atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai LELB un citas tradicionālās konfesijas neizdarīja kļūdu?
Kristofers
Iesūtīts: 2009.07.28 15:13:34
Vai LELB un citas tradicionālās konfesijas neizdarīja kļūdu, atbalstot no sektām nākušo pret-Jāņu kampaņu? Tagad Dāvis Stalts met ēnu uz visām tradicionālajām kristīgajām konfesijām sakarā ar Leģajeva rīkoto latviešu grāmatu dedzināšanu, kuru laikā liesmām tika nodotas Latviešu tautas pasakas un Jāņa Mārtiņa Zandberga izdotā grāmata „ Mārtiņa dziesmu grāmata”.
Skat. Dāvja Stalta rakstu Delfos: Pretlatviskais vājprāts
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:26:09
Uldis, un kad iedziljinaas kristietiibaa, tad var tikai apbriinot Dieva gudriibu, cik ljoti iisteniibaa dazhaadus cilveekus vinjsh speej vienaa daazaa staadiit un augljus pluukt...
Pagāns [81.198.15.63]
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:26:26
Mulderam
"latvietības fanāti" - labs apzīmejums tev sanācis, par savas tautas pārstāvjiem, kuriem zināmu iemeslu dēļ ir no taviem atšķirīgi uzskati, bet tas nu tā, katra paša kultūras, šajā gadījumā - tavas, jautājums.

Kas attiecas uz tekstiem par krustnešiem , kā rakstības ieviesējiem, un mūsu bauru apgaismotājiem, atļaušos nepiekrist. Tas, ka tolaik latvju ciltīm nepastāvēja alfabētiskā rakstība, nenozīmē, ka rakstības nebija. Tu taču neteiksi, ka senajā mezopotāmijā, ēgiptē, vai Dienvidamerikas indiāņiem piem., maijiem nebija rakstības? Pajautā ikvienam nopietnam vēsturniekam un viņš tev atbildēs, ka mūsu senči lietoja ideogrammas, kas arī ir rakstības paveids. diemžēl meš tā arī nekad neuzzināsim, vai mums būtu vai nebūtu bijis savs alfabēts, ja savu merkantilo mērķu dēļ te neuzkluptu krustnešu sērga, kas ir vainojama pie daudzu baltu tautu iznīcināšanas.
Pagāns [81.198.15.63]
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:28:41
Godīgi sakot, man nav izprotams dažu šejienes kristiešu klajais naids pret savas tautas vēsturi, it īpaši, ja ņem vērā to, ka viņi paši ir gatavi akli sekot pirms 2000 gadiem dažu semītu sakompilēta literāra darba idejām, kam, būsm atklāti, ar mūsdienām ir palicis visai maz sakara.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:32:40
Mulders
Pilnīgi piekrītu, ka letiņu kristiešiem piestāvētu savu identitāti cienīt un uzraut arī kādu kristīgu tautasdziesmu, ne tikai `slavēšanas` pasākumos dziedāt Hava Nagila un Šalom Alehem
Bet nevajadzētu arī kompleksot par kultūras mantojumu, kas ir unikāls arī caur savu pienesumu no ārējām ietekmēm. Ja tautastērpos ir gan sava laika Eiropas modes, gan Napoleona armijas tērpu ietekme, kāpēc censties `sterilizēt` pārējo mantojumu, agresīvi izceļot no pirksta izzīstu `īstenlatvisko`, kas kā konservs esot saglabājies no mistiskās `pirmvēstures`.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:33:12
"latvietības fanāti" - labs apzīmejums tev sanācis, par savas tautas pārstāvjiem, kuriem zināmu iemeslu dēļ ir no taviem atšķirīgi uzskati, bet tas nu tā, katra paša kultūras, šajā gadījumā - tavas, jautājums.

Principaa peedinjas bij jaaliek ap "lativetiibas", jo doma bij tieshi taa pati, kas ir daudziem - panjemt no Latvieshu Identiaates kaadu detalju, un ap to iegriezt visu, it kaa taa buutu centraalaa! Tikpat labi " latvietiibas" fanaats var buut Kristietis, kursh iedomaajas, ka Latvieshiem nekaa cita, kaa Luteriskais mantojums, arii nav!

Pajautā ikvienam nopietnam vēsturniekam un viņš tev atbildēs, ka mūsu senči lietoja ideogrammas, kas arī ir rakstības paveids. diemžēl meš tā arī nekad neuzzināsim, vai mums būtu vai nebūtu bijis savs alfabēts, ja savu merkantilo mērķu dēļ te neuzkluptu krustnešu sērga, kas ir vainojama pie daudzu baltu tautu iznīcināšanas.

Uldi Jautaajam! Bij vai nebij Latvieshiem ideogrammas!

Piekam... eee... Pagaans, kaa tu zini, ka kaads te taas lietoja, ja neko par to neviens nezin Un nodarboties ar mirushu un sen pagaajushu fruktu psihoanaliizi un motiiviem ievieshot rakstiibu, ir nepateiciigs darbs!

Un buuveet argumentu uz "Ja tantei buutu ritenji..." arii ir taa teikt... ziileeshana kafijas biezumos. Jeb citiem vaardiem, ko var apgalvot bez pamatojuma, to var noliegt bez pamatojuma!

Redz gan jau ka arii Slaaviem buutu sava unikaalaa rasktiiba, ja Kristieshi Kyrilicu neieviestu, gan jau ka visaam tautaam, kruaam kristieshi ieviesa rakstiibu, buutu sava rakstiiba!

JEB... Tu par taam tautaam nekad neko neuzzinaatu un visas vinju "bagaatiibas" izkuupeetu nepierakstiitaa veesturee un izchaaxteetu atshkjaidiitaa un assimileetaa mutvaardu tradiicijaa!


Tu labi demonstree, ka tu esi uzkonstrueejis kaut kaadu miitisku "Latviju" - alternatiivo Veesturi - un tagad vaino Kristieshus, ka shie maitas neljaava shai miitiskajai NekurNekadZemei uzplaukt!

Nevajag tak putrot savu izteeli ar veesturi Tad jau labaak lasi Gredzenu Paveelnieku un Silmarillionu - alternatiiva pasaule vesela! Un arii gan jau ka var Kristieshus vainot, ka shie gan jau kaut kur piegrieza skaabekli elfiem
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:34:19
Pgaans, nav naids pret Veesturi, ir cienja un respekts pret Veesturi. Izsmiekls un tas ko tu sauc "Naids" ir pret dazhu safaareejushos "balto tehvu" centieniem savas alternatiivaas veestures ilgas projiceet par veesturiskiem faktiem! Elementaarais reality check!
Uldis
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:35:17
Rausītis

Trīs lietas par Latvijas vēsturi ir veidojušas manu izpratni. Pirmā, protams, ir faktu krājums par to teritoriju, ko saucam par Latviju. Otrais ir Roberts Feldmanis - viņš iemācīja man vēsturisku domāšanu, vēsturiski domāt. Nepietiek ar faktiem. Jāprot tos interpretēt. Vēsturi redzēt un saprast var tikai no laika distances. Vismaz 100 gadiem ir jāpaiet, lai kaut ko varētu saprast. Sīkumiem pat var būt izšķiroša nozīme. Bez tam viņš uzskatīja, ka vēsture ir jāskatās kontekstā, tas ir, jāzina blakus esošo tautu vēsture, to rīcība, motīvi. Trešais ir Ulža Ģērmaņa: Latviešu tautas piedzīvojumi. To visu nostiprināt ir palīdzējusi mana kristīgā ticība.
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.07.31 18:35:23
Aivars, nu pareizi... tieshi shajaa graabeklii iekaapj kaa vieni taa otri... vieni no LV identitaates meegjina izaardiit aaraa kristietiibas stiigas, otri izaarda pagaanu stiigas, rezutlaataa paliek eee... gumija Nu un to tad staipa...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:36:33
Uldis, a ko no Feldmanja izlasiit, ka juus te taadi gudri... es nav lasiijs to kas shkjie tev un Rausiitim rada vienotu stiigu!
Aivars
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:39:17
Pagāns [81.198.15.63]
Ne tev par to kristietības sakaru ar mūsdienām spriest. Bet kur tu redzi kristiešu naidu, pret savas tautas vēsturi? Bet vot uz ko man ir cemme, ir visādi lībieši, latgaļi, leiši, un pat Tērvetes zemgaļi, kuru dēļ maniem Mežotnes tēvu tēviem sūri klājās! Re, varam jau `letiņi` ienīst cits citu, jo tie vācu zobenbrāļi, ieradušies ar dažiem kuģiem, īstenībā ne jau ar saviem zobeniem `baltu tautas nīdēja`.
Uldis
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:48:37
Pagāns [81.198.15.63]

Jā, esmu interesējies par, tā saucamajām, latviskajām indeogrammām. Vai tā bija sistemātiska rakstība? Vai ar tās palīdzību bija iespējams nodot informāciju? Ja tas tā būtu, tad domāju, ka mēs par to zinātu. Zviedriem ir rūnu rkasti,kas ir atšifrēti. Ar šīm latviskajām ideogrammām tas tā nav noticis. Tas, ko tu sauci par ideogrammām tik pat labi varētu būt kādas maģiskas zīmes vai rituālu apzimējumi, bet ne rakstība, kā mēs to izprotam. Ir saglabājušās liecības par, šķiet, par kādu Juri no Jersikas, kas kaut ko ir uzrakstījis, šķiet, par Jāņa evaņģēliju. Vai tas bija komentārs vai kas cits - neatceros. Bet tas bija kirilicā. Ja arī latviešiem bija kāda ideogramma, tas ir, primitīvs rakstības paveids, tad tomēr nebija derīga informācijas pārnešanai.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:51:18
Mazs piemērs par latvisko sakņu autentiskumu ir slavenā Lielvārdes josta. Pastāv mītisks uzskats, ka tajā ornamentāla raksta formā ir ieausts vēstījums, t.i., šis ornaments ir teksts.

Savukārt retais cilvēks zina, ka izdevumā "Latvju Raksti" mākslinieks (aizmirsu uzvārdu) vienā objektā iekļāva / apkopoja dažādus līdzīgus ornamentus, rakstus un zīmes, jo tā bija vienkāršāk aptvert lielo daudzveidību un praktiskāk no dokumentēšanas pozīcijas. Paņēmiens pats par sevi ir ok, tas ir arī veids kā top tautiskās mākslas dekoratīvā puse. Taču šis u.c. ir tie gadījumi, kad mākslinieka darināta versija (faktiski nesenas personas veidota jaunu interpretācija) tiek akli pasludināta par "seno mītisko zināšanu vāceli" vai senlatviešu rakstu darbu, kuru tagad vajag atšifrēt.

Man kristietība atvēra acis arī uz mūsu nacionālo mantojumu, pie kam divējādi. Pirmkārt, saprast, kas ir kas (senlatviskuma mīti, vēstures patiesības utt.), otrkārt - pa jaunam iepazīt savu latvisko kultūru, tās īstenās saknes, kuras esence ir mūsu himna.
Uldis
# Iesūtīts: 2009.07.31 18:51:52
Mulders

Tā ir pieejama šeit: http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.07.31 19:03:29
Par nacionālo idenitāti.

Un tomēr Tedim nebūs bijusi taisnība: "Nācija - vēsturiska apzināti savā starpā saistītu cilvēku kopība, kuru saliedē ārēja ienaidnieka esamība. /Teodors Hercls (1860-1904), žurnālists, sabiedrisks darbinieks, viens redzamākajiem no cionisma aizsācējiem/. Liekas, ka nekas ciešāk cilvēkus savā starpā nesasaista par kopēja liktens apziņu. Ja idenitātes meklējumi iestiepjas pagātnē, tad liktens kopība aptver ne tikai pagātni, bet arī tagadni un nākotni. Tātad, ja kāds uzskata, ka viņš ir ebrejs, viņš uzņemas arī atbildību par ebreju tautas turpmāko likteni. To pašu varētu teikt Krimas tatārs, krievs vai latvietis, vai jebkuras citas nācijas pārstāvis. Tātad, tauta - tā ir liktens kopība. ... . Protams, dažs labs var nospļauties uz šo kopību un neuzņemties nekādu kolektīvās atbildības daļu. Ar varu piespiest to uzņemties nevienam nevar, jo nevar nevienu piespiest izjust kopīgu sāpi vai kopīgus priekus. ... . "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods." /uzraksts R. Blaumanim veltīa pieminekļa pakājē Rīgā, skvērā kanālmalā iepretim Bastejkalnam/ Tā pagāns Tālavas taurētājs esot teicis pirms savas bojā ejas. Jo, ko gan darīt - kur ir tava tauta, tur arī tavs liktenis. Tāda bija viņa izvēle.
Uldis
# Iesūtīts: 2009.07.31 20:04:35
Pagāns [81.198.15.63]

man nav izprotams dažu šejienes kristiešu klajais naids pret savas tautas vēsturi - tieši otrādi godājamais. Vēstures idealizēšana, tās falsifikācija ir naida izrādīšana.

Tiek uzskatīts, ka kanaanieši, tas ir, semīti (jūdiem radniecīga tauta), kurus mēs pazīstam arī kā feniķiešus, ir alfabēta izgudrotāji. Eiropā tas ienāca caur grieķiem. Interesanti fakti, vai ne?
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.07.31 20:12:00
Feniķieši, liekas, ir tie, ko bībelē sauc par filistiešiem, starp citu tie, kas ilgu laiku lika jūdiem pamatīgi trūkties. Viņu savstarpējās attiecības netieši ir atspoguļotas nostāstā par Samsonu un Dalilu.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.07.31 20:25:49
Mazliet noskaidrosim faktus. Filistieši kā reiz ir tauta, par kuru vēsturnieki spriež, ka tieši rakstības iztrūkums bija par pamatu tās izzušanai pasaules etnosu kartes. Kanaanieši ir cita kultūra, un šumeri vēl cita.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.07.31 20:40:59
Aivars

Neesmu vēsturnieks, bet šo jautājumu derētu noskaidrot. Domāju, ka feniķiešu praktiskā darbība bija daudz komplicētāka par par kanāniešu praktisko darbību. Pirmie bija jūras braucēji, tirgotāji utml., liekas, viņiem nepietika ar saviem pirkstiem lai skaitītu savu mantu un dīvaini būtu, ja viņiem nebūtu savas rakstības, jo bez tās nav iedomājama sabiedriskās dzīves organizācija, vēl vairāk, feniķiešu kaimiņiem, piemērām babiloniešiem tāda bija kopš sen seniem laikiem, bija arī citiem, gan indiešiem, gan ēģiptiešiem. Feniķiešiem kā lieliem ceļotājiem un tirgotājiem to vajadzēja zināt un novērtēt rakstības lielo praktisko labumu. ... . Feniķiešiem lielas problēmas sagādāja asīrieši, liekas, kuru dēļ lielai daļai no tiem bija jāpārceļas uz Z-Āfriku (Kartāgu). Zemkopjiem un lopkopjiem kanāniešiem kāda praktiska vajadzība pēc rakstības un skaitīšanas sistēmas bija krietni mazāka nekā advancētajiem feniķiešiem. Kas tur liels, ja viena aita vai miežu sieks vairāk vai mazāk? Ja arī kas svarīgs būs nododams nākamajām paaudzēm, to var izdarīt arī mutvārdu veidā.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.07.31 20:57:47
*Duksis
Kā reiz, izskatās, ka šiem nekas vairāk par dažām kalkulācijām nešķitis svarīgs. Dīvaini, bet no otras puses.. arī mūsdienu komerciālisms kaut kā neiet roku rokā ar augstu kultūru un intelektuālām virsotnēm. Kāpēc lai vecu laiku pirātiem rūpētu savas kultūras izkopšana? Kuģot mācēja, pa bieti sadot arī, ja vēl andeli varēja noorganizēt, tad `reālam vecim` taču neko vairāk nevajag. Baidos, ka līdzīgs iemesls varētu būt tam, kāpēc neko vairāk par minējumiem, ka letiņiem varētu būt bijis kāds `mezglu raksts` kamolos, arī nopietni nedzirdam.
Jūdi tai ziņā bija priviliģēti, apzinoties, ka viņiem ir sava vērtība Dieva acīs, un tādēļ arī viņu vēsture un identitāte ir svarīga, un pievēršot tam uzmanību, kā redzam, trīsarpus tūkstošus gadu nav īsti iznīkuši.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.07.31 21:02:24
Aivars

Diemžēl nevarēšu sastādīt kompāniju muldēšanā. ... . Letiņiem bija bišu koki. Katram kokam ar bišu saimi bija savs "burts" (īpaša koka saimnieka zīme). Pats vārds "burts" etimoloģiski ir cēlies no krievu vārda "bort" (bišu saime). Biškopis krieviski ir "bortņik" un tā... Burtnieku ezera nosaukums pēc savas jēgas nozīmēja kādreiz "Biškopju ezeru." ... . Senās hronikās Burtnieku ezers figurē zem sava igauniskā nosaukuma - "Astijerv." Tādas tās lietiņas. Ja nebūtu bitenieku un bitniecības, tad latviešiem praktiska vajadzība pēc rakstības būtu krietni mazāka. Nus, kaut kādu jau vajadzētu, lai katrs padarītu atpazīstamu savu īpašumu, piemērām ar aerosola baloniņu kaut kas bija jāuzpūš uz savas govs sāniem, lai padarītu atšķirīgu no kaimiņa govīm.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 33067