atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Svētais Gars. Kurā brīdī Viņš sāk dzīvot mūsos?
Artis
Iesūtīts: 2009.05.18 20:32:47
Kurā brīdī Svētais Gars sāk dzīvot mūsos? Ko esmu atradis rakstos ir vairāk par to, kuros Viņš mājo, nevis kad.

Tajos, kas mīl Jēzu...

Jāņa 14:23
Jēzus viņam atbildēja: "Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.


Tiem, kas paklausa...
Apustuļu darbi 5:32
Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa.

Jāņa 1.vēstule 3:24
Kas Viņa baušļus tur, tas paliek Viņā un Viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka Viņš paliek mūsos, proti, no Gara, ko Viņš mums ir devis.


Tiem, kas mīl cits citu...
Jāņa 1.vēstule 4:12
Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
vilks
# Iesūtīts: 2009.05.19 13:34:36
Ctulhu
Kā jau teicu, labie darbi nav kritērijs.
Par to, vai kādi cilvēki, kas saka, ka bijuši ticīgi, tiešām tādi bijuši, es nezinu, tās ir lietas, kuras no malas īsti nevar izvērtēt. Jo kristēriju, kā jau teicu, nav, un ļaunums noteikti nav viens no tiem.
danar
# Iesūtīts: 2009.05.19 13:40:01
a_masiksKa jau Vilks minēja,kad apzinati sac noliegt Dievu kaut esi Vinu iepazinis.
Jādzird Dieva Vārds,jāsaņem Sv.Vakarēdiens,jalasa Dieva Vards,jātiekas ar citiem ticīgajiem.
padoms [81.198.231.230]
# Iesūtīts: 2009.05.19 13:41:07
Ctulhu neaizmirsti pielikt klāt flouriscējošu uzrakstu "Es pieņemu Jēzu Kristu par savu Glābēju", ja tas ataino tavu pārliecību. Tad SG ielīdīs tevī
vilks
# Iesūtīts: 2009.05.19 13:54:06
Ctulhu
Taatad ja ljaunums nav kriterijs, tad ellee buus zinaams daudzums ne-ljaunu cilveeku. Ja taa, tad man pret elli nav nekaadu iebildumu, mees ne-ljaunie izveidosim pretosanaas grupu un taa kaa laika buus diezgan, agri vai veelu uzvareesim.

klau, šim vairs nav nekāda sakara ar diskusijas tēmu.
ja tev tas interesē, atver jaunu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.05.19 14:05:53
vilks,

...ja juus neticeesiet, ka es tas esmu, juus palixiet savos greekos... (C) Kristus

Palikshana greekaa ir veids kaa dabuut Sv. Garu prom no sevis... Speeleet "loteriju" vai shoreiz Dievs veel mani vilks atpakalj, jeb pametiis mani samaitaashanai... taa ir paaraak riskanta loterija! Jo Raksti liecina, ka ir situaacijas, ka Dievs ljauj sirdij nocietinaaties... Paavils neskaitaamas reizes uzskaita dazhaadus negantiibu komplektus un briidina, ka taadi neiemantos Dieva Valstiibu... Tas ir tas risks, ka Sv. Gars atstaaj cilveeku vinja pasha "gudriibaa" un samaitaatiibaa!
danar
# Iesūtīts: 2009.05.19 14:05:57
a_masiksNu,ja šitos konkrētos grēkus..,ja cilv.ir Sv.Gars,tad būs pagrūti to izdarīt.Gars ir" jabaro"katru dienu un jo vairak ed šo garīgo barību,jo grutak paliek apzinati grēkot.
Bet es jau te varu skaidrot ka es maku,tu vienalga sapratīsi ka tev gribas
danar
# Iesūtīts: 2009.05.19 14:20:37
a_masiksNu ja viņi to dara apzinādamies atkal un atkal,tad laikam ta arī būs...ka pazaudējuši.
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.05.20 00:42:28
Трилобите Salīdzinot, arī musulmaņu mistiķiem ir iedalījums septiņās pilīs.
Taču luterāņi ir kā mežoņi, kā barbari, kas iebrūk Romā (salīdzinājumam - katoļu baznīcā) un kas atmet visu skaisto - iztikt jau var arī bez tā galu galā, bet dzīve tādēl nebūs skaistāka. Un tādēļ, ka jūs esat primitīvāki, jūs neesat pareizāki


Nu nav jau luterāņiem attieksme pret Baznīcas tradīciju tāda pati kā tam kalifam, kas pavēlēja nodedzināt Aleksandrijas bibliotēku: Ja tajā bibliotēkā ir kaut kas, kas ir pretrunā ar Korānu, tad tā ir jādedzina nost. Bet ja tajā ir tas pats, kas Korānā, tad no tās nav jēga, un tā tāpat ir jādedzina nost.

Piemēram, es ar interesi lasu pareizticīgo mistiķu darbus. Un attiecībā uz šīs diskusijas tematu es gribētu pieminēt sv. Sarovas Serafima vārdus sarunā ar muižnieku Motovilovu: Kristieša dzīves mērkis ir steržeņije Sv. Duha , ko varētu tulkot gan kā Sv. Gara iegūšanu, gan kā Sv. Gara saturēšanu.
Balss
# Labojis Balss: 2009.05.20 06:39:46
3 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības."
4 Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?"
5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.
7 Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.
8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara."

Ar šo es gribu teikt, ka Sv.Gars un tā darbs nav ierobežojams cilvēku izpratnes un definīciju rāmjos. Mēs gan varam to novērot, izjust tā darbu sevī un citos, bet nevaram noteikt likumības, pāc kurām Tas darbojas.
Tas būtu apmērm tāpat, kā ar mūsu cilvēcīgi ierobežoto pieredzi un zināšanām mēģināt izstrādāt definīciju, kur, kad un kā Dievs darbojas. Jo Sv.Gars IR Dievs.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.05.21 08:35:31
Bišk patīšu atpakaļ - Mulders te rakstīja, ka ja cilvēks grēko, tad Svētais Gars viņu pamet. Te ir vajadzība precizēt - ko tas nozīmē. Jo nav nekāds noslēpums, ka arī kristieši un pat tie vislabākie grēko ik uz soļa nepārtraukti, apzināti un vēl jo vairāk jau neapzināti. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā Svētais Gars kā lai dzīvo kristiešos? Bet te atkal nonākam pie evaņģēlija. Pār mums ir Kristus nevainīgās asinis, kas nozīmē to, ka tas grēks tiek dzēsts un mums netiek pieskaitīts.

Tomēr tas nenozīmē, ka Deivs mūs nepārmāca, taču šī pārmācība na vis sods par grēku, bet gan labošanas darbi.

Svētais Gars pamet pilnībā vienīgi tādu kurš Viņu ir zaimojis. Bet kā ar tiem pārējiem, jo taču mēs visi grēkojam? Jā ir barjera un tās augstums un biezums ir atkarīgs no tā cik lielā pakāpē mēs esam grēkā un otrādi - mūsu attiecību kvalitāte ar Svēto Garu atkarīga no tās brieduma pakāpes, kādā mēs katrs esam. Ir stingri jāatšķir taisnošana no svēttapšanas
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.05.21 12:17:42
Varētu jautāt, kas Sarovas Serafima mācībai par Sv. Gara iegūšanu varētu būt līdzīgs ar luterāņu mācību, jo tās centrā ir ticība Kristum - sola fide.
LTA zinātājs pamanīs, ka līdzība ir vistiešākā. Dzīva ticība, glābjošā ticība ( fides salvifica ) ir Sv. Gara dāvana, un tā cilvēkam ir tik ilgi, cik ilgi viņā iemājo Sv. Gars.

Par Sv. Gara nākšanu un iemājošanu:

Pieaugušo gadījumā Sv. Gars nāk un iemājo tad, kad caur Dieva Vārda uzklausīšanu Viņš ir radījis dzīvu ticību uz Jēzu Kristu:
Es ticu, ka es ar savu paša prātu un spēku nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, pareizā ticībā darījis svētu un uzturējis, ... (Mazais Katehisms, skaidrojums pie 3. ticības artikula);
...jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. (1. Pēt. 1:23)

Mazu bērnu gadījumā Sv. Gars nāk un iemājo Kristības brīdī:
Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars (Jņ 3:5-6)
Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība (Mk 10:14)
Tāpēc luterāņu mācība par to, ka pat zīdaiņiem var būt ticība ir jāsaprot nevis tā, ka zīdainim varētu būt kāda intelektuāla, diskursīva ticība, bet gan tā, ka arī zīdainī pēc Kristības iemājo glābjošo ticību dodošais Sv. Gars.

Savukārt pieaugušo gadījumā mācītājam ir jāpārliecinās, ka Kristības kandidāts jau ir nācis pie ticības uz Jēzu Kristu. Šeit nebūtu vietā skaldīt matus, kad tad īsti Gars nāk - vai tajā brīdī, kad cilvēks nāk pie ticības, vai tad kad tiek kristīts, vai abos gadījumos. Ticībā pieņemsim Sv. Rakstu vārdus, ka atdzemdina gan Dieva Vārds (jau citētā 1. Pēt. 1:23), gan Kristība:
Dievs mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. Šis Vārds ir patiess. (Tit 3:5)
Jo arī tie, kuri tic pirms Kristībām vai kuri kļūst ticīgi Kristību laikā, ir kļuvuši ticīgi caur iepriekš dzirdēto ārējo vārdu. Tā tas ir ar pieaugušajiem, kas jau ir nākuši pie atziņas; viņiem jau iepriekš ir jābūt dzirdējušiem, ka “kas tic un top kristīts, tas taps svēts” (Mk. 16:16), arī tad, ja tie sākumā ir bijuši neticīgi un tikai gadus desmit vēlāk ir saņēmuši Garu un Kristību. (Šmalkaldes artikuli, III daļa, 8. punkts)

Te būtu jānoraida jebkāda spiritualizēšana, ka Gars var nākt kādos neizdibināmos un neizprotamos veidos:
Un lietās, kas attiecas uz runāto, ārējo Dieva vārdu, ir stingri jāpaliek pie tā, ka Dievs nevienam nedod savu Garu vai žēlastību citādi kā vien caur vai ar iepriekš runātu ārējo vārdu. Ar to mēs aizsargājamies pret jūsmotājiem, tas ir, pret gariem, kuri dižojas, ka viņiem Gars ir pirms un bez Dieva vārda un kuri tādēļ pēc savas patikas vērtē, skaidro un staipa Svētos Rakstus vai runāto vārdu. Tā to darīja Mincers un tā to dara daudzi vēl šodien, kuri grib spriest stingru tiesu starp Garu un burtu un nezina, ko viņi saka un apgalvo. Arī pāvestība ir viena vienīga jūsmošana, kur pāvests dižojas, ka visas tiesības ir ieslēgtas viņa sirds dziļumos un ka tam, ko viņš izlemj par savu baznīcu un ko tai pavēl, jābūt Garam un patiesībai, kaut arī tas ir pāri un pret Svētajiem Rakstiem un sludinātajam vārdam.
Tas viss ir tas pats vecais velns un vecā čūska, kas arī Ādamu un Ievu pārvērta par aplamiem jūsmotājiem un novirzīja prom no Dieva ārējā vārda uz spiritualizēšanu un pašu iedomām; un to tomēr paveica ar citiem ārējiem vārdiem.
(Šmalkades artikuli, turpat)


Par Sv. Gara aiziešanu un atgriešanos:

Ja kristīts zīdainis tiek uzaudzināts kā ateists, tad nav šaubu, ka Sv. Gars no viņa ir aizgājis, jo Sv. Gara klātbūtne un neticība (it īpaši, kad vēl tā pieņem zaimošanas formu) ir nesavienojamas lietas. Šim cilvēkam, tāpat kā jebkuram neticīgam pieaugušajam, ir nepieciešama atgriešanās. Bet kristība nav jāatkārto. Sv. Garu viņš saņem tad, kad Evaņģēlijs ir viņā radījis ticību uz Kristu.

Ja kristietis apzināti grēko un paliek grēkā, tad Sv. Gars no viņa aiziet, jo Svētā Gara klātbūtne un atrašanās grēka nešķīstībā ir nesavienojamas lietas. Tāpēc Dāvids, pēc krišanas grēkā, vēlāk grēkus nožēlojot, lūdzās:
Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! (Ps. 51:12-14)

Šo mācību apstiprina arī LTA:
Savukārt varētu parādīties arī dažādi ķeceri, kādi varbūt te jau ir un kādus es pats esmu redzējis dumpja laikā, kas uzskata, ka visi tie, kas kādreiz saņēmuši Garu vai grēku piedošanu vai kļuvuši ticīgi, paliks ticībā, kaut arī tie vēlāk grēkotu – ka šis grēks viņiem nekaitēs. Viņi tādēļ sauc: “Dari, ko vien gribi; ja tu esi ticīgs, tad tas tev nenieka nekaitēs; ticība izdzēš visus grēkus utt.” Viņi vēl saka: ja kāds pēc ticības un Gara saņemšanas grēko, tad viņam Gara un ticības pa īstam nav bijis. Esmu saticis daudzus tādus neprātīgus cilvēkus, un es baidos, ka šis velns vēl dažos slēpjas.
Tāpēc ir svarīgi zināt un mācīt: svētiem ļaudīm vēl ir iedzimtais grēks, un viņi to sajūt; viņi arī ik dienas nožēlo grēkus un cīnās pret to. Ja nu viņi, neraugoties uz to, krīt atklātā grēkā, kā, piemēram, Dāvids – laulības pārkāpšanā, slepkavībā un Dieva zaimošanā, tad ticības un Gara vairs nav ar viņiem. Jo Svētais Gars neļauj grēkam valdīt un ņemt virsroku, tā ka tas varētu notikt, bet valda to un aizsargā no tā, tā ka tas nedrīkst darīt, ko grib. Bet, ja tas dara, ko grib, tad Svētais Gars un ticība nav klāt; jo ir tā, kā to saka Sv. Jānis: “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku..” (1. Jņ. 3:9; 5:18)
(Šmalkaldes artikuli, III, 3)
Mēs ticam, mācām un apliecinām: lai gan iepriekšēja nožēla un tai sekojošie labie darbi neattiecas uz artikulu par taisnošanu Dieva priekšā, tomēr nav iedomājama tāda ticība, kas varētu būt un pastāvēt vienlaikus ar ļaunu nodomu grēkot un rīkoties pret sirdsapziņu. Bet pēc tam, kad cilvēks ticībā ir taisnots, tā ir patiesa un dzīva ticība, darbīga mīlestībā (Gal. 5:6), tā ka labie darbi vienmēr seko taisnojošajai ticībai un ir kopā ar to. Ja ticība ir patiesa un dzīva ticība, tad noteikti ir arī labi darbi. Patiesa ticība nekad nav viena, bet vienmēr tai līdzās ir mīlestība un cerība. (Konkordijas Formula, Epitome, III, Affirmativa 8)
Pretējā mācība, kas noraidāma ...ka ticība ir tāda paļāvība uz Kristus paklausību, kas var būt un palikt cilvēkā, kam nav patiesas nožēlas, nedz mīlestības, kura tai sekotu, bet kas pret savu sirdsapziņu paliek grēkos (turpat, Negativa 5)
Mēs noraidām un nosodām arī mācību, ka ticība un Svētais Gars, kas iemājo cilvēkā, netiek zaudēti, ja cilvēks tīši grēko, ka svētie un izredzētie patur Svēto Garu pat tad, ja viņi krīt laulības pārkāpšanā un citos grēkos un paliek tajos. (turpat, IV, Negativa 3)

Līdz ar Sv. Garu no aiziet pestījošā ticība. Tā, kas paliek, ir vienīgi nedzīva, intelektuāla ticība, ko īsti pareizi nebūtu pat saukt par ticību, jo kā apliecina ap. Jēkabs, tāda ir pat velniem (2:19)

Kā redzam LTA īpaši izceļ 3 grēkus, kurus izdarot Sv. Gars aiziet (skat. cit. Šmalkaldes artikuli, III, 3) - tie ir laulības pārkāpšana, slepkavība un Dieva zaimošana. Senbaznīca laulības pārkāpšanu, slepkavību un ticības noliegšanu sauca par nāves grēkiem - peccata mortalia .

Bet Sv. Gars neaiziet pēc katra grēka - vieglie, jeb ikdienišķie grēki - peccata venialia - Sv. Garu apbēdina, bet neaizraida. Labi to skaidro viens no luteriskās ortodoksijas tēviem Mārtiņš Hemnics savā Enhiridionā:

TĀTAD ARĪ SVĒTAJOS ŠAJĀ DZĪVĒ VĒL IR UN PALIEK GRĒKS?

Jā, kaut arī pār viņiem valda Svētais Gars, tomēr viņi žēlojas, ka viņu miesā nemājo nekas labs un, arī labu gribot, iznāk ļauni (Rom. 7), un ka miesa pretojas Garam (Gal. 5). Kaut arī viņi ir svēti, kalpo Dievam un tiem nevar uzrādīt nekā ļauna, tomēr viņi sevi atzīst par grēciniekiem (1. Kor. 4, Ps. 32, 130, 143). Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi (1. Jņ. 1). Tāpēc visiem svētajiem šajā dzīvē ir jālūdz: Tēvs, piedod mums mūsu parādus [Lk. 11].

VAI TAD DĀVIDS VARĒJA BŪT LAULĪBAS PĀRKĀPĒJS UN TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ BŪT UN PALIKT TAISNS UN DIEVAM TĪKAMS?

Nekādā ziņā! Raksti norāda, ka svētajos ir daži grēki, kuru dēļ viņi netiek pazudināti, bet vēl saglabā ticību, Svēto Garu, Dieva žēlastību, grēku piedošanu (Rom. 8, 1. Jņ. 1, Ps. 32). Bet ir daži tādi grēki, kuros iekrīt arī tie, kas ir salīdzināti ar Dievu, un tad viņi zaudē ticību, Svēto Garu, Dieva žēlastību, mūžīgo dzīvību, krīt atpakaļ Dieva dusmās un mūžīgajā nāvē, ja vien viņi neatgriežas un atkal netiek salīdzināti ar Dievu (Rom. 8, 1. Kor. 16, Gal. 5, Ef. 4 un 5, Kol. 1, Jņ. 3, 1. Tim. 1, 2. Pēt. 1). Te atklājas atšķirība starp peccati mortalis et venialis, kurus vienkāršie cilvēki dēvē par nāves grēkiem un ikdienišķajiem grēkiem; Pāvils tos sauc par grēkiem, kuri valda pār cilvēku, kaut arī sirdsapziņa tos apsūdz, un grēkiem, kuri gan mājo miesā, tomēr nevalda (Rom. 6 un 7, 1. Tim. 1).

KĀDĒĻ IR SVARĪGI IEVĒROT ŠO ATŠĶIRĪBU?

Tādēļ, lai kristieši mācītos sargāties no nāves grēkiem un, ja viņi tajos atrodas, lai viņi tajos nepaliktu un tos neturpinātu. Tāpat arī, lai viņi mācītos, kā izturēties pret grēku, kas vēl mājo viņu miesā, lai tas viņus nepazudinātu. Ja šo atšķirību rūpīgi neievēro vai arī to nepareizi lieto, kristiešu vidū rodas visāda veida pārdrošība un nevēlēšanās atgriezties. Tādēļ eksāmenos mācītāji ir jāradina, lai viņi ne vien noskaita septiņus nāves grēkus, bet arī prot norādīt ikkatrā Dieva bauslī, quae sint peccata mortalia, quae venialia.


Kā redzam, Hemnics par nāves grēkiem sauc tos grēkus, kas valda pār cilvēku (angliski: dominant sins ), bet par vieglajiem - tie, kas mājo miesā, bet nevalda ( non-dominant sins ). Neticīgajiem visi grēki ir dominantie, jo tie atrodās grēka varā. (Francis Pieper. Christian Dogmatics, Volume I, pps. 568-69)

Godīgi sakot, mani mulsina Hemnica norādījums, ka visiem mācītājiem ir jāzina, kuri ir tie septiņi nāves grēki. Vai Hemnics ir domājis pāvesta Gregora Lielā doto septiņu galveno grēku, jeb ļauno ieradumu, netikumu uzskaitījumu: superbia - lepnība, lepnums , avaritia - mantkārība, skopums, alkatība, luxuria - nešķīstība, miesaskāre, iekāre, invidia - skaudība , gula - negausība, ira - dusmas, niknums, acedia - slinkums, kūtrums, grūtsirdība.

Vairāk nāves grēku uzskaita ap. Pāvils: Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. ((Gal 5: 19-21), kā arī pats Pestītājs: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas viss sagāna cilvēku ((Mt 15: 19-20)

Bet Sv. Garu, dzīvo ticību un pestīšanu var atgūt - atgriežoties no grēkiem, nožēlojot tos, izsūdzot tos grēksūdzē, saņemot Absolūciju un tad - ejot pie Sv. Vakarēdiena.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.05.21 12:57:04
Kris - manjaks
Ingars
# Iesūtīts: 2009.05.21 12:59:10
viņam ir Svētā Gara dāvana - pacietība un saprašana to visu salikt kopā
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.05.21 14:04:45
Mulders
# Iesūtīts: 2009.05.21 14:05:40
Ingars, naa sho daavanu sauc par Copy-Paste
Tas mums vajag Sliekas leenpraatiibu, lai to izlasiitu!

BTW tieshi to jau pashaa saakumaa es teicu, man priex, ka izraadaas, ka mana personiigaa izpratne 1:1 sakriit ar LTA
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.05.21 14:29:38
Copy-Paste ir tehnisks līdzeklis, lai citētos avotus nebūtu jāpārraksta ar roku
Es pats savā laikā esmu daudz domājis un meklējis atbildes uz šiem jautājumiem, un tā nu es te savas atziņas uzrakstīju.
Balss
# Iesūtīts: 2009.05.21 14:30:14
Kristofers
Paldies!
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.05.21 14:33:31
Mulders man priex, ka izraadaas, ka mana personiigaa izpratne 1:1 sakriit ar LTA

es mēma.....

... Es savukārt esmu, melis, liekulis, ļaundaris, slepkava, laulības pārkāpējs un mātes/tēva necienītājs kā arī Dieva zaimotājs un Dieva Vārda nelietīgs valkātājs, skauģis un pēdējais slinkuma maiss!
Un tomēr pestīts Kristus dēļ! :P Un iepūt!
/kristiec/

... Es gan esmu drošs, ka ja šajā pat mirklī mirstu, tomēr būšu debesīs, ne savu darbu dēļ, bet Kristus žēlastības un viņa darba dēļ, jo manus grēkus Dievs uzkrāva Kristum, bet Kristus taisnību pielīdzina man!
/kristiec/

Joprojām apgalvoju
1. Nekas nesvēts neieies Dieva valstībā
2. Esmu pēdējais grēcinieks un mūdzis
3. Esmu pestīts un svēts un būšu Dieva Valstībā Kristus dēļ!
/kristiec/


vai es te patiešām vienīgā, kas redz šo meganekaunību un superliekulību?
Gribētos gan tagad jo īpaši Kristofera un Ingara vērtējumus - kā šie uzskati (tātad vispēdējā nelieša apriori drošā pestīšana) sakrīt ar LTA?? How???


P.S. modiem - lūgums neieskaitīt kā personisku rēķinu kārtošanu, runa ir par luterāņu mācību un tās pareizu izpratni . (varu pārcelt atsevišķā tēmā, ja vajadzēs).

Mulders
# Labojis Mulders: 2009.05.21 14:39:04
vai es te patiešām vienīgā, kas redz šo meganekaunību un superliekulību? Gribētos gan tagad jo īpaši Kristofera un Ingara vērtējumus - kā šie uzskati (tātad vispēdējā nelieša apriori drošā pestīšana) sakrīt ar LTA?? How???

Tāpat kā Pāvilam!

22 Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23 Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
24 Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25 Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.

Jautājums nav HOW! Jautājums ir IF?

Jā tu šeit patiešām esi vienīgā, kas Ticību uz Kristus Žēlastības apsolījkumiem un piedošanu, sauc par nekaunību! Es patiešām šādā ziņā esmu nekauņa, un aizšmaucu garām visai bauslības pasludinātajai akmeņu nomētāšanai, kas man pienākās pēc likuma, un iešmaucu Dieva Valstībā Kristus Krusta aizsegā
-Jona-
# Iesūtīts: 2009.05.21 14:39:09
Ctulhu
Nu, šajos skaistajos Kristofera citātos mēs pilnīgi melns uz balta lasām:

Savukārt varētu parādīties arī dažādi ķeceri , kādi varbūt te jau ir un kādus es pats esmu redzējis dumpja laikā, kas uzskata, ka visi tie, kas kādreiz saņēmuši Garu vai grēku piedošanu vai kļuvuši ticīgi, paliks ticībā, kaut arī tie vēlāk grēkotu – ka šis grēks viņiem nekaitēs. Viņi tādēļ sauc: “Dari, ko vien gribi; ja tu esi ticīgs, tad tas tev nenieka nekaitēs; ticība izdzēš visus grēkus utt.”

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 83 , pavisam kopa bijuši: 216284