atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vēlreiz par kristību (KRISTIEŠU TĒMA)
Ingars
Iesūtīts: 2010.03.09 16:17:42
Divi jautājumi par svēto kristību neliek mieru
1) Vai pagremdēšana ir vienīgā pareizā kristības forma?
2) Vai ir pareizi kristīt zīdaiņus un tādus, kuri nespēj apliecināt savu ticību?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.12 12:58:27
Ingars
Un arī zīdaiņu kristība - nav īsti saprotams, kā tad zīdaiņu kristības noliedzēji skaidro zīdaiņu pestīšanu?

Bērniem pieder debesu valstība pēc noklusējuma, pat ja viņi nav kristīti. To saka pats Jezus.

Lūdzu nevajag jaukt Jāņa kristību ar kristību uz Jēzus vārdu, jo tās ir divas dažādas lietas.

Es nejaucu, bet aprakstu to, ko apustuļi min pie ūdens kristībām ( uz Jēzus vārdu nevis Jāņa kristību) , un papildina to ar SG kristību. Tas ir no šī rakursa.

Es ticu, ka cilvēks var tikt kristīts ar SG un nerunāt mēlēs, bet plūst visās citās gara dāvanās, jo runāt mēlēs ir jāatraisa cilvēkam ticība pašam un jāsāk runāt, nevis Dievs tevi varmacīgi uz to piespiež.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.12 13:24:06
Svētais

Bērniem pieder debesu valstība pēc noklusējuma, pat ja viņi nav kristīti. To saka pats Jezus.

Arī pieaugušajiem pieder debesu vastība, ja viņi tic, pat ja nav kristīti, bet kristīti pienākas ikvienu, kurš tic. Kas ir ticība? Vai prāta intelektuāla izpausme vai kaut kas vairāk? Kā gan zīdaiņi, kuri pat var slavēt Dievu, kuriem pieder Debesu Valstība, būt bez ticības un bez Svētā Gara? Vai ticības dāvana un Svētais Gars apsloīts tikai tiem, kuriem intelekts pietiekami attīstījies?

Es nejaucu, bet aprakstu to, ko apustuļi min pie ūdens kristībām ( uz Jēzus vārdu nevis Jāņa kristību) , un papildina to ar SG kristību. Tas ir no šī rakursa.

Sāksim ar to, ka parasti jaucam Jāņa kristību ar Jēzus kristību, tāpēc man īsti nepatīk, ka saka ūdens kristība, jo raksti tā sauc tikai Jāņa grēku nožēlas uz piedošanu kristību, bet Jēzus pavēlētā kristība, lai gan arī ar ūdeni, bet netiek saukta par "ūdens kristību", tā, ka tas ir nebiblisks termins.

Par to papildināšanu - vienmēr tas bijis tādā kontekstā, ka Svētā Gara kristība ir saistīta ar Jēzus kristību, kaut arī ne vienlaicīgi. to pierāda arī gadījums, kad Pāvils kristīja Jāņa mācekļus ar Jēzus kristību un tikai tad viņi varēja saņemt Svēto Garu. Jautājums - ja jau nekādas atšķirības, kādēļ vajadzēja Jāņa kristībai pa virsu vēl Jēzus kristību?

Es ticu, ka cilvēks var tikt kristīts ar SG un nerunāt mēlēs, bet plūst visās citās gara dāvanās, jo runāt mēlēs ir jāatraisa cilvēkam ticība pašam un jāsāk runāt, nevis Dievs tevi varmacīgi uz to piespiež.

Pilnīgi piekrītu, bet nojaušu, ka tu tik un tā uzskati, ka mēles SVētā Gara kristības brīdī ir vienmēr līdzejoša zīme - es nenoliedzu, bet arī neapstiprinu, jo...hmmmm, lai nebeigtos šī diskusija ar strīdu...teiksim - neesmu saņēmis konkrētu atklāsmi par to
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.12 13:30:18
Ingars
Tie, kas ticēja Jēzum tiem pavēlēja Pēteris kristīties ūdenī. Ingar, piedod, bet es tevi patiešām nesaprotu. Domāju, ka es tev nevaru kalpot ne ar ko, tāpēc mana saruna ar tevi ir bezjēdzīga, jo škiet, ka mes runajam par dazadam lietam. Domāju, ka kāds cits brālis vai māsa varbūt tev var kalpot labāk, jo es izstājos no šīs tēmas.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.12 13:42:28
Svētais

Nav nemaz tik bezjēdzīgi, tie ir pavisam vienkārši un normāli jautājumi. Pēteris lika kristīties ūdenī ar kādu kristību? Vai Jāņa kristība ir tas pats, kas kristība Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā?

Svētais
# Labojis Svētais : 2010.03.12 13:43:37
Ingars
Ne tak. Jāņa kristība bija ūdenī un tā bija grēku nožēlas kristība. Uz Jēzus vārdu ( arī Tēva un Svētā gara vārda) arī kristība bija ūdenī.

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.03.12 13:53:01
Ne tak. Jāņa kristība bija ūdenī un tā bija grēku nožēlas kristība. Uz Jēzus vārdu ( arī Tēva un Svētā gara vārda) arī kristība bija ūdenī.

Bet taa nav viena un taa pati Kristiiba!

Jaanja Kristiiba bij eena... Jeezus Kristus Kristiiba ir Iistaa Kristiiba...
Kristus paveeleeja tieshi vienu kristiibu, Dieva Teeva, Deela un Sv. Gara Vaardaa... Shii ir iistaa vieniigaa Kristietiiabs Kristiiba, kurai klaat ir ljoti lieli apsoliijumi par greeku piedoshanu un Sveetaa Gara daavanu! To mees sanjemam shajaa uudenii un vaardaa!

Shis nu ir tas briinums, kuru atziist jebkursh Luteraanis... kad Gariiga lieta savienojas ar Materiaalu lietu - Vaards ar Uudeni, radot sakramentu!

Un shis ir tas Briinums, kuru Harizmaati neatziist un tam netic!
Svētais
# Labojis Svētais : 2010.03.12 14:00:54
Bet taa nav viena un taa pati Kristiiba!

Nu bet protams, kad nav, par to es arī runāju! Tu esi mani kārtējo reizi pārpratis.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.12 14:43:10
Svētais

Ne tak. Jāņa kristība bija ūdenī un tā bija grēku nožēlas kristība. Uz Jēzus vārdu ( arī Tēva un Svētā gara vārda) arī kristība bija ūdenī.

Un lūk tu pats arī atbildi

Bet taa nav viena un taa pati Kristiiba!


Nu bet protams, kad nav, par to es arī runāju! Tu esi mani kārtējo reizi pārpratis.


Bet paskatamies tālāk - kādā kontekstā raksti runā par atšķirībām starp Jāņa un Jēzus kristību. Apustuļi saka, ka kristība Jēzus vārdā dod grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. Arī salīdzini, kā Pāvils saka Jāņa mācekļiem par to, ka Jānis kristīja ar ūdeni un ir teikts, ka jātic tam, kas nāks pēc viņa - Jēzum. Un pašķiram atpakaļ kādu no evaņģēlijiem un redzam, ka rakstīts, ka Jēzus kristīs ar Svēto Garu un uguni - jūti, ka šeit ir cieša saistība starp Jēzus kristību un Svētā Gara kristību? Un, kad Pāvils kristīja viņus Jēzus vārdā, tikai tad viņi saņēma Svēto Garu. Ar to es negribu sacīt, ka tieši tāda ir secība, bet, ka ir cieša saistība
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.12 14:52:16
Jošs Mulders

Un shis ir tas Briinums, kuru Harizmaati neatziist un tam netic!

Tam nu gan esīsti negribētu piekrist. Ja iedziļinās, tad redzam, ka te nav runa par to, ka ir tādi kristieši, kuriem ir Svētais Gars un tādi, kuriem nav, bet, ka Svētā Gara kristība, cik es sapratu, ir kad cilvēks ir "pilns" Svētā Gara, tas ir - runa ir par intensitāti
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.03.12 15:07:44
Ingars, tur taa lieta, ka tiek sachakareets viss Kristus Kristiibu jeedziens, putrojot Kristiibu ar Sveetdariishanas liimeni!
Protestants
# Iesūtīts: 2010.03.12 17:03:58
Vai Kristības ir viena vienīga?

Pirmkārt, vēstules autors, nez kāpēc Ebr 6:2 lieto vārdu "baptismos", kas ir viennozīmīgi daudzskaitlis. Un kā jau no Ebr.6 konteksta saprotams, ka iet runa par Jauno derību.

Otrkārt, Pāvils runājot par "vienu kristību" izmanto vārdu "heis", nevis "monos".
Efez. 4:5 „viens Kungs, viena ticība, viena (gr. "heis" kristība”.
http://net.bible.org/search.php?search=greek_strict_index:1520

Grieķu "heis" nenozīmē pilnīgi viens, bez variantiem bet parasti tiek lietots "vienībā viens". Grieķu valodā vārds "viens" var tikt izteikts ar dažādiem vārdiem, tāpat arī senebreju:
- grieķu "heis" (ebr. "echad" - parasti "viens vienībā". Piemēram, "es ar sievu esmu viens (mēs esam kopā kā "viens" 1.Moz2:24.
- grieķu "monos" (ebr. "yachid` un "bad" - pilnīgi viens.
Vairāk par šīm "Viens" nozīmēm šeit: http://www.bible.ca/trinity/trinity-oneness-unity-yachid-vs-echad.htm

Var jau būt ka Ef 4:5 arī saka ka ir pilnīgi Viena Kristība, bet tādā nozīmē Viena, ka viena Kristība "Jēzu Kristū", kad cilvēks tiek garīgi pagremdēts Viņa nāvē un tiek augšāmcelts. Kā rezultātā grēcinieks piedzimst no jauna. Viss tas notiek neredzami, ticībā, noticot evaņģēlija vēstij. Tas viss balstās uz Jēzus nāvi un augšāmcelšanu. Nu līdzīgi ir teikts vēl 1.kr 12:13 pirmajā daļā - 13 "Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie". Bet dzirdināšana jau ir cits stāts.

Un vispār, vajag uzmanīties ar latviešu Bībeles tulkojumiem, arī jaunāko. Labāk izmantot daudz kvalitatīvākus un precīzākus angļu tulkojumus (KJV, NKJV, NASB, NRSV, utt). Tas tiešā veidā attiecas arī uz Rm 6:3. Oriģinālā 3p nav ne nekāds „Vārdā” vai "Vārds" atrodams. Nav tur tāda vārda un visa panta jēga mainās līdz ar to.
Pareizi būtu „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzū Kristū (nevis Jēzus Kristus Vārdā) esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?


Tādēļ jaunā derībā ir vismaz 3 kristības:
1)Kristības Jēzū Kristū, kas notiek neredzami ticībā, noticot sludinātajai evaņģēlija vēstij par Jēzu Kristu, ka Viņš nomira par tevi un Dievs Viņu ir augšāmcēlis dēļ tevis, lai tu ticētu. Garīgi "vecais" cilvēks tiek iegremdēts Jēzus nāvē (angliski tiek lietots prievārds "IN" un Gars jau reāli, garīgi augšāmceļ jau jauno, garīgo cilvēku. Rezultātā cilvēks piedzimst no jauna - jauns radījums. Var teikt, ka šīs ir "Jaunpiedzimšanas Kristības". Viss tas notiek neredzami. No šī brīža S.Gars ir cilvēkā iekšā (un nevis "pār", "uz", "pie" vai "ar". Šīs ir vienīgās Kristības kad nodrošina pestīšanu.

2)Kristības Svētajā garā, kad Svētais Gara Spēks tiek izliets PĀR cilvēku. Tas ir dots kalpošanai kas var izpausties ar dažādām dāvanām. Šīs kristības var notikt tipā pēc pirmajām kristībām (jaunpiedzimšanas kristībām). Izteikti tas ir ar jau iepriekš pieminēto "dzirdīšanu". Šīs kristības nenodrošina pestīšanu.

3)Kristības Jēzus Kristus vārdā. Tas ir redzams apliecinājums citiem cilvēkiem (kristiešiem), ka es esmu kristietis un ticu Jēzum Kristum un ka es piederu Kristus draudzei. Un tā ir arī paklausīšana Jēzus pavēlei. Arī šīs kristības var notikt tipā pēc pirmajām kristībām (jaunpiedzimšanas kristībām). Tas tiešā veidā izpaužas Ap.d.8:37
Tikai ņemiet vērā, ka grieķu valodā latviešu vārdu "Vārds" apzīmē ar 3 dažādiem vārdiem:
-Logos - Vārds,
-Onoma - personas vārds (piemēram, Jēzus, Jānis),
-Rhema - mirkļa izteikts vārds. Piemēram sludinot izteiktie vārdi.
Tur kur Jaunajā derībā tiek runāts par kristībām Jēzus Kristus vārdā, tur tiek izmantots "Onoma". No gramatikas, tas nozīmē paklausīt pavēlei. Šīs kristības arī nenodrošina pestīšanu.

rainars
# Iesūtīts: 2010.03.13 18:31:13
Mana izpratne par kristībām arī apmēram tāda par ko runā protestants.
(KRISTIEŠU TĒMA)?-viena kristība! [78.84.248.246]
# Iesūtīts: 2010.03.13 20:14:54
dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,

visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti:

viena miesa, viens Gars - jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat
aicināti -,

viens Kungs, viena ticība, viena kristība ;

viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.

Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.

danar
# Iesūtīts: 2010.03.13 22:35:10
ProtestantsKas tad ir kristiba..pareizi tulkojot?
Protestants
# Iesūtīts: 2010.03.14 16:01:05
danar
Runājot par vārda „kristības” nozīmēm: vārds „kristības” (angliski "baptism" ir grieķu "baptisma". Bet vārds „kristīt” (angliski "to baptize" ir grieķu "baptizo". Kā redzams, šie grieķu vārdi nav speciāli tulkoti angļu valodā un ir vienkārši pārkopēti uz angļu valodu.
Vārds "baptizo" nozīmē „kaut kā "iegremdēšana” ....kaut kur”. Ar laiku šim vārdam parādījās vēl papildus nozīme - „nomirt”, kas bija iepriekšējās „iegremdēšanas” rezultāts. Vārda „baptizo” nozīmi labi parāda grieķu dzejnieks Nicanders, kas dzīvoja apm.200 g. BC. Viņš salīdzina „baptismo” nozīmi ar marinēšanu – dārzenis tiek iemērkts etiķī un izmainīts. Rezultātā, sākotnējais dārzenis ir pilnībā zaudējis savu sākotnējo kvalitāti un ir ieguvis jaunu, pastāvīgu, neatgriezenisku kvalitāti.
http://net.bible.org/strong.php?id=907

Skatot Jauno derību, tad „batpizo” nozīme ļoti tieši tiek attēlots Jēzus nāves un augšāmcelšanas kontekstā. Tas notiek, kad kāds cilvēks iekšēji notic evaņģēlija vēsti, ka Jēzus ir nomirs par viņu personīgi un ka Dievs ir augšāmcēlis Jēzu dēļ viņa, personīgi. Šī ticības akta rezultātā šis cilvēks garīgi tiek iegremdēts Jēzus nāvē (kur šī cilvēka „vecais, grēcīgais cilvēks” mirst, skat. Rm6:3) un tad Dieva Gars jau augšāmceļ šo cilvēku jaunā, pastāvīgā, neatgriezeniskā kvalitātē (skat. līdzību ar dārzeņu marinēšanu). Šis viss tikko aprakstītais process Jaunajā Derībā tiek saukts par „jaunpiedzimšanu”. Un šīs miršanas un augšāmcelšanas rezultātā dzimst šī cilvēka „jaunais, garīgais cilvēks” , kas tiek saukts par „jauno radījumu” Jēzū Kristū, 2Kr.5:17, Gal 6:15. Rezultātā, cilvēks, kas bija pakļauts šim procesam ir pilnīgi izmainījies un tas primāri skar viņa „iekšējo, garīgo, neredzamo” būtību un ir kļuvis par Kristieti patiesā nozīmē un vērtībā.

Runājot par „ūdens kristībām”, tad šo kristību nozīme ir tikai ārēja zīme pārējiem kristiešiem redzamā veidā, jo iepriekš aprakstītās patiesās „Jaunpiedzimšanas Kristības” ir notikušas cilvēkā iekšēji – t.i. neredzami priekš citiem kristiešiem.

„Ūdens kristības” attēlo redzamā veidā pārējiem kristiešiem to, ka cilvēks, kas kristās identificē sevi ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanu. T.i „ūdens kristības’ ir ārējā zīme jau iepriekš notikušajām iekšējām izmaiņām cilvēkā. Tādēļ ir pareizi klausīt Jēzus pavēlei un apliecināt savu iekšējo, neredzamo piederību un ticību Kristum ar šo redzamo „ūdens kristību” aktu.
Daudz tiek runāts par pareizo/nepareizo ūdens kristību izpildes formu – pagremdēšanu ūdenī, slacīšanu, etc. Viss tas ir mazsvarīgi, jo ūdens kristības ir tikai ārēja zīme jau iepriekš notikušajām neredzamajām izmaiņām. Ar cilvēka pestīšanu tam nav nekāda sakara. Bet no vārdu „baptism” vai „baptizo” nozīmēm, pareizāk būtu izpildīt ūdens kristības pagremdējoties ūdenī. Tas arī labāk attēlo īsto, neredzamo jaunpiedzimšanas Kristību procesu – pilnīgu vecā cilvēka pagremdēšanu Jēzus nāvē un jaunā cilvēka augšāmcelšanu.
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2010.03.14 17:39:45
Pirmkārt, jāpaskaidro, ka Protestants rakstītā viennozīmīgi NAV luterāņu mācība par kristību.
Šī ticības akta rezultātā šis cilvēks garīgi tiek iegremdēts Jēzus nāvē (..) par „ūdens kristībām”, tad šo kristību nozīme ir tikai ārēja zīme (..) „Ūdens kristības” attēlo redzamā veidā pārējiem kristiešiem
Tipiska luteriskai Baznīcai sveša mācība par to, ka sakramenti paši par sevi nav efektīvi, bet tikai ir kādas ārējas nenozīmīgas vai maznozīmīgas zīmes, nevis Dieva darbs caur redzamām zīmēm. Rakstos šādu dalījumu nevar ieraudzīt, tādēļ to nevar saukt par biblisku. Neko tādu arī Baznīcas tēvi cauri gadsimtiem nemācija.

Tādēļ jaunā derībā ir vismaz 3 kristības
Jā, minēti tiek jūdu šķīstīšanās rituāli, Jāņa kristība un tad beidzot Kunga pavēlē balstītā kristība...
Tas ko Protestants sarakstījis kā trīs kristības nav pamatots nedz Rakstos nedz Tēvu skaidrojumos.

Pāvils runājot par "vienu kristību" izmanto vārdu "heis", nevis "monos".
Minēto grieķu vārdu niansētās atšķirībās nekādi nevar pamatot augšminēto konstrukciju.
Protestants
# Iesūtīts: 2010.03.14 18:15:04
Jānis Ginters
Patiešām neesmu luterāņu mācības piekritējs Kristību un pārējo sakramentu jautājumā. Tur jums patiešām ir taisnība.

Runājot jau konkrēti par lietu, tad jāsaka, ka gribētos saņemt kādas konkrētas Rakstu vietas, kas kaut cik apliecinātu jūsu teiktā patiesumu. Vienkārši tas būtu godīgi, jo argumentēt ar nepamatotām frāzēm nav labi. Un varbūt rezultātā man būtu iespēja padomāt par jūsu priekšā liktajiem argumentiem.

Piemēram, jūs rakstījām, ka „Rakstos šādu dalījumu nevar ieraudzīt, tādēļ to nevar saukt par biblisku” – ar to laikam aizstāvot „”ūdens kristības” un nepiekrītot tam, ka tās ir tikai ārējā zīme. Jūs nepiekrītat, ka „Kristības Jēzū kristību” (Jaundzimsānas Krisistības) ir pilnībā atdalītas no „ūdens kristībām”.

Bet kā būs ar šīm rakstu vietām, kas to apliecina? Piemēram, Ap.D 10:47 (tur ūdens kristības ir pēc Sv.Gara saņemšanas), Ebr 6:2 (tiek konkrēti rakstīts „kristas” daudzskaitlī). Kā būt ar noziedznieku pie krusta, kam Jēzus teica, ka būs ar viņu debesīs ir bez visām ūdens kristībām?

Nu ja ar to ir par maz, tad būtu tomēr jāpaskaidro luterāņu viedoklis uz jautājumiem kas tika definēti iepriekš un kad ir būtiski Kristietībā:
1.Vai ir iespējams cilvēkam jaunpiedzimt bez kristībām?
Ja kāds saka, ka „var”, tad viņam pretjautājums ir „kādā veidā”?

2.Kas krista cilvēku „Jēzus nāvē un augšāmcelšanā” – cilvēks vai Dievs?
Ja kāds saka, ka „tikai Dievs”, tad kā kā pamatoti izskaidrot to, ka no cilvēka, kurš vēl nav jaunpiedzimis (ir vēl garīgais mironis) ir prasīts pašam iet pie mācītāja un lūgt to kristīt (t.i. jādod sava "miroņa" ) piekrišana kristīties), kas ir reāla fizska/miesiska darbība? Savukārt mācītājam ir jādod sava piekrišana kristīt, jāveic pats kristīšanas process (izrunājot kaut kādus vārdus) un jāveic pārējās fiziskās/miesiskās darbības lai kristību process notiktu?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.14 22:46:39
Protestants
Vai vari vienkāršā un saprotamā veidā pateikt, kas pēdējā `čumbavambā` ir domāts? Grūti vispirms jau jautājumu uztvert, lai pēc tam atbildētu.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.15 08:31:11
Protestants

Starp citu, tavs viedoklis ir pretrunā ar bībeli, jo kristība ar ūdeni nav priekš citiem kristiešiem, bet konkrēti priekš kristāmā kristieša, gluži, kā SSvētais Vakarēdiens, kā Absolūcija - tās ir redzamas zīmes neredzamai realitātei un tās ir nesaraujami saistītas ar šo neredzamo realitāti, tajā pašā laikā - pati darbība kā tāda neko nedara, bet Dieva Vārds, kas ir klāt un iepriekšējs apsolījums

Otrkārt - par saistību starp ūdens kristību un Svētā Gara kristību. Sāksim ar to, ka pats jēdziens "ūdens kristība" bībelē attiecināts vienīgi uz Jāņa veikto kristību, kas tiešām parāda kristāmā labo gribu atgriezties un liecina par tuvojošos grēku piedošanas kristību. Attiecībā uz Jēzus kristību - Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, es vismaz nekur neatrodu jēdzienu "ūdens kristība", kaut arī tiek lietots ūdens. Un atšķirību starp šīm kristībām, kas itkā abas tiek veiktas ar ūdeni, bībelē ir parādīta ļoti skaidri un nepārprotami, turklāt atšķirība ir tieši iekš klātesošajiem vārdie, kas Jāņa un Jēzus kristībām piešķir divas dažādas nozīmes. Iedziļināsimies Jēzus dotajā kristībā, iztulkojot vārdu "kristība" burtiski - ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās iemērkdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā - tātad citiem vārdiem sakot, trīsvienīgais Dievs iemājo cilvēkā.

Te būs rakstuvietas, kuras nepārprotami norāda uz Jēzus kristības nozīmi un saistību ar garīgo realitāti

38 Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
39 Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās."

Te redzam vairākas lietas par kristību - pirmkārt krsitība saņemama ticībā, apļaujoties uz apsolījumu, otrkārt redzam,ka solījums dots arī bērniem, kuriem intelektuāli bieži vien grūti uztvert un saprast, kas nozīmē to, ka ticība nav tikai prāta intelektuāla darbība, bet paļaušanās, kas bērniem nāk vieglāk, nekā pieaugušajiem. Tālāk redzam, ka tā dod grēku piedošanu un Svēto Garu - te atkal jāredz, ka ne pati darbība, bet apsolījums un Dieva Vārds, kas ir klāt. Citādi ir tā - kā es varu zināt, ka DIevs mani pieņēmis - lūk, bērns, te ir Dieva apsolījums - kas tic un top kristīts


21 Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,

Šeit redzam, ka kristībā tiek dota tīra sirdsapziņa, ko Jēzus priekš mums nopelnījis un arī, ka kristība glābj (atkal ne darbība pati par sevi, bet Dieva Vārds un Dieva apsolījums, kas ir klāt)
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2010.03.15 08:54:18
Protestants Diemžēl izvērstas atbildes tagad nebūs laika rakstīt... sorry!
Tādēļ īsi:
1) Domāju, ir korekti lelb forumā minēt, ja apzināmies, ka rakstītais ievērojami atšķiras no luterāņu mācības.
2) Domāju, ka izvērstus traktātus piem. luterānis v.s. protestants utml., lai padomātu par argumentiem arī iespējams atrast.
3) Rakstos sastopam "vienu kristību". To pašu arī apliecina Nikajas-Konstantinopoles tic.apl. Ar to saprotams, ka nav "ūdens kristība" un "Gara kristība" utt. Ir viena kristība ūdenī un Garā. Tad, kad ir Rakstos ir runa par kristību, tad tā nekur netiek sadalīta, ir atsauce uz šo vienu vienīgo, "kura mūs glābj".
4) Svētais Gars mēdz strādāt pie cilvēka arī pirms kristībām, īpaši modinot ticību, tāpat, neapšaubāmi, Gars darbojās un glāba Vecās Derības ļaudis. Ja Raksti runā par kristību, kas glābj, vai ja runājam par kristību kā glābšanai nepieciešamu, tad tas neizslēdz to, ka Dievs spēj glābt arī bez kristības sakramenta saņemšanas.
5) Šādi izmantot jēdzienu "jaunpiedzimšana", kas ir balstīts vienā vienīgā Rakstu vietā, ir ļoti parasts protestantu vidū, tomēr ārpus Rakstu konteksta.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 76 , pavisam kopa bijuši: 35276