vilks 
|
Iesūtīts:
2010.01.17 22:39:28
Turpinam sarunu. Iepriekšējās diskusijas beigas šeit - 51. lapa un 52. lapa. Runājam par tēmu,jā? |
|
Haw-wa [78.84.3.185] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 12:58:46
Merlins Es zinu, paldies. Bet varbūt var darīt vēl kaut ko vairāk, lai to murgu apturētu nevis ar varu, bet ar kaut kādu visām pusēm pieņemamu risinājumu. Kāpēc tu biji pret? |
Merlins  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:08:11
Šobrīd, kad jautājums nav pienācīgi teoloģiski izdiskutēts, vissliktākais būtu sinodē par sieviešu ordināciju dabūt kaut kādu 198 pret 202 balsojumu, vienalga kurā virzienā, jo tas stipri sašķeltu baznīcu. Bet līdz jūnijam un pat līdz decembrim to kvalitatīvi izdarīt nav iespējams. Tādēļ es esmu visumā labvēlīgs māc. A.Bites un LELSTA ierosinājumiem diskusiju gan par Satversmes labojumiem vispār, gan par 11. novembra priekšlikumu pagarināt līdz 2013. gada sinodei. |
Haw-wa [78.84.3.185] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:12:49
Merlins Nu paldies Dievam! ........ Pilnīgi piekrītu Šobrīd, kad jautājums nav pienācīgi teoloģiski izdiskutēts, vissliktākais būtu sinodē par sieviešu ordināciju dabūt kaut kādu 198 pret 202 balsojumu, vienalga kurā virzienā, jo tas stipri sašķeltu baznīcu. Bet līdz jūnijam un pat līdz decembrim to kvalitatīvi izdarīt nav iespējams.
Jautājums - kā tavu labvēlību dabūt līdz lēmumam? |
Haw-wa [78.84.3.185] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:20:20
Laiks jau nestāv uz vietas, tā mašinērija turpina strādāt kā vienā tā otrā pusē, tajā grafikā kāds figurē lēmumos. |
Merlins |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:26:09
Kaut ko jau domāsim. |
Haw-wa [78.84.3.185] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:36:55
Merlins Valdnieka cienīga atbilde. |
Merlins |
# Iesūtīts: 2010.01.30 13:52:48
Jā, konstitucionālā monarha, kam jārēķinās ar parlamenta demokrātiju.
|
Haw-wa [78.84.3.185] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 14:04:58
Viss jau atkarīgs no informācijas, meditācijas, argumentācijas, diskusijas, retorikas.....
..... Ne man valdniekus mācīt. |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 14:35:45
"Ar prieku dzirdēju, ka nupat viesojoties Čikāgā arhibīskaps Jānis ir saņēmis manas amata māsas konsekrētu sakramentu. Tas varētu būt simbolisks sākums civilizētai sarunai, vai ne?"
Ja saņem Sv.V., tad tas, loģiski, nozīmē atzīšanu, ka Sv.V. visādā ziņā konsekrēts pareizi.
Ja tiešām tā tas bijis ar +Jāni, tad, manuprāt, tas izraisa pretrunu ar atsacīšanos ordinēt sievietes.
Man ļoti gribētos beidzot konsekventu skaidrību šajā jautājumā.
Lai NĒ ir NĒ, un JĀ ir JĀ. Nevis it kā nē, kas dažos gadījumos pārtop par jā. "Jā" vai "nē" vajadzētu būt neatkarīgam no konkrētās situācijas specifiskajiem apstākļiem.
"Jā" vai "nē" ir principā, nevis tik izplūdis, ka nevar saprast, kur beidzas viens un sāks otrs.
Ja, kā te tika izteikts minējums, dievgalds tika baudīts ārēji, bet prāta un sirds attieksme ir bijusi savādāka, tas ir vairāk kā mulsinoši apkārtējiem.Tad kamdēļ kas tāds ir jādara vispār, jo sapulcējušies taču primāri to dara ar domu, ka tas IR Sv.V., nevis vienkārši, piem., piemiņas mielasts kā citās Baznīcās. |
+Jānis  |
# Labojis +Jānis: 2010.01.30 15:23:13
Saulespuķe
Daudz skaidrāka valoda, nekā minējumi par maniem motīviem pie dievgalda Čikāgā, ir tas, ka es kalpoju kopā ar mūsu ordinētajām mācītājām Latvijā, piemēram, Vairu Bitēnu, kuru ļoti cienu gan pašaizliedzīgās kalpošanas, gan nosvērtās un kristīgās personības dēļ. Ja es to daru Latvijā, būtu liekulīgi neiet pie dievgalda Čikāgā tikai tādēļ, ka to pasniedz sieviete.
Sieviešu ordinēšanu mācītāja amatā es neuzskatu par pareizu un biblisku praksi un mūsu baznīcā to neesmu turpinājis, taču ko baznīca ir ordinējusi, to ir ordinējusi un man pagaidām nav Rakstos pamatotu argumentu uzskatīt, ka sieviešu mācītāju konsekrētais vakarēdiens būtu nederīgs. Sieviešu ordināciju, ja arī tā ir neapustuliska prakse, es neuzskatu par grēku, kā tas ir ar homoseksuālismu. Tādēļ es drīzāk varu kalpot kopā ar sievieti mācītāju, kura māca bibliski, nekā ar vīrieti mācītāju, kurš svētī viendzimuma laulības. Protams, iekšēji vienkāršāk būtu kristālskaidri īstenot savus uzskatus, taču tad nāktos upurēt cilvēcību un izdzīt no amata māsas, kuras kalpoja vēl pirms manis. Nedomāju, ka tas būtu kristīgāk, nekā pieņemt un panest ne tik skaidro situāciju, kurā mūsu baznīcu ieveda mans priekštecis un arī skolotājs Jānis Matulis.
Šo nostāju es skaidri pateicu 1993. gada ārkārtas sinodes priekšā, ar tādu mani ievēlēja un pie tās esmu godīgi turējies. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2010.01.30 15:53:50
+Jānis
Liels paldies, ka Jūs nenovērtējat par zemu ierindas laju neizpratnes pilnos jautājumus un atkārtoti skaidri definējat savu nostāju (1993. gadā vēl par kristietību nedomāju). Vismaz man tas ir ļoti palīdzoši, ja par kādām lietām zinu no pirmavotiem, kas ir kas. Cita lieta, vai to pieņemu vai nē.
Protams, ka šis jautājums nav vienkāršs, it īpaši tiem, kas ar to saskaras aci pret aci, vēl jo vairāk mūsu LELB situācijā, kur bijusi tik mainīga nostāja.
Manā ticības dzīvē primāri svarīgi, protams, ir SV.R., tomēr ļoti augstu vērtēju arī Baznīcas Tradīciju, kas ir Sv.R. dzīvs iemiesojums cauri gadsimtiem. Arī sieviešu ordinācijas jautājumā pieturos pie tā, ko Baznīca ir īstenojusi cauri gadsimtiem. Īsumā - mācītāju kalpošana vienmēr ir bijusi "tēvu" (nezinu, kā latviski labāk šo terminu iztulkot) lieta, un - mācītājs, konsekrējot Sv.V., savā ziņā ir Jēzus prototips - Jēzus, kurš virs zemes nāca konkrētā dzimumā. |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2010.01.30 16:10:04
Vai kāds var atbildēt, kāpēc ir tik būtiski , ka Svētais Vakarēdiens top konsekrēts no noteikta dzimuma, un vispār, kāpēc ir tik būtiski veikt konsekrāciju?
Raksti attiecina būtisko lielā mērā tikai uz to cilvēku, kas pieņem šo Vakarēdienu, lai tas pārbauda sevi, un tad lai pieņem. Nav teikts, ka ir būtiski, kas to pasniedz vai mācītājs/a, vai vienkārši draudzes sanāksmē kāds to izdala, kur pulcējas kristieši, vai kāds mājās ar ģimeni pieņem Dievgaldu. Neredzu pretrunas ar Rakstiem.
Es neesmu luterānis ( lai gan caur luterāņiem nācu pie ticības Jēzum, un man ir ļoti mīļi luterāņu brāļi un māsas) , bet ticīgais, un pieņemu vakarēdienu kā Jēzus miesu un asinis, kā dzīvību savai dzīvei, pieminot Viņa darbu manā labā, kā augšāmcelšanās apsolījumu, kā apsolījumu palikt Viņā. |
Merlins |
# Iesūtīts: 2010.01.30 16:13:59
Svētais
"Es neesmu luterānis" - bet profilbildē luterāņu katedrāle? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.01.30 16:15:45
Merlins
Es caur luterāņiem nācu pie ticības Jēzum. Man ir vissiltākās jūtas pret maniem luterāņu brāliem un māsām. Ar dažiem joprojām esmu ļoti tuvos draugos, pat ar vienu luterāņu mācītāju. |
Saulespuķe |
# Labojis Saulespuķe: 2010.01.30 16:18:39
+Jānis
Tai pat laikā man aktuāli paliek jautājumi - ja Baznīca kādā jautājumā kļūdījusies, vai šīs kļūdas ir jāatzīst un jālabo, kaut, protams, tas var būs visnodaļ sarežģīti un smagi?
Jūs minējāt, ka sieviešu ordinācija nav grēks. Bet kā Jūs personīgi domājat - sieviešu ordinācija ir vai nav Baznīcas kļūda ? Un kā Jūs par šo pašu domājat kā sava augstā amata pārstāvis (un vai maz varat nošķirt savu personīgo viedokli no oficiālās, ko diktē amats)?
Un kā, no cilvēcības viedokļa raugoties, sievietes, kas kalpo, skar mācītājus-vīriešus? Atceros Zaļās Ceturtdienas rīta dievkalpojumu Domā pirms pāris gadiem... Esmu vien lajs un šodien domāju - labi, kādiem ticīgiem kalpojoša sieviete ir pilnīgi pieņemami, bet tad tā ir viņu izvēle konkrētā draudzē. Šeit, galvenajā katedrālē, tik īpašā dievkalpojumā, tas tika uzspiests visiem, arī mācītājiem, kas bija līdzdalīgi. Vai tas ir cilvēcīgi, ka kādi tamdēļ spiesti novilkt amatdrēbes, bet laji neiet pie dievgalda? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 17:18:11
Saulespuķe
Oi, oi, oi...
Lepnībai ir dažādas sejas. Dažas atgādina dievbijību. Ko tā briesmīgā sieviete tur tik briesmīgu sadarīja? |
Saulespuķe |
# Labojis Saulespuķe: 2010.01.30 17:22:59
Aivars
"Ko tā briesmīgā sieviete tur tik briesmīgu sadarīja?" - Tu to saki!
Kalpoja kā mācītāja, kas vairākumam (ja kļūdos, lūdzu, atvainojiet) mūsu Baznīcā nav pieņemami.
(Lepnībai ir daudz izpausmju, tas tiesa, taču te ar to nav nekāda sakara. Dievbijību simulē ne lepnība, bet godkāre - tā tēvi māca )
|
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2010.01.30 17:30:08
Saulespuķe
Ja Dieva vārds vai Debesu valstība ir sēkla (līdzība no Evaņģēlija), tad ir tikai dabiski , ka to ticīgajiem nes mācītājs vīrietis.
Taču Kurta Vonnegūta grāmatā "Galapagu salas" ir lieliski aprakstīta situācija, kas izskaidro atkāpšanos no principiem atsevišķos gadījumos kopīga mērķa labā. Domāju, ka K.V. piemērs lieliski atbilst individuālam sieviešu ordinācijas gadījumam.
(es domāju +Jānis teikto ko baznīca ir ordinējusi, to ir ordinējusi ) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.30 18:05:12
Saulespuķe
Likās, ka pirms brīža redzēju ļoti jauku arhibīskapa impresiju par Tevis aprakstīto notikumu, kur viņš norādīja uz konkrētās māsas dvēseles stāvokli. Pastorālā pieredze, acīmredzot ļauj savādāk uz lietām paskatīties.
Bet, ja runājam par to, ka lūk Tu negāji pie Dievgalda tādēļ, ka tur tuvumā bija kāda ordinēta sieviete, tad tā nu ir vistīrākā lepnība.  Tāpat, kā Tava cenšanās pamācīt arhibīskapu, kā nicināt ordinētas māsas. Bet varbūt, tā ir tikai godkāre? |
+Jānis |
# Labojis +Jānis: 2010.01.30 18:19:23
Saulespuķe
"Tā" mācītāja bija atnākusi uz ordinācijas solījuma atjaunošanu zaļās ceturtdienas rītā.
Tavas pārdomas rāda, ka smagums guļ uz mums visiem. Tu nevarēji nākt pie dievgalda, kāds mācītājs novilka talāru un jūs izjutāt diskomfortu, varbūt pat ciešanas. Un arī šī māsa, iespējams, izjuta ciešanas, redzot, ka viņas klātbūtne ir par iemeslu, lai kāds atturētos no dievkalpojuma. Man liekas, ka tas ir krusts, kas mums visiem jānes mīlestības dēļ. Baznīca vienmēr kļūdās, ja neklausa Dieva nodomam vai ja rīkojas iekšējā nevienprātībā. Kad runa ir par grēku, kas apdraud pestīšanu, no tā jāatbrīvojas ātri un radikāli. Kļūdu gadījumā reizēm ir pareizāk vnk. uz priekšu rīkoties pareizi, jo ķirurģiska rīcība var atnest citas, vēl lielākas kļūdas. |
:: Pievienot komentāru
|
