Merlins 
|
Iesūtīts:
2009.08.05 14:19:40
Blekburnas anglikāņu katedrālē, kurā kalpo abu dzimumu kanoniķi, svētdienas dievkalpojumos ir izveidota interesanta sistēma. Dievgaldieki stāv divās rindās. Vienā pusē tie, kas pieņem sakramentu, ko ir konsekrējusi priestere Sjū Penfolda, bet otrā pusē tie, kas pieņem tikai sakramentu, ko konsekrējis priesteris Endrjū hindlijs. http://chiesa.espresso.repubblica.it/articolo/1339619?eng=y |
|
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:20:57
Vai jums nešķiet, ka šāds izkārtojums ļoti konsekventi seko idejai, ka draudze pārbauda mācību un mācītājus? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:26:37
Lai cik jaukas var būt sievietes dvēseļkopējas, sakramentu es tomēr labāk saņemtu no mācītāja vīrieša. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:28:26
Ctulhu
Tev, kā parasts, doma šķērsām... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:32:13
Ctulhu
Ej uz savām ateistu tēmām, un netaisi te offtopu tīri kristiešiem domātā jautājumā!  |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:35:00
Balss
iisteniem kristieshiem nepatiik preteejais dzimums??? ak, wai.... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:36:43
masiks [159.148.73.94]
Patīk jau patīk, tu arī patīc, nomierinies un ej pastaigāties! 
Bet šitā smilšu kaste ir priekš tiem, kas saņem Sv.Vakarēdienu. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.08.05 14:38:05
Merlins
"Nu brat dajoš!" Un es vēl esot provokators! 
|
Merlins |
# Labojis Merlins: 2009.08.05 15:05:21
Aivars
Nu bet viss taču pareizi sanāk - draudze pārbauda un izvēlas atbilstoši pārbaužu rezultātiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.05 15:08:51
Merlins
Aha, un tālāk skatīt 1. Ķēniņu 18.
Šitā noteikti arī LELBĀ varētu ķecerus pārbaudīt . |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.08.05 15:22:05
Merlins
pareizi sanāk - draudze pārbauda un izvēlas atbilstoši pārbaužu rezultātiem.
pēc šīs loģikas es varētu secināt, ka pieredzes ziņā atšķirību nav. Savus dažus pāris gadus kristietībā es saņēmu sievietes konsekrētu Vakarēdienu. Pēc tam, kad manā draudzē mainījās mācītāji un nu jau vairākus gadus ir bijuši tikai vīrieši, manā kristīgajā dzīvē nekas būtisks uz labo vai slikto pusi nav mainījies.
Cik nu man ir gadījies mācīties teoloģiju, Vakarēdiena iedarbības šķirošana atkarībā no konsekrētāja personas pieder donātisma herēzei, kuru Baznīca noliedza jau pirmajos kristietības gadsimtos, bet kas visos laikos atdzimst no jauna.
Tēmas pieteikumā minētā prakse vienīgi ļauj neapgrūtināt atšķirīgi ticošo draudzes locekļu sirdsapziņas un ir kompromiss starp vienas un otras pārliecības uzspiešanu. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2009.08.05 15:27:20
vilks
Man gan liekas, ka šoreiz anglikāņu arhibīskapam nekāds zālamana spriedums nebūs izdevies. Baidos, ka šķelšanās varētu tikai padziļināties. Iedomājos teiksim Domu praida laikā, kur viena rinda iet šitie zilirozā, un otra sakaitinātie. Lai gan... varbūt tieši Vakarēdienu saņemot, kauties atļauties nevar, un beigās izlīgst arī.. |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.08.05 15:35:14
vilks
Šoreiz es ne par vakarēdiena derīgumu, bet par principu, kas luterismam tā kā ir svarīgs - ka draudze pārbauda mācītāju un mācību. Lūdzu runā par tēmu vai atver jaunu diskusiju! |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2009.08.05 15:48:02
Merlins
nu bet tad varam izsecināt, ka mācības šajā draudzē atšķiras, ja jau ir divas daļas draudzē un katra no tām dzirdēto mācību atzīst par labu, un uzskata, ka mācītjās rīkojas atbilstoši mācībai. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.05 16:06:22
Raimonds
Gribās Tev lielā mērā piekrist. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.08.05 16:16:59
Raimonds
Jā, tās ir svarīgas prasmes. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.08.05 19:35:55
Merlins
mans komentārs attiecās ne vispārīgi uz diskusijas tēmu, bet uz Tava komentāra daļu par iespējamiem rezultātiem. Kādi tad rezultāti vēl šeit būtu iespējami, ja tiek pieņemts, ka no nošķirtās Sakramenta saņemšanas kaut ko iespējams secināt?
Kas attiecas uz oriģinālo jautājumu - labi droši vien tas nav, bet es to saredzu kā daļēju vai pagaidu risinājumu samilzušajam konfliktam. Un pagaidu risinājumiem mūsu pasaulē ir tieksme kļūt par pastāvīgiem - varbūt tāpēc, lai uzsvērtu, ka šeit esam tikai pagaidām un ceļā uz īstajām Mājām?
Tā arī daļēji ir mana atbilde Aivaram - es domāju, ka šāds risinājums ir labāks nekā izlikšanās, ka konflikta nav, vai radikāla vienas vai otras puses viedokļa pieņemšana, tādējādi izraisot šķelšanos un grūtības arī ekumeniskajās sarunās. Reiz man gadījās dzirdēt/izspēlēt šādu tolerances jeb savstarpējās pieņemšanas līdzību - proti, vēlme sadzīvot ar kādu, kam ir radikāli pretēji uzskati kādos jautājumos, ir līdzīga smagas kastes turēšanai. Viegli tas nav, un ja viena no pusēm no savas daļas atsakās, otrai tas ir divtik smagi vai pat neiespējami. Ar to vienkārši jārēķinās, ja gribam sadzīvot ar citādāk domājošiem. Viegli nav, bet varbūt ir vērts mēģināt?
Visādā ziņā piekrītu, ka tas ir veids, kā ļaut draudzei pārbaudīt mācības un izlemt. Un varbūt gluži derīgs postmodernismā, kurā nekas nav legālāks par indivīda personīgu izšķiršanos. |
Merlins |
# Labojis Merlins: 2009.08.05 19:45:57
Rovans Viljamss vispār daudzējādā ziņā ir mans varonis. Viņa domās ir vērts ieklausīties. Intelektuālajā ziņā viņš paceļas kā tornis virs garīdzniecības caurmēra līmeņa.
Bet Blekburnas gadījums man vienkārši liek apcerēt Lutera tēzi par to, ka draudzei ir tiesības un pienākums vērtēt mācītāju un mācību. To vienmēr atgādina tādi arhikonfesionālisti kā, piemēram, Indriķis vai Volemārs. Tādiem kā viņi šī tēze ir viena no nesošajām kolonām viņu baznīcas izpratnē. Bet man gribētos dzirdēt viņu vērtējumu Blekburnas gadījumam. Te draudze ir vērtējusi un izlēmusi par tādu risinājumu.
Otra nesošā kolona ir draudzes tiesības aicināt mācītāju. Mums nesen bija gadījums, kad draudze izvēlējās kalpošanai neordinētu sievieti. Ko par to saka arhikonfesionālisti, kas uzskata sieviešu ordināciju par maldu mācību? Vai būtu jāakceptē draudzes aicinājums, vai baznīcas hierarhijai tomēr būtu jāstājas tam ceļā? Vai jārespektē draudzes aicinājums un šī sieviete jāordinē? Gribētos dzirdēt, kā šo situāciju komentē tie, kas uzstāj, ka draudzes aicinājums, teoloģiskā izglītība un pieredze ir galvenie kritēriji ordinācijai. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2009.08.05 19:50:52
vilks
vai par katru cenu vajag noturēt to kasti kopā? it īpaši, spriežot pēc raksta, ka arī tā viņiem nav labi, jo redz izveidojas "bufete". kā vārdā tad šī kopība tiek uzturēta? |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.08.05 19:51:47
Rausītis
Baznīca ir Kristus miesa un katra šķelšanās ir jauna brūce tajā. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.08.05 19:56:15
Rausītis
Sliecos piekrist Merlina atbildei. Kā arī man ir grūti atcerēties baznīcas šķelšanās situāciju, no kuras būtu labas un pozitīvas sekas. Arī Luters, manuprāt, mēģināja `kasti turēt`, taču viņam nesanāca, jo, šķiet, vai nu viņš mēģināja viens pats vai arī abas puses mēģināja turēt un nest ko citu... |
:: Pievienot komentāru
|
