atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Svēto Vakarēdienu
danar
Iesūtīts: 2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>
AutorsZiņas teksts
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.06 21:11:16
Jānis Kalniņš "Tās atrunas, ka nepielaišana pie Vakarēdiena ir svētuma pasargāšana no zaimošanas vai arī grēcinieka pasargāšana no Dieva soda, ir tīrā demagoģija."

Pieņemsim tādu ekstrēmu situāciju, ka pie Dievgalda nāk Tavā pagastā visiem labi pazīstama prostitūta, jautrā prātā, viegli iereibusi un, to redzot, Tev rodas pamatotas aizdomas, ka viņa nav īsti sapratusi notikuma nopietnību. Vai Tu nemēģinātu viņu atturēt no piedalīšanās? Tu viņai mierīgu sirdi, paļaujoties uz viņas pašas atbildību, pasniegtu viņai Kristus miesu un asinis?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.06 21:27:40
lēnprātīgais
Ja pagasta prostitūta Rīgas Domā nav pazīstama, tad viņa taču pie Dievgalda tiks pielaista, un neviens nevaicās, vai tik šī gadījumā nav kādā pagastā pazīstama prostitūta.
Vai vietējā pagasta draudzes mācītājam būtu dāma prom raidāma, satraukumā par pašas prostitūtas iespējamo apgrēcināšanos, vai par pārējo dievgaldnieku nepiedauzīšanos?
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.06 21:36:43
Aivars
Cik saprotu, šīs diskusijas sākotnējais temats bija par tādu cilvēku pielaišanu vai nepielaišanu pie Svētā Vakarēdiena, kas dzīvo atklātā grēkā. Manis aprakstītajā situācijā samērā skaidri identificējama persona, kas dzīvo atklātā grēkā. Gribēju vienīgi zināt, vai mācītājs Kalniņš šādas personas nepielaišanu pie Dievgalda patiesi uzskata par demagoģiju un kā viņš pats rīkotos?
Papucs
# Iesūtīts: 2009.10.06 21:54:33
Ir Latvijas katoļiem pazīstams tāds franču priesteris Daniels Anžs (man viņš dikti nepatīk, bet tas nu tā).
Ir latviešu valodā tulkotas dažas viņa grāmatas.
Viņš apraksta "garīgo atmodu" kādās viņa vadītās draudzēs. Tur tieši par Trilo gadījumu un līdzīgiem stāstiem, kas Francijā laikam visai ikdienišķi. Pēc katoļu baznīcas sanāk, ka otrajā vai citās laulībās esoši cilvēki drīkst iet pie Vissvētākā Sakramenta tikai tad, ja apņemas atturēties no seksa līdz pat mūža beigām (apmēram tā). Ja cilvēks to nevar apņemties, tad viņam jāstāv malā. Faktiski nepielaišana pie Sakramenta nozīmē cilvēka atrašanos nāvīga grēka stāvoklī, kas savukārt nozīmē nonākšanu ellē, ja cilvēks pēkšņi mirst šādā stāvoklī.
Tad nu lūk..
Anžs min pozitīvu (tādā nozīmē, ka cilvēki saprot) situāciju, ka 2/3 no visas draudzes nevar iet pie Sakramenta, jo atrodas nepareizā situācijā, ko nespēj mainīt. Viņi visi piedalās Dievkalpojumā, bet stāv aizmugurē. Un tā gadiem...
Kakova hrena viņi vispār dara baznīcā, ja jau atrodas nāvīgā grēkā pēc tās pašas baznīcas dogmām? Tas, ka viņi stāv malā Mises laikā, nekādi nemazina viņu atrašanos grēka stāvoklī (atkal jau - pēc baznīcas domām).
Tad kāpēc vispār iet uz baznīcu, ja manā situācijā tas NEKO, PILNĪGI NEKO nedod?

P.S.
Uzskatu, ka minētais piemērs pilnībā atklāj dažu baznīcas mācību absurdu.
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.10.06 21:59:49
danar
Ja luteranis doma,ka var,bet macitajs saka nevar.Ko tad?
Jāparunā ar mācītāju zem četrām acīm , ja mācītājs ir fiziski trenēts, tad zem sešām vai vairāk, atkarībā no spēku samēra

P.S. Ja pareizi atceros, tad sievietēm atļauts kost, skrāpēt un plēst aiz matiem (handikapa ieroči).
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.06 22:11:19
lēnprātīgais
Manis aprakstītajā situācijā samērā skaidri identificējama persona, kas dzīvo atklātā grēkā.

Vispār tas vēl ir jautājums, kādā veidā mācītājs varētu identificēt pagasta prostitūtas. Vecais Jēzus jautājums par akmeņiem aust prātā. Tolaik jau arī bija vismaz diviem lieciniekiem jābūt, kā arī draiskais ērzelītis bija kaut kur aizmirsies.
Bet žēlastības kvotas jau ir jāievēro.
armilo
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:10:07
Es arī sliecos piekrist Aivaram, un uzskatu, ka baznīcā tā pat nejauši neviens nemēdz ieklīst. Jā kāds ir pārkāpis dievnama slieksni, tad tas ir Dieva žēlastības darbs šim cilvēkam. Lai arī varbūt tajā brīdī šis cilvēks neko nesaprot, kas notiek. Un ja tādā brīdī mācītājs šo pazusušo, bet Dieva apžēloto dvēseli, izraida no dievkalpojuma, tad var gadīties, ka cilvēks ieļaunojās un otreiz vairs baznīcā neienāk. Es šeit nerunāju par cilvēkiem, kas ir ienākuši dievnamā, lai atklāti traucētu dievkalpojuma norisi ar skaļu un nepiedienīgu uzvedību. Bet ja ir atnākusi visiem zināma grēciniece, kura varbūt ož pēc alkohola, tomēr ar asarām acīs ir atnākusi izlīgt ar Dievu, tad viņa nav jādzen prom, bet kopā ar debesu eņģeļiem ir jāuzgavilē Debesu Tēvam par nomaldījušos, bet atrasto avi.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:11:52
Aivars
Tā tiešām varētu būt, ka mācītājam varētu būt grūti identificēt pagasta prostitūtas (ļoti ticams,ka viņš nav ar tām personīgi iepazinies). Un tomēr, ja nu, neskatoties uz visām grūtībām tāds brīnumains fakts būtu noticis un mācītājam būtu radusies pārliecība,ka nu tiešām viņa priekšā stāv atklāta grēciniece (vai atklāts grēcinieks), ko tad Tu ieteiktu mācītājam Kalniņam darīt? Pielaist pie Dievgalda, vai nē?
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:16:53
armilo
Jautājums nav par izraidīšanu no dievnama, bet gan par to, vai mācītājam ir vai nav atbildība par to, kam viņš pasniedz Svēto Vakarēdienu?
gggggg [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:22:21
lēnprātīgais
Varbūt atklātais grēcinieks patiesi nožēloja grēkus un pie Svētā Vakarēdiena iet jauns radījums, ko?
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:26:11
gggggg [87.246.165.252]
Varbūt, tad slava Dievam!
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:27:46
lēnprātīgais
Laikam es teiktu, ka tas ir ļoti dīvains mācītājs, kas līdz šim dzīvojis fantāzijās par bezgrēcīgajiem ļaudīm pie Dievgalda, un pārpratuma pēc sludina Kristus žēlastības Evaņģēliju. (Tas gan nav par māc. Kalniņu, kurš, šķiet, to labi apzinās.)
Vecais jautājums par žēlastības kvotām. Tas ir biedējoši, cik maz kontroles atliek pēc absolūcija, lai gan pazudušo dēlu tā derēja atspārdīt pedagoģiskos nolūkos!
armilo
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:27:59
lēnprātīgais, Tavu piemēru es drīzāk pieskaitītu izņēmuma gadījumiem, un nevēlos to pasludināt par normu. Protams ka mācītājs ir atbildīgs par to, kam dod sakramentu. Tomēr Tavā piemērā es ieraugu, ka labāk ir dot nekā nedot. Kā jau minēju, grēcinieki nemēdz ienākt baznīcā nejauši. Un nedodams tādā brīdī sakramentu pazīstamajai prostitūtai, kas varbūt visu iepriekšējo nakti ir pludojusi grēknožēlas asarās savā kambarī, kā Tu vari būt droš, ka nekaro pret Kristu, kas viņu ir atvedis pie Tevis?
gggggg [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:28:02
Āmen!
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:36:05
Aivars
Man patiesībā interesēja pavisam īsa atbilde uz konkrētu jautājumu, bet kā redzu, Tev patīk atbildēt aprakstoši... Vai pareizi esmu sapratis, ka luteriskajā baznīcā visi ir pielaižami pie Dievgalda, kas vien nāk?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:44:02
lēnprātīgais
Cik zinu, pielaižami ir iesvētītie. Satversmē vēl bija kaut kas teikts, ka Dieva zaimotājus var izslēgt no Baznīcas, kas gan bija gana nopietna procedūra, bet ar ko zināmais ciema `sīnis` ir `atklāti grēcīgāks` par politiskajās azartspēlēs ieslīgušo valstsvīru, tiešām nezinu.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 00:58:06
Aivars
Laikam beidzot Tevi sapratu: pie Dievgalda pielaižami visi luteriskajā baznīcā iesvētītie, izņemot tos, kas no baznīcas izslēgti. Bet tad jau man Tev jājautā - kā Tu pazīsi tos izslēgtos? Vai viņiem kāda zīme pie pieres?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.07 01:02:33
lēnprātīgais
Cik es zinu, tad nav. Līdz ar to spriežu, ka Jānis Kalniņš diezgan tieši pasaka, ka tā teorija par mācītāja tiesībām izsludināt aizliegumu pie Dievgalda nākt ir stipri diskutabla, lai neteiktu vairāk.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2009.10.07 01:07:33
Aivars
Man šķiet,ka šāds skats uz Dievgaldu LELB mācītāju vidū nebūs neko populārs.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.07 08:31:58
lēnprātīgais
Nezinu. Atliek sameklēt vienu cilvēku, kas dzīvo atklātā grēkā, un apbraukāt visas draudzes. Tad kļūtu skaidrs, kā praksē izskatās teorija.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 51 , pavisam kopa bijuši: 33751