Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2009.05.27 12:45:03
Šā gada 23.maija laikrakstā Svētdienas Rīts ir publicēts mācītāja Viestura Pirro sprediķis par Jāņa 15:26-16:4. Sprediķa noslēgumā ir šāds teikums: "Ar dzimtas sakņu dziedināšanu, ar deviņu mēnešu lūgšanu mātes miesās un citu dziedinošo kalpošanu, ar grēksūdzi mēs attīrāmies Patiesības Gara dzīvinošajās straumēs un aptveram - Kristus ir vienmēr ar mums." Vai kāds varētu paskaidrot, kas ir dzimtas sakņu dziedināšana? |
|
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2009.05.27 12:46:11
Tāpat - kā jūs domājat- vai deviņu mēnešu lūgšana mātes miesās ir tas, ka māte u.c. cilvēki aizlūdz par gaidāmo mazuli, vai tas ir kas cits? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.05.27 12:50:23
Svilpaste
Vai arī aizraksti pašam prāv.Pirro. Viņš pats vislabāk pasakaidros, ko ar to domājis. Viņa meils ir Baznīcas kalendārā. |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.05.27 13:13:24
Svilpaste, neredzeeju kontextu... Bet pirmais kas uzreiz naak praataa ir shis
Kad Dieva laasam "Kas Dara ljaunu, tam tas tiks piemineets liidz treshajam augumam" liek pretiim Dieva svetiibu "Kas labu dara, tam tas tiks atliidzinaats liidz tuukstoshajam augumam" - mans paarfraazeejms peec atminjas!
Tb taa es vareetu domaat, ka ljaunaa nolaadeetaa dzimtaa viens ticiigs deels var sveetiit visu dzimtu! 
Ne? Un to, ka lietaam sveetumu pieshkjir luugshana, to jau Paavils apstiprina! |
Ослик  |
# Labojis Ослик: 2009.05.27 13:35:21
ir grāmata K. Makols "Dzimtas sakņu dziedināšana" tur daudz piemēru, ka katoļu mise vai Anglikāņu mise(?) līdzot, ja kādam ir problēmas ar veselību vai problēmas attiecībās, ko izraisa kāds sencis, kam vajadzīga aizlūgšana.
vai tad K. Makols melos? |
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.05.27 22:21:56
Vecās Derības izredzētā tauta arī lūdza par savu senču grēkiem. |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2009.05.27 22:50:11
Kā miris sencis var izraisīt kādas problēmas? Ja viņš tās ir izraisījis ar kādu savu grēku pagātnē, tad dziedināšana ir vajadzīga viņa pēcnācējam tagadnē, nevis jādziedina saknes...
Mulder! Konteksts- pirms tam ir teikums -Manu priekšteču un manas grēka sekas man liek mocīties sāpēs un raudāt.Tad ir citēts Mateja 11:28, un tad seko teikums, ko norādīju diskusijas sākumā. |
masiks [66.232.107.140] |
# Iesūtīts: 2009.05.28 02:14:39
Kā miris sencis var izraisīt kādas problēmas?
Ir dažas TuvoAustrumu reliģijas, kur tas tā notiekās...
Nu, piemēram - viens sencis smukā dārzā apēda nepareizo firziķi, no nepareizā koka. Tas tik ļori saniknoja dārza uzraugu, ka vēl tagad, pēc daudziem tūkstošiem gadu, neskatoties uz visādām sliktām lietām, ko dārznieks sadarīja - jamā keksa bērni jūtas gaužām vainīgi, it kā paši būtu to firziķi nočiepuši...
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.28 11:00:31
Svilpaste, nee nu ko tu dzejniekam kas sarakstiijis "Lauztaas Priedes" piesienies par kugjubuuves nianseem un neprecizitaateem! |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.05.28 18:26:34
Tā kā Dievs piedraud sodīt par tēvu grēkiem līdz 4. augumam, tā ir laba doma nožēlot savus un savu senču grēkus. |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2009.05.29 14:11:39
Kristofer! Kā cilvēks var nožēlot citu cilvēku, lai arī savu senču, grēkus???!!! Konkordijas formula (V, 7-8): "... nožēlot grēkus nozīmē vienīgi patiesi atzīt grēkus, tos no sirds nožēlot un atturēties no tiem (ārēju motīvu- baiļu un soda dēļ.)". Vai tiešām Tu domā, ka tas var attiekties arī uz citu grēkiem? |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.05.29 18:30:14
Neredzu pretrunu. Ārējais motīvs te ir bailes no soda līdz 4. augumam. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.01 22:02:11
Kristofers
Negvelz. Svešus grēkus nevar nožēlot.
Nožēlo pats savējos un apzinies, ka tos 4 augumus šajā pasaulē ietekmēsi fiziski satiekot. Bet pirms liekuļo grēknožēlu par savu vecotēvu, atceries, ka tas, kas ir Kristū ir jauns radījums, un Dieva žēlastība attiecas uz tūkstošo augumu, kas pārsniedz to 3. - 4.
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.09.02 01:21:15
Aivars, iesaku izlasīt osļika ietiekto grāmatu. Ir vēl "No tumsības uz gaismu" (katoļu). Viss nav tik "plakans", kā Tev šķiet. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.02 11:53:26
armilo
Trīs vārdos grāmatas domu vari pateikt? Man tomēr Bībele šķiet uzticamāka nekā atsevišķu autoru viedokļi, un tur es redzu cerīgāku (ok. vari teikt plakanu iepretī samudžinātai) ainu, kur Kristus žēlastība ir pietiekoša. Tas, ka dzimtām līdzi nāk saskarsmes vai veselības problēmas, kas iemantotas caur noteiktu dzīvesveidu, manuprāt ir risināmas nevis `nožēlojot, ka vectēvs bija grēcinieks`, bet meklējot risinājumus, kā pašam nebūt nākamajam ķēdītes posmam nejauku lietu nodošanai tālākām paaudzēm. Protams, ja esi netaisni iegūtas mantas mantinieks, tad ir vērts padomāt, ko ar to būtu pareizi darīt, bet stulbi būtu prasīt, lai tu tagad nožēlo un atvainojies, ka tavs vecvectēvs iespējams manējam puikas gados zilu aci uzsita. Domāju, ka evaņģēlisks kristietis nedrīkst spekulēt ar vainas kompleksu. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.09.02 18:34:09
Aivars, trijos vārdos sakot, tās ir psihiatrijas profesora, anglikāņa, neskaitāmas liecības par cilvēku dziedināšanu, kas ir piedalījušies speciālā dievkalpojumā – dzimtas koka dziedināšanas misē. Šīs dzīvās liecības mani pārliecina vairāk par sausu teoloģisku terminu atgremošanu. Teorijai protams ir sava vieta, bet tas vēl nav viss, kas ticību praktizējošam Dieva kalpam ir jāzina. Ja Tu vēlies ieskatu grāmatā, tad man būtu šeit tā visa jāpārraksta, no vāka līdz vākam. Ja vēlies, varam sarunāt satikties, un es iedošu to izlasīt. Ja nav žēl 4,ls, tad iesaku to tomēr iegādāties. Noderēs 
Šīs tematikas sakarā, ir nopietni japardomā mācība par šķīstītavu. Vairāk sliecos domāt, ka tāda ir nevis ka tā ir katoļu „nomurgota pasaciņa”. Domāju, ka ikviens protestantu mācītājs, kurš ir aizlūdzis (jeb pieminējis) par mirušajiem, ir spiests atzīt, ka ir kādas grēkus nenožēlojušas dvēseles, kuras „karājās” starp debesīm un zemi, un par tām aizlūdzot tuvinieki ir atguvuši mieru. Katoļu ciltskoka dziedināšanas mise ir tāda pati kā luterāņu lūgšana par mirušajiem, tikai izvērsta līdz specializētam dievkalpojumam.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.02 18:48:06
armilo
 nu jā... šķīstītava komplektā....
Tikmēr tāds mūsdienu katoļu vadošais teologs Racingers savulaik ir mēģinājis pārskatīt šo mācību, ko pamanījis un par labu atzinis arī dažs anglikāņu teologs un bīskaps.
Bet nu, ja patrāpīsies tā grāmata ceļā, ieskatīšos. Bet no `dzīvajām liecībām`, atceros tikai viena mācītāja atzīšanos, ka vienā brīdī aizlūdzot par mirušo (nevis pieminot), ir guvis mācību otrreiz neko tādu nedarīt. Zinot dažus, kas savulaik aizspērās uz Rufus rīkotajām sanāksmēm, arī neteiktu,ka būtu redzamas vērā ņemamas pārmaiņas viņu dzīvē pirms un pēc tam. |
Anima  |
# Iesūtīts: 2009.09.02 22:14:58
Tā pavisam īsi, garāmejot. Šo to zinu par šito sakņu dziedināšanu un embriju aizlūgšanām, kas Latvijā gan ir piekoptas vairāk no harizmātu dažādām grupiņām, nevis no grūstošās anglikāņu baznīcas diviem dučiem baznīcēnu. Tad nu lūk, mans personīgs, taču krietni izmeditēts viedoklis: Visa šitā ņemšanās ir liekama vienā maisā ar pagānisku karogkātu svētīšanu pa labi un pa kreisi (alias deviņdesmito sākums Latvijā), suņu un kaķu liturģisku izvadīšanu (arī precedenti ir bijuši) u. tml. izdarībām, ko vieno viena formula. Proti, ar Kristu un viņa žēlastību ir par maz. Ir vajadzīga formula "Kristus +". Jo ezotēriskāk un noslēpumaināk, jo "krutāk." Tā ir tieši tā formula, kas ir pamatā pilnīgi visām sektām un kultiem, kas ņēmuši sākotni kristietībā. Tālāko var katrs pats piedomāt. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.09.03 00:08:55
Aivars, ineresanti cik tālu Racingers ir ticis ar purgatorija revidēšanu? Kāds slēdziens, ir vai nav?
Iespējams minētais mācītājs pats nav brīvs no kādam okultisma saitēm pagātnē, vai arī nebija sagatavots šai kalpošanai. Vēl variants, ka ir kādi, par kuriem nevajadzētu aizlūgt.
Makols min gadījumus, kad ir bijis jāaizlūdz par aizgājušā dvēseles mieru 365 dienas, un ir gadījumi, kad pietiek ar vienu reizi. Nekādu ārēju zīmju jau nav, kā vien atgūts sirds miers. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.09.03 00:13:23
Anima, man šķiet, ka tas nebija korekti, vienā maisā sabāzt aizlūgšanu par mirušā dvēseli, un suņu un karogkātu svetīšanu. Tas tomēr nav viens un tas pats. Ciltskoka dziedināšanas pamatā ir vienīgi Kristus žēlastība, bez + vai mīnus. Iesaku pameditēt vēl mazliet par šo svarīgo tēmu |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.03 06:10:01
armilo
Ja runa ir par sirdsmieru, tad tas tiek atgūts arī lūdzot par palicējiem, nevis par mirušajiem, un pašiem palicējiem izlīdzinoties ar aizgājēju. Jā, kādreiz cilvēks nav paspējis atvadīties no aizgājēja, un kaut kas palicis nenokārtots, un cilvēks nespēj sev piedot. Esmu redzējis situācijas, kur teiksim bērns arī vecumā dzīvo ar aizvainojumu pret savu tēvu vai māti, kas it kā nav devuši to, ko gribētos. Tas ir traki, jo tāds ilgstošs rūgtums ir ar savu ietekmi visā dzīvē. Bet vai tādēļ kā psihoterapeitisks līdzeklis jāpiedāvā aizlūgšanas PAR mirušajiem, vai indulgences PAR mirušajiem, un, manipulējot ar nebiblisko šķīstītavas jēdzienu, jāveido jauna teoloģija, kuras aicinājums ir vienkārši piemānīt sirdsapziņu cilvēkam, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nespēj piedot sev vai aizgājējam? Ok. Aizlūgšanas par citiem konfliktā iesaistītiem, maina arī paša attieksmi, bet arī salabšana atklātā sarunā to dara. Cilvēki mēdz arī mēģināt sarunāties ar mirušajiem, naudiņu, kādu mīļu lietiņu `iedot līdzi`, visbeidzot, stāsta, ka veļiem esot mielasts jāuzsauc šad tad. Pieņemu arī tas ir psihoterapeitiski, bet... no tās pandoras lādes var izlekt viskautkas. Es tomēr būtu piesardzīgs ar nebiblisku vai ekstrabiblisku mācību par mirušiem, ja reiz Rakstos teikts, ka tas kurš ir Kristū netiek tiesāts, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. |
:: Pievienot komentāru
|
