atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kas ir kristīgā māksla?
Jānis Kalniņš
Iesūtīts: 2009.06.04 21:47:03
Kristīgās mākslas kritēriji, kas drīkst un kas nav pieņemams atrasties baznīcā.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.06.04 21:55:25
Šo tēmu man ierosināja uzplaiksnījusies domu apmaiņa par Kolkas baznīcas altārgleznu: Dažiem tā ir nepieņemama, daži ir par to sajūsmā. Es personīgi šo gleznu "triptihu" arī sākumā nepieņēmu. Bet tad sāku domāt: a kādēļ gan? Tad atbilde radās - baznīcā mēklēju kaut ko tradicionālu, kaut ko tādu, kas formās būtu apzīmējams kā reālisms. Tad sastapos ar Mazirbes baznīcas altārgleznu - pēc vecas fotogrāfijas darinātu atdarinājumu. Acumirkļa emocijas - skolniecisks zīmējumiņš, neprasmīga krāsu jaukšana. Bet pats trakākais - nejūt nekādu ideju, māksliniekam pašam nav bijis nekā ko teikt, bet kā kopija ir profesionāli nožēlojama.

Tad atgriezos pie Kolkas - bet tur māksliniecei bija ko pateikt, viņa savā valodā pauda vēsti par Kristu. Patīk, vai nepatīk, bet uzrunā.

Tātad jautājums: vai varam (un vajag?) izvirzīt kādus kritērijus baznīcas mākslai no formas un žanra, tehnikas viedokļa?
Ослик
# Iesūtīts: 2009.06.04 22:16:27
ieejot superkatedrālē uzreiz jūtama Dieva varenība!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.04 22:25:08
Kolkas altaarglezna ir baigi pareizaa!

Jebkura glezna, kas sludina Kristu noteikti var buut kristiiga
|||||
# Iesūtīts: 2009.06.04 22:25:15
tāds subjektīvs skats no malas, spriežot pēc jaunuzceltajām katoļu baznīcām Latvijā (citi jau tikpat kā neceļ tādos apjomos, lai varētu ko spriest ). Arhitektoniski un interjera ziņā ļoti bieži ir arī samērā moderni risinājumi, ko nevarētu teikt par altāra telpas "iekārtojumu" - tur tomēr seko ierastām tradīcijām (kanonam), altārgleznas - kkur manītu darbu kopijas.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.04 22:33:11
Kā arī var izteikt arī šādu ķecerību... Mākslu par kristīgu padara tas, ka tā nāk no altāra!
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.06.05 09:10:41
Tām gleznām un pārējam tomēr būtu jābūt tādām, lai nemulsina cilvēkus, tas ir, lai tā saprastu visi, nevis tikai daži izredzētie.
Džonijs
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:02:32
Piekritīšu Ezītim...Var pat notikt tā, ka tā glezna var kādam traucēt, un tas jau ož pēc apgrēcināšanas. Esmu par askētismu
pūūce [87.110.134.28]
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:03:23
Ja ejot pie Kristus saredzu altārgleznu, kas man "nepatīk" (nav pieņemama), tad vaina jau nav altārgleznā, bet manā uztverē/ticībā. Ja ieeju baznīcā skatīt sakrālo mākslu, tad , protams, ka vēlos redzēt labu darbu un analizēju tā tehniku, krāsas..... Un tomēr - baznīcā, manuprāt, piemērotākas būtu profesionāli (neatkarīgi no žanra) gleznotas/veidotas/zīmētas.... altārgleznas, kas spēj radīt noskaņu dievkalpojuma būtībai.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:08:21
Ezītis, kāpēc?

Piemēram, Ikonogrāfiju lai saprastu, ir nedaudz jāpamācās... Tāpat arī visa viduslaiku māxla, kas pa lielam kāreiz nāk no altāriem un ir Baznīcas pasūtījums, ir saprotamas ar trenētu aci... tas ir... bildē tiek attēlots kaut kas vēl vairāk un savādāk kā textā!
Es nepiekrītu, ka visai māxlai ir jābūt tik primitīvai, lai primitīvākais tās vērotājs saprastu kas tur ir...
Džonijs
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:47:19
Kas tad ir kristīgā māksla? Ja vadās no Muldera teiktā ka -Mākslu par kristīgu padara tas, ka tā nāk no altāra-tad jāsecina, ka visi citi mākslas darbi, kur attēlota sakrālā tematika, nav kristīga.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:59:22
Džonijs, un kā tu to tā secināji?

Es teicu, ka es priekšā lieku tādu "ķecerību"... tb versiju izteicu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.06.05 10:59:50
Mulders
Bet ikonogrāfija ir tāda, ka primitīvs vērotājs tur nekā apgrēcīga nesaskatīs.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2009.06.05 11:02:52
Kristīgās mākslas kritēriji, kas drīkst un kas nav pieņemams atrasties baznīcā.
Tātad jautājums: vai varam (un vajag?) izvirzīt kādus kritērijus baznīcas mākslai no formas un žanra, tehnikas viedokļa?


Kristīgo mākslu varētu dalīt 2 virzienos:
* baznīcmāksla (liturģiskam pielietojumam (?), altārgleznas u.tml.)
* māksla ar kristīgu vēsti (plašam pielietojumam)

Šķiet, ka primārie kritēriji varētu būt par mākslas darbu per se :
* Vēsts, kuru pauž mākslas darbs (ko tur saredz lietotāji?);
* Profesionālais izpildījums - tam jābūt pietiekamam, lai lietotājs uztvertu darba vēsti;
* Izpildījuma žanrs - tam jābūt atbilstošam mērķauditorijai, lai darbs netiktu atgrūsts (tā robeža ir ļoti izplūdusi).

Man pašam liekas, ka attiecībā par vēsti baznīcmākslā (it īpaši altārgleznai) jābūt ar kādu +/- biblisku tēmu, bet vispārīgā gadījumā pietiek, ka rada noteikta virziena pārdomas.

Sekundārie kritēriji būtu saistīti ar paša mākslinieka ideju, motīviem utt. Māksliniekam nav jābūt kristietim, lai radītu kristīgu darbu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 11:30:42
EzītisMiglā, nē nu protams... Tak, ja labi pacenšās, cilvēki ir dažādi sabojāti un tādējādi ļoti dažādas lietas viņus var apgrēcināt... Kā arī pats fakts, ka Kristietības viens no simboliem ir moku krustā piesists asiņojoš Dieva Dēls, nū... teixim skats, kas nav nekāds "labais" bez paskaidrojuma!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 11:32:40
Sekundārie kritēriji būtu saistīti ar paša mākslinieka ideju, motīviem utt. Māksliniekam nav jābūt kristietim, lai radītu kristīgu darbu.

Hmmm... vai nekristietis spēs darbā ielikt to garu? Bet nestrīdēšos... man gan šķiet, ka kristīgai māxlai jānāk no kristiešiem...

A tīri interesanti, vai ir kāds nekristietis tiešām arī kristīgo māxlu veidojis... ???
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2009.06.05 11:38:06
Ar to lietotāju uztveres līmeni ir tā, ka māksliniekam ir jāņem vērā auditorijas iespējas, un jāpielāgojas. Jo daudzslāņaināku darbu mākslinieks rada (ar to saprotot, ka tur ir ko redzēt gan vienkāršajam cilvēkam, gan izsmalcinātajam), jo vairāk mākslinieks cels arī pašu lietotāju līmeni.
Savukārt palikšana pie kaut kāda augsta `mirstīgajiem` neuztverama līmeņa der specifiskām šaurām auditorijām vai arī diemžēl liecina par pašu māsklinieku.
Manas pieticīgās pārdomas par naivistiem (?) u.c. žanriem, kas it kā atdarina bērna nesamaitāto tīro uztveri un izpildījumu, parasti ir nu tādi, ne pārāk izdevušies. Un vispār, to vienmēr var atšķirt, vai autors ir bērns, vai nē.
Cik redzēta Kolkas altārglezna bildēs, nepatīk - ne estētiski (neglīta), ne vēstnieciski (grūti saprast, kas tur domāts).
Kaut kur reiz lasīju par pareizticīgo ikonogrāfiju un sakrālo celtņu kanoniem - viņiem tur ir nopietni pārdomāts gan no garīgā aspekta, gan racionāliem apsvērumiem, lai cilvēki (visi, ne tikai izglītotie) saņemtu šo garīgo vēsti.
Starp citu, visvienkāršakais princips - baznīcas ēku orientācija pēc debespusēm (altāris austrumos) ir ļoti praktisks apsvērums, lai radītu gaistoni, noskaņu un estētiku un tādejādi atbalstītu dievkalpojuma norisi. Un visi eksperimenti ar citādu novietojumu ir vairāk vai mazāk neveiksmīgi. Tas tikai liecina, ka zināma kārtība ir uz labu
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2009.06.05 11:42:58
Hmmm... vai nekristietis spēs darbā ielikt to garu? Bet nestrīdēšos... man gan šķiet, ka kristīgai māxlai jānāk no kristiešiem...
A tīri interesanti, vai ir kāds nekristietis tiešām arī kristīgo māxlu veidojis... ???


Vatikāns. Tie lielie monumentālie darbi ir milzīgu darbnīcu / komandu darinājumi, kurās strādāja visādi cilvēki. Un pat darbnīcu vadoņi (mākslinieki, kas parakstīja šos darbus) ir izcēlušies ar dažādiem uzskatiem, kas, vismaz formāli, nereti ir bijuši nesaskaņā ar baznīcu.

Vispārīgi līdzīgi kā "slikta" macītāja veiktas svētdarbības ir notikušas un derīgas, tāpat arī ar piezemētākām darbībām.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.06.05 15:27:37
Domāju ir sava problēma ar pašu definīciju "kristīga māksla". No vienas puses tas man atgādina vecu laiku mūzikas teorijas ar aizliegto `velna noti` (palielinātā kvarta), lai gan ir dzirdēts, ka gan tikai 17-18. g.s. izgudroja labākas skaņošanas metodes, tā kā neizslēdzu, ka viduslaikos tas intervāls tiešām izklausījās krimināli. Bet gadiem ejot, attiīstoties prasmēm, arī šis `bezdievīgais` intervāls ir atkarots. Šķiet savulaik Luters, vēlāk Bahs arī `atpestīja` dažu labu jauko melodiju kalpošanai Dieva godam, kaut pirms tā bijusi kāda galda dziesma.
Domāju, ka pirmais, ko nedrīkst darīt, ir vieglu roku pasludināt kaut ko par `nekristīgu` tāpēc vien, ka tas neatbilst kādai līdzšinējai tradīcijai un klišejām, tā kaut ko no Dieva radības `nolādot`.
Domāju, ir arī jāizšķir starp Kristu prezentējošu mākslu (kā altārgleznu, oratoriju utt), un tādu `kristīgu` mākslu, kas ir pretstats `antikristīgai`, kas ļauj kā `kristīgu` uzlūkot ne tikai Baznīcas pasūtījuma iniciētu radošu izpausmi.
Daža Blaumaņa novele reāli `iekabina` vienai otrai formāli kristīgai apcerei. Kaut vai padomju laika filma `Nāves ēnā` ir ar interesantu pasludinājumu, kad atskan Tēvreize. Un tāds pats `Visvarenais Brjūss" iekabina Lieldienās rādītai `Marija - Jēzus māte".
"Debesis izteic Dieva godu.."- pieņemu, ka pat fotogrāfijā meistarīgi fiksēts dabasskats var tikt uzlūkots kā kristīga māksla. Cits stāsts, ka liturģiskiem nolūkiem labāk noder specifiski Kristu pasludinoši meistardarbi, pie tam tādi, kas ir arī gana viegli uztverami un nekalpo par `piedauzību`.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 15:31:02
Aivars, no velna nots izbēg skaņojot ar pavisam nelielu nobīdi no matemātiskajām nošu frekvencēm!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.06.05 15:31:55
Ctulhu, apgrēcība... Tb kāda rīcība vai cēlonis, kura sekas ir grēks... domās, vārdos, darbos! Piemēram alkahola reklāma ir piedauzība priekš Ctulhu, jo tas viņā izraisa negatīvas domas un vēlmi kastrēt dzērājus!
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 114 , pavisam kopa bijuši: 34341