atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Svēts = bezgrēcīgs?
Balss
Iesūtīts: 2009.09.15 14:22:00
Jaunajā Derībā ticīgie bieži tiek uztunāti par svētajiem. Vārda nozīme laika gaidā ir mainījusies. Tagad ar vārdu svētais drīzāk saprot bezgrēcīgs vai vismaz askēts .

Diskusijā lūdzu piedalīties kristiešus vai vismaz atturēties no novirzīšanās no tēmas.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.15 14:22:23
Ko ar šo jēdzienu saprotat jūs?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.15 14:26:26
Svēts vispirms ir Dievam piederīgs.
Ja arī svētdienā laiks ir nejauks, elektrības padevē ir traucējumi, un kafija beigusies, un vispār viss ir tālu no pilnības tā var būt svēta diena Tam KUNGAM.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.09.15 14:45:55
Tieši tā, kristietībā ar vārdu "svēts" automātiski saprot kaut ko kas pieder Dievam. Turklāt tam nav nekāda sakara ar pašu objektu vai būtni, bet viss ir atkarīgs no piederības un mērķa.

1) Bezgrēcīgs kristīgā izpratnē nav tikai tāds, kurš nedara grēku, bet arī tāds, kurš dara labu, jo stāv rakstīts, ka, ja kāds zina labu darīt bet nedara, tad tam tas ir par grēku

2) kristietība māca, ka ne visi labu darbu darītāji un askēti ir svēti, toties visi svētie ir askēti un labu darbu darītāji, vai vismaz ceļā uz to (ir grēknožēlas un atgriešanās procesā). Tas nozīmē to, ka cilvēku svētu dara svētā Dieva tuvums, nevis viņa paša centieni.
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.09.15 14:58:41
Mulders sho jeedzienu saprot taa kaa to lieto Biibele - Sveets, tas ir Jeezuu Kristuu iestaadiits zars! Vieniigi Dievs ir sveets... Taadeejaadi, ja par cilveeku vai radiibu varm teikt, ka taa ir Sveeta, tad tas ir iespeejams vienaa vieniigaa veidaa... Dievs to ir "apklaajis"

Kaa staav rakstiits - "Juus jau esat tiiri sho vaardu deelj"... Dieva Vaards, kas ir Sveets dara cilveeku Sveetu, kad tas tic!

Taapeec es noraidu RKB pagjeereeto sveetuma definiiciju! Prieksh tam mums ir jeedzieni bezgreeciigs, askeets!

Sveets tas ir Dievam Noskjirts, kas pasaka nevis par shiis lietas dabu, bet gan par Dieva attiexmi pret sho lietu!

Un Dievs muus pirmais miileejis! Ne mees vinju izredzeejaam, bet vinjsh muus ir izredzeejis! Muusu Sveetums ir Dieva sveetums... un "bezgreeciiba" un "askeeze" ir sekas šim svētumam! Tie ir tikai divi augļi, kas izauguši uz sveeta zara!
moritz :)
# Iesūtīts: 2009.09.15 16:25:57
ja nemaldos, svēts nozīmē - nodalīts, šai pasaulei nepiederošs...
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.15 16:35:56
moritz
To es arī zinu. Ko tas nozīmē tev, taviem līdzcilvēkiem? Vai tu vari nopietni uzrunāt citus un domāt par sevi kā par svēto? Lai gan apzinies, ka tev (man) vainu un vainiņu ir kā sunim blusu?
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.15 16:43:50
Ctulhu
Tas jau mīļi, tikai nez vai Dieva kontekstā patiesi...
Ingars
# Iesūtīts: 2009.09.15 17:27:57
Ja runājam konkrētāk, kā pēc kristīgās izpratnes cilvēks var kļūt svēts - ne no savas gribas lēmuma, nē svētus mūs padara Dievs, turklāt ļoti konkrētos veidos. Viņš to dara caur Savu Vārdu un iestādījumiem (sakramentiem). Kad Svētais Gars mūsos rada ticību, tā mūs dara svētus un dod tiesības nākt pie Dieva kā bērniem pie Tēva. Aplami iedomājas tie, kuri sludina neticīgajiem, ka viņi ar savas gribas lēmumu var kļūt par kristiešiem - tās ir pilnīgas muļķības, jo grēciniekam nav absolūti nekādu tiesību nedz lūgt Dievu, tādas ir tikai ticīgajiem un cilvēku par ticīgu var padarīt tikai un vienīgi Svētais Gars, neatkarīgi no cilvēka gribēšanas vai negribēšanas. Cilvēka griba līdzdarbojas, kad to Svētais Gars pārveidojis, bet arī tad tā ir tikai kā vagons piekabināts lokomotīvei.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.15 17:33:02
Ingars
Vai tas neizklausās pēc kalvinisma?
Ingars
# Iesūtīts: 2009.09.15 17:49:43
Balss
Nebūt ne, jo Kalvins uzskatīja, ka pestīšanu arī nevar pazaudēt, tā viņš bija pretrunās ar to, kā ir rakstīts - bet mums ir Kristus prāts. Dievs mums devis jaunu gribu, kas spēj un grib paklausīt Dievam, taču to iegūt gan nav cilvēka spēkos, jo stāv rakstīts, ka tas, kurš grēko, tam jāmirst. Tas nozīmē ne tikai miesīgu, bet arī garīgu nāvi, jau piedzimst cilvēks garīgi miris Dievam, bet dzīvs grēkam. Vai esi redzējusi, ka kāds mironis spētu ko darīt? Es arī ne, tad kāpēc lai mēs domātu, ka garīgi miris Dievam spētu Dievu pieņemt?
moritz :)
# Iesūtīts: 2009.09.15 18:22:40
Balss
man tas to arii noziimee... esiet sveeti, jo es esmu sveets... neizjuutu diskomfortu, apliecinot, ka esmu sveets... iepriecina tautieshu reakcija, kad es vinjiem to tieshaa tekstaa pasaku
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.09.15 18:39:39
Zināmā mērā piekrītu moritz, t.i., ka iespējams esmu svēts, bet tikai tad, kad sāku domāt par savām ciešanām.
Tiklīdz atceros Ījaba ciešanas, man vairs nešķiet, ka es spētu būt svēts
moritz :)
# Iesūtīts: 2009.09.15 18:58:46
moritz
otraa riitaa peec daudz alus man neshkjiet, ka esmu sveets...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.09.15 20:06:13
moritz, Balss... tur tas prikols... te mums bij teels -Jona- vinja iipashi leeca debesiis, kad maita Mulders ljaavaas apliecinaat sho Dieva pasha izteikto patiesiibu...
Tas Pats
# Iesūtīts: 2009.09.15 20:20:30
"Grēciniekiem ir nākotne, bet svētajiem - pagātne"
esenif
# Labojis esenif: 2009.09.15 20:24:34
Tak Kristus ir svēts un caur viņa upuri mēs esam taisnoti un darīti svēti. Ar vārdu svēts parasti saprot nošķirts Dievam.
Cilvēku par svētu nevar padarīt cilvēki ar saviem pasludinājumiem, to dara Dievs taisnodams Kristū.
incognito
# Labojis incognito: 2009.09.15 22:42:27
Tātad svētums ir tas, ar ko atšķiras kristieši no nekristiešiem.
Tātad svētums nav nekas tāds, kas būtu ikdienas dzīvē novērojams.
slinkums ielogoties [95.68.34.101]
# Iesūtīts: 2009.09.15 23:59:13
incognito
Pilnīgi noteikti svētums nav novērojams. Svētums ir piedzīvojams.
incognito
# Labojis incognito: 2009.09.16 07:08:36
slinkums ielogoties [95.68.34.101]
Tātad svētums attiecas uz cilvēka subjektīvo pašsajūtu?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.09.16 09:20:27
incognito, nē uz Dieva objektīvo skatījumu uz cilvēku!

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 146 , pavisam kopa bijuši: 8686