Drīzāk tā parasti ir tāda iekšēja pārliecība, ka kristietība ir patiesa.
Nu labi, te ir daži kā Svētais un Ingars, kas visur min mūžīgo dzīvību un izvairīšanos no soda, bet luterāņu baznīcā tādi nav tipiski pārstāvji.
Kristieši dzīvojas pa sarunām nevis tāpēc, ka baidītos rakņāties ticības jautājumos, bet gan tāpēc, ka viņi vairumu jautājumu, kas te parādās, jau daudzas reizes ir apsprieduši..vienīgie, kam neapnīk vienmēr runāt par vienu un to pašu, šķiet, ir Mulders un Ingars.
masiks [212.93.96.2]
es īsti nepiekrītu tavai ticības definīcijai.
jāgaida kāds kristietis, varbūt palīdzēs.
bet arī nekristieši man var palīdzēt ar manu jautājumu precizēšanu...ja vien viņi nesāk runā tpārāk daudz un nekļūst par vienīgajiem, kas tēmā raksta. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:17:21
jenocs
nestādos priekšā ,kā varētu ticība zust pieaugot zināšanām,tā var tikai augt.
Man arī tā šķiet. Un tomēr ir kristieši un pat mācītāji, kas apgalvo, ka Teoloģijas fakultātē var pazaudēt ticību. |
zigzag [84.237.143.5] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:20:44
liepa tāda lieta jau ir veikta pirms 1-2 gadiem: Ezītis Miglā, Ctulhu, Mulders un vēl daži apkopoja savus jautājumus un atbildes |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:21:46
Aivars
for while the mind of man looketh upon second causes scattered, it may sometimes rest in them, and go no further;
Vai varētu būt tā, ka tiem, kas teoloģijas studiju rezultātā aiziet no ticības un baznīcas, vienkārši ir trūcis neatlaidības iet savos pētījumos līdz galam? Ka viņi ir tipa apstājušies pusceļā?
Jo ir tā, ka teoloģijas studiju laikā notiek visu sākotnējo uzskatu pārvērtēšana un pārdefinēāna..un teorētiski cilvēks var iedomāties, ka viņa ticība zūd. Jo sākotnējā "bērna" ticība zūd, lai vietā nāktu "pieaugušā" ticība. Tomēr tas man šķiet normāls process..varbūt vienīgi studentam būtu vajadzīgs mentors, kas viņu var vadīt cauri šim procesam? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:22:26
vilks
ticība -as, s.
1. Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
2. rel., mit. Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
Ticības apliecība (arī apliecinājums) — īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
Ticības mācība — (a) Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. (b) Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets. Ticības loceklis novec. — ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
3. rel., mit. Reliģijas virziens, arī konfesija; arī noteikta mitoloģiska sistēma.
Ticības brīvība — tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:25:44
liepa
Skaties šeit. Atkāpi par to, kas kristiešiem interesē/neinteresē, beidzam.
|
:: Pievienot komentāru
|
