atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi par prāta dāvanu un tā līdzdalību attiecībās ar Dievu.
S.R...(katole)
Iesūtīts: 2009.11.12 09:23:44
vai ticība ir prātīga?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
S.R...(katole)
# Iesūtīts: 2009.11.12 09:24:18
vēlams izteikties saprātīgi.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.11.12 09:36:57
Ticība var būt prātīga. Piem, Muldera ticība ir prātīga. Bet Ctulhu neticība arī ir prātīga.
S.R...(katole)
# Iesūtīts: 2009.11.12 09:43:59
EzītisMiglā
kas no tā izriet? mēs savu prātu varam lietot dažādiem mērķiem - gan lai ticētu, gan lai neticētu.
kāds ir nākamais jautājums? ēēē...
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.11.12 09:50:17
Vispār jau pareizā atbilde, šķiet ka ir tāda, ka patiesa ticība ir prātīga, tas ir, kad zini, kāpēc tici, nevis vienkārši "tā ir, jo ir, jūtu ar aknām, ka točno ir". Bet arī tā jušana ar aknām, ir vajadzīga.
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.12 10:19:52
EzītisMiglā
redzi, interesanti ir tas, ka bieži ticību saista ar bezprātu, ar tādu paļāvību uz Dievu, kas nav savienojama ar prātu, loģiku.
Jēzus saka - esiet ticībā kā bērni. bet tas nenozīmē - esiet prātā kā bērni.
incognito
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:22:13
Man gan liekas, ka ticība nav prātīga. Un ka prātīgais ticībā ir vienkārši racionalizācija, tas ir- cilvēks tic un vēlāk piemeklē visādus argumentus, lai to ticību pamatotu. Nu bet teiksim argumenti, kas nesaskan ar ticību, tiek nosaukti par rozā vienradžiem, neeksistējošiem.
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.12 10:25:27
incognito
vai Mulders ir prātīgs? bez šaubām. vai viņa ticība arī tāda ir? šķiet, ka tomēr jā.
vēl esot tāds teiciens, ja Dievs grib kādu sodīt, Viņš tam atņem ko? nu ja, prātu!
he,he.
tagad mums derētu noskaidrot - kas ir prāts?
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.11.12 10:39:52
incognito, Augstiins (atvaino, ja bij cits) teica - "Ticu lai saprastu..."

Veel piemeeram... ticiiba var buut bezpraatiiga vai paarpraatiiga... Tas ir viens, kad ticiibaa cilveeks paliek irracionaals un ljauns... nu akla ticiiba, bez izpratnes jebkaadas... dronu ticiiba. Bet ir veel otra - taa ir taa uz kuru Kristus aicina - ticiiba, kas redz paari miesiigajam praatam... kaa labs piemeers vareetu buut tas pats Da Vinchi, kura maaxla un tehniskaa izpratne apsteidza daudzus gadsimtus... Jaa vinjsh nevareeja racionaali pamatot pats savas konstrukcijas... bet vinja idejas par izpleetni, helikopteri, deltaplaanu etc... taas visas bij ticiibas aciim redzamaas lietas...

Apmeeram taada ir taa ticiiba uz kuru Kristus aicina... ticeet un paljauties uz neredzamaam lietaam, apsoliitaam lietaam... un tomeer taas nav atrautas no shodienas, taas nav nepraatiigas... bet taas ir taa teikt "informeea ticiiba"... Ja juus paveerosiet Kristu, tad vinjsh visu laiku meta tiltus no empiiriskaa uz ticamo... tas pats klasiskais gadiijums, kur vinjsh dziedina tizleniiti... vinjsh vaardos pasaka - Tavi Greeki tev piedoti... Bet taa ir zajava, kas empiiriski nav redzama... taa ir apgalvojums par kaadu gariigu realitaati, kas aciim nav saskataama... Ko protams izmanto Farizeji apshaubot Kristus vaardus un autoritaati... TAD Kristus savus vaardus sedz ar empiiriski redzamu apgalvojumu - tizlaa cilveeka dziedinaashanu! Kad vinjsh saka "Kas ir vieglaak - teikt tavi greeki piedoti, vai celies un staigaa" Taa Kristietiiba nav akla ticiiba... bet ljoti pat informeeta... saakaas taa visai pieticiigaa empiiriskaa "šeit" - pac Dievs naak kaa materiaals cilveeks - bet ietiecas tas neeredzamajaa muuzhiigajaa iisteniibaa - Debesu Jeruzaalemee... Un ticam mees tam taapeec, ka šo "šeit" mēs varējām redzēt un aptaustīt paši savām acīm un rokām!

Kā stāv rakstīts:
1 Jāņa 1:

1 Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas , dzīvības vārdu -
2 dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, -
3 ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
4 To mēs rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.

Kristietiiba ved no Empīriskās īstenības uz neredzamo, ticamo īstenību... tā noteikti nav akla!
izlog.S.R [95.68.34.133]
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:43:07
Mulders
kas ir visnotaļ interesanti - prāts mums ir dots, un paldies Dievam par to, bet Ticība mums ir dota, lai spētu pārkāpt arī prāta robežas.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:50:15
izlog.S.R. man patīk salīdzināt ticību kā ar savdabīgu maņas orgānu... kā garīga roka, kas spēj satvert citas pasaules realtiātes un tās attiecināt uz sevīm...
izlog.S.R [95.68.34.133]
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:52:33
saka arī tā- cilvēks paceļas pie Dieva ar divu spārnu palīdzību - viens ir Ticība , otrs Prāts. tie abi ir līdzīgi jāvingrina un jālieto, tikai tad tie spēj harmoniski funkcionēt.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:56:07
Piemeeram amerikaa ir taada organizaacija DARPA... diskreeta militaara organizaacija, kura izstraadaa buutiibaa naakotens technologjijas USA militaarajam resoram.
Vinji PASHI neko neradzho, vinji ir kaa birokraatiska sisteema, kura rekrutee "ideju gjeneratorus" kas propozee potenciaalas deriigas tehnologjijas, un tad outsourcee subkontraktorus, kuri reaali implementee shiis tehnologjijas lietojamos projektos. Tur interesants fakts, ko shie pashi atzinushi, ka veixmiigaakie projekti ir bijushi tie, kurus piedaavaajushi ir faktiski zinaatniskaas fantastikas rakstnieki vai cilveeki kam ar sci-fi ir bijis stiprs kontakts...

Ja mees paskatiisimies veesturee, nereti vien sci-fi rakstnieki ir bijushi tie, kas speejushi ieskatiities naakotnee bezmazvai burtiski... Biezhi ateisti noraada, ka Zhils Verns vai Herberts Velss to vareeja, jo bij informeeti par taa laika aktuaalajaam zinaatnes probleemaam un sasniegumiem. Bet PROTAMS>.. vinju ticiiba un speeja ieluukoties naakotnes tehnologjijaas baazeejaas empiiriskaa tagadnee... zinaamajaa!

Taa arii Kristietiibaa... ticiigs Kristietis speej redzeet gariigo "paraleelo pasauli" nevis taapeec, ka ir kaut kaads nezinu - shamanis - bet taapeec, ka vinjsh pirmkaart ljoti labi saskata un izprot tagadni shejieni! Vinjsh redz, ka Kristus nemelo runaajot par to, ko VAR redzeet... un tad savaa paljaaviibaa pa Kristus apsoliijuma vaardiem speej sataustiities liidz pat Debesiim!

RKB sheit var ljoti labi piesaukt to pashu Akviinas Tomu, vinja Summa Teologia ir RKB viens no Magnus Opus fundametnaalajiem darbiem... un tomeer... past Toms shii darba beigaas teica - tas viss ir salmi... peec tam, kad vinjam bij atklaasme ienaakusies... Taatad viirs bij tik labi izpratis to SHODIEN, ka speeja jau pavisam skaidri saskatiit to AUGSHAA...

Un to paraadiit citam nav iespeejams... jo, lai to redzeetu, ir pasham jaanoiet tas saakotneejas ticiibas celjsh tepat - pa dubljiem un empiiriskajiem grants celjiem... bet Kristietiba vienmeer aicina veerst acis uz Debesiim...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:56:49
izlog. S.R. protams, praats un ticiiba nav pretrunaa... viens otru papildina... un Kristus citastarpaa tach teica... Miili savu Dievu ar visu savu sirdi, dveeseli, garu miesu un PRAATU!
izlog.S.R [95.68.34.133]
# Iesūtīts: 2009.11.12 10:58:33
masiks [212.93.96.2]
nepiešuj man bumbiņas, tā nebiju es bet Mulders.
S.R...(katole)
# Iesūtīts: 2009.11.12 11:03:24
masiks [212.93.96.2]
skaidrībai jābūt. arī tādās lietās.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.12 11:16:19
masiks, taa ir metafora, protams, kas paliidz domaat par kaut ko tik netveramu un gaisiigu kaa ticiiba un gariigaas lietas... Protams, apzinos, ka kaadam taa var nedereet vai vispaar shkjist par bzdinksu... Ja tev tas neder, nenjem!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.12 11:23:35
masiks, Kristietiibaa jeedziens "ticiiba" ir visai skaisti apraadiis Ebreju veestules 11:1 taa arii es to izprotu un lietoju...
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.12 11:32:49
Lai spriestu par "prātu", ir jāpārrok visai solīds kultūrslānis. Baidos, ka tas ne katram ir pa spēkam, vismaz šo rindu autoram tas savulaik nav bijis, nav bijusi arī vēlēšanās padziļināti to izzināt - muldēt par kādu lietu pasaulē, kur taisnība ir tam, kas skaļāk bļauj, var taču arī nepārzinot lietas būtību. ... . Acīmredzot prātam piemīt divas galvenās īpašības: (1) pašrefleksija, t.i. spēja analizēt un vērtēt pašam sevi un (2) refleksija, t.i. spēja atspoguļot, fiksēt un izprast ārpus sevis notiekošo, īstenot kādus noteiktus praktiskus mērķus. Pirmo varētu nosaukt par "teorētisko prātu" otro par "praktisko prātu." Ja pirmais sevi realizē caur domāšanu: "es domāju, man liekas" utt., tad otrais no minētajiem realizē sevi caur gribas aktiem: "es gribu, man vajag" utt. Saka, ka ticība ir ticošā griba. Vieni uzskata, ka tā ir gribas defekts, citi - efekts. Tā vai citādi, par cik ticība ir voluntārs prāta akts, tā ir saistāma ar prāta "praktisko pusi" un nav apskatāma atrauti no faktoriem, kas formē mūsu gribu.
S.R...(katole)
# Iesūtīts: 2009.11.12 11:32:59
masiks [212.93.96.2]
GAIZIŅU GAN LŪDZU NEKUR NECELIET, LAI PALIEK KUR IR.
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.12 11:36:28

paldies. pateikts labi un sakarīgi.
un kas ir tie faktori, kuri formē mūsu gribu?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 64 , pavisam kopa bijuši: 33388