Aivars Lapšāns 
|
Iesūtīts:
2010.01.30 12:32:36
Piedāvāju kompromisu. Draudzes varētu izskatīt un pieņemt sinodē lēmumu par homoseksuālu mācītāju un lezbiešu mācītāju neordinēsanu. Šis likums būtu nepārsūdzams kā LELB galvenais virzības satuss uz laiku beigām. Aicinu izteikties tikai LELBiešus.Vai tāds lēmums būtu vajadzīgs? Lūdz bez teoloģijas - jā , vai nē un ar paskaidrojumiem , balstoties uz rakstiem ,ja vēlaties... |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.02.02 22:09:07
Pats ``grēka`` koncepts arī radies prāta ``revīzijas`` rezultātā. Bez prāta nav arī grēka, vismaz apziņā. Tādā stāvoklī nav sirdsapziņas, jo nav ko škirot labajā un ļaunajā.
Eerta metode kaa greeku rendereet neesoshu - pasludinaat, ka tas ir praata konstrukcija... Tik interesanti, ka tie, kas shaadi spriezh un apgalvo tuuliit naakamajaa mirklii labpraat metaas izteikt moraalas dabas apgalvojumus gan par holokaustu gan par zagli, kas shiem uz ielas macinju nospeeris!
Greeks ir objektiiva lieta neatkariigi vai tavs praas tam piekriit vai nepiekriit... tieshi tas ir peedeejo laiku tendence... nespeejaa greeku racionalizeet, cilveeks izveelaas to pasludinaat par subjektiivu "neko"... tik kaa jau teicu, tu vari ieboreet arii sev, ka gravitaacija ir tava subjektiivo izjuutu pluusma, tak kjiegjelis kas kriit uz galvas no taa miixtaaks nepanaak un leviteet nesaaks |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.02.02 22:11:52
Grindologs, "tikai koncepts" ir gana daudz... bez konceptiem tu veel shodien karaatos kokaa un eestu vaboles... Greeka konceptu praats nevis rada, bet gan atklaaj... un kaareiz praats kas nespeej greeku atklaat, ir kvalificeejams par defektiivu un visai zemas raudzes praatu... jo patieshaam greeka jeedziens piemiit tieshi sapraatiigaam buutneem... taapat kaa "tikai koncepti" - draudziiba, miilestiiba, kvadraatvienaadojums un 8 pakaapes Lje grupas  Tikai visa pasaule griezhaas ap shiem "tikai konceptiem"
Redzu ka tu turpini iesaakto kursu - pac meegjini sevi par maugli padariit un ieboreet visiem, ka tas ir kaut kas racionaals... kaa tai anjukaa, churaat gultaa neesmu paarstaajis, bet nu jau par to lepojos ij jums taa vajadzeetu! |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.02.02 22:37:41
Ingars
Un tavuprāt instinktīvā un ieaudzinātā sirdsapziņa nekādi nav cilvēka domu un jūtu sfēra jeb dvēsele???
Tas, ka sirdsapzinja ir saistiita ar dveeseli - it kaa nenoziimee, ka sirdsapzinja IR dveesele... tavs pinpis arii ir stipri saistiits ar tavu cilveeka organismu, tachu, manupraat, tas nenoziimee ka tavs pinpis ir cilveeks...
re, ko dazji labi pareizie luteraanji domaa par sirdsapzinju:
http://www.ebaznica.lv/?p=4446
Sāksim ar to, ka cilvēks dabīgi nespēj pilnībā pildīt bauslību.
Nu un prieksh kam tev tur veel vajag tavu defektiivo sirsdapzinju? Lai veel mazaak vareetu pildiit bausliibu? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.02.03 08:27:05
liepa
Nez kapec Dievam labpaticies uzlikt neizpildamu bauslibu? Lai vairak cilveku uz muzigo smori dabutu?
Bauslības nepildīšanas sekas mēs ļoti labi visi izjūtam paši uz savas ādas, tas nav nekas tāds, lai speciāli iereibtu cilvēkiem, tieši otrādi - ja bauslība tiktu 100% pildīta, tad zemes virsū būtu Paradīze. Iesākumā cilvēks bija perfekts un spēja visu bauslību perfekti pildīt, bet līdz ar ļauna un laba atzīšanas augļa baudīšanu cilvēks šo spēju pazaudēja.
Tu jau vari saukt ka gribi, bet es ar savu sirdsapzinu labi iztieku, ta man nemoka, laikam jau tira. Greku apzina mani nemoka. Novelu tev to pasu!
Tātad tu atzīsti, ka neesi grēkojusi? Bet ja esi, tad tas, ka sirdsapziņa par to neko nesaka nozīmē tikai to, ka tā ir samaitāta. Kā jau Mulders iepriekš teica - rūdītiem nacistiem sirdsapziņa par Aušvices zvērībām arī nerausta. Sirdsapziņai ir tāda īpašība - ja to apspiež, tad attiecīgajā sfērā tā paliek nejūtīga, kaut arī citā sfērā tā var būt ļoti jūtīga. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.02.03 08:31:37
ja bauslība tiktu 100% pildīta, tad zemes virsū būtu Paradīze.
Tā nav patiesība, jo bauslība bija dota, lai dotu grēka atziņu. Bauslība bija ēnas un atveidi tam , kam bija jānāk,proti, Kristum. Jo ar Bauslības darbiem neviens cilvēks netop taisnots Dieva priekšā ( arī Bauslības laikos) |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2010.02.03 08:53:31
masiks [159.148.73.94]
Tas, ka sirdsapzinja ir saistiita ar dveeseli - it kaa nenoziimee, ka sirdsapzinja IR dveesele... tavs pinpis arii ir stipri saistiits ar tavu cilveeka organismu, tachu, manupraat, tas nenoziimee ka tavs pinpis ir cilveeks...
Redz šoreiz tāds salīdzinājums nebūs īsti vietā, jo sirdsapziņa ir kas vairāk kā tikai orgāns, cilvēka būtību tā nevar sadalīt, jo garīgajā sfērā atšķirībā no miesas sirdsapziņa un dvēsele ir viens vesels. Tevis ieliktajā linkā tieši par to ir rakstīts, ka sirdsapziņa būtībā ir sevis apziņa - tas, ko tu atzīsti un apzinies, ko tu esi akceptējis un pēc kā vadies savā rīcībā. Turpat arī rakstīts, ka cilvēka sirdsapziņa bieži vien neatbilst bauslībai un sirdsapziņas vispār ir dažādas - tas nozīmē, ka cilvēkam rīkojoties pret sirdsapziņu, tā izmainās un tiek izkropļota, un tas automātiski izmaina arī attiecīgi cilvēka rīcību pēc tam.
Nu un prieksh kam tev tur veel vajag tavu defektiivo sirsdapzinju? Lai veel mazaak vareetu pildiit bausliibu?
Un vēl tu neesi sapratis. Ja jau pats lasīji to rakstu ebaznicā tad vajadzēja saprast, tur viss uzrakstīts - tas, ko es pieņemu par standartu (perfekto bauslību), tā arī ir kļūst mana jaunā sirdsapziņa vecās, defektīvās vietā, bet, ja to, ko pieņēmu nespēju pildīt, tad sanāk ka es grēkoju pret sirdsapziņu un tā atkal notrulinās un kļūst defektīva, bet tāpēc mums ir Jēzus Kristus upuris, tāpēc mums ir Svētais Gars, kas dziedina un atjauno sirdsapziņu. Tā lūk sirdsapziņu nevar atdalīt no cilvēka būtības, jo tie ir viens vesels, tā ir tava identitāte, tas esi tu pats. Tieši sirdsapziņa pati par sevi nav informācija par to kas pareizs un kas ne, bet gan informācijas nesējs. Sirdsapziņa ir tiensesis, nevis likumu krājums un tiesensis balstās uz vieniem vai citiem likumiem |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.03 08:54:44
Svētais
Tas tāpēc, ka cilvēks ir samaitāts, bet iesākumā tā nebija, iesākumā cilvēki pildīja bauslību un bija Paradīze virs zemes, līdz apēda to augli |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 08:59:49
Ingars
Cilvēki nepildīja bauslību līdz apēda augli un krita grēkā, jo bauslība netika dota tai laikā. Viņi atradās sadraudzībā ar Dievu, bet bez bauslības pildīšanas. Jo bauslība dod grēka atziņu!
Bauslība nav likumu kārtība pateicoties kurai mēs izpildām Dieva gribu savā dzīvē. Bauslība bija dota tieši ar to mērķi, lai mēs apzinātos, ka nespējam viņu izpildit, un ka mums ir nepieciešama Dieva žēlastība un Glābējs.
Otršķirīga bauslības loma bija tajā, ka tā bija kā audzinātāja periodam pirms Kristus, lai mēs bītos Dievu, un censtos to ievērot, bet tā nebija par pamatu tam, lai izveidotu attiecības ar Dievu, un saņemtu labvēlību no Viņa. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:15:02
Svētais
Tas tā ir tagad, bet, kā jau teicu - iesākumā bauslība bija cilvēka sirdī un bauslības pildīšana bija cilvēka dabā. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:23:02
Ingars
Ne tāda bauslība, kas bija dota vēlāk. Bija tikai viens aizliegums, turklēt ne gluži aizliegums, bet norāde, kas būs ja...cilvēks izvēlēsies...to ko viņš izvēlējās. Ar bauslību tur nebija nekāda sakara. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:59:29
liepa
likumu jega bija paradit, ka bez Dieva perosnigas glabsanas, cilveks pats nespej izglabties! Taapeec Dievs suutiija glāabeeju Jeezu, un glabjas tie, kas tic Vinam, nevis pateicoties pašu darbiem ( bauslības ieverosanai) |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:19:58
liepa
nespej izglsabties pats no saviem grekiem un greciigaas dabas! PIedzimsot no augsienes ( noticot Jezum sirdii un apliecinot viņu par kungu) Dievs rada tevī jaunu cilvēku ( jauns radijums 2.Kor.5:17) |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:28:18
Svētais
Bija gan sakars ar bauslību un kā vēl - bauslība bija ierakstīta cilvēku sirdīs, tiesa gan - nebija aizliegumu, jo nebija jau ko aizliegt, ļaunums tad vēl neeksistēja. Vispār bauslība ir kas vairāk, nekā tikai likumu krājums ko drīkst un ko nedrīkst - tā ir dzīvais Dieva Vārds
liepa
Kadu bauslibu konkreti speja Adams un Ieva pildit??
Pirms sastapšanās ar čūsku - visu.
Ka tad tu to zini? Atkal kaut ko pats izdoma un pazino to parejiem kaa galigu patiesibu.
Tev vajadzētu palasīt bībeli, tad redzētu, ka ne es to pats izdomāju.
31 Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts - sestā diena.
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:37:09
liepa
Dievs ir paglābis tos, kas tic Jēzum kā grēku izpircējam. Mana dzīve ir mainijusies, jo esmu jauns cilvēks ar bezgrecigu dabu savaa garaa. Es atjaunoju savu pratu ikdienas, lai saprastu, ko Dievs man Jēzuu ir davajis. Es apzinos, ka esmu glābts, jo pārradīts par jaunu savā garā. Tas nenozime, ka nepielaizu kludas savaa dziivee, un ka neklupu. Bet apzinos, ka mani greki pateicoties Jezum ir piedoti. Tos atzistu,nozeloju un esmu atkal brivs, lai man tie netraucētu attiecībām ar Dievu.
Tu vari palikt ar savu veco dabu,bet tad tu nemanto Dieva valstību, jo tur ieiet tikai tie, kas ir piedzimusi no augsienes. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:54:15
liepa
Ludzu, konkreti kurus bausllibas punktus??
Nu visus, kas minēti bībelē no vāka līdz vākam.
Ne varda par Adamu un Ievu un bauslibu.... Ko tu ar so citatu te vispar gribi pieradit??
1. pirms tam Dievs bija radījis arī cilvēkus (Ādamu un Ievu)
2. labs - tas nozīmē pēc Dieva prāta, arī pēc bauslības, nu tas tak loģiski izriet no konteksta, kā var nesaprast? Nu kā tev šķiet, vai Dievs kaut ko atzīst par labu (pēc Sava standarta), ja attiecīgā būtne nepildītu šo standartu visā pilnībā? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:54:42
liepa
No ka paglabis, man jaatkarto jautajums?
Izglabis no greka, grecigaas dabas, un tapec no naves.
jo esmu jauns cilvēks ar bezgrecigu dabu savaa garaa.
Cilveks ir trisdaligs, gars dvesele un miesa. Cilveks ir gars, kam ir dvesele un kas dziivo miesaa. Juanais gars ir arii tas jaunasi cilveks, ko Dievs paarrada kaa jaunu cilveku, tiem, kas ir piedzimusi no augsines ( kazs ticejusi sirdi un ar muti apliecinajusi Jezu par Kungu) |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:58:11
Un realitate tu neesi bezgrecigs (neesi paglabts no grekosanas).
Mana jaunaa daba, nevelas grekot. Tacu jaunais cilveks pastavigi cinas ar dveseli ( neatjaunoto pratu), lai nostatos saskana ar Dieva pratu. Tam ir jaautjaunojas. Kamer notiek si cinja, es varu klupt un kaut kur sagrekot, bet tas nav mana daba vairs. tu dzivo pec taa, ka esi izpratis. Ja visu laiku loidz sim esi grekojis, tad piedzimstot no augsienes, tev ir jauatajuno prats Dieva Varda, lai tu saprastu, kas labs tikam su pilnigs , li macitos dzivot pa jaunam un negrekotu vairs. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 11:09:10
liepa
No kad tad paglabj??
Tieši no grēka mani Dievs arī ir izglābis un glābj, jo es mācos pie Dieva kā dzīvot viņam patikamu dzivi un negrekot! Jo greks kaitē manai dzīvei un izposta to. Tacu zinu, ka Dievs Jezu man ir piedevis, un man ir viegli dzivot , jo greki ir uzkrauti Jezum, ne vairs uz mani. Dievs uz mani nedumsaojas, ja sagrekoju, jo tas nav manaa dabaa, iet un greekot vairs! Es gribu dzīvot taisnu dzivi un to speju Dieva speekaa, ne savaa! Tacu , neparproti ar taisnas dzives dzivosanu, es nespeju izpelnities taisnosanu pie Dieva, jo to Dievs man ir davajis bezmaksas caur ticibu Jezum! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.03 11:23:09
liepa
Jautājums - vai tu esi grēkojusi vai neesi? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 11:28:57
liepa
Vai tu esi bezgrecigs? Esi izglabts no greka? No ka vins tevi ir paglabis (pasreiz)??
Es neesmu bezgrecigs, bet tomer esmu izglabts no greka. Pasreiz macos pie Dieva pazemibu, aizliegt sevi, istenot dzive taisnibu un milestibu, ari dievbijibu. Esmu kluvis citadaks cilveks, kopš Jēzu pazistu. Nesen bija gadijums, kad man bija kads parada. PIrms iepazinu Jezu, es biju citadaks. Ietu, blautu, kliegtu, daudzitu logus, lai atgutu so paradu, jo pec taisnibas , tas pieder man, bet Jezus iemacija mani piedot un atlaist, jo man ir daudz piedots. Taa nu es pateicu tiem cilvekiem, ka neatprasu savu paradu, un ka atlaizhu to tiem, turklat mana sirdi nav nekadu dusmu vai rugtuma uz tiem. Tas ir tiaki viens piemers, ko Jezus mani ir izmainijis, bet tadu ir daudz.
Greka apzina, vai caur sidspazinju uzradita, vai ka citadi, taa ir katram cilvekam. Es , kad grekoju, mani smagi nospieda sis greks, jo zinaju, ka rikojos nepareizi, bet, kad ienaca mana dzive Jezus, tad Dievs mani atbrivoja no greka un greka apzinas. Tagad man ir attiecibas ar Jezu, un es nevelos grekot. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
