Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.01.27 11:13:21
Gribeeju pajautaat tiem, kas preciizaak zin sho...
Es saprotu, ka Cvinglijs, Kalvins nav Luterisma sektas, bet gan paraleeli straavojumi. Vienkaarshi es kaadreiz lasiiju kaadu Luteraanji vs Ortodoxi, RKB striidu, kur kaads Luteraanis izmantoja sho argumentu pret Ortodoxu un RKB apsuudziibu, ka Lutera deelj pa pasauli staigaa daudz daudz sektas un bazniica ir sashkjelta, tad shis viirs noraadiija, ka Luterismam ar visaam sektaam, kas izveidojushaas nav organiskas un veesturiskas saiknes... Citiem vaardiem, muusdienu daudzaas sektas... kuras RKB un Ortodoxi klumpo vienaa maisaa kaa protestanti/reformatori iisteniibaa naak no Cvinglija un Kalvina, bet pasham Luterismam sektas ja ir, tad ljoti maz...
Kaa tur iisti ir... ??? |
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.01.27 11:13:43
Shitaads jautaajums, droshi vien teema kristieshiem... jo diez vai neticiigie zinas un spees runaat shaadus veesturiskus smalkumus! |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2010.01.27 14:41:13
Patiesi, sektas luterismā ir salīdzinoši nesena parādība, un sākotnēji tas tieši ir saistīts ar laicīgās varas vēlmi uzspiest luterāņiem nepieņemamas asociācijas.
Pateicoties LTA luterāņu baznīcām ilgstoši izdevās izvairīties no tamlīdzīgiem procesiem.
Pirmais šo procesu aizsāka viens no tiem Prūsijas ķēniņiem Pidriķiem , kurš gribēja apvienot vienā reliģiskajā organizācijā savus pavalstniekus. Līdz ar to daudzas luterāņu draudzes pēkšņi po ščučemu veļeņiju atradās kopā ar mazskaitlīgiem kalvinistiem.
Un atkal galvenais jautājums - kā vienā kopībā var gan apliecināt biblisko mācību par Kristus klātbūtni Vakarēdienā, gan arī to noliegt.
Vismaz emigrantiem bija iespēja no tā izvairīties, kā arī sāka parādīties luterisko brīvbaznīcu princips.
Bet šodien - pie SO un HL luterisms kopumā sen vairs nav LUTERISMS, jo vienas tā sektas praktizē SO , HL, bet Bībelei un baznīcai uzticīgie luterāņi seko luterisma apliecībām a priori .
Diemžēl, pastāv arī otra sektantisma problēma, proti,l permanenta šķelšanās arī ortodoksu luterāņu starpā sekundāros jautājumos pārprastas ekseģēzes dēļ, kad to, kas Bībelē attiecināts uz maldu mācītājiem - Kristus dievišķības noliedzējiem, sāka vnk attiecināt uz mazliet atšķirīgi domājošiem.
Pirmie šo aizsāka ELS un WELS pret Misūri sinodi. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.01.27 15:06:30
Trilo, principā tādi paši dažādi ordeņi kā jūsējiem  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.01.27 15:23:45
Trilo, nā... tāpat kā jūsējie, pakļaujas vienam nemaldīgam autoritātei (teorētiski) - Rakstiem... |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.27 15:47:32
Trilo, a mums vēl ir visas kanoniskās TA + LTA Tiiri tehniski sanaak, ka jums ir Paavests+Magjistraats, mums ir LTA... paareejais it kaa pat ir liidziigi! |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.27 15:50:44
Trilobiite, nea... LTA saturu imo Luters tikai daljai ir autors... tur paraksti zem taa staav stipri vairaak kaa tikai Lutera!
Ticam, ka LTA ir pareiza Rakstu interpetaacija!
Chista kaa persona Luters ir gan pareizi gan nepareizi runaajis... pac arii to ir atzinis... taakaa... nee... Luters mums nav Nemaldiigais Paavests! |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2010.01.29 23:25:20
Nevajag jau idealizēt tos luterāņus. Mana versija: sektas nebija tāpēc, ka lielākoties bijušajās luterisma (arī katoļu u.c.) citadelēs luterāņi (katoļi u.c.) bija valsts reliģija ar ķeizara, hercoga vai tmldz. vīra ar karaspēku protekcijas. Lielas vēlmes sektas veidot nebija - kā nekā bīstami nostāties pret vīru ar karaspēku.
Domāju, ka tas, ko jūs saucat par sektām sāka veidoties pēc reliģiskās brīvības deklarāciju parādīšanās (šķiet sākot jau no 18. gs.). Bet arī tad vēl nebija garantijas, ka katolis protestantam vai otrādi nepārgriezīs rīkli. Kad valsts tika šķirta no baznīcas, tad cilvēki sāka domāt brīvāk un ticēt brīvāk un atbrīvoties no baznīcu iesūnojušās hierarhijas važām.
Vispirms bija ASV un Francija, kas pieļāva reliģisko brīvību. Tās nebija luterāņu zemes
|
:: Pievienot komentāru
|
