atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Sv. Antonijs
S.R.(katole)
Iesūtīts: 2010.01.18 11:38:59
Sirdsskaidrais Antonijs, mūku tuksnesīgās dzīves pamatlicējs, kam Svētā Baznīca devusi pievārdu Lielais.
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 11:45:16
šo svēto pieminu sakarā ar viņa vārda dienu, bet domas man rosās vispār ap svētumu un svētajiem. par lūgšanu dzīvi, askēzi, cīņu ar ļaunumu un ļauno.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 11:53:27
Lūk ko saka Sv.Antonijs
Kamēr mūsos iekāre, pašlabums, laicīgie mērķi, dusmas, divkosība, neīstums, bailes no cilvēkiem ir lielākas nekā bijāšana pret Dievu, mēs nevaram uzvarēt ļaunumu sevī, kur nu vēl citos. Tikai tā lūgšana un spēkošanās ar ļauno, kas ir nostājusies uz pazemīgas nesavtības, skaidrības un mīlestības ceļa, var uzsākt cīņu ar ienaidnieku un izlūgties sev uzvaru. Tā vispirms ir iekšēja, nešaubīga palikšana Dievā. Tāda bija kristīgajiem mocekļiem, lai gan viņi droši zināja, ka viņu zemes dzīve un laicīgais labums tiks nomainīts pret neizsakāmām mocībām un nāvi. No mums neprasa tik daudz. mums atstāj šo staigāšanu un tikai prasa to tīru un taisnu.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 11:58:13
liepa
varam parunāt kā par mūkiem,priesteriem tā par tā saucamās laicīgās dzīves Svētajiem.
Es domāju par to, cik daudz šie cilvēki ir spējuši. cik daudz viņiem ir nozīmējusi ticība. un tad salīdzinu - un kā ir ar mani? ko es varu? un ko es gribu?
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2010.01.18 12:02:54
liepa
nu lūk, un lai mūsu cerība nepaliktu pavisam kaunā mums tiek doti Svētie. jo ne jau pēc sliktākajiem piemēriem mums jātiecas, bet pēc labākajiem.
un ir jau arī tagad sastopami patiesi ticīgi un ar savu dzīvi šo ticību apliecinoši kristieši.

Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:08:51
liepa

Statistiski ticīgie ar zemu morāli visi kā viens ir visai slinki garīgajā dzīvē. Arī pats pie sevis to pamanu, kāda ir atšķirība, kad esmu kā saka "viļņa virsotnē" attiecībās ar Dievu un kad esmu "lejā". Attiecībās ar līdzcilvēkiem atšķirība ir satriecoša. Protams, ka pilnībā neviens šīs dzīves laikā netiek galā ar grēcīgo dabu, pat ne tādi svētie kā Marija, taču mums ir maksimāli jātuvojas pilnībai, turklāt ne savā spēkā, bet gan Dieva spēkā.

Pat kaut ka liekas, ka tas ka Jezus visus grekus uz sevi ir uznemies, atlauj dazam labam ta brivak ar to grekosanu apieties (nu piedos jau ta vai ta).

Dievs ir daudz gudrāks par cilvēku un visi šādi gadījumi ir jau paredzēti - reāli tāda attieksme nestrādā. Tiklīdz tu sāc vieglprātīgi palaisties, tā arī ticība mazinās, un ja tā turpina, tad drīz vien var nonākt tādā stāvoklī, ka vairs nespēj noticēt piedošanai un kas netic piedošanai, tas iet uz elli.

Piedošana ir domāta, lai cilvēkam būtu iespēja mainīties, nevis, lai viņš varētu grēkot bez bailēm.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:15:52
un kas tieši viņa darbībā ir bijis tik baismīgs?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:21:42
atradu šo.
Svētais imperators Konstantīns (306-337), kurš Baznīcā tiek saukts par apustuļiemlīdzīgo, bet vispasaules vēsturē saukts par Lielo, bija cēzera Konstancija Hlora (305-306), kurš valdīja Gallijā un Britānijā, dēls. Milzīgā Romas impērija tajā laikā bija sadalīta Rietumu un Austrumu daļās, kuru galvgalī atradās divi patstāvīgi imperatori, saukti par līdzvaldniekiem, viens no tiem – Rietumu daļā – bija imperatora Konstantīna tēvs. Svētā ķēniņiene Helēna, imperatora Konstantīna māte, bija kristiete. Nākamais visas Romas impērijas valdnieks – Konstantīns – tika audzināts ar cieņu pret kristīgo ticību. Viņa tēvs nevajāja kristiešus viņa pārvaldāmajās zemēs, tai laikā kad visā pārējā impērijā kristiešus nežēlīgi vajāja imperatori Diokletiāns (284-305), viņa līdzvaldnieks Maksimiāns Galerijs (305-311) Austrumos un Maksimiāns Gerkuls (284-305) Rietumos. Pēc Konstancija Hlora nāves viņa dēls Konstantīns 306. gadā tika iecelts par Gallijas un Britānijas imperatoru. Pirmais jaunā imperatora darbs bija pasludināt kristīgās ticības brīvību viņam pakļautajās zemēs. Elku kalpošanas fanātiķis Maksimiāns Galerijs Austrumos un nežēlīgais tirāns Maksentijs Rietumos ienīda imperatoru Konstantīnu un plānoja gāzt viņu no troņa un nogalināt, bet Konstantīns aizsteidzās priekšā viņiem ar rindu karu, un ar Dieva palīgu, sakāva visus savus pretiniekus. Viņš lūdza Dievu dot viņam zīmi, kura iedvesmotu viņa karaspēku drosmīgiImperators Konstantīns cīnīties, un Kungs parādīja viņam debesīs mirdzošu Krustu ar uzrakstu „Ar šo uzvari”. Kļuvis par pilntiesīgu Romas impērijas Austrumu daļas valdnieku, Konstantīns 313. gadā izdeva Milānas ediktu par iecietību ticības lietās, bet 323. gadā, kad kļuva par vienīgo imperatoru visā Romas impērijā, izplatīja Milānas edikta darbību visā impērijas austrumu daļā. Pēc trīssimt vajāšanas gadiem kristieši saņēma iespēju atklāti apliecināt un sludināt savu ticību Kristum.

Atteicies no elku kalpības (pagānisma), imperators neatstāja par impērijas galvaspilsētu seno Romu, kas bija pagāniskās valsts galvaspilsēta, un pārnesa savu galvaspilsētu uz austrumiem, uz Bizances pilsētu, kura tika pārdēvēta par Konstantinopoli[1]. Konstantīns bija dziļi pārliecināts, ka tikai kristīgā ticība var apvienot milzīgo daudznacionālo Romas impēriju. Viņš visādi atbalstīja Baznīcu, atgrieza no izsūtījuma apliecinātājus-kristiešus, cēla baznīcas, rūpējās par garīdzniecību. Ļoti godājot Kristus Krustu, imperators vēlējās atrast pašu Dzīvudarošo Krustu, kurā tika sists mūsu Kungs Jēzus Kristus. Ar šo mērķi viņš sūtīja uz Jeruzalemi savu māti – svēto ķēniņieni Helēnu, dodot viņai lielas pilnvaras un materiālos līdzekļus. Kopā ar Jeruzalemes Patriarhu Makāriju svētā Helēna ķērās pie meklēšanas un ar Dieva Nodomu Dzīvudarošais Krusts tika atrasts 326. gadā.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:24:06
Trilobīte
hitriks baigais, odnako.

nu labi, šī ir visnotaļ neviennozīmīgi vērtējama persona.

es gan gribēju parunāt par to, kā pēc iespējas vairāk tuvoties svētumam. ko es daru lai tā būtu. ko darāt jūs - pieredze.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:26:40
liepa
labi, pieņemsim ka Konstantīns nav pats labākais piemērs, īpaši jau par to sievu vannā.

bet varbūt sarunu virzīsim uz tādiem, kas ir parauga vērti? saki - vai tu negribi būt svēta?
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:30:42
liepa

Patiesie sveti protams personfice labas ipasibas, bet stav mala no dzives. Vienkarsi izsakoties vini nebida dzivi uz prieksu. Nevar cilveks, kam ir gimene, berni, laicigs darbs but svets. Vins var but labaks vai sliktaks, bet svets ne, tada izvele nav.

Pirmkārt sāksim ar to, ka cilvēku nepadara svēti viņa darbi, nedz viņa dzīve, bet gan Svētais Gars, kas iemājo cilvēkā un caur cilvēku dara šos labos darbus.
Otrkārt - svēts var būt arī ģimenes cilvēks, arī karavīrs, kurš karā nogalina pildot dienesta pienākumus. Ābrahams bija svēts vīrs, Mozus bija svēts vīrs. Ar kuru vēl cilvēku Dievs ir runājis tāpat kā ar Mozu- ne atklāsmēs, sapņos vai parādībās, bet kā blakus stāvošs cilvēks? Un Mozum bija sieva, ar kuru viņam bija intīmas attiecības, Mozus bīdīja lielas lietas - viņš bija vadītājs veselai tautai.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 12:54:28
liepa
nu jā, es gribu pēc iespējas pilnīgāk izmantot visas iespējas, kas dotas.
tādēļ domāju - ar ko sākt.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2010.01.18 13:14:43
liepa
nee, mūķene es neesmu un arī nevaru būt, esmu precēta sieva, bērnu māte. pieklājīgos gados.
mani nodarbina jautājums - kā pilnīgāk cilvēks var nodoties sekošanai Kristum. ko es varu darīt lietas labā. tas ir nopietni, es neākstos.

būs vēl jāpalasa Sv. Antonijs.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.01.18 13:45:01
> Kristieshu vajaashanas beidzaas....

...un kristieši paši pārtapa par vajātājiem.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:03:46
liepa
paldies par labo padomu.
vēl sv. Antonijs saka.
Atturēties no ļauna - tas vēl nav labums. Ir jākļūst patiesi un dziļi labam. Darīt labu - tas ir tikai dabīgi un nav nekāds nopelns. Ir jāatbrīvojas no ļaunuma savā sirdī, domās, darbos, dvēselē un prātā.

kādi tavuprāt ir tie dvēseles soļi, kas jāsper lai atbrīvotos no ļaunuma? atturēties, tas skaidrs, bet kā lai iznīdē grēka sakni - tieksmi uz ļaunumu? tā vietā iegūstot tieksmi uz labo?
cik saprotu, tas tomēr ir iespējams. varbūt rūpīgi jāgavē?

Trilobīte
un ja nu es piesalšu pie tiem bluķiem? ko tad?
svētā mocekļa nāve?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:05:30
Trilobīte
vai gadiijumaa sheit neviens nejuutas vajaats?

es jau tā kā gribēju atvainoties, ja kāds ir ticis kristiešu vajāts.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:30:38
liepa
ja godīgi, es to manu ik dienas un lielā mērā.
ja man ir maize, bet kaimiņam nav, es viņam to dodu, bet ne ar prieku, bet tāpēc ka tā vajag. egoisms, pieķeršanās dažādām ērtībām un labumiem manī ir iezīdušies līdz kaulam.
gribu būt noderīga Dievam un cilvēkiem, bet tāda, kāda esmu tagad es nekur neesmu liekama. ir jābūt kādai garīgai pieredzei, plānam kā izkļūt no šī nožēlojamā stāvokļa.
tuksnesī iet es nevaru un pārāk ilgstoši uz bluķiem sēdēt arī nesanāks.

kā te ir izdevies atbrīvoties no ļaunuma? nekad nav bijis? esi bez grēka?
Donachka
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:35:17
Trilobīte
jaa, jaa un ,manuprat, Dievam arii ir prieks, kad vinja beerniir paeedushi un atrodas sadraudziibaa!
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:38:33
TrilobīteDonachka
mmm... par kuriem salātiem konkrēti iet runa? man ir baigi garšīgie kāposti. varbūt mīļās māsas domāja tos?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2010.01.18 14:42:33
TrilobīteDonachka
mājienu sapratu. tiklīdz būs siltāks, aicināšu uz salātiem.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2010.01.18 14:50:19
liepa
laipna,nosvērta, līdzsvarota, žēlsirdīga, maiga, lēnprātīga, gudra, taisnīga,nesavtīga, tāda, par kuru prieks. kas nes kādu labumu.

vārdu sakot - tikla,bikla un vislabākā. nu, joks,joks.

Svētajiem ir izdevies sevī attīstīt šīs īpašības.
protams, ne bez Dieva žēlastības. bet cilvēkam ar kaut ko ir jāsāk. ir ne tikai jāvaimanā par savu grēcīgumu, bet jāpieņem kādi konkrēti lēmumi, jāizvirza mērķis un jārīkojas. nepietiek no svētdienas līdz svētdienai. vajag kaut ko vairāk.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 20 , pavisam kopa bijuši: 34247