indriķis 
|
Iesūtīts:
2009.09.01 13:04:15
Mans jautājums - vai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca atzīst savas māsu baznīcas un ilggadējās sponsores - Misūri Sinodes - Luterāņu baznīcas kalpošanas amatu un vai misūriešu mācītājam būtu jāpār-ordinējas pie LELB bīskapa, ja tas gribētu kalpot līdzīgā amatā LELB?
Cik zinu, tam visam pa vidu ir tā pati "apustuliskā sukcesija.LV"! |
|
Merlins  |
# Iesūtīts: 2009.09.11 11:18:34
Mirga
"Ja sāktu ar draudzi un mēs ikviens kļūtu par Kristus miesas locekli, kā Pāvils par to, manuprāt, arī ir runājis, Kristus, draudzes galvas, vadībā, jau šodien?"
Tā jau mēs katrs darām. Tomēr mūsu piederība draudzei pati par sevi nedod atbildes uz jautājumiem, par ko te diskutē. Dr. Rumba raksta, ka vārdā ekklesia ietilpst visas nozīmes - gan vietējā draudze, gan reģionālā, gan vispasaules, gan konfesionāli definētā, gan universālā, katoliskā. Tajā ietilpst ne tikai teritoriālā dimensija, bet arī laika aspekts - baznīca cauri gadsimtiem. Mēģināt to visu izprast nav tukša laika nosišana. Varbūt tas nav svarīgi draudzes loceklim, kas savu piederību baznīcai saprot un īsteno tikai savas draudzes ietvaros, pārējo atstājot izlemt baznīcu vadītājiem. Bet, izejot kaut mazliet plašākās robežās tūlīt rodas jautājumi, kas prasa pārdomas par šķietami nevērtīgajiem jautājumiem. Piemēram, šī diskusija sākās ar indriķa ļoti konkrētu jautājumu. Tas bija jautājums, ko diskutēt ne tikai forumā, bet arī starp divām baznīcām, un no atbildes atrašanas bija atkarīgs, vai tās būs pilnā sadraudzībā vai ne.
Man liekas, ka mūsu diskusija rodas nevis no tā, ka par baznīcu būtu runāts pārāk daudz. Gluži otrādi - mūsu baznīca šo pusgadsimtu nav sekojusi Dr.Rumbas padomam un eklezioloģiju atstājusi novārtā. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.09.11 12:32:11
Merlin,
runājot par tavu Rumbas citātu Mulderam - Rumbam vispār, manuprāt, ir raksturīgi tādi dzejiski, romantiski un absolutizēti teksti , bez dziļākas akadēmiskas vēsturiskā konteksta analīzes.
Baznīcas ideja bija mirusi , tas vien ir ko vērts
|
Merlins |
# Labojis Merlins: 2009.09.11 12:50:49
indriķis
To Rumba citē no Dibeliusa, kurš savukārt to saka par savu vācu luterismu, un gan jau ne bez pamata un nepazīdams tā vēsturiskos kontekstus. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.09.11 12:52:03
indriķis, dažreiz 2as dzejas rindas var pateikt vairāk kā 2as lapas analītiskas analīzes! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.11 17:55:52
Merlins
Vai varētu būt tā, ka tā Baznīcas- Mātes ideja ir nomirusi dabiskā nāvē, un ir sācies laikmets, kurā jārealizē Baznīca-Māsa (Brālis) misija? |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.09.11 20:28:13
Aivars
Nezinu, varbūt. Lai gan es ar piesardzību izturos pret senu paradigmu maiņu. Maniem bērniem bija nelaime mācīties laikā un skolā, kam bija piemetusies ideja realizēt projektu "skolotājs ir draugs un čoms". Tā bija viena no sliktākajām lietām, kas ar viņiem ir notikusi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.11 20:32:26
Merlins
Zinu, ka no sirds mīli savus bērnus. Neticu, ka skolai tas bija `pa zobam`. Ceru, ka Baznīcai izdosies šo aicinājumu izdzīvot. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.09.11 21:38:48
Merlins
Tomēr mūsu piederība draudzei pati par sevi nedod atbildes uz jautājumiem, par ko te diskutē.
... un piederība Kristum? |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.09.11 21:44:16
Mirga
Piederēt Kristum nozīmē piederēt Baznīcai, kas ir Viņa miesa. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.09.11 22:54:00
Merlin!
"Es jau atkal sāku justies kā nesaprastais ģēnijs, kam laikam vispirms jāiet pamācīties latviešu valoda, lai spētu saprotami izteikties."
Nezinu, vai esi ģēnijs, bet esmu Tev vairākkārt bijis spiests atgādināt par kādām diezgan būtiskām lietām un arī ar luteriskiem citātiem ārpus Rumbas Tev nav īsti veicies. Es zinu, Tu vari vairāk, tāpēc arī man ir interesanti uzturēt sarunu, bet pašlaik man nākās trenēt pacietību.
Es jau Tev neapstrīdu par lietu pareizu izmantošanu. Es sāku bīties par Tavām prioritātēm, ja Tu Rakstus un cilvēku tradīciju vērtē ar vienu un to pašu mēru, kaut kā nepārliecina Tavi loģiskie "secinājumi". Un tieši tas ir tas jautājums, kurā mums, acīm redzami, viedokļi tik ļoti atšķiras. Tev roku sukcesijas ķēdīte, kas ir senāka tradīcija ar neskaidru izcelsmi, šķiet lieta, kuru ir jāaizstāv par katru varīti.
Laiks ir pagājis, vai tik tiešām Tu to neredzi? Vai Tu kā strauss galvu turi "roku ķēdītes sukcesijas smiltīs" un dari Sizifa darbu. Protams, kaut kur, kādi bīskapi ir labi un ja viņiem ir šī paša roku sukcesijas ķēdīte, tad viņi Tev uzreiz der par argumentiem. Bet runa jau nav par to.
Tu pat baznīcas vēsturi Latvijā esi gatavs pārrakstīt atbilstoši savai labpatikai. Tavā "prizmā" laiks pēc pirmā pasaules kara ir ārkārtīgi svarīgs un Knopkens, Tegetmeiers, Stenders, Neikens un citi ir nesvarīgi. Tomēr, draugs, viņi bija un arī Tērbatas skola, kas bija ļoti luteriska arī pastāvēja.
"Taču pievērs uzmanību, ka tikko r.sukcesiju bija iespējams atjaunot, tas tika darīts."
Tavas atrunas par "piespiedu apstākļiem" Grīnberga un Tūra gadījumā diez vai iztur veselā saprāta kritiku. Viņi abi nebija amatā vienu dienu, bet GADUS. Grīnbergs, ja nemaldos, bija amatā līdz pat sešdesmito gadu vidum. Tātad, aptuveni 30 gadus. Tūrs arī ap 20 gadus ilgi bija bīskaps. Viņiem abiem (Grīnbergam, protams, lielākā mērā, bet arī Tūrs kādu reizi tika uz ārzemēm) šis jautājums nebija svarīgs, lai arī viņi bija Tava vēstures lūzuma punkta (1917-20) mantinieki. Un tagad Tu man mēģini iestāstīt, ka atsevišķu cilvēku iniciatīva ir izveidojusi "ilgu baznīcas" vēsturi!? Piedod, bet vai nav diezgan absurdi?
No visa sacītā esmu sapratis, ka Tev šāda vēsturiska roku sukcesija ir ļoti būtiska. Labi, es to cienu, bet kāpēc Tu mēģini to autoritizēt luteriskajā teoloģijā?
Es nekad neesmu sapratis baznīcu "partizānu" taktiku, proti, cilvēks ir vienā baznīcā, bet mēģina to padarīt par citu baznīcu. Kāpēc Tu esot luteriskajā baznīcā mēģini to pārveidot pēc anglikānisma parauga? Ne jau ka anglikāņu vidū nebūtu labu un kristīgu cilvēku. Bet kāpēc jākropļo luteriskā teoloģija un jāpievelk "Rumbas argumenti", ja ir skaidrs, ka luteriskajā teoloģijā (ar labu bilisku pamatu) roku sukcesijas ķēdīte atzīst par cilvēku tradīciju, kuru var uzturēt vēsturisku vērtību dēļ, ja nu tas ir tā gadsimtiem gājis (tas nav Latvijas gadījums), var arī ieviest, ja tā ir laba un svētīga (pierādījumi rāda ko citu). Var arī mēģināt Dieva Svētā Gara spēkā runāt mūsdienu valodā, kurā tādas monarhiskas reminiscences nav ar nekādu nozīmi. Luteriskās teoloģijas spēks ir tas, ka mēs nesam Dieva patiesību, bet cilvēku tradīcijās nepinamies un kā balastu neuzturam.
"Tu droši vien nevienai baznīcai nedotu tādu padomu: "Atsakieties no Bībeles, jo jūs tikuntā to nepareizi lietojat." Droši vien Tu teiktu: "Lietojiet to pareizi, un jūs piedzīvosit svētību." Un atkal - konsekventi būtu to pašu teikt par r.sukcesiju."
Nav te nekādas konsekvences, Raksti skaidri rāda, ka nav kristīgi uzkraut slogu, ko tēvi nav varējuši nest (Ap.15, īpaši 10.pants). To, ka roku sukcesijas ķēdīte ir tukša un rada tikai ilūziju (skatīt galvenos "sukcesētājus" - pāvestiešus, zviedrus un anglikāņus) sapratīs katrs, kas ar minimāli kritisku aci to paanalizēs. Savukārt, "pareizi" to uzturēt, manuprāt, būtu kraut nevajadzīgu slogu. Apustuliskā baznīca apustuļu personā to nedarīja, arī Tev, Merlin, lūdzu, mācies no apustuļiem.
"Runājot par LELB, tās vēsturē izcili nozīmīgs posms bija 1917.- 1922.gads, kad mūsu baznīca veidojās par to latviešu luterāņu baznīcu, kas tā ir šodien."
Vai bez patosa Tev ir arī kāds cits arguments? Man, protams, ir nozīmīga arī pēdējā gadsimta pieredze, bet fakti ir fakti.
"Diskusijā par ordinācijas sakramentu Tev ļoti svarīgs likās kvantitatīvais arguments. Tad Tev nebūs grūti novērtēt, kas LELB ir normālais un kas avārijas risinājums. Ja tu gribi skatīties senākā vēsturē, palūkojies ne tikai 400 gadus atpakaļ, bet arī 1500 gados pirms tam, kas arī ir mūsu vēsture."
Vai nebija tā, ka "ilgo" kvantitativitāti ienesi Tu? Esmu gatavs runāt arī par 1500 gadiem pirms Reformācijas. Es tikai būtu priecīgs saprast, vai es runāju ar luterāni? Luteriskās ticības apliecina šķirtību Dieva un cilvēka darbības vērtējumam. Tu līdz šim esi vairāk atbalstījis anglikāņu (Romas?) modeli. Kāpēc Tu to atklāti neatzīsti?
Tavus vērtējumus par Markvartu un sevi atļaušos skatīt Tavas plaģiātiskās argumentācijas kontekstā. Piedod, bet Tev jau rakstīju, ka arī Tu neesi perfekts, izmantot kādu autoru sev vēlamā gaismā (Šlinks) pret viņu pašu un visu "luterisko" argumentāciju būvēt uz 1 paša Rumbas nav akadēmiski korekti. |
Aivars Lapšāns  |
# Labojis Aivars Lapšāns: 2009.09.11 23:27:51
Merlins
Piederēt Kristum nozīmē piederēt Baznīcai, kas ir Viņa miesa.
Te jau tas murgs sākas par baznīcu , lai cilvēki nesaprot, ka baznīca sākas ar draudzi, jo ir Tavs teksts vēl šitāds -
Mēģināt to visu izprast nav tukša laika nosišana. Varbūt tas nav svarīgi draudzes loceklim, kas savu piederību baznīcai saprot un īsteno tikai savas draudzes ietvaros, pārējo atstājot izlemt baznīcu vadītājiem.
Vārdu sakot - nožēlojama teologu(rakstu mācītāju laika sišana pie labākiem variantiem , kur galapunkts ir auKstprātība, labprātīga prāta aptumšōšana sev un citiem. Jo Sakss turpina audzēt savas galvas, atstādams aiz sevis kristiešu līķus, kurus teoloģiskie tēvi nav pamanījuši pat , ka kāds bez manis arī ir manā dzīvoklī (ģimene). Kodēts raksts , gan sapratīsi. |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2009.09.11 23:34:41
Voldemārs
Tev roku sukcesijas ķēdīte, kas ir senāka tradīcija ar neskaidru izcelsmi, šķiet lieta, kuru ir jāaizstāv par katru varīti.
Tak , ne jau....Latvijas brīvvalsts laikā , kad bija jāiesvēta N.1 , tad ņēma Zviedrijas piemēru - roku uzlikšanu, kaut gan spriešana un idejas bija visādas. Tgad tas ir jāaizstāv. Bet kaut kad Tev Merlins teica , ka tas nav kā Tu domā. Un es Te Merlinam piekrītu. Nu , Kas , vai tad slikti , ja uzliek rokas. Bet tas ir kā svētības spēks pēc rakstiem , bet ne kā pārmantojamība, kur atkal Tev taisnība. Jo ne jau roku uzlikšanai ir spēks , bet Dieva nepārvaramai gribai - lai mēs rīkotos tā , kā viņš nolicis. Arī , ja tas ir rituāli. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.11 23:36:33
Aivars Lapšāns
Tīri cilvēciski lūdzu, ieskaties savā komentārā un paskaties, ko mainīt. Kodu nav grūti izlasīt. Grūtāk ir pašiem celt to Baznīcu, kuru gribētu baudīt šodien un atstāt nākamajai paaudzei. |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2009.09.11 23:44:44
Aivars
Palaboju. Bet varu saderēt , ka nesaprati visu. Ja saprati , tad raksti uz e pastu.
Man gluži sakarīgāk gribētos , ka mēs runātu piem. kā Jānis teica : Sardus draudzei saki -.......
Kāpēc? Tici man. Man ir pieredze gana liela, ...vārds - baznīca tiek izmantots tāpat kā vārds komunistiskā partija. Ir jāraksta saprotami, par kādu baznīcu iet runa. Ja to maisa vienā kiš mišā , tad , tie , kuri ir jaunkristieši to var saprast savādāk. Un tas ir ļauni daudzu brīvā ienākšanā Dieva valstībā uz šīs zemes. |
Kristofers  |
# Labojis Kristofers: 2009.09.12 07:43:52
Voldemārs Godīgi sakot, es neredzu kur ir problēma ar apustulisko sukcesiju, ja to skaidro tā, ka to skaidro Merlins -
tā ir roku uzlikšanas pēctecības tradīcija, kas simboliski parāda konsekrētā bīskapa (vai Baznīcas vadītāja) saistību ar citiem bīskapiem (vai Baznīcas vadītājiem), kā arī ar vēsturisko Baznīcu, ko dibinājis Kristus un apustuļi.
Bet tā, kā šī sukcesija ir simboliska un neobligāta, tad tās trūkums mums neliek pārordinēt tos LELB mācītājus, kurus padomju laikā ordinēja sukcesijā neesoši LELB arhibīskapi. Tāpat nekas LELB netraucē būt pilnā sadraudzībā un savstarpējā garīgā amata atzīšanā ar citām luteriskām Baznīcām, kurām šīs sukcesijas nav (piem. Misūri sinodi).
Šādi izprasta sukcesija, kā simboliska un neobligāta pieder pie adiaphora, un es tiešām nesaprotu, ko tur tik daudz ņemties. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.09.12 10:28:07
Kristofer!
Ar tām diskusijām ir tā, ka reizēm tās aiziet nevajadzīgi ekstrēmos pagriezienos. Tas nav pareizi. No savas puses varu tikai lūgt piedošanu par tādiem ekstrēmiem. Ja kaut ko nesu rakstījis kļūdaini, esmu gatavs to atsaukt, būtu tikai priecīgs pirms tam saņemt teoloģiskus un faktoloģiskus argumentus, nevis labi attīstītu retoriku patosu.
Arī pret kārtību neiebilstu. Baznīcā tai ir jāpastāv.
Savukārt, roku sukcesijas ķēdīte ir sena, cilvēku ieviesta tradīcija, kura dažās baznīcas pastāvējusi zināmā secībā, bet citās - nav. Kā tāda, tā nav ne laba, ne slikta.
Tomēr, ir labi apkopot vēsturisko pieredzi, kas mums par šādu "ķēdīti" ir. Luteriskajā tradīcijā (ar labu biblisku pamatu) redzam, ka ķēdīte ir bijusi sākumā Zviedrijā, citviet nē. Pretēji kādiem aktīviem roku sukcesijas ķēdītes atbalstītājiem ir arī pamatots viedoklis, ka zviedriem tas nebija būtības, bet notikumu gaitas jautājums. Citiem vārdiem, Zviedrijā tā saglabājās tāpēc, ka bīskapi atbalstīja Reformāciju, un nevis pastāvēja uz šādas sukcesijas absolūtu nepieciešamību. Paradoksālā kārtā, zviedri mūsdienās ir savdabīgi liberālisma flagmaņi. Protams, pareizi (Merlina aprakstā) sukcesējoties, viņi būtu bibliskāki (mazs skaits no viņiem tāds arī ir). Bet realitāte ir tāda, kāda ir, minētā ķēdīte neko nav pasargājusi, bet ir pat radījusi pašpaaugstināšanos un maldīgu taisnības izpratni (pamatojumu rodot arī šādā sukcesijā).
Latvijā šī lieta ir jauna. Es saprotu, ka Merlins savā roku sukcesijas ķēdītes dedzībā vēlētos pārrakstīt Latvijas baznīcas vēsturi, bet pārlieku daudz fakti ir pret šādu patvaļību. Īstenībā šī tradīcija ir sasniegusi tik augstu nozīmības līmeni tikai pašreizējā arhibīskapa Vanaga laikā. Katram savs, bet vai tāpēc tas uzreiz kļūst par baznīcas mācības artikulu? Mēs neesam pāvestieši, kur baznīcas monarhs nosaka mācību, mums būtu jāvadās pēc Rakstiem un bibliskā pamatā esoša veselā saprāta. Manuprāt, šādas lietas uzspiešana Latvijas baznīcai nav veselīga (uzspiešana vispār nav apustuliska rīcība, sk. Ap.15). Tā būtu atstājama brīvai, ievēlēta bīskapa izvēlei. Kā tas bija Irbes ievēlēšanas gadījumā. Protams, ja Mestera grāmata neraksta absolūtas muļķības, tad tas ir tieši tā, nevis kāds Merlina minēts "1917-20. lēmums", bet gan Irbe personiski to vēlējās.
Un nevajag jaukt roku uzlikšanu, kas minēta Bībelē, ar cilvēcisko roku uzlikšanas pēctecības tradīciju, par ko pašlaik mums ir diskusija. Roku uzlikšana ir amata pilnvaru nodošana. Bibliski uzilkt rokas var administratīvi augstāka persona (bīskaps/superintendants/prezidents), mācītājs vai kristīgā sadraudze. Ne jau no cilvēku daudzuma vai titula tas ir atkarīgs, bet no Dieva apsolījuma un žēlastības.
"nesaprotu, ko tur tik daudz ņemties"
runa jau ir par pamatu. Ja Merlins stāvētu Irbes pozīcijās, tad problēmu nebūtu nekādu. Bet Merlins ir nesalīdzināmi "sukcesionētāks"  nekā Irbe. Un tas rada bīstamību kristīgai brīvība, t.i., uzspiež nest nebibliskas un vēsturiski izkurtējušas nastas. Izsakoties kokordistu terminoloģijā, tas ir adiaforas jautājums, bet veidā, kā to prezentē Merlins, tas, manuprāt, jau iesniedzas sfērā, kur tam nevajadzētu ienākt. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.09.12 15:38:47
Voldemārs Es saprotu, ka Latvijas luterāņu konfesijas vēsturē ir jānodala divi periodi. Pirmais būtu no Reformācijas Livonijā līdz Latvijas brīvvvalsts izveidošanai, otrais būtu no tā laika līdz mūsdienām.
Pirmajā periodā pastāvēja Kurzemes un Vidzemes konsistorijas, kuras teorijā un praksē ietekmēja viss kas nāk no Vācijas, jo mācītāju sastāvs bija faktiski 100% baltvācieši. Baznīcas iekārta bija tāda kā Saksijā un citās evaņģēlisko firstu valstiņās. Šo konsistoriju superintendantiem, protams, nekādas sukcesijas nebija.
Otrs periods sākās līdz ar Latvijas Ev. luteriskās Baznīcas dibināšanu un tās pirmā bīskapa Irbes konsekrāciju. Un mūsu LELB dibinātāji vēlējās, lai mūsu Baznīcai būtu sinodāli-episkopāla iekārta, un mūsu pirmais bīskaps vēlējās, lai viņam būtu apustuliskā sukcesija, uzaicinot uz konsekrācijas un roku uzlikšanas ceremoniju Zviedrijas arhibīskapu. Protams, vēl var runāt par trešo, PSRS periodu, kad arhibīskapiem sukcesijas nebija, un ceturto periodu, kas ietver mūsdienas, kad arhibīskapiem atkal ir sukcesija.
Tāpēc LELB vēstures kontekstā runāt par apustulisko sukcesiju, kā par jaunu mācību, jaunievedumu, nebūtu korekti. Un šī diskusija palīdzēja noskaidrot, ka LELB izpratnē sukcesijas jautājums ir adiafors, pamatojoties uz diviem faktiem – veco LELB mācītāju, kurus ordinēja sukcesijā neesoši arhibīskapi, nepārordinēšana un pilna sadraudzība un savstarpējā garīgā amata atzīšana ar Misūri Sinodi.
Bet tā jau nav, Voldemār, ka mani šajā lietā nekas nedara bažīgu. Mani uztrauc tas, ka par apustulisko sukcesiju tiek tik daudz runāts, bet es neesmu redzējis nevienu oficiālu doktrinālu paziņojumu, kā LELB saprot sukcesijas mācību. Ja tāds paziņojums ir bijis, tad piedodiet man, nekompetentam cilvēkam, un pasakiet kad tāds ir pieņemts, un būtu ļoti pateicīgs, ja tā tekstu ieliktu šajā diskusijā.
Šajā sakarā man būtu viens ieteikums, un es ceru, ka Merlins (par kuru man radies iespaids, ka viņš ir augsta LELB amatpersona), varētu izteikt savu attieksmi un palīdzēt šo lietu virzīt tālāk. LELB oficiālās mājas lapas eksistence paver vēl nebijušas komunikācijas iespējas. Un tā būtu svētīga doma, šajā mājas lapā pie sadaļām Mēs esam vai Mēs ticam, vai izzveidojot kādu jaunu sadaļu, rast iespēju nopublicēt visus LELB izdotos paziņojumus un lēmumus ticības un kārtības jautājumos, un sākt ar tiem, kurus zināt un ievērot būtu svarīgi visiem LELB mācītājiem un lajiem, lai Baznīcā nodrošinātu mācības vienību un labu kārtību.
Kā pirmajiem noteikti vajadzētu būt tiem, kas nosaka garīgā amata izpratni LELB, un definētu apustuliskās sukcesijas jēdzienu.
Un kāmēr šādas sadaļas nav, tas būtu svētīgi, ka pie esošās sadaļas Garīgi raksti, būtu izlasāma LELB arhibīskapa vai kādas citas autoritatīvas LELB amatpersonas raksts, kā tad LELB tiek izprasts garīgais amats un apustuliskā sukcesija.
Jo – kur ir maz autentiskas informācijas, tur ir daudz folkloras. Un no daudziem LELB mācītājiem un draudžu locekļiem es esmu dzirdējis tādu apustuliskās sukcesijas skaidrojumu, kas ne ar ko neatšķiras no Romas katoļu vai pareizticīgo izpratnes. Un tad jau tā vairs nav adiafora.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.12 16:05:50
Kristofers
Vispār jau lai LELB kādu mācību pasludinātu par oficiālu, tur ir vajadzīga gan visu mācītāju diskusija un lēmums, gan sinodes apstiprinājums. Bet Tevis sacītajā atpazīstu manis paša izjūtas kādā brīdī, kad no dažu izteikumiem bija radies priekštats, ka tiek ticēts kaut kādām `svētajām blaugznām` kas ar to sukcesiju tiek transplantētas. Tas tiešām ir svarīgi, ja Baznīcas ritus var un pacenšas vismaz četros vārdos paskaidrot. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.09.12 18:17:44
Aivars "Svētās blaugznas" varētu uzskatīt par vienkāršu tumsonību un iecietīgi pasmaidīt. Bet savādāk ir, ja kāds LELB loceklis sāk visā nopietnībā stāstīt, cik labi, ka mums ir sukcesija. Jo Kristus dvesdams uz mācekļiem, deva viņiem Sv. Garu un garīgo varu (Jņ 20:22-23). Apustuļi, ar roku uzlikšanu, šo Sv. Garu un garīgo varu nodeva bīskapiem. Bīskapi kad uzliek rokas, konsekrējot nākamo bīskapu, nodod tālāk šo Sv. Garu un garīgo varu. Patiesā sukcesijā esošs mūsdienu bīskaps ir šo apustulisko Sv. Gara dāvanu nesējs. Kad viņš ordinē jaunos garīdzniekus, šie saņem Sv. Garu un garīgo varu administrēt sakramentus.( No bīskapa viņi atšķiras vienīgi ar to, ka viņi nevar ordinēt citus garīdzniekus – šāda garīgā vara ir vienīgi bīskapiem.) Vienīgi tāds garīdznieks, kuru ir ordinējis sukcesijā esošs priesteris ir ar garīgo varu patiesi atlaist grēkus un pārvērst maizi un vīnu par Kristus Miesu un Asinīm.
Tekstā ir iespējamas variācijas, kad kāds vēl sāk stāstīt par Pēteri, kas ir tā klints, uz kuru ir celta Baznīca, un tāpēc īstenā sukcesija nāk no viņa.
Kad es kaut ko tādu dzirdu no pareizticīgā vai katoļa, tad es varu tikai priecāties, cik viņš labi zin savas konfesijas ticības mācību. Kad es kaut ko tamlīdzīgu dzirdu no LELB luterāņa, tad man gan sāk uznākt bažas vai tā apustuliskā sukcesija iekš LELB būtu tikai adiafora, kamēr nav saņemts daudzmaz autoritatīvs paskaidrojums, ko tieši LELB saprot ar apustuliskās sukcesijas jēdzienu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.12 18:26:49
Kristofers
Āmen. Tas bija tas, ko apzīmēju ar tām "svētajām blaugznām". |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
