ana75 
|
Iesūtīts:
2009.08.17 11:55:09
Lieta ir ljoti nopietna- mans draugs kursh nesen kljuvis ljoti dzilji ticiigs veelas lai es arii kljuustu par taadu, savaadaak mums buushot gruuti saprasties un attieciibas neizdosies , jo ir dazjaadi dziives uzskati un veertiibas?
Es tieshaam miilu savu draugu un ar mieru dariit visu lai mes paliktu kopaa.
Jautaajums taads- vai kaadam no jums ir apzinaati izdevies kljuut par ticiigo? Vai var paleenaam tam pieveersties?
Jeb ticība Dievam visiem no jums naakusi no ieksheejaas sajuutas, taa spontaani? |
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 02:12:42
Sveika ana75! Paldies par Tavu jauko jautājumu. Cilvēks pats no sevis nevar kļūt ticīgs, jo ticība ir Dieva dāvana! Manuprāt Tev šī dāvana šajā dzīves posmā tiek gatavota. Par to liecina vismaz trīs lietas. Pirmkārt Dievs Tev ir devis ticīgu draugu. Otrkārt, mīlestībā uz savu draugu Tu esi gatava iegūt jaunu, garīgu pieredzi. Treškārt, ar savu jautājumu Tu labrātīgi esi atnākusi uz Baznīcas forumu. Nezinu cik nesen Tavs draugs ir kļuvis ticīgs, bet nākamais solis, ko jūs abi varētu darīt, būtu iziet iesvētes mācības kursu. Šis kurss ir bezmaksas, un tajā Tu saņemsi atbildes uz visiem saviem ticības jautājumiem. |
Sermulis [81.198.15.63] |
# Iesūtīts: 2009.08.19 06:32:59
Šis laikam ir viens no "Es tev iemācīšu mīlēt Raini" gadījumiem. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 08:17:59
Domāju, ka var izdarīt izvēli - apzinaati kljuut par ticiigo , bet pat šī izvēle būs Dieva dāvana , un ticība Dievam naaks no ieksheejaas sajuutas, taa spontaani .
Kad es ļoti apzināti pajautāju Dievam, vai Viņš ir, Viņš man ļoti konkrēti atbildēja, ka ir gan.
Un palikt kopā domāju, ka droši var. Uzreiz jau vienāda tā sapratne nav. Jāskatās, kas būs mainījies pēc kādiem pāris gadiem  |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 08:40:15
ana75
Jā,es domāju līdzīgi kā armilo un Papucs. Ar ticību Dievam ir kā ar jebkurām attiecībām - viens pats neviens viņas izdomāt nevar, bet, mēģinot otru iepazīt un sadraudzēties (un Dievs taču vēlas to pašu attiecībā uz tevi), viss var sanākt. Iesvētes mācība vai alfa kurss,kā arī dievkalpojumi (vislabāk tajā draudzē,kurā ir draugs) ir ļoti labs veids, kā mēģināt Dievu iepazīt.
Nu vismaz es sāku ticēt pamazām, piedaloties dievkalpojumos un tā. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.08.19 08:56:09
masik, laikam Tavu jautājumu neuztvēru. Ja Tev ir svarīgi saņemt manu atbildi, tad parformulē lūdzu savu jautājumu. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 08:58:10
a_masiks Piedod, bet Tu vulgarizē! Ticība jau nav kaut kur gaisā pakārta . Ticība jau ir saistīta ar visu, kas ar mums notiek t.sk.attiecības. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2009.08.19 08:59:10
a_masiks
Vajadzētu adekvātākus salīdzinājumus. Iepinot vēl nedaudz arī morāles principus.
Šajā gadījumā varētu salīdzināt ar puisi, kurš kļuvis par traktoristu un vēlas, lai draudzene kļūtu par slaucēju nevis aktrisi, jo citādi kopīga dzīve laukos lāgā nevar veidoties. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2009.08.19 09:06:05
armilo
tajā Tu saņemsi atbildes uz visiem saviem ticības jautājumiem - te jāpiekrīt masikam , atbildes var saņemt uz dažnedažādiem "procedūras" jautājumiem, izņemot pašus galvenos jautājumus. Piemēram, nevar saņemt atbildi uz jautājumu, vai Dievs vispār eksistē. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2009.08.19 09:11:53
Papucs
Var saņemt un viennozīmīgu atbildi ! |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2009.08.19 09:19:46
a_masiks
Armilio ļoti godīgi un sakarīgi atbildēja. Cilvēks meklē un jautā, ko darīt? Un viņam atbild, kas te slikts? |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 09:20:00
armilovilks
Es tomēr atļaušos jums oponēt zināmā mērā. Visur Rakstos cilvēki tiek aicināti ticēt: "Neesi neticīgs, bet ticīgs" tā Jēzus teica Tomam. Ticība ir mūsu dvēseles un prāta atbilde uz doto informāciju. Atbilde ir MANA izšķiršanās. Man tā vien šķiet, ka tā tēze, ka ticība nāk no Dieva, ir ļoti iesēdusies no Lutera mazā katehisma un ne tika daudz no Rakstiem. Par Sv.Garu Jēzus teica, ka Viņš mums mācīs un atgādinās visu Jēzus mācīto, bet nekur es Rakstos neatrodu, ka ticība ir TIKAI atkarīga no Dieva. Tādā gadījumā mēs nonākam līdz pilnīgai predestinācijas teorijai, ka ja Dievs negrib, lai kāds cilvēks ticētu, tad tur nu nekā nevar darīt. Tādēļ ja mēs runājam par ticību, kura mums gādā pēstīšanu, mēs runājam par personisko izvēli: ticēt vai neticēt Dieva Dēla Vārdam un tas nu ir personiskās izšķiršanās jautājums, kas notiek katra cilvēka prātā, balsoties uz viņam pieejamo informāciju. Bet Rakstos teikts, ka viss, ko par Dievu var būt zināms, ir darīts zināms, tā ka mums nav ar ko attaisnot savu neticēšanu.
Cita lieta, ja mēs runājam par ticības dāvanu, kuras spēkā kalnus varam pārcelt. Tā tiešam ir tāda pati Dieva dāvana kā dāvana dziedināt, praviešu dāvana utt. Tā nav sasniedzama ar savu spēku un prātu, bet ir dāvana no augšienes. |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.19 09:24:17
Iekāpšu smilšu kastē.
ana75
Forši. Te nu būs jūsu pārbaudījums. No vienas puses ir jauki, ka Tavs draugs vēlas arī lai Tu pievērsies Dievam. Bet Tā kā Jūs viens otru esat iemīlējuši kā tādi, kas Dievu vēl nepazina, tad no drauga puses būtu jauki neuzstāt, bet vienkārši dzīvot ticībā un domāju, ka Tu Kristu pamanīsi un viņš pa tiešo nāks pie Tevis. Visticamāk kā Tavs Draugs un tu tam nespēsi pretoties. Ja Tavs draugs labi zin kas rakstīts un kas ir mīlestība, uzprasi, lai viņš Tev arī iedod izlasīt par To Bībelē. Izlasiet to kopā ... Tev taču tas interesē? |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2009.08.19 09:48:01
Jānis Kalniņš
Slidens jautājums - MANA izšķiršanās.
Ja Ctulhu dosies uz tējas namiņu un, teiksim, stundu gaidīs, Dievs droši vien neieradīsies, bet teorētiski varētu ierasties, jo Ctulhu taču pats ir paziņojis, ka nenoraidīs, ja būs pietiekoši pierādījumi, nav iemesla viņa nostāju apšaubīt.
Acīmredzot, ir nepieciešami kaut kādi priekšnosacījumi, lai cilvēkam izveidotos atbilstošs sirds stāvoklis, kādā patiešām reāli notiek tā satikšanās. Šo stāvokli tad Dievs pats arī cilvēkā pamazām veido, mums tikai jāpamana un jāizdara izvēle.
Доначка
Jā, tādā gadījumā labāk tiešām kādu brīdi turēties no "ticības" pa gabalu, kamēr lietas noskaidrojas.
|
armilo. [78.84.156.157] |
# Iesūtīts: 2009.08.19 10:24:46
Jāni Kalniņ, pievienojos Papuča atbildes(2009.08.19 09:48:01) otrajai rindkopai. Dievs ir ticības dāvanas avots, ierosinātājs, un visu apstākļu organizētājs, lai savā laikā, kad cilvēks būs nobriedis, tad varētu arī apliecināt: Es pieņemu Jēzu par savu Glābēju! Cilvēka uzdevums visā šajā lietā ir tikai pasniegt savu pliko roku, un atvērt savu tukšo plaukstu dāvanas saņemšanai. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.08.19 10:49:28
a_masiks
nu jā, ja es draudzētos ar puisi un pēkšņi kritērijs mūsu attiecību turpināšanai būtu tas,ka man jāpārtrauc ticēt Dievam, tad droši vien ar šo mūsu attiecības izbeigtos...tā ka zināmā mērā tev droši vien ir taisnība un meitenei ir jānoskaidro priekš sevis,vai viņa grib sev tādu ticību,kā ir puisim. Ja savukārt ir vēlēšanās tādu ticību iegūt,tad tas arī ir visai iespējams. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 10:53:12
Jānis Kalniņš
Vai gribi teikt, ka Katehisms ir pretrunā ar rakstiem?
Man jau šķiet, ka Luters diezgan labi ir izteicis, ka ticība ir Sv. Gara darbs cilvēkā, jo vispirms jau ticība ir ATBILDE DIEVA AICINĀJUMAM. Vispirms ir Dieva Vārds, kam ticēt, aicinājums, apgaismība, un tad arī ticība. Tevis minētajā piemērā no Rakstiem, jau arī tas ir pats Kristus, kas aicina ticēt, nevis kāds Rabinovičs pamāca Goldbergu.
Tiesa, kur daži rauj to, ka esot predestinēti neticēt, ir grūti saprast.
Man jau kaut kā liekas, ka tiem šodienas `vaidelošiem`, kam jāvaid, ka Dievs viņu vietā netic, Luters drīzāk ieteiktu lasīt Bībeli, nevis gaidīt kādu īpašu mājienu ar lāsteku pa pieri.
Nu kaut kā tā. |
Aiko_Saule  |
# Iesūtīts: 2009.08.19 10:57:34
ana75
Lai Tev būtu Skaidrība - vispirms ir jāsaprot jēdziens - ko nozīmē ticēt. Manā realitātē - būtne tic kādai personai tad, kad tā atzīst otra liecību par atbilstošu kādai daļai no Īstenības. Ja būtne nekad nav iepriekš satikusies ar Dievu JHVH - tad būtne nevar atzīt, ka Dievs JHVH eksistē. Tāda būtne var ticēt kādam lieciniekam, kurš dod liecību par Dievu JHVH. Ja Tavs draugs ir saticis, kādu no Dieva JHVH lieciniekiem un ir sācis tiem ticēt, jo ticīgie ir tādi, kuriem nav pašiem bijis tiešs kontakts ar Dievu JHVH, tad tas nozīmē, ka Tavs draugs ir atzinis šo liecinieku liecību par atbilstošu kādai īstenības daļai.
Tad kad būtne ir pietuvojusies kādai parādībai pirmo reizi un nav iepazinusi to - tad sākās iepazīšanās process, kura viens no pirmajiem posmiem ir šīs parādības apzināšanās. Pēc apzināšanās laikā atmiņā uzkrājas zināšanas un tad būtne kļūst par daļēji zinošu un pēc tam par saprotošu, jo pēc daļējas zināšanas stadijas iestājas saprašana. Ar saprašu beidzās iepazīšanās un tad ir skaidrība.
Jautājumam vajadzētu būt šādam - Vai būtne var ticēt, ja tā apzinās Dievu JHVH aptuveni ?
Faktiski tā "spontānā sajūta" rodas no tā - kad pirmo reizi nojaut ka Dievs JHVH eksistē - no sērijas tur kaut kas ir. Apzināts - Zināts - Saprats ir 0, bet nojausma ir. Pēc tam nojaustais - tiek apzināts - zināts un saprasts. Tad kad ir Apzināšanās stadija - tad ir minimālas zināšanas - kuras ir saņemtas no kāda liecinieka.
Vai var apzināti sākt ticēt ? Varētu skanēt arī šādi - vai es varu sākt ticēt, ja man ir radusies vajadzība, lai sasniegtu kādu mērķi ? - dotajā gadījumā - uzturēt attiecības.
Protams mani novērojumi liecina, ka problēmas parasti spiež būtni iepazīties ar Dievu JHVH. Jo parasti - tiem, kuriem nav problēmas jeb tās ignorē vai atrod kompromisu ar tām - tiem Dievs JHVH nav vajadzīgs.
Es tieshaam miilu savu draugu un ar mieru dariit visu lai mes paliktu kopaa.
Mani novērojumi liecina, ka tie, kuriem nav kontakts ar Dievu JHVH nezina, kas ir Mīlestība - bet viņiem "Es Mīlu" ir jātulko, kā es Tevi gribu un tu man patīc. Protams - Gribēšana un Patikšana ir vieni no fundamentālajiem laimīgas ģimenes stūrakmeņiem.
Parasti pievēršanās notiek palēnām dzīves garumā - faktiski iepazīsti Dievu JHVH visā dzīves garumā un pēc nāves turpināsi iepazīt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.19 11:10:27
ana75
Tavam draugam ir pilnīga taisnība tai ziņā, ka ilgstošās attiecībās ir nepieciešama sapratne būtiskos jautājumos, un ticība ir fundamentāla lieta cilvēka dzīvē, kas vislielākajā mērā arī ietekmē skatījumu uz ikdienu un izšķiršanos par vienu vai otru risinājumu sadzīvē.
Tiesa, nav no jautājuma īsti skaidrs, vai pati esi nekristiete, vai arī draugs vēlas, lai tu ticētu "precīzi tā", kā viņš tic. Diemžēl ir nācies redzēt arī piemērus, kur aiz otra `garīgās remdenības` kritikas slēpjas vesela rinda citu problēmu. Jebkurā gadījumā, jums pašiem ar draugu ir jāņem rokā Bībele un jārunā par jautājumiem, kas skaidri vai neskaidri, jāpainteresējas, kādi Bībeles studiju līdzekļi pieejami draudzē, bet nevis vienkārši `jāpiepūš vaigi un jāsatic kaut kādas normas`. Ticība nāk no sludināšanas, teikts rakstos. |
Aiko_Saule |
# Iesūtīts: 2009.08.19 11:14:39
Aivars
Luters drīzāk ieteiktu lasīt Bībeli - Nē Luters neko neieteiktu darīt, jo ar darbiem nevar ieiet Debesu valstībā - tikai ar ticību un ja Dievs JHVH ir Tev iedevis ticību - tad ieiesi Ja nē Tad neieiesi. No šejienes nāk ārā predestinācija - Dievs JHVH iepriekš jau ir nolēmis, kurus uzņemt kurus nē. Tā kā Dievs JHVH ir labs - tad visiem ir ar laiku jātiek uzņemtiem debesīs - citi vēlāk citi ātrāk - tas atkarīgs no attīstības un savstarpējām attiecībām - procesuāls jautājums. No šejienes - neviens nav vainīgs - jo kā var būt vainīgs ka nezināji nebiji attīstījies un darīji ļaunos darbus pus pa miegam - bet kad attīstīsies - nobriedīsi ar laiku - tad būsi saprotošs un zinošs un būs skaidrība un būsi laimīgs - jo viss ko Dievs JHVH dara ir really labais.
Un kad to būtne redz tā - tad ir līdzīga pašam Dievam - no sērijas arī redzēja Dieva JHVH darbus labus esam. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.19 11:17:39
Aiko_Saule
Tu jauc Bībeles lasīšanu ar labajiem darbiem, un tā predestinācijas izpratne arī tev ir tāda neortodoksa. |
:: Pievienot komentāru
|
