vilks 
|
Iesūtīts:
2009.07.11 09:01:43
Kāpēc cilvēki mēdz neatrast kristietībā atbildes uz savas dzīves nozīmīgajiem jautājumiem? Vai ir jautājumi, uz kuriem kristietība neatbild vai varbūt vienkārši nav meklēts pareizajās vietās?
Vai jūs esat saskārušies ar problēmu, ka jūs vai kādi jums tuvi cilvēki nespēj kristīgajā ticībā atrast atbildes? Ko ar to darīt?
Lūdzu diskutēt kristiešiem vai tiem, kas var ko būtisku par tēmu pateikt.
Citu reliģiju un pasaules uzskatu propagandu no sērijas "sāc ticēt kā es un visi tavi jautājumi tiks atbildēti" lūdzu veikt citur. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:37:46
Ingars
Lūk te nu gan ir jautājums, vai Ījaba grāmatas vēstījums ir `arī Ījabs ir nelietis, un dabūja pēc nopelniem`, vai tomēr `no Ījaba varam pamācīties, kas ir īsta ticība, kas iztur pārbaudījumos." |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:41:59
Ījaba gr. nav par viņu, bet gan par Dievu! |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:42:16
Aivars
es jau teicu, ka tas nav pēc nopelniem (pēc nopelniem būtu elle)
"Stipra ticība iztur pārbaudījumus" ir viena no atziņām, taču nebūt ne vienīgā. Galvenā atziņa ir, ka visi cilvēki ir grēcinieki un kas mums ir labs - tas ir no Dieva, mums pašiem nav ar ko lielīties. Stipra ticība - jā, bet uz ko? Uz to, ka es esmu labs un tādēļ ticu, ka Dievs mani pažēlos? vai arī šāda ticība - es atzīstu, ka Dieva tuvumā redzu, ka viss mans labums ir nešķīsts un ticu uz Dieva žēlastību |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:43:49
Aivars
Laikam vispirms pašam jautātājam ari ir jāuzdod jautājums, "kāpēc, tu to jautā?`.
ja tas ir jautājums man, tad tāpēc, ka esmu pēdējā laikā sastapusies ar cilvēkiem, kristiešiem, pat salīdzinoši nopietniem draudžu locekļiem, kas atbildes uz būtiskiem savas dzīves jautājumiem ir atraduši citur. Un es jūtos savā ziņā vainīga par to, ka man nav labāku atbilžu, ko viņiem iedot. Un vainīga arī par to, ka negribu viņiem dot parastās "pareizās kristīgās atbildes", kuras es pietiekoši labi zinu, bet zinu arī, cik bieži tās neatbild uz reālo dzīves pieredzi. Arī manējo ne.
Un man pašai ir pietiekoši grūti dzīvot ar "atvērtiem neatbildētiem jautājumiem" (pat ja Mulderam ir taisnība, ka kristīgā ticība nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem), lai es spētu uzspiest citiem darīt tāpat.
sākam ar mācīšanos klausīties, un nebaidīšanos veltīt savu laiku (daļu no savas dzīves) cilvēkam, kam bieži ir vajadzīga ne tik daudz informācija, cik uzmanība un sapratne
iespējams, ka tā ir liela daļa no risinājuma.
Bet paldies par ieteiktajām grāmatām, es paskatīšos. Nez vai ir kāda iespēja tās nopirkt Latvijā vai pasūtīt caur internetu uz Latviju? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 11:43:51
Jebšu par ko Dievs uzslavēja Ījabu? Par to, kas viņš bij pats par sevi vai par to, ko Pats Dievs bij Ījabā ielicis - patiesu ticību un pareizu attieksmi? |
vilks |
# Labojis vilks: 2009.07.11 11:46:52
Ingars
Paldies, Ingar, ka tu centies. Tomēr bezgalīga pareizo atbilžu atkārtošana varbūt palīdz tev pašam, bet šīs diskusijas jautājums savā ziņā ir - ko darīt, kad pareizās atbildes nepalīdz?
Vai tu ar saviem komentāriem iesaki atkārtot pareizās atbildes, kamēr tās sāk palīdzēt? Vai tā nav sevis (vai citu) zombēšana?
To pašu varētu teikt arī elziņai. [85.234.185.139] |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2009.07.11 11:50:48
vilks
Nē, nu šeit ir diskusija un es vienkārši paturpinu domu, protams, sarunā ar cilvēku, kam ir grūtības, runātu savādāk
Ja pareizās atbildes nepalīdz, tātad vajag sevi izmeklēt, vai runāju no sevis vai no Svētā Gara. Neaizmirsīsim, ka tās pareizās atbildes tik tiešām arī ir pareizas, taču jāmāk to pasniegt cilvēkam saprotamā un pieņemamā veidā un ne katrs to māk, tā ir Svētā Gara dāvana
efektīvi ir ļaut cilvēkam pašam nonākt pie kāda secinājuma. Lai gan korektāk būtu sacīt - lai Svētais Gars noved cilvēku pie kādas atziņas, tas ir necensties otram ieliet ar karotīti ticību sirdī, bet ļaut darīt Svētajam Garam Savu darbu |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.07.11 12:05:31
Ingars
aa, es droši vien esmu blonda, bet es īsti nesapratu, kādā veidā diskusija "Par ko tieši runā Ījaba grāmata" izvērš diskusijas tēmu.. paskaidrosi? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 12:10:56
vilks
Jo arī Ījabs uzdeva to pašu jautājumu - kāpēc (tādas ciešanas man taisnam vīram)? |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2009.07.11 12:23:51
vilks
Pats esmu sūtījis no Amazon.com uz Latviju.
Bet ar to `kāpēc jautā` , es biju domājis vispār dažādo jautātāju dažādās motivācijas. Paldies, ka paskaidroji savējo!
bitukas
 , un par Ījabu nemaz?
Ingars
Zini, man ir mazliet bail steigties to `galveno atziņu`. Tādēļ norādīju uz iespējami citādu interpretāciju. |
elziņa [85.234.185.139] |
# Iesūtīts: 2009.07.11 12:38:49
vilks
mans iepriekš rakstītais nebija tk daudz par to, kādu tieši atbildi sniegt, bet gan vairāk kā minējums, kāpēc kristietības atbilde neapmierina cilvēkus. Tu jau pati šo jautājumu esi melnā krāsā izcēlusi. Bet vispār jau ar tām atbildes sniegšanām ir ļoti grūti, jo ilgāk dzīvo, jo pārliecinies, ka mācīt citus ir bezjēdzīgi un mums jau nav ar jābūt Dievam par advokātiem. Man gan pašai arī ik pa brīdim uznāk vēlme palasīties kristīgās apoloģētikas grāmatas, lai argumenti būtu pārliecinoši un spēcīgi, bet patiesībā man šķiet, ka reāli kristietība `darbojas` tikai tad , ja tajā dzīvo, kā te viens jau rakstīja. Visi kristīgie ieteikumi un padomi no malas nereti tāds fufelis vien ir. |
observers [91.200.66.80] |
# Iesūtīts: 2009.07.11 12:44:10
"klaudziniet,tad jums atvērs,lūdziet ,tad jūs saņemsiet,meklējiet,tad jūs atradīsiet``
``jūs lūdzat ,bet nedabujat ,tāpēc ,ka ļaunām sirdīm lūdzat... sk.Jēk. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.07.11 13:21:20
observers [91.200.66.80]
Lūk - taisns vīrs, kam ir visas atbildes!  |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 21:51:26
Mans nekristīgais viedoklis ir, ka cilvēkiem nav vajadzīgas kaut kādas atbildes uz kaut kādiem jautājumiem, bet gan laime. Ja kādam iznāk būt laimīgākam ar kristietības piedāvāto konceptuālā ietvara un metožu palīdzību, tad tas kļūst par kristieti, ja ne - nekļūst.
Jāsaka, ka cilvēki jau ir dažādi un varbūt visiem arī vienas zāles nemaz neder. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.07.11 22:20:47
Tiešām nebūs vienmēr vienkāršas un ātras atbildes, bet Dievs nekad nevienu neatstāj „tukšā”, ja uz viņu paļaujas. Un tas jau patiesībā arī ir visas sekošanas sākums un pamats: pilnīga uzticēšanās, kas ir jāsludina, jāmācās un jāvingrinās, līdz pamazām visu var pieņemt pateicībā, nepretojoties, jo Jēzus nekad nepieviļ.
Vilka novērojums, liekas, liecina par mūsdienās izplatīto „patērētāja mentalitāti” un it kā izvēles brīvību, kad trūkst pārliecības par pastāvīgām un nemainīgām vērtībām. Un tas viegli noved pie uzskata: ja Dievs nedara tā, kā tas, manuprāt, būtu labi, un nedod to, kas man vajadzīgs, tad tāds Dievs man neder.
Bībele, turpretim, liecina, ka Dievs cilvēkiem arvien paliek Dievs, vienīgais un mūžīgais, neraugoties uz viņu nesapratni, kurnēšanu, sūdzēšanos un ciešanām.
|
garāmejot [78.84.235.175] |
# Iesūtīts: 2009.07.12 07:26:30
Jēzus spēj pienākt pie katra. Un ja Jūs, Es spēju pieiet pie tā, kurš lūdz palīdzību uzklausīt, runāt, palīdzēt izprast, iedziļināties tad nevajadzētu būt šīm problēmēmām. Problēma ir laiks - nav laika. Un neiet jau pie nepazīstamiem, iet pie draugiem. Ja cilvēks ir problēmā, tad ar to, ka sev pasakam nu es viņu uzklausīšu, bet vairāk nevaru nekas neatrisinās, ja nu vienīgi ir bijis kāds vieglāks gadijums . Esmu ar šo saskāries un patreiz atrodos šajā situācijā. Cilvēki negrib izrunāt līdz galam. Ir robežas, vājuma brīži un tas ir tikai saprotami. Lai arī mana ticība svārstās es tomēr ticu, ka divi draugi vienmēr var nonākt pie pareiza secinājuma, kurā tos vada Dievs, kaut arī patreiz, vismaz manā gadijumā nav cerīgi. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.12 12:10:10
incognito
Kas ir laime? Vai nav tā, ka ikviens cilvēks, kuram ir kaut kas, kas viņu dara laimīgu, nevēlas, lai tas viņam būtu mūžīgi? Redz problēma ar laimi ārpus kristietības ir tā, ka tā agri vai vēlu beidzas - nāve ir nenovēršama un ko pēc tam? Līdz ar to sanāk, ka laime bez Jēzus patiesība ir nelaime, jo tāds cilvēks, lai cik arī laimīgs būtu šajā dzīve - bez Kristus mūžībā būs vienmēr nelaimīgs. Lūk, ja cilvēks aizdoājas līdz šitam, tad jau atrast laimi kristietībā ir daudz vienkāršāk |
incognito |
# Labojis incognito: 2009.07.12 15:17:29
Ingars
nāve ir nenovēršama un ko pēc tam?
Nu redzi, arī uz šo jautājumu ir dažādas atbildes. Ateistiskiem materiālistiem pēc nāves nav nekā, reinkarnācijas piekritējiem - nākošā dzīve, kristiešiem - paradīze kopā ar Jēzu, muslimiem - paradīze kopā ar Allahu.
Cilvēks izvēlas to viedokli, kas viņam liekas pareizs, turēšanās pie pareizā viedokļa cilvēku iedvesmo un ļauj viņam pārdzīvot grūtības. Lūk, ticības spēks. |
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2009.07.12 18:21:09
Vai jautaajums nav buutibaa vieniigi par ticiibu?
Jo mees dzivojam, tiecamies, zaudeejam un ciesam sajaa, laiciigajaa pasaulee, kura Dieva atbildes liidz laiku beigaam nespees/negribees saklausiit.Taa pretruna, manupraaat, miesaa nav paarvarama. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.07.12 20:09:31
incognito
Labs arguments, bet kristieši zina, ka bez Kristus patiešām nekas labs pēc nāves nesagaida, nabaga nelaimīgie tie, kas to nezin. Tas ir tas pats, kas meklēt kosmosa kuģa rasējumus pavārgrāmatā |
:: Pievienot komentāru
|
