Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2006.12.08 15:04:13
Ko lai atbild cilvekam, kursh apgalvo, ka princips Sola Scriptura savaa zinjaa balstaas Baznicas tradicijaa, jo Bibelee nekur nav teikts, cik tieshi gramatas butu uzskatamas par Dieva iedvesmotaam. Kanonu esot apstiprinajis Baznicas koncils, lidz ar to tadaa "tiraa veidaa" shis princips nedarbojas, jo kanons ir Baznicas tradicija. |
|
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.02.17 10:57:26
Jāni B.!
Pirmkārt, un galvenokārt. Lai nerastos pārpratumi, es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka man pret Tevi (un nevienu citu diskusijas partneri) nekā personīga nav, ja mums ir atšķirīgi viedokļi, tad to risinu diskutējot. Pateicos Tev par šo iespēju.
Katrā profesijā un arodā veidojas žargons jeb slengs, kurš ļauj viegli komunicēt savā starpā vienas lietas saistītiem ļaudīm.Vviņi lieto aprobētus terminus, tā sakot, spēj saprasties arī no pusvārda. Arī teoloģijā, it īpaši mums, luteriskajā, tā vajadzētu būt. Taču nereti tā nav. Un to pierāda arī šis portāls. Īstenībā, tam tā nevajadzētu būt, jo tāda situācija var veidoties tikai tad, ja kāds nezin aprobētos terminus un profesionālo bāzi, vai arī, ka kāds to apzināti noraida.
Uzskatāms piemērs ir Sola Scriptura. Gan Tev, gan Ē.B. šīs lietas vajadzētu zināt un lietot terminus, kādi ir pierasti un atbilst luteriskajai teoloģijai, bet nereti tā nav. Man rodas jautājums, kāpēc tā? Vai Tu to nezini? Vai Tu to noraidi? Tas ir manas neizpratnes un manu jautājumu pamats.
Lai Tev labi klājas! |
Jānis_Bitāns  |
# Iesūtīts: 2007.02.17 11:20:35
aprobētie termini un profesionālā bāze
Nu diskutējams jautājums, cik plaši izplatīti un kam tie ir profesionāli. Manuprāt, ja cilvēkam ir pareiza izpratne (un to var pamanīt), tad mazsvarīgi kā viņš to formulē. Mulders labi piemin PS. Uldis nu pat nodemonstrē to. Tas apsorbē sevī SS, lai gan specifiski luteriskajā telpā biežāk izrunāts tiek SS.
Mēs ar Ē.B. kopā esam tos apguvuši. Kā autodidaktam bija interese divus gadus studēt koncilus. Tad tāda iespēja uzspīdēja neklātienē vienā privātā, valsts akreditētā iestādījumā austrumos aiz mūsu valsts robežas Un lūk kāpēc es to saku. Slengs un termini veidojas pavisam citādāki, ja studijas nenotiek caur 16.gs. katoļu negāciju koriģējošu prizmu. Katra Rakstu mācīšana notiek zināmā tradīcijā, to skaidrošanas jomā. Lut. bazn. TA gaismā. Man bija interesanti salīdzināt, cik daudz šajās pieejās Rakstiem ir sakritīgs. Es teiktu, ka profesionālais slengs ir daudz universālāks (ne tik iešaurināts) kā SS, SG, SF un citas S. |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2007.02.17 18:43:47
Voldemārs: luteriskās ticības apliecības - saka, ka Mt.16 Kristus minētā petra, kā siev.dz. vārds nevar attiekties uz Petros, vīrieti. Līdz ar to, apgalvojums, ka Pēteris no šī panta būtu izsecināms kā kristīgās baznīcas galva ir maldīgs. Bet tā petra ir Pētera ticības apliecība, kas patiesi ir pamats uz kura pastāv vai bez kura iet bojā Kristus baznīca.
Pētera apliecība, manuprāt, ir interesanta tieši šīs diskusijas ietvaros. Ja jau Voldemārs jautā skaidrojumu, tad te tas būs. Ja pielieto augšminēto populāro skaidrojumu, tad tādu uz Rakstiem vien (SS) būs grūti balstīt. Lasot Mt.16 grieķu valodā redzam, ka Sīmanis tiek nosaukts par Klinti (Petros). Lietojot šo vārdu uz vīrieti, tas dabīgi parādās ar izmainītu vīriešu dzimtes galotni, un tālāk, kad teikts, ka uz šīs klints tiks celta Baznīca, tad vārds parādās savā sieviešu dzimtē. Tā ir vienkārša gramatika. Ja ņemam paralēles Vecajā Derībā, tad Ābrahāms ir persona, kurai dots apsolījums, un nevis Ābrahāma ticības apliecībai ir apsolījums. Tāpat kā Abrahāms kļūst par ticības tēvu, tā Pēteris par galveno apustuli. “Nams uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata” (Efez.2:20). Uz apgalvojumiem, lai cik nozīmīgi tie būtu, netiek celta Baznīca, bet uz personām - apustuļiem. Apustuļi un Pēteris, kā pirmais viņu vidū, tomēr ir pamats. |
baznīcdēls [87.110.5.105] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 18:51:13
Jāņi, baznīctēvu statistika liecina, ka Baznīca "vienmēr un visur`` ir mācījusi Voldemāra apliecināto, maza daļa baznīctēvu mācījuši Romas pāvesta iemīļoto versiju. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:03:40
baznīcdēls un eskalibur, labprāt redzētu šīs norādes uz baznīctēviem. Jau iepriekš pateicos! |
neielogojies [66.199.184.254] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:04:47
Jānis Ginters
Tā jau ir tā versija, ko luteriskās TA sakidri noraida+ argumentēti pierāda kādēļ tā. Vai jūs to nezinājāt? Tā Roma pāvestību( kā Kristus vietniecību) māca savējiem.
|
baznīcdēls _ eskaliburs [87.110.5.105] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:14:58
Jāni, pameklējiet vien pats. Sanāks kas līdzīgs rekolekcijām. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:30:33
neielogojies Paldies! Zināju un paredzēju arī ka tādas lietas atgādināsiet. Bet ja šajā diskusijā runāsim SS ietveros, tad skaidrosim Rakstus ar Rakstiem un neizmantosim nedz koncilus nedz arī mūsu LC.
Nezin kāpēc baznīcdēls eskaliburs šeit piemin rekolekcijas? |
neielogojies [81.169.183.122] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:38:20
Kā saka krievi vo tje na. Vai tad mums nav definēts LC kā Rakstu pareizs skaidrojums, jeb varbūt tagad visiem luterāņiem jāiet pie Gintera kng-a pēc padoma, jo manuprāt LC skaidro tieši ar Raksrtiem, ne Lutera vai kāda cita viņa sekotāja autoritātes augstumiem? |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.02.17 19:48:39
Tieši tā, to ar svešvārdiem sauc par Norma Normata.
Bet tad arī šajā gadījumā un šīs diskusijas ietvaros skaidrosim Rakstus ar Rakstiem, nevis apgalvosim, ka Luters vai kāds cits to darīja un skaidrosim ar viņu rakstiem. Vai tad es neskaidroju Mt.16 ar Rakstu palīdzību, ja, pēc dažu domām, tik aplams rezultāts sanācis? |
neielogojies [216.254.68.35] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:03:47
LC ir grāmata, kurā tiek izteikta vienprātība par Svēto Rakstu mācībām, līdz ar to izslēdzot jūsmošanu, kur katrs kam kāda atklāsme māca kādas Rakstiem svešas mācības. Un tur ir vienprātīgi atzīts, ka nav Pēteris pirmais no līdzīgiem, bet viņa ticības apliecība izteica visu mācekļu vienprātīgu atzinumu par mūsu Kungu. Bet Kristus savukārt apliecināja, ka šāda ticība pastāvēs kā akmens, klints un tādai ticībai neviens velns nevarēs kaitēt.( LC Par pāvesta varu un primātu Vienprātības Grāmata 2001.g. no 323lpp.) |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:32:57
Reformācijas laikā Sola Scriptura nozīmēja neargumentēt ar koncilu lēmumiem, bet Rakstiem. Tagad mūsu skaidrošanas metodē esam tur pat, tikai koncilu materiālu vietā ir LC, vai tā nav? |
neielogojies [64.157.15.26] |
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:39:53
Dārgais draugs, vēlreiz atkārtoju, ka LC atrodamie argumenti ir no Svētajiem Rakstiem, Bībeles Jaunās Derības grāmatas. Vai jūs izlasījāt to, ko ieteicu pārlasīt? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2007.02.17 21:16:58
> Jānis Ginters . Beidzot divsejainajam Jānusam ir norauta maska. Tavs skaidrojums ir ņemts no RKB. Vai tu gadījumā neesi Romas aģents LELB rindās? Citiem vārdiem, tavs skaidrojums nav pamatots Rakstos. Un lai cik mīļi tu arī nesmaidītu, tava valoda tevi nodod. Vai atceries Kristus vārdus par augļiem?
Sīmanis netiek nosaukts par klinti. Klints ir petra. Petros ir kā kontrasts šai petrai, kas ir klints. Petros ir savrups akmens, bet petra ir klints. Te nekādā ziņā nav vienkārši runa par galotnes izmainīšanu. Lingvinistikā tā nenotiek vai arī tas nes zināmas akcentu izmaiņas. Protams, tā mēs runāt varam. Taču tādā gadījumā tā drīzāk ir kroplība. Pat ja pieņemam, ka taviem apgalvojumiem ir svars, tad tādā gadījumā JD ir jābūt pietiekamam skaitam ar līdzīgiem gadījumiem. Gramatika nav tik vienkārša, kā tu to iedomājies. Ne tu to esi veidojis, nedz arī pārveidosi. Tavas sakarības starp Ābrahāmu un Pēteri... Labi! Neizteikšos! Labāk palasi Da Vinči kodu!
Vai tu būsi tas, kas noteiks Dievam, ko Viņam celt un kā? Dievam ir labpaticies celt savu Baznīcu uz vienkāršu ticības apliecību, kas jūdiem ir zaimošana, bet grieķiem – ģeķība. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.02.17 21:28:23
> Jānis Ginters . Reformācijas laikā Sola Scriptura nozīmēja neargumentēt ar koncilu lēmumiem, bet Rakstiem. Tagad mūsu skaidrošanas metodē esam tur pat, tikai koncilu materiālu vietā ir LC, vai tā nav? - Par kuru koncilu tu runā? Vai par Pirmo koncilu? Bet varbūt par Tridentas konciliem?
> +Jānis . Lūk, šo mācītāju gan tā kā vajadzētu pazemināt amatā, jo viņš nepilda suksesijas pienākumus! Viņu vajadzētu nosūtīt uz Zaubes draudzi, lai tur pamācās pazemību Rakstu priekšā.
|
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.02.17 22:09:55
Paldies KLB amatbrālim Uldim par komentāru un novēlējumiem! Lai svētīts svētvakars un nākošā svētdiena! |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2007.02.17 23:22:33
> Jānis Ginters . Savukārt tev es novēlu pildīt Dieva uzticētos pienākumus. Iegaumē, ka tu nesi atbildību Dieva priekšā! |
Jānis Ginters |
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.19 18:45:00
Jau pateicu paldies Uldim par komentāru un novēlējumiem. Tagad būs jāatbild pēc būtības:
Beidzot divsejainajam Jānusam ir norauta maska.
Paldies! Ievērības cienīgs komentārs.
Tavs skaidrojums ir ņemts no RKB.
Nē, tas nav ņemts no Romas Katoļu Baznīcas avotiem.
Vai tu gadījumā neesi Romas aģents LELB rindās?
Šis jautājums ir neatbildāms. Ja atbildēšu “jā, neesmu aģents”, vai “nē, neesmu aģents”, tad atbilde jebkurā gadījumā nebūs skaidra.
Citiem vārdiem, tavs skaidrojums nav pamatots Rakstos.
Šeit Rakstus skaidroju un pamatoju ar Rakstiem. Nepiekrist ir katra tiesības.
Un lai cik mīļi tu arī nesmaidītu, tava valoda tevi nodod. Vai atceries Kristus vārdus par augļiem?
Foruma lasītājiem noteikti veidojas viedoklis mums un mūsu valodu (smaidu gan grūtāk redzēt). Lai nu lasītāji un draudžu locekļi spriež, ko mana un Tava valoda par katru no mums liecina.
Sīmanis netiek nosaukts par klinti. Klints ir petra. Petros ir kā kontrasts šai petrai, kas ir klints. Petros ir savrups akmens, bet petra ir klints. Te nekādā ziņā nav vienkārši runa par galotnes izmainīšanu. Lingvinistikā tā nenotiek vai arī tas nes zināmas akcentu izmaiņas. Protams, tā mēs runāt varam. Taču tādā gadījumā tā drīzāk ir kroplība. Pat ja pieņemam, ka taviem apgalvojumiem ir svars, tad tādā gadījumā JD ir jābūt pietiekamam skaitam ar līdzīgiem gadījumiem.
Daudzas Rakstu vietas ir saturiski vieneizējas, arī šī, tādēļ par līdzīgiem gadījumiem JD būtu grūti runāt. Arī bez dziļām grieķu val. zināšanām var izlasīt burtisku tulkojumu: “Tu esi klints (vīr.dz.), uz šo klinti(siev.dz.) es celšu Manu Baznīcu. Kās ir “ ŠĪ klints”? Ja iepriekš nav nekas cits nosaukts par klinti, kā tika Sīmanis, tad, ietulkot, ka runa ka Pēteris ir nosaukts nevis par klinti, bet akmenīti un šī klints ir nevis viņš pats, bet tas, ko viņš teica, ir dīvaini. Tad sanāktu “tu esi akmenītis un uz šo klinti...” tur nebūtu nekādas skaidrība, par kādu klinti ir runa. Arī baznīctēvi šo norādi attiecināja uz Pēteri. Tai skaitā Teodors no Mopsuestijas (4-5.gs.), kurš uzsver tieši Pētera apliecību (iespējams viņa domu izmanto Luters), raksta par Pēteri kā par klinti. Ja kādiem būtu zināmi avoti baznīctēvu darbos, kas saka ko citu, būtu interesanti to uzzināt.
Gramatika nav tik vienkārša, kā tu to iedomājies. Ne tu to esi veidojis, nedz arī pārveidosi.
Tādēļ īpaši grieķiski rakstījošie baznīctēvi varētu būt labs avots, vai ne?
Tavas sakarības starp Ābrahāmu un Pēteri... Labi! Neizteikšos!
Daudzi teologi ir izteikušies par šīm sakarībām. Bet tas nenozīmē, ka Tev jāizsakās.
Labāk palasi Da Vinči kodu!
Mēs te runājam par Sola Scriptura, un par Rakstu skaidrošanu ar Rakstiem. Norādes uz Da Vinči kodu te nederēs.
Vai tu būsi tas, kas noteiks Dievam, ko Viņam celt un kā? Dievam ir labpaticies celt savu Baznīcu uz vienkāršu ticības apliecību, kas jūdiem ir zaimošana, bet grieķiem – ģeķība.
Manā Bībelē ir rakstīts par namu, kas ir celts uz apustuļu un praviešu pamata un par mūsu Kungu Kristu, kas ir jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība. Manā Bībelē nav tā rakstīts tā kā Tu te sarakstīji, kā ir Tavējā?
Un tālāk Uldis raksta adresējot +Jānim (t.i.arhibīskapam):
Lūk, šo mācītāju gan tā kā vajadzētu pazemināt amatā, jo viņš nepilda suksesijas pienākumus! Viņu vajadzētu nosūtīt uz Zaubes draudzi, lai tur pamācās pazemību Rakstu priekšā.
Vai Uldis varētu paskaidrot kādēļ kalpošana tieši Zaubes draudzē būtu uzskatāma par pazemināšanu amatā? |
neielogojies [85.25.136.135] |
# Iesūtīts: 2007.02.19 20:55:29
Vai jūs izlasījāt to vietiņu no CA 323 lpp..? Tas ir ļoti svarīgi, jo tur ir redzams, kā tiek argumentēts no Rakstiem, varētu pat teikt, ka tur redzams piemērs SS principam. Un vēl krāšņi piemēri no vēstures par to, kas no šī jūsu aplamā skaidrojuma ir izkropļojies Baznīcā.
P.S. Ja mēs par Klinti uzskatam Pēteri nevis mācekļu apliecību, ko pētreris nolasīja(pievērsiet uzmanību, ka Jēzus jautājums bija attiecināts visiem apustuļim.), tad Pēteris bija arī Sātans, jo Kristus drīz arī tā izteicās par viņu. |
neielogojies [85.25.136.135] |
# Iesūtīts: 2007.02.19 20:57:09
Piedošanu par kļūdām, steiga nav draugs. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
