Ingars 
|
Iesūtīts:
2009.05.02 13:29:30
Meklējot google.lv par kristību uzdūros Rīgas centra Kristus draudzes mājas lapai un opā - izlasīju, ka tie, kuri kristīti kā savādāk, ne pagremdējot un tie, kuri kristīti bērnībā, nemaz nebūs pestīti. Kristieši līdz kādam 4 gadsimtam vispār neesot pazinuši cita veida kristību, kā vien pagremdēšanu - tas esot atrodams vēsturiskos dokumentos. Līdzīgi ir arī ar zīdaiņu kristīšanu. Un tikai ar 5 gadsimtu daudzi kristieši lēnām esot novirzījušies no patiesās mācības un sākuši kristīt visādos veidos, kristījuši zīdaiņus. Tēma par kristības ārējo formu un par zīdaiņu kristīšanu gan vairākkārt šeit ir diskutēta, tomēr pēc šitāda raksta izlasīšanas tomēr kaut kā neomolīgi paliek - vai tiešām viņiem ir taisnība? Un kas vispār ir tā draudze - septīto dienu adventisti, baptisti vai harizmāti, kāds varbūt zin? |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.05.02 13:30:45
Īpaši lūgtu izteikties bīskapus, prāvestus, mācītājus, svētdienskolu skolotājus, jauniešu vadītājus utt. |
Vilks. [91.203.96.44] |
# Iesūtīts: 2009.05.02 18:37:13
Rīgas Centra Kristus draudze ir kristiešu sekta, kam ir aktīvs vadītājs, kas daudz raksta un māca. Principā viņiem nav ne vainas, izņemot to, `pestīts nebūs neviens, kas netic kā mēs`. Dievs izlemj, kas ir pestīts, nevis kāda konfesija. |
Gnostiķis  |
# Iesūtīts: 2009.05.02 19:44:45
haha, vēl viena kārtējā muļķība.
|
bitukas  |
# Iesūtīts: 2009.05.02 20:19:28
Mazāk googlē, vairāk Bībelē lasi. Un ja sāks baptistus piesaukt, atgādinu, katra baptistu draudze ir neatkarīga, arī teoloģija attiecībā uz kristību nav vienota. Es domāju tā - ne katrs kristītais būs paradīzē, un ne katrs nekristītais nebūs. |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2009.05.02 21:31:55
Pieminētā šķiet ir t.s. International Church of Christ. Savu laiku esmu par šo lasījis, atstāstīšu pēc atmiņas. Labojiet, ja ko aprakstu neprecīzi vai kļūdos.
Sekta sākotnēji šķiet neizceļas ar kādu ļoti neparastu mācību. Jaunatnācējam apslēpts paliek tas, ka tā izceļas ar visai autoritārām kontroles metodēm, katram esot piestiprināts kāds "vecākais". Piemēram, ienākot sektā jaunatnācējs tiek iedrošināts kam līdzīgam kā privātai grēksūdzei. Tā netiek turēta noslēpumā, vēlāk var tikt izmantota lai ietekmētu šo cilvēku. Locekļu privātās dzīves detaļas tiekot strikti kontrolētas (piem.ar ko draudzējies, ar ko vēlies saderināties utt.). Īpatnēja mācība par kristību ir viena no šīs sektas mācības detaļām. Man šķiet, tā faktiski māca, ka neviena kristība nav derīga kā tikai šīs sektas, t.i. jebkuram, ienākot šajā sektā jāpārkristās.
Gadus atpakaļ pastnieks mūsu baznīcai bija šīs sektas loceklis. Tad arī nedaudz runāju par ticības lietām. Tai skaitā gribēju noskaidrot, kādi ir kritēriji "pareizai kristībai". Viņš īsti nevarēja paskaidrot, bet aicināja mani nākt pie sava sludinātāja. Tā kā man mēdz būt vēl citas lietas ko darīt, tad šādu piedāvājumu neizmantoju...  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.05.02 21:56:53
Savulaik Kurts Ālands un Joahims Jeremija par šito tēmu matus skaldīja. Īsi sakot, tēma rotē ap Tertuliāna un Origēna rakstīto. Origēns raksta, ka Baznīca bērnu kristību ir pārņēmusi no apustuļiem. Tertuliāns vēršas pret bērnu kristību (!!! un arī pret jaunavu un atraitņu kristību, jo arī šās esot bezgrēcīgā stāvoklī!!!), taču kā pret jau Baznīcā aprobētu praksi. Zinot dažas `kaķu tantes`, šķiet ka Tertuliāns ir smagi kļūdījies seksu ar grēku jaukdams. Kas attiecas uz to "pagremdēšanu`, tad vārds "baptizein` nozīmē visādu mērcēšanu, ne tikai `pagremdēšanu`, un arī daži spriež, ka tīri fiziski nebija iespējams `pagremdēt` visur tur, kur Rakstos kāds ticis kristīts. Pagremdēšana jau kā simbolika nav slikta, bet tā nav Kristus pavēlēta. Kristus pavēl kristīt visas tautas (Mateja 28 nod.), un nekur neredzam vecuma vai dzimuma ierobežojumus. Vecā Derība rāda, ka Dievs nesmādē 8. dzīvības dienā apgraizītos kā Savu draudzi. Un cik manīts, tad neviens no satiktajiem dzīvotājiem, neatceras savu piedzimšanu, bet tas netraucē dzīvot nost, tā kā arguments par to, ka `bērns neko nesaprot` arī neko nenozīmē pie `piedzimšanas` no augšienes. |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2009.05.03 08:14:26
Jānis Ginters
Tai skaitā gribēju noskaidrot, kādi ir kritēriji "pareizai kristībai". Viņš īsti nevarēja paskaidrot, bet aicināja mani nākt pie sava sludinātāja.
Viņiem tur ir ļoti konkrēti punkti
Visiem kristiešiem šodien ir kopīga viena kristība (Ef. 4:5). Ja kādam nav šī viena kristība, tad viņš nav kristietis. Šai bībeliskajai kristībai, ko Dievs atzīst, ir trīs raksturīgas pazīmes:
a) pareizais fiziskās izpildīšanas veids;
b) pareizā nozīme (un nepieciešamība pestīšanai);
c) pareizais izpildīšanas laiks.
Atšķirībā no baptistiem un harizmātiem viņi gan uzsver, ka kristība ir nepieciešama pestīšanai, taču nonāk pretrunās ar to, ka citviet paši apgalvo, ka apstākļu sakritība var būt, ka cilvēks nomirst nepaspējis kristīties, tad viņš ir pestīts
Vilks. [91.203.96.44], bitukas
Viņi ar bībeli un vēsturiskiem dokumentiem cenšas pierādīt, ka Dievs domā tieši tā
Vispār jau ir tā, ka viņi spekulē uz cilvēka nezināšanu un uzticēšanos, jo patiesi - ja ielūkojamies vārdnīcā, tad gan vārdam baptizo atrodam vairākas nozīmes un turklāt šķiet, ka vārds baptismos, kuram ir tikai viena nozīme - pagremdēt - vispār bībelē nefigurē attiecībā uz kristībām ( šeit gan lūgšu visus - ja kļūdos, labojiet ).
Un attiecībā uz baznīctēviem - lai nu cik viņi mums labi un mīļi, tomēr prātīgi viņus likt virs ļooooti smalka filtra, to secināju lasot teoloģijas vēsturi.
Un tur tajā mājaslapā vēl bij centušies atspēkot to, ka veseli nami tapa pestīti un tā aiz matiem pievilka, ka nevienā no tiem nebij bērni vai arī netika kristīti.
Bet ja godīgi, tad tie vēsturiskie fakti
Baznīcas vēstures pirmo 400 gadu laikā garīgie līderi bieži rakstīja par kristīšanu. Daudzi no šiem dokumentiem ir saglabājušies un šodien mēs joprojām varam tos lasīt. No šiem dokumentiem mēs uzzinām, ka agrīnā baznīca kristīja cilvēkus, iegremdējot tos ūdenī. Iegremdēšana bija vienīgā kristīšanas forma simtiem gadu.
Un tālāk ir tie citāti, no kuriem viņi to secinājuši
AGRĪNO BAZNĪCAS VADĪTĀJU LIECĪBAS
Simtiem gadu baznīcas vadītāji aprakstīja kristīšanu kā iegremdēšanu. Piemēram, Tertuliāns no Kartāgas (kurš rakstīja ap 200.gadu pēc Kristus) teica: “Kristīšana pati par sevi ir ķermeniska darbība, jo mēs esam iegremdēti ūdenī, tomēr tai ir garīga iedarbība, jo mēs esam atbrīvoti no grēkiem” (Par kristīšanu 7).
Ambrozijs no Milānas (ap 340.gadu pēc Kristus) teica: “Jums tika jautāts, “Vai jūs ticat visvarenajam Dievam?” Jūs teicāt, “Es ticu”; un tā jūs tikāt iegremdēti. Tas ir, jūs tikāt apbedīti.” “Tādēļ arī kristīšanā, tā kā tā ir līdzīga nāvei, nešaubīgi, kad jūs ienirstat un uzpeldat, ir izdarīta augšāmcelšanās līdzība” (Par sakramentiem III.i.1.2.).
Jānis Hrizostoms (ap 347.gadu pēc Kristus) aprakstīja kristīšanu kā apbedīšanu: “Gluži kā kādā kapā, kad mēs nogremdējam mūsu galvas ūdenī, vecais cilvēks ir apbedīts un, tam pazūdot zem ūdens, viņš ir absolūti un pilnīgi apslēpts. Kad mēs paceļam savas galvas augšā, atkal nāk uz augšu jaunais cilvēks” (Homīlijas par Jāņa evaņģēlija XXV:2, par Jāņa evaņģēlija 3:5).
Bazils Lielais (ap 370.gadu pēc Kristus) teica: “Kā tad mēs kļūstam līdzīgi viņa nāvē? Mēs tikām apbedīti līdz ar viņu caur kristību... Mēs atdarinām Kristus apbedīšanu caur kristību. Jo kristīto ķermeņi ir tādi, it kā tas tiktu apbedīts ūdenī” (Par Svēto Garu XV:35).
Šie citāti ir simboliski. Tas ir, tie ir līdzīgi apgalvojumiem, ko bija izteikuši visi agrīnās baznīcas vadītāji, kuru rokraksti ir nonākuši pie mums. Agrīnā baznīca kristīja cilvēkus tikai ar iegremdēšanu.
Tie drīzāk ir raksti par kristības būtību un netiek tur uzsvērts, ka tikai tā pagremdēšanas forma ir vienīgā pareizā, jo tikpat labi mēs varam arī atsaukties uz
1)apslacīšanu un mazgāšanu
Ebr. 10:22 tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
1.Pēt. 1:2 ko Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis, Garā svētīdams, lai tie būtu paklausīgi un taptu apslacināti ar Jēzus Kristus asinīm: žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi.
Gluži, kā iegrimstot un izceļoties tiek attēlots, kā mēs līdz ar Kristu mirstam un augšāmceļamies, tāpat arī apslacīšana ar Jēzus asinīm attēlo to, kā mēs tiekam šķīstīti no grēkiem, mazgāšana rāda to pašu. Vecajā derībā mēs varam saprast ko nozīmē tā apslacīšana - tā ir šķīstīšana un grēcīguma nomazgāšana
2) apliešanu
Rom. 5:5 bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
Ap.d. 10:45 Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem,
Par to, ka izliešana attiecas uz kristību pierāda tas, ka par Svētā Gara saņemšanu ir sacīts, ka Jēzus kristīs ar Svēto Garu, bet pēcāk šis notikums nosaukts arī par Svētā Gara izliešanu
|
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2009.05.03 08:28:30
Ingars,
cilvēks nekļūst pestīts tādēļ, ka viņu pagremdē, aplaista vai apšļaksta ar ūdeni, bet gan tāpēc, ka ir atzinis Kristus upuri un tic, ka ar to viņš/a ir pestīts/a no grēkiem un mūžīgas nāves.
atceries luterisma solas
Sakramenti darbojas nevis tāpēc, ka ir kāds pareizais izpildīšanas veids un pareizie cilvēki, kas šo veidu izpilda pie pareizajiem cilvēkiem, kas to saņem, bet gan tāpēc ka pie dabas lietām nāk klāt Dieva darbības vārds, kas viņas dara svētas.
Līdz ar to jauko sektantu apgalvojumi par pareizām lietām pareiziem cilvēkiem ir tukši. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.05.03 08:49:09
Sakramenti darbojas nevis tāpēc, ka ir kāds pareizais izpildīšanas veids un pareizie cilvēki, kas šo veidu izpilda pie pareizajiem cilvēkiem, kas to saņem, bet gan tāpēc ka pie dabas lietām nāk klāt Dieva darbības vārds, kas viņas dara svētas.
Āmen. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 13:24:38
Ehh... a es beidzot gaidu kad kāds anabaptists pasludinās mani par nekristītu neticīgo nepestīto, jo mana kristība ir "nepareiza" |
moritz :)  |
# Labojis moritz :): 2009.05.05 14:59:51
Mulders
negribu atkaartoties... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:01:56
moritz, tas labi... es arī negribu! Es zinu tavus argumentus (un nepieņemu) tu zini manējos (un arī, šķiet, nepieņem)
Tad, ja nevaram tajā vienoties, tad labāk pastāvēt vismaz tajā mazumiņā, kur mums nav kašķu... |
moritz :) |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:06:31
Mulders
http://www.douglasjacoby.com/view_article.php?ID=1123 |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:15:05
moritz, izlasīju, nepiekrītu... labāk tomēr ņemt pašu Grieķu Vārdnīcu
907 baptizo {bap-tid`-zo}
from a derivative of 911; TDNT - 1:529,92; verb
AV - baptize (76), wash 2, baptist 1, baptized + 2258 1; 80
1) to dip repeatedly, to immerse, to submerge (of vessels sunk)
2) to cleanse by dipping or submerging, to wash, to make clean
with water, to wash one`s self, bathe
3) to overwhelm
++++
Not to be confused with 911, bapto. The clearest example that shows
the meaning of baptizo is a text from the Greek poet and physician
Nicander, who lived about 200 B.C. It is a recipe for making pickles
and is helpful because it uses both words. Nicander says that in
order to make a pickle, the vegetable should first be `dipped`
(bapto) into boiling water and then `baptised` (baptizo) in the
vinegar solution. Both verbs concern the immersing of vegetables in a
solution. But the first is temporary. The second, the act of
baptising the vegetable, produces a permanent change.
When used in the New Testament, this word more often refers to our
union and identification with Christ than to our water baptism. e.g.
Mark 16:16. `He that believes and is baptised shall be saved`.
Christ is saying that mere intellectual assent is not enough. There
must be a union with him, a real change, like the vegetable to the
pickle!
Kontexts, brāl, kontexts nosaka kuru vārda nozīmi lieto... Tas ko tu dari, ir nodabrošanās kāreiz ar pretējo, uzspied kontextam tieši vienu vienīgu nozīmi... pietam nepareizu!
Un ja kontexta nozīmi vispār noved līdz vārda izcelšanās nozīmei, tad Latvieši ir viena akūni dievbijīga un dievticīga tauta, katru dienu lietojot vārdiņu "Paldies", kura izcelsme ir "Palīdzi Dievs" idioma Tas ir par to tēzi, kur no kaut kādas Sīriešu tulkojuma izcelsmes tiek izsecināts kristību forma un pestīšana tiek padarīta atkarīga no ūdens daudzuma!
Pats tam tici? Cik saprotu - tici gan...
Es ticu Lingvistikas un Hermanētikas principiem, kā arī Grieķu vārdnīcām...
Interesanti tu ar visiem vārdiem tā rīkojies, katram vārdam pielipinot vienu vienīgu nozīmi, un kotnexts var izliekties kaut 9os līkumos, vārda nozīmi tas neietekmē? |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2009.05.05 15:21:15
nesen mulders mekleeja iespeejas piekaapt uz sengrieķu valodas lekcijaam... tagad jau uzstaajas kaa lingvistikas, hermeneitikas un grieķu val.speciaalists... izcils progress... 
***
vispaar jau shis viirs peedeejos 15 gados ir gana apguvis sengrieķu valodu, var pat tekoši aprunāties, ja būtu ar ko... cik noprotu, latvijaa uz to speejiigo ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitaami... turklaat vinjs lasa lekcijas hermeneitikaa un pietiekoshi orienteejas lingvistikaa...
***
cik norotu, kontexts bija tieshi kristiibas... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 16:45:22
moritz, jā... un tad kad runa iet par "Kas ir Kristība", tad tās atbildes no jūsējiem un mūsējiem ir dažādas. Tieši tāpēc ir visai bezjēdzīgi runāt par kaut kā pareizību, ja nav skaidrības par to, kas šis "kaut kas" iraid!
Tā nu ir sanācis, ka valoda kā tāda ir kaut kas no sistēmu teorijas, kas savukārt pastarpināti sanāk mana darba ikdiena, tādējādi ne tikai man, bet jebkuram cilvēkam, kas prot runāt, padomājot, kļūst skaidrs kā funkcionē valoda...
Un tu vari mācīties 15 gadus vai 3 dienas, tu nevari izmainīt hermanētikas vienu no pamatlikumiem, ka vārdu nozīmi nosaka kontexts, nevis otrādi... Tieši tā principā var tikai uzzināt konkrētu vārdu nozīmes, izpētot to lietojumus dažādos kontextos... un vērojot kā valoda principā funkcionē!
|
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2009.05.05 17:42:15
Mulders
domaaju, ka dzhekam ar kontekstu nav probleema...
***
nu, un taa kaa diskusija palikusi inerta, tad jaasecina, ka abas puses ir speejiigas skaidri nodefineet atbildi uz jautaajumu "kas taa ir?"... un tas nozīmē, ka pareiziibu noteiks vien dieva taisnaa tiesa... tas priecee... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 17:45:25
moritz, kā jau teicu... ja tu uzskati, ka Bībeles kontexts diktē pestīšanas un grēku piedošanas īstuma atkarību no ūdens daudzuma, nevaru palīdzēt...
|
moritz :) |
# Iesūtīts: 2009.05.05 17:50:37
es peec tam palaboju... |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2009.05.05 17:54:13
nesaprotu, kaapeec visi iecikleejushies uz to uudens daudzumu?! tas man atgaadina diskusijas par beernu peershanu... tie, kas atljaujaas iepeert beernus, tie runaa par peershanu... toties peershanas pretiniekiem taa uzreiz ir beernu sishana un dauziishana...
ne jau daudzumaa ir buutiiba, bet ticībā un vēlmē pakļauties skaidrai kārtībai... |
:: Pievienot komentāru
|
