atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu autonomas konfesiju draudzes
indriķis
Iesūtīts: 2009.09.24 13:52:44
Nesen lasīju, ka LELB piedalās Romas katoļu un pareizticīgo ierosinātā kārtējā pretdarbībā likumdevēju vēlmei atļaut arī tajās konfesijās, kur t.s. kanoniskie likumi aizliedz autonomu draudžu esamību, atļaut šādas proti, autonomas draudzes. Nesaprotu, kamdēļ?
Pirmkārt, luterāņiem nav šādu "ķanonisko likumu" un
Latvijā jau pastāv padsmit šādas autonomas un reģistrētas draudzes, to, kurā kalpoju, ieskaitot,
otrkārt, Romas katoļi pēc definīcijas nevar būt autonomi, citādi tie ir vis kas - veckatoļi u.c., bet ne Romas katoļi,
treškārt, kāpēc lobēt Moskovijas patriarhātu.
Vai tad slikti, ja te būtu, piem, Antiohijas patriarhāta jurisdikcijā esošas pareizticīgo draudzes?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
gustavs [81.241.205.19]
# Iesūtīts: 2009.09.26 21:08:42
Zinaams ir fakts,ka Konstantinopoles paklautiibaa Latvijas Pareizticigaa bazniica atradaas iisu laika spriidi.
Loti iespeejams,ka saads variants buutu iespeejams.
Varbuut forumaa vareetu kaads izteikties buudams zinosaaks attieciibaa par to,kas attiecaas uz Konstantinopoles bazniicu Latvijaa
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.26 21:10:47
Krievijas ortodoksā Baznīca apturēja savu darbību Eiropas Baznīcu Konferencē aiz protesta, ka tajā tika uzņemta Igaunijas Konstantinopoles patriarhāta ortodoksā baznīca. Un turpina spītīgi nepiedalīties nevienā starptautiskā pasākumā, ja tur atrodas šī Igaunijas Baznīca.
Skumji, ka Ortodoksā Baznīca Krievijā rīkojas politiski līdzīgi Krievijas valstij.
jenocs
# Iesūtīts: 2009.09.26 22:00:00
nu Latvijā ir krietns bariņš pareizticīgo keksu kuri labrāt izrautos no Maskavas žņaugiem un iekristu Antiohijas apskāvienos.
nu, bet [81.198.153.98]
# Iesūtīts: 2009.09.27 12:57:29
varbūt interesants bazars lut. kontextā par jauno baznīcu V. Sv. Ģertrūdes paspārnē?
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.27 16:32:12
nu, bet [81.198.153.98]
Tā nav jauna baznīca, bet gan LELBĀL draudze, Latvijas Baznīcas Ārpus Latvijas draudze Latvijā. Vot tā! Še tev oksimorons!
slinkums logoties [95.68.38.143]
# Iesūtīts: 2009.09.27 16:46:30
Balss
Vispār jau LELB draudze Īrijā bija pirmā.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.27 17:46:00
slinkums logoties [95.68.38.143]
Un ko tu ar šo gribi teikt?...
slinkums logoties [95.68.38.143]
# Iesūtīts: 2009.09.27 19:37:46
Balss
Laikam to, ka konkrētā likumdošanas iniciatīva ir vienkārši duma.
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.09.27 20:55:40
Vispār jau LELB draudze Īrijā bija pirmā
Mēs bijām pirmie, kas iegāja LELBāL kanoniskajā teritorijā. Īrija atrodas ĀRPUS LATVIJAS.
Lai nu tagad neņemam ļaunā to, ka LELBāL veido savu draudzi LATVIJĀ.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.27 21:05:45
Kristofers
Vai šī `pārklāšanās` ir slikta vai laba iezīme?
vilks
# Iesūtīts: 2009.09.28 08:27:43
Vai šī `pārklāšanās` ir slikta vai laba iezīme?
Man jau šķiet (ja jautājums nav adresēts tikai Kristoferam, bet par to drīkst domāt arī citi), ka par neko labu tas neliecina - ar LELB draudzes Īrijā un tagad LELBāL draudzes dibināšanu Latvijā faktiski tiek pateikts, ka plaisa starp abām Baznīcām ir tik liela, ka to nav iespējams samierināt ar vienkāršu dzīvošanu līdzās. Ja pareizi saprotu, kad Kristum sāp jebkura Viņa Baznīcas šķelšanās.
Bet tas, protams, nav pamats mākslīgi uzturēt mītu, ka nekādas šķelšanās nav. Tad jau varbūt labāk ir atzīt, ka ir tā, kā ir, un mēģināt veidot attiecības, skaidri redzot atšķirības.

Attiecībā uz diskusijas tēmu - varbūt, ja cilvēki vairāk sarunātos savā starpā, nebūtu jāuztraucas par citu baznīcu ienākšanu konkrētajā kanoniskajā teritorijā? Kaut kā man šķiet, ka agrāko robežu laiks paiet, un pamazām viss kļūs savādāk.
bitukas
# Iesūtīts: 2009.09.28 09:56:26
Kanoniskā teritorija - labs
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.28 10:47:34
vilks
Tātad Tu to uzskati nevis par kaitniecību, bet rūgtu nepieciešamību?
Vispār jau teiktais par robežu maiņām, lika atcerēties kāda amerikāņu luterāņu profesora kritiku t.s. nacionālajām baznīcām, kur automātiski blakus mācības faktoram nostājās arī nacionālā identitāte, kas šajā gadījumā nozīmētu, ka principā nav pareizi ar `savas latviskās muižiņas` izjūtu, kā tādam sektantam dauzīties pa pasauli. Tai pat laikā, tomēr šķiet, ka pat JD laikā visi nebija tik uniformēti un ne velti ir runāts kaut vai par jūdu un pagānu kristiešiem. Varbūt patiešām šodien vienkārši jāatzīst, ka nav tādas monolītas kultūras konkrētās teritorijās, un tādēļ neizbēgams, ka Baznīcai, lai tā sasniegtu vairāk cilvēkus, ir jākļūst ne tik teritoriālai.
vilks
# Iesūtīts: 2009.09.28 11:03:05
Aivars
tādēļ neizbēgams, ka Baznīcai, lai tā sasniegtu vairāk cilvēkus, ir jākļūst ne tik teritoriālai.
Es tik smuki nemācētu formulēt, bet, jā, apmēram to es domāju.
Kristieši mūsdienās ir ārkārtīgi atšķirīgi, un, man šķiet, ka dažādu draudžu pastāvēšana drīzāk dod pestīšanu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, kā savstarpēji ticības kari no sērijas "mūsu teoloģija ir pareizāka un mēs esam labāki, tāpēc jums jābūt tādiem kā mēs."
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.28 11:07:48
vilksAivars
Tikko SvRīta bija raksts. Atklāti. Uģim un Harinai tur neklājas viegli. To lasot ir vesela rinda citi vienāršāki jautājumi. Piemēram, par upuriem kādus ir jānes un kā vārdā? Viņi jau tur brīžam peras kā pa nātrēm. Reti kurš mācītājs ar sievu un maziem bērniem to izturētu. Viņi vienkārši ir varoņi! Labi, ja tik stipra sieva, kas tik ļoti mīl savu vīru, puslīdz laba veselība, mājas kur jeb kurā brīdī vari atgriezties un visu savāk t.sk. veselību. Iespējams, ka par šiem jautājumiem var domāt šajā virzienā. Piemēram, ja tev kaut kas sāk sāpēt, tad tas uzreiz nav jāuztver kā misijas nodošana. Jo misija, draudzes darbs bez šis cilvēciskās dimensijas nav iedomājama.
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.09.28 11:16:05
Raimonds
Zini, Tu jau te pacel veselu nopietnu tēmu, kas stipri pārsniedz šīs diskusijas virsrakstu. Ir jau skaidrs, ka informatīvi pārsā tinātā telpā bez `profesionāliem` mācītājiem neiztikt. Bet tas ir labs jautājums par to, vai cik tālu Baznīca var pienest upurim arī mācītāja ģimeni, un vai `priests kid` faktors būtu kaut kā risināms. Un kurā brīdī pats mācītājs ir kā aprūpējams. Domāju, ka Uģis un Harina te nebūt nav izņēmums.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.09.28 11:28:43
Aivars
Vienmēr jau risks ir pārāk teoretizēt, ja pats neesmu nobaudījis šo augli. Grūti ir pateikt, kādi konteksti un zemteksti dibinot jaunās draudzes ir apakšā. Cik daudz politikas, cik aizvainojuma, cik vienkārša naivuma.

`priests kid`tas ir no theology Kristus = priesteris. Kā pēdējā Katoļu Baznīcas Vēstnesī (27.09.09.) viens no virsrakstiem "Kristus uzticība - priestera uzticība", bet ko darīt, ja viens nabaga priesteris pēkšņi to nespēj. Labi, tā ir netēma.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.28 11:35:46
Raimonds
Domāju, tā nav netēma, bet cita tēma, ko vispār derētu pacilāt. Jautājums gan kādā lokā.
Beigu beigās, Tu pareizi norādi uz pārākās normas apliecinošiem lozungiem, kas šodien tiek afišēti, lai gan pat Rakstos ir piemērs ar izdegušu Ēliju, kurš nemaz nav tik monstrozi perfekts, kā dažkārt no kalpotājiem tiek sagaidīts.
Bet ja runā par misijas uzsākšanu, tad lai kur to sāktu, bez zināma naivuma un ambīcijām nevar iztikt. Protams, politika tā ir atsevišķa tēma, bet tā akurāt ir šīs diskusijas jautājums.
vilks
# Labojis vilks: 2009.09.28 11:41:55
Raimonds
Es izlasīju to rakstu.
Man gan vairāk šķita, ka viņi runā tādā kontekstā "sākumā bija slikti, bet nu jau ir labāk." Iespējams, ka tas, ka par slikto var runāt, ir zīme, ka tas jau tiek pozitīvi risināts vai daļēji atrisinājies. Kad ir pavisam slikti, tad par to runāt īsti nevar.

Bet tēmas kontekstā - vai tas, ka mācītājam ar ģimeni Īrijā ir grūti, nozīmē, ka labāk būtu bijis, ja tur būtu kalpojis kāds latviešu mācītājs/ mācītāja no Lielbritānijas? Varbūt tieši tāpēc tai misijai pamazām sāk iet labāk, jo cilvēki redz, ka mācītājs ir "savējais"?
Tāpat LELBāL draudze Latvijā - varbūt cilvēkiem, kas atgriezušies mājās no Rietumiem, būdami tur iedzīvojušies un pārņemuši turienes kultūru - varbūt viņiem vienkārši ir grūti ar LELB draudžu mācītājiem, kuri nav "savējie"?

Aivars
Domāju, tā nav netēma, bet cita tēma, ko vispār derētu pacilāt. Jautājums gan kādā lokā.
Ir sadaļa par attiecībām ar tautiešiem citās zemēs, kur bija vismaz viena tēma par LELB un LELBāL attiecībām. Tiesa, tā drusku nogrima savstarpējos apvainojumos un stereotipu kultivēšanā.
uij, Tevis minētā tēma laikam bija par izdegšanu.
Par izdegšanu arī drusku ir runāts, laikam vairāk savulaik Valtera un Valmieras kontekstā.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.28 11:55:04
vilks
Ir jau tēmas, kas vienmēr jārunā. Es gan šoreiz nebiju domājis tikai izdegšanu, bet šo `upurēšanu` plašākā nozīmē. Proti, vai ir normāli kaut vai tai pašā Īrijā mācītājam ilgstoši rauties kā vāverei ritenī un tam visam vēl ģimeni pakārtot, ja reiz auditorija ir `PEĻŅĀ" aizbraukušie tautieši, kas ir tik neatsaucīgi, ka nevīžo šo misiju uzturēt. Vai ir pareizi, ka tepat Latvijā mācītāja kalpošana saistās ar zināmu ģimenes aplaupīšanu un papildus sloga uzlikšanu uz dzīvesbiedres un bērnu pleciem? Un kādā veidā kristiešu brāļi un māsas varētu šādās situācijās palīdzēt. Savā ziņā, kaut kas no tā tika runāts arī draudzes neordinēto darbinieku degšanas sakarā, šķiet.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 33091