atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Sola Scriptura
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.08 15:04:13
Ko lai atbild cilvekam, kursh apgalvo, ka princips Sola Scriptura savaa zinjaa balstaas Baznicas tradicijaa, jo Bibelee nekur nav teikts, cik tieshi gramatas butu uzskatamas par Dieva iedvesmotaam. Kanonu esot apstiprinajis Baznicas koncils, lidz ar to tadaa "tiraa veidaa" shis princips nedarbojas, jo kanons ir Baznicas tradicija.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.09 18:31:54
Mulders: runa neiet par pareizu izpratni, bet par paļāvību, ja tā būs, tad izpratni Dievs dos.
Baznīcas vēsturē var sastapt daudz heretiķus, kuru paļāvību būtu grūti apšaubīt. Vēl mazāk spēju apšaubīt paļāvību uz Svētiem Rakstiem un SS, šodienas radikālajiem kristīgajiem fundamentālistiem. Vai jūsuprāt tiešām paļāvības trūkums uz SS ir par iemeslu herēzēm? Vai cilvēks, kurš patiesi paļausies uz SS, noteikti kļūs luterānis, bet pārējiem paļāvības vēl pietrūkst?

Jānis Gaisiņš “tas nozīmētu turēties pie Augsburgas TA”. Par to jau vienreiz rakstīju šajā pašā diskusijā. Atbilde: Jā, tādā ziņā, ka Augsburgas TA u.c. konfesionālie dokumenti ir pamatoti tajā, ko Baznīca vienmēr, visur un no visiem ir mācijusi, ar atsaucēm uz ekumēniskajiem konciliem (īpaši Nikajas) Baznīcas tēviem u.c. Nē, tādā ziņā, ka 16.g.s. un reformācija nav vienīgie iespējamie avoti, lai noteiktu, ko Baznīca visos laikos un vietās un no visiem ir mācījusi un ticējusi.
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.09 18:56:30
Es īsti nesaprotu, kādā kontekstā Voldemārs raksta par “pašpietiekamību”. Un kāds, pēc Voldemāra domām, ir “noraidītais SS princips”. Vai šeit "noraidīt SS principu" nozīmē apgalvot, ka Raksti tiek interpretēti, norādot uz Baznīcu, kura SS ir interpretējusi un turpina interpretēt?

Reiz vienā baptistu draudzes darbdienas svētbrīdī dzirdēju kādu liecības vārdu, kurā sieviete stāstīja, par savu ticības dzīvi un, ka esot izmetusi no mājas visas grāmatas arī kristīgās un bez Bībeles neko nelasot. Uz to viņai citi atbildēja, ka to nevajag arī stāstīt, lai lasa tikai Bībeli, jo viņas no mājas izmestās grāmatas droši vien ir ietvērušas tādus pašus stāstus par citu ticības dzīvi, kā šis viņas stāstījums. Tādu “SS” principu taču mēs nedomājam?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.02.09 19:55:45
J. Ginters buusiet paarpratis. Es runaaju par nepiecieshamo nevis pietiekamo. Hereezes kaareiz izaug no Rakstu nepareizas interpretaacijas vai Rakstu atmeshanas vispaar. Taapeec jau piekriitu par to "Vienmeer un Visur", bet pat shis "Vienmeer un Visur" nevar buut pretrunaa skaidrajaam Rakstu vietaam. Rakstos ir arii neskaidras un netriviaalas vietas, bet ir taadas ko saprot jebkursh cilveeks bez augstaakstaavoshu personaazhu interpretaacijas. Un ja Rakstiem pieiet Kristologjiski, tad visa interpretaacija notiek... Un jaa es paljaujos uz SS un esmu Luteraanis! Mana izpratne un ticiiba veidojaas vienkaarshi studeejot SS, un tad izraadiijaas ka Luteriskaa interpretaacija paarsvaraa sakriit ar to, kam ticu es. Taatad ir vismaz viens piemeers (Mulders) kad no SS var izaugt par Luteraani...
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.09 21:45:17
Jāni Ginter, tas "visos laikos un visās vietās" skan ambiciozi, prasās pēc konkrētības. Tridentas koncila lēmumi jau vienai ekleziālai grupai ir saistoši kādus 400.gadus un Romas bīskaps pirms tam nevienu vien pavēli izdevis, kā visiem vajag ticēt ;tāpat maldi , uz kuriem reakcija bija- reformācija , ne vienu vien gadu simteni attīstījās. Piekrītu, ka baznīctēvos un koncilos ir daudz laba, gan piemēros, gan definīcijās, bet luterāņu mācītāji parakstās zem LTA, kas savā ziņā ir konspekts šai baznīcas iepriekšējai gudrībai un atraisīšanās no maldiem, kas ielavījusies daļā Baznīcas.
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.09 21:53:07
PB teiktu, ka tas ``vienmēr un visur" ir septiņos ekumēniskajos koncilos, RBK - Tridentā, 1. un 2. Vatikāna koncilos, mums nekas cits nepaliek pāri, kā LTA, pārējo noderīgo var izmantot kā `devotional`, bez pretenzijām uz LB mācības kanonu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.09 23:45:02
Jāni Ginter!
Kāds laikam sāk piemirst dogmatikas ievaddaļas (prolegomena) patiesības Man pie Slenskastēva šī lieta ļoti gāja pie sirds, tāpēc padalīšos
Par Svēto Rakstu raksturīgajām īpašībām.
Svētajiem Rakstiem, Dieva Vārdam, piemīt 4 noteiktas, raksturīgas, dievišķas īpašības jeb atribūti (affectiones divinae):
1. Dievišķā autoritāte (auctoritas divina).
2. Dievišķā iedarbība (efficacia divina).
3. Dievišķā pilnība jeb pašpietiekamība (perfectio divina).
4. Dievišķā skaidrība (perspicuitas divina).
Tas ir konteksts, kādā ir runa par Rakstiem ikvienam bibliskam kristietim. Pašpietiekamība norāda, ka Rakstos ir pilnīgi viss, kas ir nepieciešams pestīšanai pietiekošā daudzumā un kvalitātē.
Tā kā man pašam ar visām latīņmeistarībām tā ir, kā ir (jābūt jau godīgam - švaki), tad atbildot iemetu aci arī Millertēva rakstītajā, kur viņš, starp citu, arī piebilst: "Visi, kas noliedz šo patiesību (Rakstu pietiekamību - V.) noraida Schriftprinzip jeb kristīgo pamatmācību, ka Svētie Raksti ir vienīgais ticības avots un mēraukla." Millers - 162.lpp.
Tad nu sanāk, ka tas, kas norāda uz kādu citu avotu līdztekus Bībelei, noraida Bībeli kā avotu, jo balstās uz ārpus Bībeles esošu avotu. Diezgan loģiski, ne?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.02.10 00:20:33
Voldemār , 2007.02.09 23:45:02
kāpēc tu par katru cenu gribi iestāstīt, ka kāds netic, ka Rakstos ir pilnīgi viss, kas ir nepieciešams pestīšanai pietiekošā daudzumā un kvalitātē?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.10 10:30:59
Ēvald!
Neko nevēlos nevienam iestāstīt, bet gribu tikai secināt no rakstītā.
Varbūt tikai 2 iespējas - vai nu Raksti ir pamatā, vai nav. Ja Tu apgalvo, ka pamatā ir baznīca, tad Tu noliedz Rakstus kā pamatu. Jeb var būt tā ka ir 2 pamati? Tādā gadījumā nav SS.
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.10 13:00:52
Voldemārs Jeb var būt tā ka ir 2 pamati?
Rakstos atkal lasām gan ka Pēteris ir klints, tātad pamats uz kura celta Baznīca un citur lasām, ka Kristus, kā stūrakmens un pamats. Kur paši Raksti saka, ka SS ir pamats? Ja iepriekšējai loģikai sekosim, tad ar to pamatu skaitīšanu skaidrībā netiksim.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.02.10 17:46:46
Voldemārs , 2007.02.10 10:30:59
Jaunekli, man patīk tava dedzība, taču ar to vien būs par maz, lai izprastu tik dziļu un nopietnu tēmu kā SS. Tas būtu neprāts. Tu esi greizsirdīgs un tas tev un taviem mīļajiem līdzcilvēkiem sagādās daudz sāpju.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.10 19:41:19
Ēvald!
Par komplimentu paldies!
Par greizsirdību , jā esmu gan. Esmu greizsirdīgs par Dieva Vārdu. Tev arī to novēlu (sieva gan nesūdzas)
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.10 20:16:20
Jāni Ginter!
Nav īpaši droši runāt par to, ka kādi bibliski principi nav precīzi definēti Bībelē, jo pat vārds teoloģija nav atrodams Svētajos Rakstos, taču tas nenozīmē, ka teoloģija būtu tikai nebibliska
Bet tas, kur paši Raksti apliecina SS, ir skaidri lasāms Jēzus runās, ka tad, kad vajadzēja pastāvēt pret maldiem, mūsu Kungs un Pestītājs skaidri noraida ikvienu citu pamatu un izvēlas tikai Rakstus. Labākais piemērs ir Viņa kārdināšana.
Un vēl. Pēteris nav un nevar būt baznīcas pamats, par šo maldu var runāt tikai Romas baznīcā. Ja netici, palasi LC, īpaši Traktātu par pāvesta varu un primātu.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.02.10 20:23:39
Voldemārs , 2007.02.10 19:41:19
Ņem par labu.
Bet tava lielīšanās gan nav laba. Paskatījos, ko man sinonīmu vārdnīca dod uz vārdu `greizsirdība` - vienu vienīgu vārdu - `skaudība`. Tavs novēlējums manās ausīs ieskanējās kā lāsts. Ņem vien atpakaļ, es to nepieņemu. Kā redzi, mēs nebūt nerunājam par SS, kas ir ļoti nopietna tēma.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.10 22:55:36
Ēvald!
Man prieks, ka izmanto vārdnīcas, ar humoru gan Tev ir kā ir.
Ja gribi absolūti nopietni, tad varu arī tā.
Cik lasu Tavus komentārus, Tu neizcelies ar īpaši precīziem faktiem. Tā vispārīgi parunāt nav slikti, bet ja Tu nezini elementārus SS jautājumus, tad nerunā par kaut kādu izpratni par šo tematu. Varbūt paņem vēl kādu vārdnīcu
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.02.10 23:14:17
Voldemārs , 2007.02.10 22:55:36
Par kādu humoru tu runā?
Līdz šim tad tu nerunāji nopietni?
Pieņemu, ka faktus tu varētu zināt labāk par mani un arī īpaši necenšos šeit iedziļināties SS dziļumos, redzot, ka runa ir pilnīgi par ko citu, nevis SS, kā jau minēju divos savos iepriekšējos komentāros.
Jānis G. [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.10 23:48:23
Voldemārs rullē...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.11 09:39:49
Ēvald!
Pārlasīju Tavus komentārus.
Vai Tu pats zini, kas ir Tava problēma? Tu apšaubi Sola Scriptura un piedēvē baznīcai to, kas ir no Dieva. Par to gan Tev vajadzētu kaunēties...
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.11 17:25:25
Voldemār,
Tagad forumā publiski darīsi zināmu kādas problēmas pie mācītājiem esi konstatējis un vēl tā kārtīgi nokaunināsi. Lūk Pļaviņu draudzes mācītāja problēma ir Sola Scriptura apšaubīšana, J. Ģertrūdes draudzes mācītājs nav klausījies prof. Slenskas lekcijas un nezin nedz dogmatiku nedz, ka LC saka Pēteris neesot pamats. Šādi apgalvojumi, pirmkārt nav par tēmu, otrkārt ietver nekur nepamatotus personīgus apvainojumus. Un vēl, kā var saprast, ka Ēvaldam esot jākaunās, jo viņš “ piedēvē Baznīcai to, kas ir no Dieva ”? Baznīca pati ir no Dieva, kāpēc būtu jākaunās par to?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.02.11 18:10:51
Voldemārs , 2007.02.11 09:39:49
Vai es varētu tev lūgt no maniem komentāriem satādīt SS noliegumu un to skaidri uzrakstīt nākamajā komentārā?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.11 19:18:10
Voldemār!
Ikviens, kam bijusi saskare ar skolu, zina nerakstītu likumu- skolotāji savas savstarpējās attiecības (atšķirības uzskatos, mācīšanas principos un jebko citu) neskaidro skolēnu klātbūtnē. Tā ir elementāra patiesība. Pretējā rīcība vienkārši ir NEĒTISKA.
Tu, Voldemār, bieži še piemini LA, vai tiešām LA pasniedzēji savstarpējos rēķinus kārtoja un viens otru ar vārdiem aizskāra un savu gudrību pār otru izcēla studentu priekšā? Nez vai...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 17 , pavisam kopa bijuši: 89006