atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudze vērtē mācību un mācītājus
Merlins
Iesūtīts: 2009.08.05 14:19:40
Blekburnas anglikāņu katedrālē, kurā kalpo abu dzimumu kanoniķi, svētdienas dievkalpojumos ir izveidota interesanta sistēma. Dievgaldieki stāv divās rindās. Vienā pusē tie, kas pieņem sakramentu, ko ir konsekrējusi priestere Sjū Penfolda, bet otrā pusē tie, kas pieņem tikai sakramentu, ko konsekrējis priesteris Endrjū hindlijs.

http://chiesa.espresso.repubblica.it/articolo/1339619?eng=y
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.12 16:34:26
Merlins
Vai varētu būt tā, ka reformatori raudzījās uz draudzi kā ticībā dedzīgu un patiesību meklējošu kristiešu pulku, ne formālu institūciju?
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 16:36:59
"Ļoti vienkārši. Pāvesta primāts un stingra hierarhija."
Tad redz kur beidzot ir saskatāmi Romas Baznīcas plusi. Man sāk likties, ka ideja par "primātu" nav nemaz tik nepareiza.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.12 16:43:42
armilo

Protams, ka baznīcas vienības, disciplīnas un mācības viendabīguma nodrošināšanā katoļu hierarhijai nav konkurences. Cita lieta, vai tā ir tikpat labi kalpojusi mācības apustuliskuma saglabāšanā.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.12 16:45:33
Aivars

Tu jau atkal sāc diferencēt. Katra daļiņa ir gan korpuskula, gan vilnis. Reformācijas laikā katra draudze bija formālas institūcijas daļa un tāda palika arī evaņģēliskajā baznīcā. Tomēr tam nevajadzēja būt par šķērsli, lai draudze būtu arī ticībā dedzīgu un patiesību meklējošu kristiešu pulks.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 16:45:55
Aivar, ļoti mīļa doma, par kristiešu pulciņu. Tomēr avis bez gana nav drošībā.
armilo
# Labojis armilo: 2009.08.12 16:48:53
Merlin, ar mācības apustuliskumu, sķiet, austrumiem ir klājies labāk. Ausrumu Baznīcai tikai vajadzēja savu mācību par primātu, un būtu ideāla Kristus Baznīca zemes virsū!
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.08.12 16:54:09
armilo

Iespējams, bet to neņemos spriest. Varbūt tieši tādēļ austrumiem varēja veikties labāk, ka viņi patiesību meklēja konciliārā veidā, tik daudz nepaļaujoties uz viena bīskapa nemaldību. Varbūt primātam vajadzētu izpausties tā, ka par mācību lemj koncili, bet par tās sargāšanu galīgā noteikšana ir vienam bīskapam? T.i. bīskaps nav mācības avots, bet lietotājs un sargs. Varu piekrist tiktāl, ka vienu bīskapu var skaidrāk ieraudzīt kā vienotības paudēju, nekā pirms 100 vai 1000 gadiem notikušu koncilu.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.12 17:02:33
Merlins
Laikam ne gluži to teicu, bet drīzāk apcerēju, vai nevarētu būt tā, ka reformatori raudzījās uz draudzi kā uz ļaudīm, kam apriori Dieva Vārds ir patiesības mēraukla, kamēr mēs bieži automātiski redzam draudzi kā dievnamā x šad tad kopā sanākošus ļaudis, kuru teoloģiskie uzskati mēdz būt visdažādākie.

armilo
Man savukārt liekas, ka visu uz viena `gana` atbildību liekot, tās avis ir vēl lielākā nedrošībā. Pāvesta primāts, protams, ļauj lieki nekompleksot par skaidrošanas darbu. Paps teica, tātad tā tam būs būt, jo papam vienmēr taisnība. Taču īstenībā pat romas baznīcā ir gan konciliārismu kustība, gan nebūt ne tik viendabīgas teoloģiskās pieejas (latīņamerikas vietējo kultu un katolicisma sajaukums šķiet nav gluži tas, par ko pats Racingers fanotu), kā arī ar to disciplīnu iet visādi.. nu nav viņiem oficiālu homobīskapu, bet kā redzam tad netrūkst ordinētu pedofīlu utt . Man jau liekas, ka Merlins te diezgan būtiski norādīja, ka kaut vai Rowana gadījumā arī laicīgai sabiedrībai viņš ir autoritāte ne plika amata dēļ. Un iespējams, ka tieši tur būtu visvairāk jāmeklē Baznīcas vienotības atslēga - saprotamībā, savstarpējās sarunās un skaidrojumos, ne autoritārā sistēmā.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.12 17:05:33
Merlins
Tas austrumu bezprimātisms akurāt bija prātā!
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 17:06:17
Merlin,"bīskaps nav mācības avots, bet lietotājs un sargs".
Piekrītu!
Bet par pāvesta lēmumiem nevaru piekrist. VAi Tu tiešām domā, ka piem. visas mariāniskās dogmas, celebāts u.c. nāk no viena pāvesta ambīcijām. Vai tad uz viņu nestradā maģistērijs? Man gan liekās, ka Romā mācības izveido bīskapu saime, un pāvests tās formāli apstiprina. VAi arī pasludina par sevis sastādītām. Tas būtibā ir vienalga kā to pasniedz, bet pamatā, es domāju, ka tomēr pāvests tas nav, kas viens pats izdomā un pasludina dogmas.
armilo
# Labojis armilo: 2009.08.12 17:16:34
Aivars, protams ka ir jarunā ar pasauli un jarunā ar baznīcām. Un šodienas pāvestam tas arī izdodas daudz labāk, nekā viņa kolēģiem senlaikos. Un gan jau būs vēl labāk. LAikmets tāds. Liek runāt.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.08.12 17:16:43
armilo

Noteikti ka vairumā gadījumu arī pāvesta izsludinātās dogmas ir zināmā mērā koleģiāli radītas. Tomēr ļoti liela ietekme uz koncilu lēmumu sagatavošanu, interpretāciju un izpildi vienmēr ir bijusi Romas kūrijai un pāvestam. Ja atzīstam, ka RKB ir aplamas mācības, tad jāsecina, ka primāts un hierarhija gan efektīvi nodrošina esošās RKB doktrīnas ievērošanu, taču nav bijis līdz galam efektīvs doktrīnas pareizības garantēšanā.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.12 18:01:50
armilo
Zini, bet mani šai sakarā pārsteidz, cik labi tas izdevās Luteram, kas nebija ne pāvests, ne kardināls, bet kurš spēja atbildēt un izskaidrot, un beigu beigās nekļūt par `nemaldīgo Luteru` , kā tas ir ar dažiem sektu līderiem, bet iedvesmoja Baznīcu vienoties ap Sv. Rakstu Vārdiem. Lūk šajā līderībā, man šķiet ir tas, kas raksturoja arī pirmos apustuļus, kuru rīcībā arī nebija kūrijas administratīvo mehānismu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2009.08.12 18:37:44
Īstenībā ierosināju šo jautājumu, lai parunātu, cik reāli izpildāms ir reformatoru uzskats, ka draudze var vērtēt mācību un mācītājus. Kādas tam ir robežas.

Ja draudze ir aktīva un mācās, tad izpildāms.

Pavisam vienkārši, ja kaut kas nav skaidrs, ko mācītājs teicis sprediķī vai citādā sakarā, jāiet un jājautā. Un mācītājs atbild, paskaidro. Tajā pat laikā var būt situācijas, ka katram ir savs viedoklis, bet tad svarīgi ir palūkoties, kā šie atšķirīgie viedokļi atbilst Evaņģēlija sludināšanai un piepilda Kristus aicinājumu. Kaut kā tā, ja ir savstarpēja uzticība un cieņa, tad, manuprāt, iejaukties var diezgan tālu.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.12 18:44:48
Merlins
Nez kādēļ ienāca kāda kolorīta mācītāja dzejas rindas "Savāds rīts un savāds vakars, savāds man ar Jēzu sakars", ar kurām šis esot atbildējis uz draudzes jautājumu, kāds sprediķim bijis sakars ar Jēzu. Kad tā padomāju, tad arī manā draudzē ir viens otrs lajs, kas visai labi orientējas teoloģijas pamatjautājumos, un dalās savās pārdomās par Rakstos lasāmo un no dažādiem teologiem dzirdēto, un visumā objektīvi spēj spriest. Domāju, ka arī dažs forumists ir piemērs, ka draudze ne vienmēr ir domāt nespējīga.
Rausītis
# Iesūtīts: 2009.08.12 20:13:26
cik reāli izpildāms ir reformatoru uzskats, ka draudze var vērtēt mācību un mācītājus. Kādas tam ir robežas.

kas ir sagaidāmais rezultāts tādai vērtēšanai?
Protams, ka draudze var vērtēt gan mācību, gan mācītāju. Diemžēl vairāk vērtē mācītāja kvalitātes nekā mācību.

Ideālais variants - ja mācītājs māca pareizi, tad draudze zinās īsto mācību pēc kuras pārbaudīt mācītāju, bet ja māca nepareizi, tad tādai vērtēšanai nav nekāda jēga.
Ņemot vērā to cik dažādi ir draudzes locekļi, kā viņi mainās un kādi vēl nāk klāt, reti kad būs iespējama vienprātība gan jautājumā par mācītāju, gan par mācību.

Ja vienprātība par mācītāju tiks panākta, nekur vēl nav teikts, ka šāda vienprātība būs saskaņā ar mācību. Jo mācītājs ir ilgāk draudzē, jo vairāk ar šo draudzi ir saaudzis, jo vairāk draudzei pieņemams tas, ko viņš māca. Apburtais loks.

Man secinājums - draudzei noteikti ir jāvērtē, bet vajag labus mācītājus . Draudze pati mācītājus neaudzina, līdz ar to tikai draudzei nevar būt teikšana pār mācītāju un mācītāja mācību.

Bet, ja pie mums kādreiz būs tik čābīgi, ka arī baznīcas "galotnes" būs atmetušas patiesību, tad iespējams, ka patiesība skanēs tikai vairs dažās draudzēs, tajās, kuras būs vērtējušas savus mācītājus.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 20:42:20
Draudze var vērtēt tikai tad, ja tajā ir pravieši. Katram mācītājam būtu jāapzin savas draudzes pravieši, jo tie ir gana labā roka.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 20:57:22
Var protams! Tikai katrs savā nozarē. Es labprāt griezīšos pie Tevis pēc padoma, kad būs kāda ķīmiskas dabas neskaidrība.
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 21:05:59
Protams. Visi un viss tiek vērtēts. Tikai vienu vērtētāju atzinumi būs vairāk vai mazāk vērā ņemami nekā citu. Lietotāja līmenī mēs varam visu vērtēt, un tā arī darām. Bet profesionālā līmenī izvērtēt var tikai cilvēks ar augstāku vai vismaz līdzīgu izglītību un pieredzi. Tas taču ir citādi, vai ne?
armilo
# Iesūtīts: 2009.08.12 21:16:28
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 118 , pavisam kopa bijuši: 35699