Ingars 
|
Iesūtīts:
2010.03.09 16:17:42
Divi jautājumi par svēto kristību neliek mieru
1) Vai pagremdēšana ir vienīgā pareizā kristības forma?
2) Vai ir pareizi kristīt zīdaiņus un tādus, kuri nespēj apliecināt savu ticību? |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:24:13
Jānis Ginters
Manuprāt, jēdziens "jaunpiedzimšana" ir pat ļoti biblisks, ja to lieto pareizā kontekstā - kad Dievs dod mums gribu un ticību, bet cilvēks šo ar šo gribu var palikt aicinājumā vai aiziet no tā |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 09:46:08
Bībelē ir minētas daudz un dažādas kristības iekš kaut kā. Tāpēc šī viena kristība rī tiek uzsvērta, kā šī viena no daudzām, nevis viena vienīga. Piemēri:
1. Kor. 10:2 un visi padebesī ( Dievā jeb Dieva mākonī, kas tos vadīja) un jūrā ( jo caur jūru Dieva brīnumā) uz Mozu kristīti ( jo Mozus bija starpnieks starp Dievu un cilvēkiem),
Marka 10:38 Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?"
Kā mēs varam tapt kristīti ar to kristību ar ko top kristīts Jēzus? Mēs šajā gadījumā nekristījamies Jēzū, bet kristījamies iekš kaut kā, proti iekš Jēzus dēl ciešanām un vajāšanām.
Lūk. 12:50 Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.
Ja Jēzus saka, ka viņam jākristās ar vienu kristību, vai no tā varam izsecināt, ka kristība ir tikai viena? Nē , protams, jo viņš uzsver šo vienu kristību kurā viņam pašam ir jādodas iekšā un tā ir kristība ciešanās visas cilvečes grēku dēļ. Jo citādi, kāpēc Jēzus būtu kristījies pirms tam ar vēl otru kristību, kas bija no Jāņa Jordānā?Turklāt tas notika pirms šīs otras kristības .(Mat.3:13)
Ap. d. 1:5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
Kāda jēga Jēzum pieminēt Jāņa ūdens kristību un ar vārdu bet pastiprināt jeb akcentēt, arī pretstatīt kristību ar Svēto Garu? Ja Pēteris pēc tam liek cilvēkiem, kas dzirdējuši evanģēliju kristīties ūdenī? Padomājiet par to, tas nav loģiski, ja kāds grib apgalvot , ka pastāv viena kristība!
Ap. d. 8:15 15 kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16 jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu
Un atkal kāda jēga pieminēt Svēto Garu par kuru teikts, ka Jēzus ir tas, kas kristī ar SG, jo šeit cilvēki jau bija kristīti uz Jēzus Vārdu  . Atkal nav`loģikas, ja kāds grib teikt, ka pastāv viena kristība .
Ebr. 6:2 ar mācību par kristībām, roku uzlikšanu, miroņu augšāmcelšanos un mūžīgo tiesu.
Šeit skaidri norādīts, ka mācība par kristībām ( vairākām, nevis vienu ! ) |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:14:37
Svētais
Jēzus kristījās ar Jāņa krsitību, lai kļūtu cilvēkiem līdzīgs visās lietās (izņemot grēku). Vēlāk ir skaidra atšķirība parādīta starp Jāņa kristību uz grēku nožēlu un Jēzus kristību trīsvienīgā Dieva vārdā, kura tad arī ir šī kristība, par ko Jēzus runāja - tā ietver visas pārējās, bībelē itkā pieminētas vairākas kristības, bet patiesībā tās visas ir viena vienīga - "piesūkšanās" trīsvienīgo Dievu, atdzimšana ūdenī un Garā
Ap. d. 8:15 15 kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16 jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu
Pirmkārt - nekur nav teikts, ka kristībai Jēzus vārdā un Svētā Gara manifestācijai jānotiek vienlaicīgi - tie ir dažādi vienas kristības aspekti, bet konkrēti šajā gadījumā ir vērts ņemt vērā kontekstu. Samarija pieņēmusi Dieva Vārdu. Šis gadījums jāskatās kontekstā ar šo
7 Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: "Dod Man dzert!"
8 Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt.
9 Tad samariete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?" Jo jūdi ar samariešiem nesagājās.
10 Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni."
11 Samariete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens?
12 Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?"
13 Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.
14 Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."
15 Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt."
16 Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!"
17 Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, -
18 jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību."
19 Tad sieva Viņam saka: "Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.
20 Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz."
21 Jēzus viņai saka: "Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē.
22 Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem .
23 Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.
24 Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā."
25 Sieva Viņam saka: " Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs ."
26 Jēzus viņai saka: "Es tas esmu, kas ar tevi runā!"
Lūk, kāda bija vēsturiskā situācija - Samarieši neatzina jūdu tautas unikalitāti, viņi neatzina, ka Mesijam jānāk no jūdiem. Svētais Gars šo situāciju laboja un tāpēc, lai Samarieši nepaugstinātos, vajadzēja nākt jūdiskās izcelsmes apustuļiem un Svētais Gars apstiprināja viņiem doto autoritāti |
Protestants  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 12:20:22
Ingars
No vienas puses tu saki, ka mans viedoklis ir pretrunā ar Bībeli, bet no otras puses tu nenorādi nevienu vietu manis uzrādītājās Rakstu vietās, kuras būtu jāinterpretē savādāk . Nav labi tā darīt. Saprotu, ka tu aizstāvi savu viedokli un es respektēju to. Bet ja nu reiz mēs esam diskusiju formā, tad tomēr prasītos pierādījumi.
Tu gan pieminēji 3 sevis izvēlētas rakstu vietas – Mt28:19, Ap.D 2:28, 1.Pt 3:21.
Sāksim ar Mt28:19 un Ap.D 2:38.
Pieminot šīs rakstu vietas tu salīdzini „Jāņa kristību” ar kristībām „Jēzus Kristus vārdā”. Tu raksti, ka kristības „Jēzus Kristus vārdā” ir tās pašas kristības „Sv.garā", un šo kristību rezultātā Dievs iemājo cilvēkā.
Tad skaties pretargumentus:
1.Apustuļi bija jau saņēmuši Sv.garu vēl pirms viņu kristībām Sv. Garā (pirms notikumiem, kas aprakstīti Ap.D 2 nod.). Tam pierādījums ir Jāņa 20:22. Vai tas nozīmē, ka mācekļi saņēma Sv.garu bez kristībām?
2. Tāpat Ap.D 10:47. Tur „ūdens kristības” („kristības Jēzus vārdā” ) notiek apkal pēc Sv.Gara saņemšanas.
3. Pāvils 1.Kr1:17 varētu teikt „noniecina” kristību nozīmi. Viņam daudz svarīgāk ir sludināt. Ja pieņemam, ka ir tikai vienas vienīgas kristības (ir tikai kristības "Jēzus Kristus vārdā”), kā tad to var izskaidrot? Vēl vairāk, Pāvils apgalvo, ka Gars tiek saņemts sludinot (nevis kristot), Gal 3:2.
Īsi sakot, ja kristības ir tikai vienas vienīgas un tikai „Jēzus Kristus vārdā”, tad lasot augstāk minētās rakstu vietas vedina uz loģisku jautājumu – „kāpēc ir nepieciešamas tādas kristības”? Un kā vispār to saprast kontekstā ar 1.Pt3:21, sevišķi ja skatās Pāvila necilo izteikšanos par kristībām 1.Kr.1:17?
Risinājums ir loģisks un ļoti pamatots Rakstos – Pāvils 1.Kr.1:17 rakstīja par kristībām „Jēzus Kristus vārdā”, kas Pāvilam bija skaidrs, ka šādas kristības ir tikai ārējs apliecinājums iepriekš notikušajai, neredzamajai realitātei. Īstenība, neredzamā iepriekš notikusī realitāte ir vissvarīgākais - tas ka cilvēks tiek kristīts neredzami (ar citu kristību) – ar kristību „Jēzū Kristū”, kas notiek neredzami, noticot sludinātajam evaņģēlijam un cilvēks tiek garīgi augšāmcelts (t.i. ir notikušas „jaunpiedzimšanas Kristības” ).
Un ja apskatāmies Ap.D2:28, tad tas labi apstiprina visu manis pieminētās visu 3 kristību veidus Jaunajā derībā. Hronoloģiski tas varētu izskatīties tā, ka pirmās vienmēr būs kristības „Jēzū Kristū, viņa nāvē un augšāmcelšanā” (t.i. „jaunpiedzimšanas Kristības” vienmēr būs pirmās):
1.Vispirms ir uzstādījums „ticēt sludinātajai vēstij un nožēlojiet grēkus”. Tas ir tas, kas nepieciešams lai notiktu kristības ”Jēzū Kristū”, kas notiek neredzami, notiek ticībā un Dieva Gars ir kristību procesa izpildītājs. Rezultātā cilvēks jaunpiedzimst.
2-3. Pēc 1. kristībām, cilvēkam būtu ieteicams paklausīt Jēzus pavēlei un apliecināt savu ticību un piederību Kristum, lai pārējie kristieši zinātu to, ka viņš ir viens no savējiem. Apliecināšana notiek ar kristībām „Jēzus Kristus vārdā” ar ūdeni. Šis notikums var būt vērtīgs un vajadzīgs, ja ir notikušas iepriekš 1. kristības.
2-3. Pēc 1. kristībām, cilvēks var saņemt Sv.gara dāvanu (Sv.gara dāvanas ir aprakstītas 1.Kr12:4-11), kad Jēzus jaunpiedzimušu cilvēku krista Sv.Garā. Šīs kristības ir dāvana un nav arī nenotikt cilvēkam vispār.
Un beidzot, 1.Pt3:21 tieši runā par „kristībām Jēzū Kristū”, Jēzus nāvē un augšāmcelšanā. Šeit tāpat kā Ap.D 2:28 kur bija prasīts ticēt un nožēlot grēkus, tāpat arī 21p ir minēts „lūgties labu sirdsapziņu”. Ūdens kristības tikai attēlo redzami un simboliski jau iepriekš notikušo realitāti. |
Protestants |
# Iesūtīts: 2010.03.15 12:22:48
Jānis Ginters
Ja jau pēc jūsuprāt ir tikai vienas vienīgas kristības, tad pēc jūsu teiktā Dievam nemaz nebija vajadzīgs, ka Jēzus mira un augšāmcēlās par mums. Pēc jūsu teiktā, Dievs var iztikt bez tā un glābt bez cilvēka pagremdēšanas Jēzus nāvē un augšāmcelšanas.
Šāds loģisks secinājums izriet no jūsu rakstītā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 12:43:52
Protestants
Nu pateisībā norādīju gan, kaut arī varbūt neatsaucos tieši uz tām rakstu vietām, bet to pausto domu interpretāciju kā tas būtu manuprāt noteikti parādīju
Tu mani esi pamatīgi pārpratis, jo es neteicu (ja teicu, tad noteikti esmu pārteicies), ka kristība Svētajā Garā, kā vasarsvētkos, tiek saņemta tikai ar konkrēto rituālu - kristību trīsvienīgā Dieva vārdā, bet gan, ka tās ir nesaraujami saistītas. Pāvils nenoniecināja kristību, bet gan nepareizu tās izpratni. Viņš nav sūtīts vienkārši kristīt visus pēc kārtas ( kā to darīja viduslaikos), bet gan pievērst cilvēkus ticībai, kas glābj. Tomēr Neko tādu Pāvisl neteica, kas mazinātu Jēzus pavēles ne tikai mācīt, bet arī kristīt, būtību.
5 viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
Šo rakstu vietu tu staipīji un interpretēji kā nu mācēji, bet tās domu tā arī nepateici - tās visas "kristības" ir viena kopēja kristība. Bībelē runājot par dažādām kristībām tomēr kontekstā saprotams, ka ir Jāņa krsitība uz grēku nožēlu un pēc Jāņa nāk kāds, kura kristība būs kas vairāk un tad interesanti, ka uz to pašu attiecinās ne tikai Svētā Gara kristība, bet arī kristība ar ūdeni Jēzus vārdā, kristība Kristus ciešanās un nāvē, kristība nākot pie ticības utt. Tas viss ir kopā vienā kristībā, kaut arī visi aspekti neizpaužas vienlaicīgi.
Vēlreiz pakavējotie pie šīs rakstuvietas
21 Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,
Nu te nu nekā tu nevari pateikt, jo šeit ir tieša norāde, ka tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet labas sirdsapziņas izlūgšanās. Ja te runa būtu par garīgo neredzamo, tad nebūtu pieminēta miesas mazgāšana, bet tā kā tā ir pieminēta, tad Pāvils runāja konkrēti par šo kristību ar ūdeni Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā
Un vēl viena rakstu vieta
Ap. d. 2:38 Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
Šeit tiek arī skaidri norādīts, ka itkā "kristības" patiesībā ir viena vienīga, kaut arī ne vienlaicīgi.
Jāņa 3:5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6 Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.
7 Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens.
8 Un trīs ir, kas liecina virs zemes:[A] Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā.
Šeit redzam arī trīs kristības vienā - kristība ar ūdeni, ar Garu, ar Jēzus asinīm - šie trīs dod liecību virs zemes, kam un kādu leicību? Cilvēkam, ka viņš ir pestīts
|
Protestants |
# Iesūtīts: 2010.03.15 13:39:32
Ingars
Interesanti. Tagad tu saki, ka „kristība Sv.Garā kas aprakstīts vasarsvētkos var tikt saņemta i bez konkrētā rituāla - kristību trīsvienīgā Dieva vārdā”. Un tu saki, ka šīs lietas ir nesaraujami saistītas. Tu varētu par šo paturpināt.
Vai tev neliekas, ka tev pašam jau 2 kristības parādās? Neaizmirs, tev jāturas pa tā, kait tikai viena vienīga kristība. Esi konsekvents. Vēl pie tam tev pašam sprūk ārā teksti, ka „kristību trīsvienīgā Dieva vārdā” ir konkrēts rituāls. Tev pat reālā cilvēka pagremdēšana Jēzus nāvē un augšāmcelšana ir jāpieņem kā rituāla sastāvdaļa.
Tevis teiktais par 1.Kr.1:17, ka Pāvils nepavisam nenoniecina kristību nozīmi, bet gan tikai „kaut ko mēģinājis teikt par nepareizu tās izpratnei” ir ļoti apšaubāms. Nevajag tagad deķi vilkt uz savu pusi un ielasīt to, kas tur nav. Lasot šo rakstu vienu ir skaidrs, ka Pāvils ir nācis sludināt, nevis kristīt. Īsi un konkrēti. Tāpēc arī es pieminēju Gal 3:2, kas parāda Pāvila viedokli par sludināšanas nozīmi.
Par Ef 4:5 vienu kristību ir pateikts. Ir tikai viena kristība, kura nodrošina kristību Jēzū Kristū (ir tikai viena kristība kas nodrošina pagremdēšanu Jēzus nāvē un augšāmcelšanu). Bet tas nenozīmē, ka nav citas kristības, kam ir citas nozīmes. To arī apliecina vārda „heis” lietošana, nevis „monos”. Jo arī pārējās kristības (S.gara kristības, Kristības Jēzus vārdā) vienalga balstās uz šo lielo, nozīmīgāko kristību – Kristību Jēzū Kristū, kas ir pamatu pamats visām pārējām kristībām.
Par 1.Pt3:21. „Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos”.
Interpterējam:
„Tas attēlo to īsto kristību - Kristība Jēzū Kristū (pagremdēšana Jēzus nāvē un augšāmcelšana) . Šī īstā Kristība nav ūdens kristības (miesas netīrības mazgāšana), bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos”.
Par ApD. 2:38.
Tu saki, ka „šeit ir skaidri norādīts, ka itkā "kristības" patiesībā ir viena vienīga, kaut arī ne vienlaicīgi”.
Kur tu rāvi, ka tur ir rakstīts ka „kristības ir patiesībā viena vienīga”? Un ko nozīmē „kaut arī nevienlaicīgi”. Lūdzu, paturpini savu domu. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:08:39
Protestants
Tevis pieminētās trīs kristības (kā Tu viņas definē), vairāk vai mazāk raksturo kristieša ticības pieredzi. Luterāņi, kā Tev brāļi cenšas pateikt, Kristību saprot vairāk kā Dieva dāvanu, neatkarīgu no mūsu pieredzes vai mūsu derības ar Dievu. Kristieša ticības pieredzi nav jānoliedz, tā ir svarīga. Bet Kristība kā Dieva žēlastības dāvana sevi ietver ne tikai šo subjektīvo pieredzi un mūsu solījumus ticēt un sekot Kristum. Tāpēc šodien neba velti daudzi evaņģēliskie par Kristību runā arī kā par sakramentu. (Īsumā ideja) |
Jānis Ginters  |
# Labojis Jānis Ginters: 2010.03.15 14:10:15
Protestants Pēc jūsu teiktā, Dievs var iztikt bez tā un glābt bez cilvēka pagremdēšanas Jēzus nāvē un augšāmcelšanas.
mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē,... Rom.6
Lūk apgalvot, ka šī viena vienīgā kristība, ko saņemam, nav pagremdēšana Jēzus nāvē ir vēl viens nebiblisks apgalvojums...
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:18:23
kad sāka uzskatīt ka uzšļakstīšana vai uzliešana ir pieņemama?
Tradīcija-?! Vēl kas . Vai visas tradīcijas ir pareizas un bez maldiem? |
Protestants |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:40:27
Jānis Ginters
Jāni, pieminot Rm6:3 tu iešauj desmitniekā. Tu laikam esi aizmirsis par to:
vajag uzmanīties ar latviešu Bībeles tulkojumiem, arī jaunāko. Labāk izmantot daudz kvalitatīvākus un precīzākus angļu tulkojumus (KJV, NKJV, NASB, NRSV, utt). Tas tiešā veidā attiecas arī uz Rm 6:3. Oriģinālā 3p nav ne nekāds „Vārdā” vai "Vārds" atrodams. Nav tur tāda vārda un visa panta jēga mainās līdz ar to.
Pareizi būtu „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzū Kristū (nevis Jēzus Kristus Vārdā) esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?
Tādēļ Rm 6:3 tieši runā par kristībām Jēzū Kristū, un nevis par kristībām Jēzus Kristus vārdā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:48:44
rainars
Pagremdēšana arī ir tāda pat tradīcija, nekur nav zvanīts, ka tas ir vienīgais pareizais un obligātais veids. Tā kā kristībai ir vairāki aspekti - ne tikai aprakšana Jēzus nāvē un augšāmcelšana, bet arī apslacīšnaa ar asinīm, apliešana ar Svēto Garu un žēlastību, mazgāšana - nedomāju, ka Dieva Vārds saistās pie kaut kādas vienas formas |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:51:42
Tu tagad centies sašķelt bībeles pantus atraujot tos no kopējā konteksta.
Interesanti. Tagad tu saki, ka „kristība Sv.Garā kas aprakstīts vasarsvētkos var tikt saņemta i bez konkrētā rituāla - kristību trīsvienīgā Dieva vārdā”. Un tu saki, ka šīs lietas ir nesaraujami saistītas. Tu varētu par šo paturpināt.
Ap. d. 2:38 Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
Ap. d. 10:47 "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?"
Šeit ir acīmredzama saistība starp kristību Jēzus vārdā un Svētā Gara kristību, par tās saistību ar jaunpiedzimšanu nemazām nerunājot - bībelē visi piemēri, kur kāds vien atgriežas, tos tūdaļ bez kavēšanās kristī Jēzus vārdā. Tāpat arī Jāņa mācekļiem Pāvils norādīja, ka ir jātop kristītiem ar Jēzus kristību, kas ir daudz augstāka par Jāņa kristību. Par Pāvila izteicienu korintiešiem nekas nav apšaubāms - tur skaidri no konteksta redzams, kāpēc Pāvils tā teica un vai tev tiešām šķiet, ka Pāvils runātu pretim Jēzum, kurš tieši bija sūtījis Savus mācekļus mācīt un kristīt? Nav pareizi nostādīt rakstu vietas pretrunā vienu otrai - tā ir Dieva vārda sagrozīšana. Tāpēc vajag saskatīt kontekstu. Ar vārdiem, ka Kristus viņu nav sūtījis kristīt, Pāvils nebij domājis, ka kristīt nevajag, bet gan, ka primārais ir sludināšana, un šajā situācijā tiešām pašu kristīšanu labāk uzticēt kādam citam.
Par Ef 4:5 vienu kristību ir pateikts. Ir tikai viena kristība, kura nodrošina kristību Jēzū Kristū (ir tikai viena kristība kas nodrošina pagremdēšanu Jēzus nāvē un augšāmcelšanu). Bet tas nenozīmē, ka nav citas kristības, kam ir citas nozīmes. To arī apliecina vārda „heis” lietošana, nevis „monos”. Jo arī pārējās kristības (S.gara kristības, Kristības Jēzus vārdā) vienalga balstās uz šo lielo, nozīmīgāko kristību – Kristību Jēzū Kristū, kas ir pamatu pamats visām pārējām kristībām.
Vārda heis lietošana var apliecināt vienīgi dažādos kristības aspektus, bet ne dažādas kristības. Dīvaini, kāpēc tad visas kristības tiek attiecinātas uz vienu un to pašu - pēc Jāņa nāk vēl Kāds spēcīgāks? Nevajag te neko ne sadalīt, ne sarežģīt un arī apustuļi to nedara - viņi un Jēzus sludina vienu vienīgu kristību no dažādiem aspektiem
1. Kor. 12:13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
Par ko šeit Pāvils runā? to redzam palasot mazliet iepriekš
3 Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā.
Par to, ka ikviens, kas tic, ir saņēmis Svēto Garu, bet Svētais Gars izpaužas dažādos veidos. Ja Pāvils runātu par tādu Svētā Gara kristību ar mēlēs runāšanas zīmi, tad ak vai - cik gan daudzi ticīgie gājuši pazušanā, kuri nekad nav mēlēs runājuši. Bet te ir runa par vienu vienīgu kristību visiem.
Jēzus arī nesaka neko par vairākām kristībām pēdējā pavēlē, bet vienkārši - dariet par mācekļiem un kristījiet. Apustuļi arī to apliecina - liecieties kristīties ikviens, lai saņemtu grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. Bībelē tik daudz un dažādi runāt par šīm kristībām, ka varētu izlobīt no tā dajebko, ja skaidrotu katru vietu ārpus konteksta, bet tās visas rakstuvietas runā par vienu vienīgu kristību dažādos aspektos. Kur tas rakstīts? tici vai ne, bet tepat
5 viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
Un tu te vari staipīt un pielocīt kā vien gribi - tik un tā sanāk viena kristība. Jeb tu domāji - vienas kristības? Vai kā tu domāji? Nu tur nevar nekā savādāk interpretēt, kā vienīgi viena kristība uz vienu Kungu vienā Garā.
Interpterējam:
„Tas attēlo to īsto kristību - Kristība Jēzū Kristū (pagremdēšana Jēzus nāvē un augšāmcelšana) . Šī īstā Kristība nav ūdens kristības (miesas netīrības mazgāšana), bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos”.
Un redz kāds tu esi - pat nepalasi kontekstu, jo kas attēlo?
20 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.
21 Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,
Lūk - vēsturiskais notikums attēlo, nevis kristība Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, jo šī kristība nevis attēlo, bet reāli dod visas šīs lietas. Pats rituāls par sevi gan ne, bet klātesošie vārdi un apsolījums - kas tic un top kristīts. Tātad Dieva vārds redzamā veidā apliecina mums, ka esam pestīti
Tu izlasīji arī to rakstu vietu, kur teikts par tiem trim lieciniekiem zemes virsū? Lūk un te parādās arī dažādie kristības aspekti - kristība Garā, kas apliecina mūsu garam, ka esam Viņa bērni, bet kristība ar ūdeni ir apliecinājums miesai, jo miesa un dvēsele ir viens vesels - cilvēkam nepieciešama miesīga zīme, kas ir saredzama, sajūtama, pieturas punkts, lai nešaubītos. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 14:59:27
Protestants
Pieņemu, ka negribēsi lasīt visu to garo palagu, tad vismaz atbildi uz šo - par kuru kristību šajā rakstuvietā tiek runāts? Par ūdens kristību vai garīgo jaunpiedzimšanas kristību?
27 Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.
|
Mārtiņš Hemnics [194.213.9.26] |
# Iesūtīts: 2010.03.15 15:03:55
Par Kristību |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 15:08:50
Ingars paldies ka esi uzņēmies mani izskolot   |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.03.15 15:48:39
rainars
Es neesmu uzņēmies tevi skolot, vienkārši pateicu savu viedokli |
Jānis Ginters |
# Labojis Jānis Ginters: 2010.03.15 16:19:50
Protestants Rm 6:3 tieši runā par kristībām Jēzū Kristū, un nevis par kristībām Jēzus Kristus vārdā.
Nu jā, ja vienā vietā runāts par kristībām Jēzus vārdā, citā Kristus vārdā, citur lietota vēl citādāka gramatiska forma un vēl citur pieminēta visa Trīsvienība, tad no tā izdarīt secinājumus par dažnedažādām kristībām ir visai tālu no šaušanas desmitniekos.
rainars kad sāka uzskatīt ka uzšļakstīšana vai uzliešana ir pieņemama?
Piemēram, varat palasīt 2.g.s kristiešu dokumentu DIDAHE 7.nodaļu par to, kā kristības tika noturētas jau tajā laikā un droši vien arī pirms tam. |
Protestants |
# Iesūtīts: 2010.03.15 16:37:04
Ingars
Atbildot uz tavu jautājumu:
27 Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.
Droši vien domāji Gal 3:27 – vai tā ir „udens kristība” vai „jaunpiedzimānas kristība”?
Tad atbilde ir - pilnīgi noteikti, tā ir „jaunpiedzimānas kristība Jēzū Kristū”. Kāpēc es tā varu apgalvot?
Tāpēc, ka līdzīgi kā Rm6:3, arrī Gal 3:27 latviešu tulkojums ir kļūdains. Oriģinālā nav tu varda „vārdā” atrodams tajā teikumā (nav tur ne „onoma”, ne „logos”, ne „rhema”). Līdz ar to mainās visa teikuma jēga, un ne tev pa labu.
http://net.bible.org/verse.php?book=Gal&chapter=3&verse=27
Pareizs 27p tulkojums ir: „Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristū (nevis Kristus Vārdā), esat tērpušies Kristū” |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.03.15 16:41:07
Protestants
Vai es varu nokristīties iekš foruma, ja apņemos ikdienas šeit atrasties? Jautāju to kā līdzību. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
