ziemasvilks 
|
Iesūtīts:
2009.12.16 11:20:52
Turpinam sarunu. Iepriekšējās diskusijas beigas šeit - 51. lapa un 52. lapa. Runājam par tēmu,jā? |
|
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2009.12.26 13:14:29
Vēl viena grāmata: Bībeles lasītāja rokasgrāmata (izd.Zvaigzne ABC). Viena no lielajām Lion enciklopēdijām.
Ļoti ieturēti izskaidrots gan vēsturiskais kontekts, gan arī godīgi pateikts, ko viņi nevar izskaidrot (piem., vai Timotejs piemin diakonus - sievietes vai diakonu sievas?).
Tāpat šajā grāmatā autori nesaskata homoseksualitātes bīstamību, kā varbūt šeit ir ticis secināts, jo kaut vai, Rom 1.nodaļa izskaidrota skaidri, varbūt pat noteiktāk nekā mēs esam paraduši publiski izteikties.
Un galvenais netiek iedragāts bibliskais Rakstu princips . |
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.12.26 13:40:18
Jānis Kalniņš, „Šis apsolījums attiecas tikai uz tiem pirmajiem 12 un varbūt vēl kādas paaudzes uz priekšo, kuras mēs tā saucam par baznīctēviem, jeb tas ir spēkā visos laikos līdz pat pasaules galam?”
16-ās. nodaļas un iepriekšējo 3 nodaļu konteksts rāda, ka teiktais attiecas uz tiem 12, kas pie viņa bija sapulcējušies uz pēdējām vakariņām. Jēzus šajās nodaļās paredz lielas vajāšanas, tajā skaitā Savu un arī apustuļu martīru nāvi. Bet Jēzus stiprina apustuļus, ka Svētais gars būs ar tiem, ka tie varēs visu izturēt līdz galam. Tajā brīdī, mācekļi vēl „nespēja nest”, tos neiedomājamos notikumus, kas viņus gaidīja tuvākajā laikā. Lietas, kuras apustuļi „nespēja vēl nest” ir saistītas cīņā ar velna un pasaules niknajiem uzbrukumiem. Tās noteikti nav lietas, kas saistītas ar Baznīcas pārvaldi. Tas ir ļoti naivi tā domāt, ka pārvaldes lietās ir kaut kas tik ļoti mistisks, ko Baznīca spētu nest tikai pēc 2000 gadiem.  Tā man izskatījās, ātrumā pārskrienot šīm nodaļām, un neizlasot nevienu citu komentāru.
|
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.26 13:46:04
A.Lapšāns,"Arī par sakramentiem Tev nav taisnība. Apustuļi sakramentus neizdalīja. Piem. arī tagad , vienā no vecākajām baznīcām - pareizticīgajos, sakramentu paņem pats ticīgais."
Atvainojos, bet nu gan liekas, ka samuldējies. Pareizticīgie sakramantu saņem no liturga rokas. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.26 14:03:57
A.Lapšāns, spītīgs gan Tu esi 
http://www.youtube.com/watch?v=QMKdcLSLOXM
Uz tavu jautājumu, jau esmu atbildējis vairākkārt. Varu vēl veinu reizi. Jēzus piemērs, izvēloties apustuļus no vīriešu vidus nozīmē to, ka apustuliskajam amatam ir piemēroti tieši vīri. Sievietes drīkst sludināt vienmēr un visur, izņemot gana amatā. Jēzus, lielajā misijas pavēlē, apustuļiem liek sludināt evaņģēlijju un izdalīt sakramentus. (mt.28) |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.12.26 15:40:59
Kāds notikums iezīmē klasiskās senatnes, helēnisma beigas? Lai arī cik tas bēdīgi nebūtu, par šādu notikumu ir pieņemts uzskatīt filozofes Aleksandrijas Hipātijas (350/70-415) bojā eju, ko nežēlīgi nogalināja grupa kristiešu. Re, nav labi sievietei mācīt filozofiju, Platona un Aristoteļa darbus. Tas nekas, ka starp viņas skolēniem bija gan kristieši, ieskaitot kādu, kas 410.gadā kļuva par Kirenaikas bīskapu, gan nekristieši. Tas nekas, ka viņai bija izcilas zināšanas matemātikā un astronomijā. Vienalga "kirdik baška" vecenei, kas nejaudā apjēgt, kas tagad ir pie teikšanas, un kāda kārtība turpmāk valdīs pasaulē!... .
Priecīgus Ziemassvētkus visiem no mīlestības pludojošiem kristiešiem!
P.S. Eh, nedaudz aizrāvos ar dažiem nesmukumiem no visnotaļ jauko kristiešu vēstures, taču "hier shtee Ich, Ich kann nicht anders",- nevaru nedaudz neturpināt: ""Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību." (Aleksandrijas Hipātija)
Sīkāk par Aleksandrijas Hipātiju
http://lv.wikipedia.org/wiki/Hip%C4%81tija
|
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.26 16:32:45
A.Lapšāns, vēl gribi kauties ar manīm? 
Labi, turpinam!
"Tāda amata nav. Neizdomā jaunus terminus. Visam ir jābalstās uz Svētajiem rakstiem "
Āmen brāl, un tagad ver vaļā bībeli un lasi:
Rom. 1:5 1. Kor. 9:2 |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:20:57
Starp citu baznīca vēsturnieks J. Vijngards (John Wijngaards) uzskata, ka teritorija, kurā sieviešu ordinācija kā diakonēm , presbiterēm, bīskapēm bija noliegta, sakrita ar Romas impērijas centrālās daļas robežām. Impērijas nomalēs un citās vietās, kur izplatījās kristietība, sievietes baznīcas publiskajos amatos bija sastopama. Romas Katoliskās baznīcas teoloģiskā komisija 1970.gados atzina, ka nav Bībelē balstītu iemeslu aizliegt sieviešu ordināciju, tas ir tradīcijas jautājums. Vijngards uzskata, ka sieviešu ordinācijas aizliegums ir balstīts nevis kristīgā tradīcijā, bet pagāniskajā grieķu filozofijā un Romas likumdošanā. Tam nav nekāda sakara ar Jēzus mācību un pirmkristīgās draudzes praksi. |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:22:16
Daži citāti no Aristoteļa, Platona un Romas civillikuma: Aristotelis uzskatīja, ka sievietes ir defektīva cilvēciska būtne. Sievietes ir neauglīgi vīrieši, jo sieviete nevar radīt sēklu, viņa var būt tikai lauks, kurā kaut kas aug. Viņas nespēja radīt sēklu, nosaka viņas nepilnīgumu. .( Aristotelis, Dzīvnieku vairošanās I, 728). Visiem dzīvniekiem ir labāķ, ja tie tiek pārvaldīti, jo tas uztur viņu dzīvību. Tādā pat veidā attiecības starp vīrieti un sievieti ir dabas noliktas, līdz ar to vīrietis ir tas, kurš valde, bet sieviete tā, kura tiek valdīta. (Aristotelis Politica, 1254 b 10-14) „Cilvēks, kas pēc dabas ir vergs, pieder citai personai un domā vienīgi lai to izprastu. Citas dzīvas būtnes nespēj domāt, tās var tikai just. Tomēr pastāv maza atšķirība starp vergu un dzīvnieku lietošanu, tie visi apmierina fiziskas vajadzības.” (Aristotelis Physica 1.) |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:22:52
Platona attieksme pret sievietēm bija pretrunīga. Saskaņā ar Platonu vienīgo vīrieši tieši radīti no dieviem un tiem ir dotas dvēseles. Tie, kas dzīvo taisnu dzīvi, atgriežas pie zvaigznēm, tie, kas netaisni dzīvo var pārdzimt par sievietēm nākamajā paaudzē. Vienīgais uz ko sievietes var cerēt – kļūt par vīriešiem.” (Platons Timaeus 90e) Savukārt savā darbā Valsts (Republic) Platons pieļauj, ka sievietes varētu piederēt augstākajai ļaužu grupai – sargiem jeb ekspertiem, kas ir likumdevēji, kurā darbojas prāts un gudrība kā tikums. Tas ir līmenis, kurā nepastāv ģimenes formas jeb seksuālas attiecības |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:23:48
Uz grieķu filozofijas atziņām par sievieti kā nepilnīgu cilvēcisku būtni tika būvēta Romas likumdošana, Civillikums, pēc kura dzīvoja visa Romas impērija gan Jēzus laikā, gan vēl ilgi pēc tam. Saskaņā ar civillikuma sievietes, bija Romas pilsones, bet līdz ar bērniem un vergiem bija ģimenes galvas – vīrieša īpašums, viņām nebija noteikšana pār pašas bērniem, viņām nebija sava uzvārda, kā vienīgi ģimenes galvas uzvārds. Ģimenes galvai bija tiesības savu īpašumu fiziski iespaidot un pat nogalināt. Līdzīgi kā vergi, kriminālām personām un Romai neiederīgiem, sievietēm nebija liecinieces tiesības kā arī juridiskas tiesības pārstāvēt sevi publiski. |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:25:47
Patiesībā Sv. Romas imperīja atzina pagāniskās Romas likumdošanu par pietiekami labu un to pārņēma. Baznīctēvi balstīja savu argumentāciju trijos pamatuzskatos: 1) sieviete ir nepilnīgs radījums, no dabas un no likuma; 2) rituāli nešķīsta (asiņojošs dzīvnieks); 3) pirmdzimtā grēka sakne.
Tipiskākais uzskatu summē Ambrozija sacītais: „Kā gan kāds var uzskatīt, ka sieviete ir radīta Dieva līdzība, kad skaidri redzams, ka viņa ir pakļauta vīrietim un viņai nav nekādas teikšanas. Viņa taču nedrīkst ne mācīt, ne būt par liecinieci ne realizēt savas pilsoņa tiesības ne arī būt tiesnese. On 1 Corinthians 14, 34. |
HAW-WA [78.84.20.86] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 18:29:12
skat http://www.womenpriests.org
|
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.26 20:08:02
Hawwa, „Vijngards uzskata, ka sieviešu ordinācijas aizliegums ir balstīts nevis kristīgā tradīcijā, bet pagāniskajā grieķu filozofijā un Romas likumdošanā. Tam nav nekāda sakara ar Jēzus mācību un pirmkristīgās draudzes praksi.”
Pēc šāda „sensacionāla” paziņojuma, liekas, ka pašam Jēzum ar savu mācību nav nekāda sakara. Izrādās, ka Jēzus, izraudzīdamies par apustuļiem 12 vīrus, ir balstījies pagāniskajā grieķu filozofijā. Tā pat arī Pāvils, farizejs no farizejiem, izrādās bijis pagānu spiegs. Man liekas, ka izbijušais priesteris Vijngards būs kaut ko palaidis garām.
|
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.12.26 20:20:08
armilo
Jēzus, izraudzīdamies par apustuļiem 12 vīrus, ir balstījies pagāniskajā grieķu filozofijā.
Nu, ciktāl es zinu starp apustuļiem nebija arī neviena nēģera. Vai tas nozīmētu, ka arī nēģeri nav ordinējami? |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.26 20:48:28
incognito, nēģeri?! par tādu dzimumu gan es vēl nebiju neko dzirdējis |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.12.26 20:51:09
Jānis Kalniņš
Man liekas Tu ļoti pareizu jautājumu uzdod par to apsolījumu, jo ir jau tā, ka arī vēl pēc Vasarsvētkiem, tas pats Pēteris tikai lēnām sagremo, ka tiešām arī pagāni ir aicināti, un izskatās, ka tas pats Apustuļu darbos minētais Jeruzālemes apustuliskais konsils, ja tā to var saukt, ir atklāsmes izziņas procesā ar visām diskusijām, kur Pēteris, Pāvils un citi katrs dalās ar savu Kristus pieredzi, savstarpēji ceļot citus un arī paši atziņā augot.
Skatoties kā pakāpeniski Kristīgā vēsts ir mainījusi civilizācijas morāli, man jau liekas, ka tā nu tas ir, ka tas laiks ir vajadzīgs (un dažkārt ilgs laiks), lai Dieva Vārds pārlauztu grēcinieka lepno pārgudrību, kam nav sveša arī `garīga` mīmikrija.
Pāvils skaisti runā par to, ka Kristus viņu jau ir satvēris, bet viņš pats vēl joprojām mācās viņu satvert, aiz muguras atstādams līdzšinējo, un sniegdamies uz priekšu. Vai visa Baznīcas dzīve nav šādā veidā izprotama?
Man jau liekas, ka jaucot biblisku teoloģiju ar prastu konservatīvismu tā atmosfēra mēdz būt nevajadzīgi nervoza. Interesanti, ka tāds par ļoti ortodoksu, un `pārāk luterisku` (savas nostājas taisnošanas jautājumā dēļ, un kritiskās pieejas dažu `fikso ekumēnistu` mēģinājumiem aizmālēt patiesību ar viltīgiem vārdiem it kā `izlīdzinot` atsķirības starp romiešu un luteriešu teoloģijām) uzskatīts, nopietns teologs kā Eberhards Jungels pamanās atrast vienu otru labu lietu pat tādā latviešu luterāņu bubulī kā Bultmans. Kaut kā šķiet, ka tā varētu būt liela svētība, ja kaut kā izdoties pārkāpt dažai fobijai, un vienlīdz kritiski un vienlīdz ieinteresēti pieejot kā agrīniem tā vēlīniem teologiem, iespējams arī praksē mainītos uzsvars no ģeniālā banku laupītāju (pret budžiem vērsto sociālistiskās revolūcijas kaujinieku) aparāta `tačankas` ložmetējnieka domāšanas, kam jāglābjas un jāatšaudās, uz evaņģēliska misionāra domāšanu arī dievbijīgo latviešu teoloģiskajā telpā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.26 21:04:08
armilo
Klau, vai tiešām te visu teoloģiju var būvēt uz tiem konkrētajiem 12 apustuļiem?
Tad esam vēl konsekventāki, un pamanām ka tie 12 bija ebreji. Apgraizīti. Viens no viņiem bija Jūda. ...
Bet kas bija ar tiem 72, ko Viņš izsūtīja? Vai tie bija tikai vīri?
Un vai Pētera sacītais Vasarsvētku sprediķī par apsolījumu saistībā ar Kristību, kas dots `jums un jūsu dēliem`, nozīmētu, ka šodien kristītās meitenes patiesībā neko nav saņēmušas?
Es provocēju, bet nu ir jābūt uzmanīgiem cik lielu teoloģisku konstrukciju mēs mēģinām uz viena fakta karināt, kas iespējams nemaz nav fundaments. |
Džygashvilji [213.213.202.175] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 22:35:26
Merlinam,
Kur pazuda mans koments. Jums jau ir riktīga inkvizīcija šajā saitā. Tad kā nu ir,vai Luters dibināja Baznīcu. Merlin, kauns, kauns, kauns. Luters nedibināja Baznīcu. Nomierinieties un atverieties patiesībai. |
nomierinies [95.68.36.80] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 22:38:06
Džygashvilji [213.213.202.175]
Kopš kura laika nīderlandē ir aizmirstas heroiskās reformācijas tradīcijas? Būtu ka nu cienījis, ja ne dzimtās zemes, tad vismaz mītnes zemes kultūru! |
Džygashvilji [213.213.202.175] |
# Iesūtīts: 2009.12.26 22:41:10
Ne par zemēm ir jautājums. Par teorijām. Nevienam nav aizliegts ceļot. Zinām, kas bija heroisks. Svētbilžu grautiņi, slepkavības, mūķeņu izvarošanas utt. Nolaid tvaiku. Lai atbild iezemietis Merlins. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
