Te reizēm lasot ir nācies sastapties ar negatīvu nostāju pret tā saukto jūsmošanu un emocijām attiecībās ar Dievu. Ņemot vērā, ka Kristus mūs sauc par draugiem un draudzi par savu līgavu un kā zināms šādas attiecību formas balstās uz emocijām nevis loģiku, tad manī tā nostāja raisa neizpratni un vēlēšanos par to parunāt.
Uzreiz piebildīšu, ka galējību piesaukšana būtu nevietā - tb es nedomāju, ka viss jābalsta uz sajūtām (galvenais kritērijas ir Dieva Vārds), bet nesaprotu kāpēc tiek noniecināta šī tik nozīmīgā cilvēka dzīves daļa un draudzes, kurās tā netiek izslēgta. Emocijas taču par dzīvību liecina...