Jānis Kalniņš 
|
Iesūtīts:
2009.06.04 21:47:03
Kristīgās mākslas kritēriji, kas drīkst un kas nav pieņemams atrasties baznīcā. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:12:54
Zini, ir viens paradokss, ko savulaik izpētījis Hārvardas filozofs un psihologs Viljams Džeimss 20. g.s sākumā, un aprakstījis darbā "The Varieties of Religious Experience". Viņš sāka ar dalījumu "morbid minded" un "healthy - minded" - ar to mēģinot nodalīt `progresīvos optimistus` no `negatīvistiem, kā kristieši. Viņa sākotnējā pozīcija bija iespējams ļoti līdzīga tavējai, ka vajag koncentrēties uz progresu, ne uz nāvi utt. Bet liels bija viņa pārsteigums, kad viņš novēroja, ka beigu beigās daudz dzīvīgāki un veselīgāki ir tie `morbid minded`, kas dzīvi tver daudz reālāk.
Kristus krusts Tev šķiet negatīvs simbols, bet kristietis to redz pavisam citām acīm, kā mīlestības simbolu, līdz kam banālā cauršautā sirds nekad neaizvilks.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:28:30
Jā, dzens nav vienīgā paradoksu sistēma. Kristietībā gana daudz tiek pasludināts it kā caur paradoksu.
Tu runā par sistēmu. Bet arī tas ir vārds, kas teiksim latviešu teologa, filozofa un sabiedriskā darbinieka V.V.Klīves ausīm nebūt nebūtu tas pozitīvākais vārds. Viņš, teiksim, sistēmu redzēja kā pretstatu īstai dzīvībai. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:37:07
Starp citu, par to baložu un miera tēmu turpinot. Ienāca prātā modernās mūzikas piemērs, kas gan netiek pārdota zem leibla `kristīgā` un tomēr varētu tikt par tādu uzskatīta. Holandiešu brigāde "Within Temptation" spēlē tādu kompozīciju kā "Our Solemn Hour", kur gan tādā lauzītā latīņu valodā izskan lūgšana Sv. Garam kā miera nesējam, un vismaz "Black Symphony" DVD koncertierakstā arī skatuves noformējumu veido videoklips, kur balodis ar ugunsliesmām kombinējas, kas atkal ir nepārprotami simboli. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:41:22
Diemžēl nejūtos tiesīgs ar savu interpretāciju ķerties pie V.V. Klīves tēzes, bet mans nolūks, piesaucot šo momentu, bija vairāk norādīt, ka ir jābūt uzmanīgiem pieprasot nepārprotamus (jeb skaidrus arī izrāvumā no konteksta) pozitīvus simbolus. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:48:02
Un vai Lorenss arī nenorādīja, kāpēc vilks tā rīkojas? Tāpēc ka vecie vilki-suņi (tēviņi) normālos apstākļos tos kucēnus ņurca, kamēr šie nepaliek guļam uz muguras. Tie kas šo pozu iegaumē, izdzīvo, pārējie tiek noņurcīti līdz nāvei. Ja šī atlase nav bijusi, šī padošanās poza nestrādā.
Bet re, savukārt senajā Itālijā `vilcene` bija apzīmējums arī `ielenei`, kas iespējams paskaidro, kā Romas izcelsmes leģenda varēja tikt interpretēta ironiskā veidā saucot šo megapoli par lielo palaistuvi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.06.10 18:58:53
Ctulhu
Nu ar tiem baložiem ir tā, ka arī tos var pārprast. Bet simbols jau vienmēr prasa pēc konteksta, pat elementāra piktogramma.
a_masiks
Kaut kā dikti sarežģīti izteicies, bet pieņemu, ka var būt arī tā. Nāk prātā kāda tēva stāsts par dēla asinīm slacīto Bībeli, kas jauneklim bija līdzi frontē līdz nāvei. Pieņemu, ka jebkurš cits noskurinātos nepatikā, bet tam tēvam tas bija simbols cerībai uz atkalsatikšanos. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.06.11 12:28:24
Ctulhu
Nevajag jau intepretaaciju, vajag zinaat, kaa Kliive dziiviibu nodefineejis. Ja kautkaa skeersaam, tad arii visa interpretaacija nepareiza.
Tev tas varbūt nepatiks, bet kristīgā pieeja neprasa nekādas īpašas definīcijas tādiem jēdzieniem kā `dzīvība`, `gaisma` utt., vismaz tik tālu, kamēr mēs runājam mūsu ikdienas, t.sk. filozofiskos kontekstos. Pavisam cita runa ir pār dzīvības jēdzienu medicīnā vai gaismas izpratni fizikā.
Apustulis Jānis visai plaši izsakās par ticību Dievam caur šiem dzīvības un gaismas jēdzieniem, tādejādi apliecinādams to pašsaprotamību. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.06.11 12:47:02
Ctulhu, nu redzi... cilveeki nevar nodefineet jeedzienus taadus kaa " kaudze" bet ar tiem ikdienaa operee un bez tiem nemaz nevar iztikt... Taakaa, tas ja tu nevari opereet ar izpluudushiem jeedzieniem un fuzzy logic tevi iedzen shausmaas, neko dariit... taatad buus kaada realitaates dalja un cilveeku gariigaas izzinjas un komunikaaciju sfeera, kas tev sho iemeslu deelj ir liegta!
|
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.06.11 12:49:53
Kristīgās mākslas kontekstā gribēju ko piebilst par jautājumu, vai māksla ir kristīga, ja autors tāds nav. Atcerējos, ka ir viens mormoņu koris, kam ir fantastiski skaisti kristīgās mūzikas ieraksti. Šķiet, savas reliģijas vajadzībām viņi dzied arī citas dziesmas, bet ieraksti, kas domāti sabiedrībai, ir ar tradicionāli kristīgu saturu. Saistībā ar šo varētu būt jautājums-vai šādu mūziku kristīgā kontekstā var atskaņot? Tipa, draudzes pasākumos?  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:13:06
Varu jau, bet napig to dariit tad, ja ir pieejami korekti jeedzieni? Kaapeec maaksliigi vinjus izpludinaat?
Neviens jau neizpludina... Tas tu visu laiku gribi sfeerisku zirgu ieguut, jo ar parastu zirgu nespeej opereet! Pashas realtiaates pamats ir fuzzy! A tu visu gribi sabaazt savas kvadraatiskaas domaashanas raamiishos! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:25:58
Kas gaisma ir ap. Jaanim?
Jebkas, kas atklaaj patiesiibu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:36:26
Ctulhu, apmeeram! |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:50:04
vilks
Kristīgās mākslas kontekstā gribēju ko piebilst par jautājumu, vai māksla ir kristīga, ja autors tāds nav. Atcerējos, ka ir viens mormoņu koris, kam ir fantastiski skaisti kristīgās mūzikas ieraksti. Šķiet, savas reliģijas vajadzībām viņi dzied arī citas dziesmas, bet ieraksti, kas domāti sabiedrībai, ir ar tradicionāli kristīgu saturu. Saistībā ar šo varētu būt jautājums-vai šādu mūziku kristīgā kontekstā var atskaņot? Tipa, draudzes pasākumos?
Var, jo atskaņojot pietiek, ka dziesma ir kristīga. Un vēl jo vairāk, ja atceramies, ka pat svētdarbības ir derīgas, pat ja tās sniedz nesvēts garīdznieks, citiem vārdiem - netiesāsim pēc ārējām pazīmēm (mormoņu koris), bet raudzīsim pēc darbiem (kristīga dziesmas). |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:51:48
Ctulhu, nevienu jau tas nemaldina, tikai tevi, kas iedomaajies, ka gaisma ir tieshi tas ko tu domaa tas ir
Tik vaardu " gaisma" lietoja veel ilgi pirms tu biji dzimis, pirms bij dzimushi frukti, kas to apluukoja kaa EM starojumu! Taakaa sorre... pagaidaam tas esi tu, kas cilveekus maldina... ja tu ikdienaa runaatu "EM Starojuma Pils" |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 13:52:50
Maartinjsh, sveetdarbiiba ir laba taas avota deelj - Dieva deelj. Savukaart kas ir Moromonju dziesmas avots... par to veel jaapadomaa, jo redz... Kaina "sveetdarbiibu" Dievs nepienjeema! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 14:01:34
Nu a ja frukts X dara to sveetdarbiibu un saka, ka avots ira dievs, tad kaa paareejie frukti var zinaat, ir vai nav?
Paprasiis, kur tas rakstiits... taa teikt, lai pieraada ar Dievishkju avotu, ka tas taa ir! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 14:05:18
Ctulhu, a kuru tas uztrauc... Biibeles apsoliijumu pat Lucis nevar atcelt |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.06.11 14:09:28
Mulders
Maartinjsh, sveetdarbiiba ir laba taas avota deelj - Dieva deelj. Savukaart kas ir Moromonju dziesmas avots... par to veel jaapadomaa, jo redz... Kaina "sveetdarbiibu" Dievs nepienjeema!
Klau, nesarežģī dzīvi
Protams, ka Dievs, un protams, ka Vilks to zina. Un kamdēļ lai Dievs nevarētu izpausties caur mormoņu kori? Koristu pašu motivācijai tad vairs maza nozīme. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 14:10:21
Koristu pašu motivācijai tad vairs maza nozīme.
Kaapeec lai Dievs nevareetu izpausties caur Kaina upuri, Kaina pasha motivaacija tad nvairs maz noziimes! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.11 14:18:53
Ctulhu, ja Raganas skaisti dzied... tad var
Maarinjsh ir aizmirsies, ka pat ziilnieci, kas pareizu lieciibu par Apustuljiem deva, shie pashi Apustulji aizveera ciet! |
:: Pievienot komentāru
|
