atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Svēto Vakarēdienu
danar
Iesūtīts: 2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>
AutorsZiņas teksts
danar
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:07:58
Kas ir atklāts grēks?
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:13:04
danar Atklāts grēks ir jebkurš grēks , ko citi var redzēt. Svēto vakarēdienu būtu jāizvairās pieņemt, ja tu apzināti dzīvo grēkā vai atklātā vai slēptā. Ja tu cīnies ar šo grēku, tad svētais vakarēdiens palīdzēs tev. Ja tu necīnies ar to, tad vakarēdiens kaitēs tev.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:15:29
Trilobiite, citiem vaardiem - tev netiek dota piedoshana, jo tas ir tas, kaapeec vakareediens iestaadiits! Baigi smagi jums tur... vari kaut uz ausiim staaveet un greeku nozheelot, bet piedoshanu nesanjemsi...
danar
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:24:05
ТrilobīteVai esi domājusi par citas baznīcas apmeklēšanu?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:28:12
Trilo,

Taa anulaacija ir sveists kaut kaads! RKB taa vietaa, lai atziitu savas kljuudas vakareediena un absoluucijas izpratnee rada kaut kaadus achgaarnus iestaadiijumus!
Man vienmeer ir intereseejis (tas gan nav tavs gadiijums), ja no pirmaas lauliibas ir beerni un tad taa lauliiba tiek anuleeta, vai beerni taapeec ir aarlauliibas beerni?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:32:41
Trilo, nuvo... arii tu tagad pazemiiga... ar ko tad lai es pastriidos
danar
# Labojis danar: 2009.10.05 12:34:36
Man gribējās zināt kā ir pie luterāņiem.Kad luterānis netiek pielaists pie Vakarēdiena?
Ka ir piemeram tad,kad cilveks neapzinas savu greku,vai nespej to noželot vai ari tiek nepatiesi apsūdzets kādā grēkā,kuru nav darījis.
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:41:10
Manu prāt katrs luterānis saprot pats, kad viņš drīkst, vai pareizāk kad viņš var, iet pie Svētā vakarēdiena un kad nē
Svētais
# Iesūtīts: 2009.10.05 12:57:43
Cilvēkam tas ir pašam jāizvērtē.1. Kor. 11:28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
nekonezinis [95.68.1.134]
# Iesūtīts: 2009.10.05 13:05:17
Es eju pie vakarēdiena kad apzinos savu grēku un nepieciešamību pēc piedošanas. Katrs kas atzīst grēku drīks iet pie Vakarēdiena un nevienam nedrīkst to liegt. Ja cilvēks dzīvo atklātā grēkā, mācītājam ir tiesības`ar šo cilvēku runāt un ja cilvis nenožēlo, neatzīst savu grēku tad mācītājam ir tiesības nepielaist pie vakarēdiena.

neapzinās grēku, nespēj to nožēlot - nožēla ir Dieva darbs. Cilvēks vai nu nožēlo vai nē. Ja nespēj - tātad nav ticīgs. Spēt nožēlot = spēt atzīt, ka Dievam taisnība. kaut kā man ir aizdomas ka tu danar nožēlu padari par cilvēka darbu un jauc ar emocijām.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 13:19:22
danar, Sveetaa pirmais koments tiiri labi ieziimeeja to robezhu... Praksee... hmm... nezinu daudz maaciitaaju, kas to pieskatiitu...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 13:21:08
Pietam acereesimies - nepielaist pie vakareediena de-facto noziimee exkomunikaacija!

Principaa tur buutu jaabuut apakshaa a) Zem chetraam aciim b) Zem 6 aciim (brilles neskaitaas) c) Zem 2*n aciim, kur n ir draudzes loceklju(padomes) skaits
Tikai tad, ja cilveeks paliek greekaa, maaciitaajs ir tiesiigs nepielaist!
Nu un protams, maaciitaajs driixt nepielaists cilveekus, kurus vinjsh prosto nezin kas tei taadi un no kurienes naakushi!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 14:10:26
Man zinamaa situacijaa sarunas ir bijušas zem `"visām acim"(a,b,c),bet cilveks uzskata,ka nav vainigs.Vins ir rikojies pec savas sirdsapzinas...

Principaa LELB ietvaros vajadzeetu visiem maacitiaajiem visai labi zinaat exkomuniceeto indiviidus... Pirmkaart savaa draudzee, otraamkaartaam, ja kaads sveshs naak pie vakareediena, pirms tam noskaidrot kas un no kurienes tas taads naak...

Nevar, protams, izstaaveet katram klaat... Tad lai cilveeks eed, dzer sev par risku... Dievs ir sirdsapzinjas tiesnesis, gan zinaas kas un kaa...

Kaa arii, ja cilveeks biji Luteraanis, exkomuniceets un tad iet, piemeeram, pie Baptistiem vai Harizmaatiem, tad risks mazs... vinjiem nav Vakareediens, tikai pieminjas mielasts bez Kristus reaalaas klaatbuutnes...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.10.05 14:50:20
Teikšu tā - es nekad neesmu uzņēmies to atbildību kādu nepielaist pie sv. Vakarēdiena. Es vismaz Rakstos neatradu, ka cilvēkam būtu dotas tādas tiesības. Pavils ļoti skaidri uzsver katra kristieša paša personīgo atbildību. Tādēļ jau mums arī ir vispārējā bikts ar šo jautājumu: Ja nu šī ir tava patiesa grēksūdze un lūgšana, tad es tev pasludinu... Es tā domāju, ka daudzas lietas tajā pašā 28. gada agendā ir lieliski atrunātas.
Un ko nozīmē - ja cilv
eks dzīvo atklātā grēkā? Kādēļ gan RKB otrreizējo laulību traktē kā nāves grēku (laulības pārkāpšana), bet aprunāšana ir piedodama? Kur gan Rakstos atrodams kāds pamats tādai šķirošanai? Es gan atrodu to - kas grēko pret vienu bausli, tas grēko pret visiem! Un homoseksuālisms? Es galīgi nepiekrītu tam, ka tiek teikts, ka tas ir 100% izlaidība, tik vienkārši tas nu gluži nav! Un pat ja būtu, kas man ir devis tiesības kādu tiesāt?

Var jau būt, ka kādreiz es izpratīšu dziļāk un skaidrāk saskatīšu lietas, tad arī varbūt spriedīšu citādi, bet tagad es mācītāja misisju saskatu tikai iekš tā, ka jāpasludina Dieva žēlastība un jāizdala sakramenti. Tās atrunas, ka nepielaišana pie Vakarēdiena ir svētuma pasargāšana no zaimošanas vai arī grēcinieka pasargāšana no Dieva soda, ir tīrā demagoģija.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.10.05 14:51:20
Mulders

A kā tu zini, ka Kristus viņiem nav reāli klātesošs? Tev to pats Dievs atklajis?
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.10.05 14:55:45
A kā tu zini, ka Kristus viņiem nav reāli klātesošs? Tev to pats Dievs atklajis?

Nu... taa kaa vinji netic un nemaaca, ka Kristus ir klaatesoshs, tad aiz kaada paarbilja vinjam buut klaatesosham viinaa un maizee! Ilji tu paarstaavi to teologjijas spaarnu, kas maaca, ka Kristus klaatesamiiba ir "ieburama" ar pareizo vaardu noskaitiishanas... taa ka pat nabaga PB priesteri baidaas shos vaardus izrunaat parastaa Rimchikaa, lai tik kaada pudele un maizes klaips plauktaa nekonsekreetos?

Buut Klaatesosham ir pasha Dieva inciatiiva... un vinjsh apsoliija kur vinjsh buus... Taa kaa liela dalja baptistu netic un nemaaca Kristus klaatesamiibu, tad Kristus tur arii nav... vismaz mums nav apsoliijums par to, ka Kristus buus klaatesoshs Rimchika maizee vai viinaa tikai taapeec, ka kaads blakus bubina Vakareediena vaardus... Mums arii nav nekaada apsoliijuma, ka Kristus ir klaatesoshs tur kur taa arii tiek pasludinaats, ka vinja tur nav!

Taakaa... khmm... atbildot uz origjinaalo jautaajumu - Nav iisti pamata uzskatiit, ka vinjsh ir klaatesoshs pie Baptistiem un Harizmaatiem, ja jau vinji pashi to noliedz...

Tieshi taapeec vinju maizes un viina necieniiga eeshana nekaadiigi nepakljuust zem Paavila briidinaajuma! Parasts viins un maize nekaitee... ja to otru nepaardozee!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:00:12
Jaanis Kalninjsh, acleegu vara ir divpusgrieziigs zobens, gan atraisa gan saista... Kristus shaadu varu deva savai Bazniicai, aciimredzot visai labi apzinaajaas gan shiis varas nelietiigu valkaashanu gan apzinaajaas ka daudzi to lietos tikai "pa pusei", bet ja Radiitaajs uztic Radiibai taadu varu... tad aciimredzot zin ko dara...
Un man ir aizdomas, ka taa kaa tev ir shis amats uzticeets un tu to lieto taa kaa tu lieto sho varu... tad Dievs taa teikt "respektee" to kaa tu to lieto...

Buutiibaa Rakstos paustaa patiesiiba, ka Dievs caur Kristu daavaa mums kaut kaadaa meeraa tiesu varu... ar muuzhiigaam konsekvenceem ir veel viena lieciiba DIeva saakotneejaas radiibas atjaunoshanai - kad Cilveekam bij liela vara...
Aivars
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:02:56
Mulders
Nebūs tik vienkārši. Ja tikai pareiza ticība nodrošina Kristus klātesamību, tad jau nemaz apgrēcināties pret Sv. V. nevarētu.
Vai varētu būt, ka no Tevis minētajiem kādi vienkārši neapzinās
klātbūtnes veidu? Lai gan, Bitukas te nesen skaidroja, ka pašiem baptistiem nemaz nav tik viendabīga izpratne par sakramentiem, kā dažkārt esam raduši domāt.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.10.05 15:05:01
Tās atrunas, ka nepielaišana pie Vakarēdiena ir svētuma pasargāšana no zaimošanas vai arī grēcinieka pasargāšana no Dieva soda, ir tīrā demagoģija.

Esmu dzirdeejis citus, daudz ticamaakus argumentus.
1. Maaciitaaja sirdsapzinjas pasargaashana
2. Greecinieka disciplineeshana... Greeciniekam netiek liegti citi zheelastiibas liidzeklji, bet shis tiek uz laiku ierobezhots arii tamdeelj, lai greecinekaa modinaatu alkas peec Dieva...

Pac personiigi varu staastiit... ka tad kad kaarteejo reizi atgriezos pie Dieva (pirms kaadiem 5-6 gadiem) man dziivee bij liels bardaks un Dievs burtiski mani aizdzina uz tuveejo draudzi tieshi pie Vakareediena...
Es domaaju, ka Dievs tieshi taapat radot spriedzi (kaa Merlins izteicaas) arii exkomunikaacijas gadiijumaa var salauzt cilveeka elkus - vinja greekus - ka cilveeks beigaas izveeleesies tomeer Kristus klaatesamiibu nekaa iemiilees savu greeku veel vairaak!

Arii miiloshs teevs var paluugt savam deelam tomeer taas netiiraas kaajas nomazgaat pirms vinjsh naak teeva apskaavienos... un taa jau ir maaciitaaja prasme un gudriiba un atbildiiba izfilmeet, vai shis zudushais deels nevar nomazgaat kaajas jo ir izvaardzis un vinjam vajag maizes riecienu lai vispaar vinjsh nenomirtu bezspeekaa, jeb vinjam kaaju dublji ir aiz neviizhiibas un nolaidiibas...
Svētais
# Labojis Svētais: 2009.10.05 15:05:40
Piemiņas mielasts, pieņemot draudzē vakarēdienu man ir savienošanās ar Kristu, Viņa dzīvības iegūšana u.c. Es to daru ticībā ēdot Viņa miesu un Viņa asinis.

ja es neticētu, ka Kristus nav klātesošs tajā ( caur ticību) , es svēto vakarēdienu nepieņemtu.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 86 , pavisam kopa bijuši: 34078