Mulders 
|
Iesūtīts:
2009.07.07 09:26:50
Fil 2:
12 Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
13 Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta. |
|
EzītisMiglā  |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.07.07 16:04:37
Mulders
Liidzko tu procesee softu, ir pofig kaadaa kontextaa tu to procesee...
Nav vis pofig. Te mums softs=dzīva būtne. Praktiski, dzīva tā ir tikai tad, kad to procesē CPU. Ja to pašu dara Programmētājs uz papīra, tad visi pārdzīvojumi ir Programmētājam. Programmētājs it kā iejūtās Programmas ādā. Tas ir, Dievs it kā izdzīvo Muldera dzīvi, pirms rada reālu Mulderu.
un visu nosaka pats softa texts, un taa rezutlaats buus identisks neatkariigi no taa vai velc ar ziimuli vai ar procesoru... no softa viedoklja nav atshkjiriibas kas tevi izreekjina vai leenpraatiigs Dievs vai akuuni aatrs kvantu dators (Realitaate)
Dievs rēķinādams, pārdzīvo, izdzīvo to softu. Ja grib - tad sevišķi nepārdzīvo. Bet ja softu palaiž reāli, tad tas dzīvo pats.
Tas ir tad, ja Dievs ir shiis tabulas autors absoluuti un Briivas Gribas nav
Vai tad tas, ka kādam ir zināmas pilnīgi visas šaha partijas, nozīmē, ka spēlētājiem nav brīvas izvēles?
Nope... darbinot ar ziimuli tas ir galjas CPU, darbinot ar CPU tas ir siliicija CPU
Nē - var būt tā, ka modelējot, Programmētājs lec pāri atsevišķiem kodiem, bet ar to pietiek, lai zinātu, kā strādā Programma. Tātad - modelis ir mazāks. Kā arī var pārlekt no vienas koda vietas, pētīt citu kodu, vai paralēli vairākus, kas reālajā "CPU dzīvē" nav iespējams. Izķidāt programmu pa sastāvdaļām, un testēt katru atsevišķi - arī uz papīra var, bet reāli nevar (tad tā nebūs tā pati programma).
Kaa tev sanaak ar briivas gribas modeleeshanu!
Es neesmu Dievs. Manu programmu brīvā griba būtu random funkcija - jau esošs sarakstiņš. Taču vai Dievam ir kādas problēmas zināt, kā reaģēs viens vai otrs "Brīvās Gribas Ģenerators"?
Tavs modelis darbotos tad, ja Dievs buutu tas, kas iisteniibaa GRIB nevsi mees,
Dievs nevis GRIB, bet zin, ko GRIBĒTU viena vai otra būtne. Dievs zin iespējamo gribēšanu. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 16:06:35
Mulders
Te arii atbilde tam, kaa atrodoties Paradiizee kaads var nepaardziivot par tiem, kas ir ellee... Nu taapat kaa tu - kas nepaardziivo par to, ka modeleeta ljopene paliek tikai un vieniigi muuzhiigaa modelju aizmirstiibas nostuurii!
Nav tā. Modelētā ļopene nekad nav eksistējusi, kā tikai plāns. Tā nekad nav tikusi sabūvēta, nav "dzīvojusi", nekad nav bijusi. Tā ir atšķirība. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 16:14:16
Ctulhu
A absolutai buutnei prieksj kam modeleesana? kaapec netaisiit uzreiz realo pasauli?
Es par to pašu, ka Dievs vienkārši ZIN, kā skatoties tabulā, viņam nav nekas jāprocesē, lai zinātu atbildi. Skatīšanās tabulā ir ātrākais zināšanu veids, turklāt tas sanāk statisks. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.07 17:27:08
Nav vis pofig. Te mums softs=dzīva būtne. Praktiski, dzīva tā ir tikai tad, kad to procesē CPU. Ja to pašu dara Programmētājs uz papīra, tad visi pārdzīvojumi ir Programmētājam. Programmētājs it kā iejūtās Programmas ādā. Tas ir, Dievs it kā izdzīvo Muldera dzīvi, pirms rada reālu Mulderu.
Nu... un ko tavupraat Dievs var izdariit manaa vietaa ljaunas izveeles? Jucis vai?
Un tu jauc kontextu ar pashu izpildaamo softu! Softam ir pofig vai tu sho reekjini galvaa vai ar CPU...
Savukaart, ja tu saki ka ir atshkjiriiba, tad tavas progzas paardziivojumi atshkjiraas no taa vai to izspeelee CPU vai Dievs... rezultaataa... kaadaa veidaa par sliktu pasludinaat progzu, kas nedarbojas ieksh Dieva apzinjas, ja tai ir jaadarbojas ieksh CPU, kas peec tava modelja nesakriit ar Dieva pasha Apzinju...
Dievs rēķinādams, pārdzīvo, izdzīvo to softu. Ja grib - tad sevišķi nepārdzīvo. Bet ja softu palaiž reāli, tad tas dzīvo pats.
Taatad pirmajaa gadiijumaa tas nav softs, kas pienjem ljaunus leemumus, bet Dievs.
Sanaak tev vispaar mudzinjsh mazinjsh
1. Dievs grib ljaunu - kaut vai tikai apzinjaa, kaut vai tikai teelojot "citu" buutni - Pretruna ar Kristieshu sludinaato Dievu
2. Baazeejoties DIEVA gribas leemumos, vinjsh jakobi nerealizee buutni, kurai nemaz nebij iespeeja pagribeet pashai!
Tas ir - pasludinaat buutni par ljaunu pirms vispaar vinja var ko ljaunu izdariit! Neko sev modelis!
Nē - var būt tā, ka modelējot, Programmētājs lec pāri atsevišķiem kodiem, bet ar to pietiek, lai zinātu, kā strādā Programma.
Kaa to var zinaat, ja programma nav dziiva? Ko implciee - leekaashana! Jo briivu gribu jau nevar nomodeleet, kaameer nav taas briivaas gribas agjents. Taatad tas ir Dievs, kas noziimee, tu Dieva gribu nevari attiecinaat uz nedziivu softu un tad teikt - vot shitajaa koda gabalaa tu gribeesi ljaunu, taapeec es tevi nerealizeeshu. A no kurienes taada infa? Ja nav iedots pashai progzai pagribeet?
Sorry, bet es neticu zakjiishiem cepurees!
Es neesmu Dievs. Manu programmu brīvā griba būtu random funkcija - jau esošs sarakstiņš. Taču vai Dievam ir kādas problēmas zināt, kā reaģēs viens vai otrs "Brīvās Gribas Ģenerators"?
Ir probleema... pirms shis gjenerators saak dabroties!
Tieshi to jau implicee - "Briiva Griba", ka Dievs nav taas kazuaalais ceelonis. Taa ir Briiva no Dieva gribas, Dievs "negribina" tavu gribu!
Nav tā. Modelētā ļopene nekad nav eksistējusi, kā tikai plāns. Tā nekad nav tikusi sabūvēta, nav "dzīvojusi", nekad nav bijusi. Tā ir atšķirība.
Tad kaa var vispaar RUNAAT par nebijushu nedziivu ljopeni, kura neexistee? Taa tomeer EXISTEEJA tikai citaa kontextaa - citaa realitaatee, un taa kaa taa existeeja "nekaartiigi", tad tai liegta vispaareejaa realizaacija!
Sheit tu beidzot saac aptvert atshkjiriibu starp sho pasauli, un Dieva apsoliito pasauli - kura saliidzinot ar ljopeneem ir kaa modeleeta papiira pasauliite un iista reaala!
Vienkaarshi tev, kaa softam, kuru tagad paarbauda, liekas ka tu existee... bet bez taa nevareetu zinaat tavus leemumus, jo uima tavu gribas leemumi ir atkariigi no TAVA paardziivojuma. Neviens nevar paardziivot TAVAA VIETAA... taadeejaadi Neviens nevar tavaa vietaa gribeet vai negribeet kaut ko atkariibaa no shiem TAVIEM paardziivojumiem, kuri ir tikai tavi! Tu viens pats esi savas gribas leemumu avots... neviens cits tavaa vietaa nevar Gribeet.
Ja kaads cits grib tavaa vietaa, tad uz tevi neattiecina shii leemuma sekas... Ja tiesa pieraada, ka tu nespeeji atteikties no ljauna darba, ko kaada cita griba piespieda tevi dariit, tad tevi nesodiis! Taadeejaadi... nevar modeleetai ljopenei liegt existenci tikai taapeec, ka vinjas gribas leemumus pienjeema ne vinja, un rezultaats sanaaca - hrenj!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.07 17:28:54
A absolutai buutnei prieksj kam modeleesana? kaapec netaisiit uzreiz realo pasauli?
Nu kaa redzi - ja taisa uzreiz reaalo pasauli, bet vislabaakaa pasaule ir "Briiva pasaule" jo agape bez briiviibas neexistee, tad ir tas kas ir... iespeejams ljaunums, kas var aktualizeeties briivaas gribas deelj!
Tachu taa kaa Dieva ultimate meerkjis ir briiva un laba pasaule, tad vienu realitaati nomainiis cita realitaate... kuraa vairs nebuus ljauno cilveeku!
Redzi... grozies kaa gribi tu nevari izvairiities no iespeejamaa ljaunuma, ja runa iet par objektiivu reaalu briivu gribu! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 17:57:49
Mulders
Nu... un ko tavupraat Dievs var izdariit manaa vietaa ljaunas izveeles?
Nevis izdarīt, bet zināt, ko tu būtu darījis.
Taatad pirmajaa gadiijumaa tas nav softs, kas pienjem ljaunus leemumus, bet Dievs.
Nē, Dievs zin, kādu lēmumu šajā brīdī softs pieņemtu. Tas ir kā mēs zinām, ko mūsu programma darītu. Pie nosacījuma, ka mēs zinām, kādi izkritīs randomi, tikai Dievam to randomu vietā ir "brīvā griba". Vai arī tu uzskati, ka Dievs radījis Būtni ar brīvo gribu, un pats nezin, kā tā brīvā griba darbosies?
Ja tu ar zīmuli velc pa kodiem, lēkādams pāri acīmredzamiem fragmentiem, tad - kas "pieņem lēmumu"? 
Jo briivu gribu jau nevar nomodeleet, kaameer nav taas briivaas gribas agjents.
Kāds aģents? Brīvā griba ir kā get_decision() funkcija. Ja mēs rakstītu programmu, mēs tur liktu ramdom(), un ja gribētu, tad ņemtu jau gatavu ciparu tabulu. Dievam ir kādas problēmas zināt, kā tā funkcija darbosies?
Kas tad tavuprāt ir "brīvās gribas aģents"? Kaut kas tāds, ko Dievs nevar novērtēt? Mēs varam novērtēt savus kodus un randomus, bet Dievs nevar?
A no kurienes taada infa? Ja nav iedots pashai progzai pagribeet?
No koda! Un no "pagribēšanas" funkcijas tai skaitā.
Ir probleema... pirms shis gjenerators saak dabroties!
Kāda tieši problēma? Kāda mums ir problēma pateikt, kāds būs konkrētais random()? Mūsu nezināšana? Dievam ir tā pati problēma - uzrastīja kodu, kurā ir funkcija, par kuru Dievs NEVAR pateikt, kā tā darbosies? Mēs - krutāki programmētāji?
Taa ir Briiva no Dieva gribas, Dievs "negribina" tavu gribu!
Nuja, ka negribina, bet vienkārši ZIN! Tāpat, kā visu šaha partiju zināšana nenozīmē, ka tu iespaido spēlētājus kādā konkrētā partijā.
Taa tomeer EXISTEEJA tikai citaa kontextaa - citaa realitaatee
Tev arī visas mājas reāli eksistē, pat tās, kas uz papīra?
Vienkaarshi tev, kaa softam, kuru tagad paarbauda, liekas ka tu existee...
Pārbaude, kā jau teicu, atšķiras no reālās darbināšanas. šos kodus nepildam, aizstājam ar citiem, kas dod to pašu rezultātu. Paralēli izķidājam pa sastāvdaļām, liekam "korķus", testējam daļas atsevišķi, utt.
uima tavu gribas leemumi ir atkariigi no TAVA paardziivojuma. Neviens nevar paardziivot TAVAA VIETAA...
Kāpēc lai Dievs to nevarētu, vai kaut vai "novērtēt ciparos"? Tev pārdzīvojums, bet Dievam "+300". Un no tiem + un - arī viss nosakās.
Taadeejaadi... nevar modeleetai ljopenei liegt existenci tikai taapeec, ka vinjas gribas leemumus pienjeema ne vinja
Pēc modelēšanas ir zināms, kādus lēmumus ļopene pieņems. Tāpēc arī to nebūvē. Un "liegt eksistenci" ir nepareizi, jo nekādas ļopenes reāli nemaz vēl nav. Kā arī, šīs sliktās ļopenes vietā uzrodas reāli viena labā, kas lidos uz Paradīzi. Ļopeņu skaits nemainās, bet ciešanu dauzums gan mainās. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.07 18:10:21
Kāds aģents? Brīvā griba ir kā get_decision() funkcija.
Vot ij atradaam bugu!
Taa ir
Creature.get_decision(Context, Creature) funcija 
Pietam taa ir Instances metode, nevis Klases metode.. Taadejeadi formaali pareizi buutu
Creature jozhik = new Creature(Context)
WorkToDo toDo = jozhik.getDecision(jozhik, Context)
jozhik.invokeDynamically(toDo, Context)
Taa es un Kristietiiba saprot briivo gribu, taa ir bezjeedziiga bez pasha gribas agjenta! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.08 09:53:53
Mulders
Protams, ka arī manā get_decision() ir ņemti vērā visādi iekšējie mainīgie, kas pēc būtības tie paši Context un jozhik vien ir. Jeb - to modeļi, kas pietiekami, lai izrēķinātu nepieciešamo.
Tavs kods ir gadījumam, kad programma jau reāli strādās.
Ja velk ar zīmuli pa papīru, tad ir savādāk.
Var teikt, ka lidmašīnai arī ir tāda funkcija: lidmasina.vaiAsteLuuziis(lidmasina,Context)
Vai tāpēc pēc rasējuma nevar noteikt, vai lidmašīnai aste nolūzīs vai nenolūzīs?
Noteikti jātaisa reāla lidmašīna?
Tev sanāk nevarīgs Dievs. Piemēram, tavs Dievs nevar atrisināt tādu uzdevumu:
" Doti 10 objektu "Ļopeņe" rasējumi. Novērtēt, kurai ļopenei nolūzīs aste. Uzbūvēt tikai tās ļopenes, kurām aste nelūzīs ."
Cilvēks tiek galā ar šo uzdevumu, bet Dievs netiek? Tikko Dievs sāk novērtēt, viņam saražojās reālas lidmašīnas, arī tās ar invalīdajām astēm?
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.07.08 11:49:53
Cilvēks tiek galā ar šo uzdevumu, bet Dievs netiek? Tikko Dievs sāk novērtēt, viņam saražojās reālas lidmašīnas, arī tās ar invalīdajām astēm?
Shitaadu uzdevumu Dievs atrisina iizii!
Kudii gruutaaks ir uzdevums "Apveltiit ljotenes ar briivu no Dieva neatkariigu gribu un noskaidrot, ko taas gribees tad, kad tiks realizeetas" |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.08 13:19:54
Mulders
Shitaadu uzdevumu Dievs atrisina iizii!
Radot invalīdās ļopenes va neradot?
Kudii gruutaaks ir uzdevums "Apveltiit ljotenes ar briivu no Dieva neatkariigu gribu un noskaidrot, ko taas gribees tad, kad tiks realizeetas"
Protams, ka grūtāks. Bet kur principiāla atšķirība no pirmā uzdevuma?
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.07.08 13:38:32
Protams, ka grūtāks. Bet kur principiāla atšķirība no pirmā uzdevuma?
Taada, ka briiva griba ir atkariiga no briivaas gribas agjenta existences... Gribeet un Existeet ir cieshi saistiits, tas ir vienas moneetas divas puses shai gadiijumaa!
Bezgribas mehaaniskai ljopenei nav jaaexistee, lai vareetu zinaat taas uzvediibu... jo "viss jau ir". Savukaart buutne, kuras riiciiba atkariiga no taas briivaas gribas, nevar tikt "simuleeta", jo tad to gribeeshanu buus jaaveic kaadam citam... Bet tas noziimee, ka shii griba, kas tiek simuleeta, vairs nav neatkariiga no Dieva, bet gan ir pasha Dieva "gribinaata"... tatad atkariiga griba, taatad izveele ir Dieva kazuaali noteikta...
Taapeec jau regulaari cilveeki iedomaajas, ka Dieva iepriekshzinaashana ir vinju gribas ierobezhojums. Tachu vinji nesaprot, ka nevis Dieva zinaashanas ir vinju gribas ceelonis, bet vinju izveeles ir Dieva zinaashanu ceelonis!
Tieshi to jau noziimee "briiva no Dieva neatkariiga griba". Taa ir taada Griba, kuru pats Dievs nekontrolee tieshi... tb nenodarbojas ar gribeeshanu muusu vietaa, bet ir spiests uz muusu gribu iedarboties caur aareejiem faktoriem! Preteejaa gadiijumaa taa vairs nav briiva buutne un liidz ar to, taa nav nedz pilniibaa atbildiiga, nedz speejiiga uz miilestiibu un labaam lietaam, kas prasa briivu gribu!
Mees nesakaam, ka kakjis, kas kjer peles ir labs vai pele, kas eed graudus ir ljauna... jo vinjiem nav izveeles!
Atmet beidzot iedomu, ka "briiva griba" ir izreekjinaama vai simuleejama ar konvencionaalaam metodeem. Briiva Griba ir unikaals Apzinjas "traits", kas nemapojas uz zinaamo mateni/fiziku taapat kaa pati Apzinja nemapojas uz zinaamo!
Kaameer shaads mappings nav pieraadiits un atrasts, tikmeer mums ir jaaiziet no pienjeemuma, ka tas ir unikaals kosmisku fenomenu pirmceelonju "gjenerators"
Un tas ir tas unikaalais, ka Dievs ir taadas buutnes radiijis... kuras nav nedz haoss, nedz determinisms, bet kaut kas pa vidu, tai pat laikaa speejiigs ienjemt abus shos graavjus!
Briivaa griba ir liels nosleepums, taapat kaa Apzinja!
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.08 13:54:53
Mulders
Savukaart buutne, kuras riiciiba atkariiga no taas briivaas gribas, nevar tikt "simuleeta", jo tad to gribeeshanu buus jaaveic kaadam citam...
Nevis gribēšanu, bet zināšanu, ko tāda būtne gribētu. Dievs nevis grib, bet gan zin, ko Būtne gribētu.
Atmet beidzot iedomu, ka "briiva griba" ir izreekjinaama vai simuleejama ar konvencionaalaam metodeem.
Dievam varētu būt arī visādas citas metodes, kaut vai "vienkārši zinu". Vai arī tev visas Dieva metodes ir zināmas?
Briivaa griba ir liels nosleepums, taapat kaa Apzinja!
Ja BG ir liels noslēpums, tad kā tev pavisam noteikti ir zināms, ka BG novērtēt nevar, pat Dievs nespēj?
Es izeju no Dieva visvarenības. Pieņemu, ka Dievs VAR novērtēt BG, jo pats ir BG autors un pārzin to līdz pēdējai skrūvītei. Tā sanāk varenāks Dievs.
Tev, savukārt, sanāk:
1) Dievs, kurš pieļauj mūžīgas mokas
2) Dievs, kurš pats nepārzin to, ko rada.
Izskatās, ka tavs uzdevums ir aizstāvēt mūžīgās mocības un pamatot mūžīgi ļaunas būtnes.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:32:14
a_masiks, nepareizi!
briivaa griba ir Dieva radiita, bet taas radiitie fenomeni nav Dieva kazuaali noteikti - na to i - briivaa griba! CItiem vaardiem, kaa jau te teicu - Dievs nav tas, kas tavaa vietaa "grib", bet tieshi tu!
Protams, var gadiities, ka tu un Dievs gribat vienu un to pashu, tad mee ssakaam - tava griba ir saskanjaa ar Dievu - bet tas nozimiee, ka gribas "vektors" ir vienaadi veersts, nevis, ka Dievs kazuaali nosaka tavu gribu!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:37:43
Nevis gribēšanu, bet zināšanu, ko tāda būtne gribētu. Dievs nevis grib, bet gan zin, ko Būtne gribētu.
Vinjsh to nevar zinaat, pirms buutne existee! Gruuti tev saprast, gribas un existences saikni! A man gruuti to izskaidrot!
Dievam varētu būt arī visādas citas metodes, kaut vai "vienkārši zinu". Vai arī tev visas Dieva metodes ir zināmas?
"Vareetu buut" ir spekulaacija! Mees joprojaam runaajam par "briivu" gribu! BTW sho konceptu afigenna labi paraada process, kad cilveeks deva vaardus zveernjiem, a Dievs ar interesi veeroja, kaa nosauks! Taatad, zveeru vaardus nevis Dievs izgudroja, bet cilveeks... neatkariigas briivas buutnes efekts!
Ja BG ir liels noslēpums, tad kā tev pavisam noteikti ir zināms, ka BG novērtēt nevar, pat Dievs nespēj?
To pagjeer pasha vaarda noziime "Briiva Griba"... Ja tomeer Dievs manaa vietaa grib, vai var izreekjinaat manu gribu, pirms es existeeju, tad kaa taa ir MANA griba? Es tur prichom?
Es izeju no Dieva visvarenības. Pieņemu, ka Dievs VAR novērtēt BG, jo pats ir BG autors un pārzin to līdz pēdējai skrūvītei. Tā sanāk varenāks Dievs.
Tavs Dievs nespeej radiit briivu buutni Bet tikai taadu, kuras griba existee pirms pashas buutnes... taas uzvediiba ir neatkariiga no buutnes existences - tas saucaas robots! Ja nav vajadziigs robots, lai zinaatu kaa robots riikosies, tad taa ir preprogrammeta entiite, un "existence" neko neiedod shai entiitei, neko neizmaina!
1) Dievs, kurš pieļauj mūžīgas mokas
2) Dievs, kurš pats nepārzin to, ko rada.
Tas tev sanaak... Man sanaak, - Dievs, kas spej radiit labas un briivas buutnes! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:39:38
ej nu??!! A kur tas rakstīc?
Tajaa, ka Dievs radiijis visu labo! Briiva griba ir laba!
Da ij kā tas nākas, ka brīvā griba Dievam nepakļaujas?
Shitais jau ir loaded question! Nekur neviens to nekad nav teicis. Briiva griba na to ir briiva, ka var briivi Dievam pakljauties, bet var arii nepakljatuies... Tas arii noziimee "briiva" - no Dieva neatkariiga!
Savukaart, ja tu gribi, lai es tev izskaidroju Briivaas Gribas "algoritmu", tad paldies par komplimentu, bet to es nespeeju... |
bitch  |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:44:54
man ir čujs, ka minētais "koāns" balstās uz to, ka tie filipieši Pāvila klātbūtnē uzvedās godīgi, bet kā šams prom, tā grēkojās uz pilnu jaudu... |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.07.08 14:54:14
Mulders
"Vareetu buut" ir spekulaacija!
Attiecībā uz Dievu - nē! Šeit ir otrādi nekā parasti.
Ja parasti, kaut ko nezinot, mēs vienmēr pieņemam, ka NAV/NEVAR, tad attiecībā uz Dievu mēs pieņemam, ka IR/VAR.
Dievs ar interesi veeroja, kaa nosauks!
Kur tas teikts, ka ar interesi? Spekulācija!
Ja tomeer Dievs manaa vietaa grib, vai var izreekjinaat manu gribu, pirms es existeeju, tad kaa taa ir MANA griba? Es tur prichom?
Ja Dievs grib tavā vietā, tad tiešām tu tur ņipričom. Taču, ja var izrēķināt, tad kādas problēmas? Dievam aizliegts zināt visu par sevis paša radīto? Nezinošs Dievs?
Starp citu, tu pats vari zināmā mērā novērtēt kādu konkrētu cilvēku - tādu, kurš ir pietiekami vienkāršs. Piem, mazu bērnu. Ļoti ticami paredzēsi, ko viņš drīz darīs. Tad kāpēc lai Dievs nevarētu novērtēt visus cilvēkus, tikai ideāli precīzi?
Bet tikai taadu, kuras griba existee pirms pashas buutnes
Nē, pirms pašas būtnes tās griba neeksistē. Veinkārši, Dievs zin, kāda šī griba būtu, ja tāda būtne eksistētu. Kādas problēmas Dievam to zināt?
Man sanaak, - Dievs, kas spej radiit labas un briivas buutnes!
Nuja, man arī, man tikai Dievs spēj arī radīt tādas būtnes, kas neieciklojas mūžīgās ciešanās.
Briiva griba ir laba!
Kā tad šī ir laba, ja viņas dēļ var iedzīvoties mūžīgajās ciešanās?
Te vēl ir cits jautājums: vai kaut vienas būtnes ciešanas ir pieņemama maksa par daudzu citu būtņu hiperlaimi?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:56:31
pamato! Par piemēru vari ņemt PIRMO brīvās gribas izpausmi: firziķa apēšanas epizodi!
Bez briivas gribas nav iespeejama miilestiiba!
Kaa arii, baidos, ka tavs pienjeemums, ka pirmais, ko Aadams un Ieva izdariija bij apeest firzikji, un pirms tam nepaspeeja neko sagribeet, ir aplams!
tas tu vaļā palaistu krāniņu arī definēsi kā tādu, kurš brīžiem pakļaujas - tad kad čurā taisni, a kad mētjas spiedieniena ietekmē tad, redz pēc savas brīvās gribas - ņem un nepakļaujas, uzčurā kurpei virsū... a rokās paņemt un vadīt - liktenis nav lēmis?
Nevajag putrot briivu gribu ar haotisku riiciibu |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.08 15:00:15
Mulders
Bez briivas gribas nav iespeejama miilestiiba!
Tad dzīviekiem piemīt brīva griba? Daži no tiem uzrāda vērā ņemamu mīlestību, piem, kad viens iet bojā, otrs nobeidzās no skumjām. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.08 15:02:22
Attiecībā uz Dievu - nē! Šeit ir otrādi nekā parasti.
Ja parasti, kaut ko nezinot, mēs vienmēr pieņemam, ka NAV/NEVAR, tad attiecībā uz Dievu mēs pieņemam, ka IR/VAR.
Nu pret ticiibas artikuliem neargumentee!
Taču, ja var izrēķināt, tad kādas problēmas? Dievam aizliegts zināt visu par sevis paša radīto? Nezinošs Dievs?
Par radiito ir ok!
Probleemas ir, zinaat par neradiito
Dievs nevar zinaat kaut ko par neexisteejoshaam lietaam! Existence tieshi ir saistiita ar to, ka Dievs to rada un taatad to zin un par to visu zin. Dieva vissziniiba ir saistiita ar realitaati, nevis ar neexistenci! Jo nav jau kur (ne)existeet kaa tikai tajaa kotnextaa, kas ir pilniibaa Dieva kontrolee!
Taadeejaadi - MANA briivaa griba var pastaaveet tikai tad, ja ES arii pastaavu. Bez manis, manas gribas nav! Taadeejaadi reekjinaat nav ko!
Nē, pirms pašas būtnes tās griba neeksistē. Veinkārši, Dievs zin, kāda šī griba būtu, ja tāda būtne eksistētu. Kādas problēmas Dievam to zināt?
Taadas, ka briiva griba ir existeejoshas buutnes existences rezultaats. Ja buutne neexistee, tad nevar buut briivas gribas, kas ir shiis existences funkcija!
Kā tad šī ir laba, ja viņas dēļ var iedzīvoties mūžīgajās ciešanās?
Tad kad vinja iedziivojas muuzhiigaas cieshanaas, taa ir kljuvusi par ljaunu gribu!
Mees nesaucam par sliktaam lietas, kuras var tikt salauztas un kljuut sliktas. Mees nesaucam auto par sliktu tikai taapeec, ka, ja tam sapliist ritenis, tas var nobraukt cilveeku!
Te vēl ir cits jautājums: vai kaut vienas būtnes ciešanas ir pieņemama maksa par daudzu citu būtņu hiperlaimi?
Ja shiis cieshanas ir shiis buutnes izveeleetas, tad jaa! |
:: Pievienot komentāru
|
