bitukas 
|
Iesūtīts:
2009.04.14 22:34:09
1Moz. 4:7 Es saprotu, ka valoda ir nepilnīga, bet cenšieties mani saprast pareizi. Vai ļaunums automātiski arī nozīmē grēku? |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.11.30 11:16:55
Jošs Mulders
Par empīrismu, tur doma ir tāda, ka tu vari saprast tikai to, kur tev jau ir empīriska pieredze par pamatjēdzieniem.
Piem, ja Jēzus saka "ej pa trešajām durvīm labajā pusē", tad tu tici Jēzum, un tev ir informācija, kuru tu saproti, jo zini, kas ir durvis, labais, iet. To visu tu zini empīriski.
Taču, ja Jēzus saka "Snumbžļi grumbžļojas ar Nāpšļiem pēc piesvilpes kuba"? Tu vari teikt, jā tā ir, jo tā saka Jēzus. Tikai - ko tas tev nozīmē? Praktiski neko, jo tev nav ne jausmas, kas ir Snumbžļi, Nāpšļi, un kā viņi var grumbžļoties. Kamēr tu neesi visu "aptaustījis", tikmēr tu to nesaproti. Var izlasīt tūkstots grāmatu par seksu, bet tie paliks Nāpšļi, kas vāji referencēsies uz "kaut kas patīkams".
Vai, augstākā līmenī, vai var runāt par Mīlestību tas, kurš to nav piedzīvojis?
Pat loģiku tu mācies, apgūsti. Tāpat matemātika, tā sākas ar ābolu saskaitīšanu. Tā jēdzieni iegūst "masu". Viss pašam jāaptausta, lai zinātu, kas ir kas.
Protams, bērnam piedzimstot, viņā ir kaut kāds BIOS, ko pats bērns nav radījis, taču tas ir tikai primitīvs sākums.
Vai vari iedot piemēru dzīvē, kur jaunām zināšanām nav empīriskas bāzes? Tas ir, zināšanām, kuras tiek apjēgtas un izmantotas, nevis zināšanām par Snumbžļiem un Nāpšļiem (tās var iemācīties kā dzejolīti).
Rakstos tu noveero shaadu gadiijumu, kad Aadamam pats Radiitaajs ieliek shaadas zinaashanas par to ko noziimee aizliegums, moraales robezhas, atljautais, mirshana etc
Tas ir, zināšanas par to, kas ir labs un ļauns, jau pirms laba un ļauna atzīšanas koka augļa apēšanas? |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2009.11.30 11:40:58
Eziitis Miglaa 
Tu maldies!
Cilveeks, Apzinja vienmeer pats sevi paardziivo ljoti tieshu un empiiriski... Taapeec, apzinja, cilveeks pat melnaa tumshaa istabaa pats ar sevi kaut ko zin un speej izprast. Un nu neteixim, ka cilveeks pac par sevi ir kaut kas "garlaiciigi vienkaarsh kaa Maljeevicha kvadraats" - aizver acis un saac pats sevi apluukot, izzinjas materiaals tur paaris dziiveem iraid (Budisti tak to saprot)... taakaa... pricnipaa bez aabolu skaitiishanas, cilveeks joprojaam var nonaakt pie augstaakaas matenes rezultaatiem...
Bez empiiriskaam zinaashanaam ir aprioras zinaashanas, pietam, matene ir viena no taam, kur tu vari apguut bez empiirisma vispaar... izejot no aprioraam abstrakcijaam, kuras ir pieejamas ikvienai apzinjai pashai par sevi, jo orientaacija telpaa laikaa (peec kanta) ir aprioraas zinaashanas, ar kuraam apzinja jau var opereet...
Jaa, protams VISU bez empiirsma apguut nevar, bet tieshi kaa ar mateni... ar to var izpeetiit un uzzinaat daudzas lietas, un peec tam shiis zinaashanas "uzmaukt" kaa zekji empiiriskaam lietaam taas empiirskaas iipashi nemainaas... Arii masa, aatrums etc. tie visi var tikt nomapoti uz abstrakcijaam, savstarpeejaam objektu attieciibaam...
Piemeeram kvarku propertija "kraasa" jau nav kraasa, tas ir vienkaarshi nosaukums abstrakts nosaukums kaut kaadai iipashiibai, kas ir nomapojama uz kaut kaadu skalaaru "flagu", empiiriski neko nezinaam, bet matemaatiski zinaam... un kvantu fizika raadas visai preciiza, laigan empiiriski to neviens nespeej nemaz paardziivot...
EziitisMiglaa... tu vienkaarshi PIENEJM empiirismu kaa epi-stimologjiskaas sisteemas baazi, tobish tev peec definiicijas zinaat, noziimee "empiiriski piedziivot", bet in general epi-stimologjijaa tas ir tikai viens no veidiem kaa defineet, opereet ar jeedzienu "zinaashanas". Epi-stimologjiskaas sisteemas var mainiit un nomainiit taapat kaa filosofiskaas vai citas sisteemas, kur "zinaat" un "zinaashanas` ir kaut kas cits, ieguustamas vai nu pavisam citaa veidaa, vai paraleeli (ietverot) empiirismu!
Kaa arii slavenais Gatiera experiments pieraada, ka empiriisms var dot "falso positive" zinaashanas!
Epi-stimologjijaa par "zinaashanaam" sauc "justified true beliefs", luuk un shis "justified" empiirismaa ir - empiirisms... tas ir, ka propozaalja justifikaacija ir empiiriska, bet tik pat labi "justification" var buut kaut kas cits... Kristietiibaa, piemeeram, bez empiirisma ir Dieva Vaards... Matemaatikaa tas vispaar ir "s baldi" axiomas... un tad visu, kas izriet no axiomaam peec kaut kaadiem likumiem kvalificee kaa "justified", lai arii 8 pakaapes Lje grupu empiiriski neviens nahren nekad nav redzeejis un neredzees... ja vien nevari savu apzinju izplaat 254 dimensijaas!
Taadeejaadi - impliceet to, ka Aadamama (pirmajam svaigi dizaineetajam cilveekam) epi-stimologjiskaa sisteema bij ekvivalenta ar taveejo ir... nu tikai un vieniigi pienjeemums, pietam, izejot no Rakstiem un izprotot Dieva Radiishanu... viegli pieraadaams, ka Aadamam shaada sisteema nebija!
Dievs radot Aadamu, protams, vinjaa ielika leerumu baazes informaacijas... un Dievs ZINOT ko vinjsh ir radiijis, arii visticamaak perfekti paarzinaaja komunikaaciju protokolus, tb tieshi Aadamama un tieshi Dievs vislabaak kvalificeejaas kaa nodot infu... taapeec pienjemt, ka Dieva texts runaajot uz Aadamu bij kjiinieshu dzhibrishss ir aplams...
Kaa arii tas, ka Aadamaa peec greeka radaas kognitiivaa dissonanse un vinjsh saaka beegt no Dieva, noziimee, ka vinjsh bij sapratis sho aizliegumu... jo ja kaads tev pasaka "Bambarbija Kegudu..." un peec tam tu kaut ko apeed... tu nejutiisies vainiigs tieshi taapeec, ka nesaprati to textu... Tikai tad, ja tu textu saprati tevii var izraisiities vainas apzinja, ja tu kaadu paveeli paarkaap...
Taakaa... te ir vismaz divi liimenji kas apstiprina, ka viss bij kedaas Paradiizee
1. Aadama epi-stimologjiskaa sisteema bij cita, ne-empiiriska
2. Aadams saprata aizliegumu, jo aizlieguma paarkaapums izraisiija neadekvaatu reakciju
Ieveero... ka tieshi Chuuska apelee pie empiirisma kaa izzinjas avota... taa teikt - neuzticies Dieva Vaardam, uzticies pac savaam aciim un meelei un rokaam... un briidii, kad cilveeks izveeleejaas empiirismu iepretiim Dieva Vaardam, vinjsh krita... Citiem vaardiem, neuzzinaaja neko jaunu, paarliecinaajaas, ka Dievam bij taisniiba... Un shis "laasts" seko cilveecei kopsh tiem laikiem... mees izveelamies suudu tomeer apeest, nekaa ticeet Dievam, kas saka, ka suuc ir pee! |
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.11.30 11:48:22
Esiet bez kurnēšanas viesmīlīgi cits pret citu.
/1Pēt 4:9/
Visi mēs nepilnīgi un katrs ko saprot pēc savas samaitātības pakāpes .
Atcerēsimies ka ticības lietās mums rada saprašanu Svētais Gars ,tad kad viņš to grib.Tas nebalstās uz cilveka prasmi vai gribu. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.30 12:00:10
Jošs Mulders
matene ir viena no taam, kur tu vari apguut bez empiirisma vispaar...
tas ir, bērni mācās skaitīt abstrakti, bez kociņiem un āboliem? Skaitlis ir matemātikas pamatā. Viss nāk pamazām, arī abstrakcijas kā tādas uzreiz nav aptveramas.
empiiriski neko nezinaam, bet matemaatiski zinaam...
Nuja, un matemātiku mēs esam empīriski apguvuši, sākot no āboliem pirmajā klasē.
kvarku propertija "kraasa" jau nav kraasa, tas ir vienkaarshi nosaukums abstrakts nosaukums kaut kaadai iipashiibai, kas ir nomapojama uz kaut kaadu skalaaru "flagu",
Nuja, te parādās, ka ir jāmapo uz kaut ko zināmu. Tas ir, par ko runāju. Varbūt "empīrisms" tam visam nav īsti pareizs apzīmējums.
Es gribu teikt, ka zināšanas, uz kurām nav zīmoga "paša piedzīvots" vai "mapojas uz paša piedzīvoto", ir tikai nepielietojamas zināšanas par Snumbžļiem un Nāpšļiem (es pat to rakstot redzu viņus kā divis apļus, kuros ierakstīts "Snumbzlis" un "Nāpslis", un uzzīmēta saite, virs kuras ir "grumbžļojas", tātad esmu nomapojis tos uz sev zināmiem objektiem).
Tikai tad, ja tu textu saprati tevii var izraisiities vainas apzinja, ja tu kaadu paveeli paarkaap...
Nu bet Ādams jau sāka slēpties pēc tam, kad apēda to augli. Pēc tam - viņš ieguva spēju atšķirt labo no ļaunā, un saprata, ka viņa rīcība bija ļauna. "Bambarbija Kegudu..." tad arī pārvērtās par jēdzīgiem vārdiem.
Ādams taču nezināja, ka dara slikti, viņš to uzzināja tikai pēc augļa apēšanas.
Citiem vaardiem, neuzzinaaja neko jaunu, paarliecinaajaas, ka Dievam bij taisniiba.
Empīriski pārliecinājās. Agrāk cilvēkam vārdu savienojums "slikti ir neklausīt Dievu" acīmredzot bija tukša skaņa. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.30 12:11:54
tas ir, bērni mācās skaitīt abstrakti, bez kociņiem un āboliem? Skaitlis ir matemātikas pamatā. Viss nāk pamazām, arī abstrakcijas kā tādas uzreiz nav aptveramas.
Tas TEV, jo tu nekad nezini nevienu citu veidu... Bet Apzinjai pashai par sevi "seciibas koncepcija" ir iekshaa... Cilveeks to zin... Tieshi taapeec beerns to var iemaaciities, jo vinjsh speej nomapot sev paziistamu intuitiivu koncepciju uz aareejo pasauli - taa ir shii "zekjes uzvilkshana"
Nuja, un matemātiku mēs esam empīriski apguvuši, sākot no āboliem pirmajā klasē.
Juus jaa... Bet tu vari seedeet tumshaa istabaa un skaitiit savus pirxtus, skaitiit "snubzhljus", laiku, sekundes, pat ja taas nav sekundes... Aritmeetika ir apriora koncepcija... jo taa izriet no laika/telpas apzinjas!
Nuja, te parādās, ka ir jāmapo uz kaut ko zināmu. Tas ir, par ko runāju. Varbūt "empīrisms" tam visam nav īsti pareizs apzīmējums.
Bet vaards "kvarks" ir nekas... pietam tas, ka kvarki tiek mapoti uz "kraasU" kaadam var pat trauceet...
Es gribu teikt, ka zināšanas, uz kurām nav zīmoga "paša piedzīvots" vai "mapojas uz paša piedzīvoto", ir tikai nepielietojamas zināšanas par Snumbžļiem un Nāpšļiem (es pat to rakstot redzu viņus kā divis apļus, kuros ierakstīts "Snumbzlis" un "Nāpslis", un uzzīmēta saite, virs kuras ir "grumbžļojas", tātad esmu nomapojis tos uz sev zināmiem objektiem).
Nee... Arii zinaashanas, kas mapojas uz personiigo pieredzi var buut iistas un labas... Bet taa kaa mees saakot jau ar "es domaaju, taatad es esmu" ieguustam personiigi piedziivotas zinaashanas, tad arii caru mappingu varam apguut viskautko! Apzinjas burviigaa iipashiiba, taa speej modeleet situaacijas empiiriski taas nekad nepiedziivojot, un ieguut zinaashanas par shiim situaacijaam... Protams, muusu ne paaraak perfektaa apzinja nespeej 1:1 modeleet realitaati... visos gadiijumos. Tachu, es, piemeeram, nekad neesmu kritis no 12 staavu maajas jumta, bet es visai labi ZINU kaa tas beigtos, pieemeram, man uz asfalta!
Nu bet Ādams jau sāka slēpties pēc tam, kad apēda to augli. Pēc tam - viņš ieguva spēju atšķirt labo no ļaunā, un saprata, ka viņa rīcība bija ļauna. "Bambarbija Kegudu..." tad arī pārvērtās par jēdzīgiem vārdiem.
Ādams taču nezināja, ka dara slikti, viņš to uzzināja tikai pēc augļa apēšanas.
Tas tu implicee, ka auglii bij apzinju paplashinoshas vielas (runaaju alegorijaa)? Tb tu uzskati, ka kauna apzinja izraisiijaas deelj pasha auglja, nevis deelj konflikta starp Dieva paveeleeto un Aadama izdariito?
Empīriski pārliecinājās. Agrāk cilvēkam vārdu savienojums "slikti ir neklausīt Dievu" acīmredzot bija tukša skaņa.
Bet vai tu neredzi, ka tu savu pienjeemumu izmanto kaa shii pienjeemuma pieraadoshu argumentu |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.11.30 12:21:03
Jošs Mulders
Apzinjai pashai par sevi "seciibas koncepcija" ir iekshaa...
Tas ir tā kā BIOSā?
Tas TEV, jo tu nekad nezini nevienu citu veidu...
Bet tu zini? Praksē tādu veidu? Kā notiek apmācības?
Kā Platonam, "atcerēties" jau zināmo?
Apzinjas burviigaa iipashiiba, taa speej modeleet situaacijas empiiriski taas nekad nepiedziivojot, un ieguut zinaashanas par shiim situaacijaam...
Taču - pamatos visu balstot uz jau piedzīvotām situācijām un objektiem.
Tachu, es, piemeeram, nekad neesmu kritis no 12 staavu maajas jumta, bet es visai labi ZINU kaa tas beigtos, pieemeram, man uz asfalta!
Zini tāpēc, ka tev ir empīriska pieredze par sitieniem un kritieniem, kā arī empīriska pieredze par "lielākā mērā" un "mazākā mērā". No šiem tad tu arī būvē savu "kritiens no 12 stāva".
Tas tu implicee, ka auglii bij apzinju paplashinoshas vielas (runaaju alegorijaa)?
Mehānismu jau ticīgie nekad nestāsta, kāpēc kaut ko apēdot, var pēkšņi uzrasties spēja atšķirt labu no ļauna.
kauna apzinja izraisiijaas deelj pasha auglja, nevis deelj konflikta starp Dieva paveeleeto un Aadama izdariito?
Pirms augļa apēšanas Ādams vispār neko ļaunu izdarīt nevarēja, jo nezināja kas ir labs/ļauns. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.11.30 19:39:39
Gnidrologs bet Dievs mīl tevi , un neveelas, lai tu ej pazusana! Vins censas ar manu muti tev pateikt, lai tici Jēzus upurim par taviem grekiem, un glaabies! |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.30 19:47:43
tevi glabj tava ticība Jēzum kā glābējam, jo Jēzus savu glābšanu tavā labā jau ir paveicis. Diemžēl tas ir vienīgais ceļš! |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.30 20:00:25
Ctulhu ja netici, nedabū glābšanu ko Jēzus ir tev nodrošinājis. Tā ir problēma, nevis anekdote. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:07:42
Dievs atprasīs no ikkatra saskaņā r to atklāsmi, ko Dievs viņiem ir par Sevi atklājis. Šajā aspektā Viņš iztiesās, ne tu un ne es. Man žēl, ka netici Patiesībai, kas ir Jēzus, varbūt Dievs dos tev kādreiz atgriezties pie Patiesības atziņas. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:11:12
Ctulhu maldi, tu nevari teikt radītājam kāpeč tu mani tādu esi radījis, jo viņš tevi ir radījis , nevis tu viņu. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:16:33
masiks [212.93.96.2] Dievs ir tiesnesis, un taisniba, ka tu iesi ar Viņu tiesā, bet Viņš uzvarēs, jo ir teikts, ka ikviens cilvēks ir melis, bet Dieva Vārds ir patiess.
Rom. 3:4 Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:17:39
Ctulhu Viņš ir tevi radījis kā morālu būtni, un saskaņā ar to, ka Viņš pats ir morāla butne, tu sniegsi Viņam atbildību par savu dzīvi. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:40:39
Ctulhu Ja tu nespētu sagrēkot, tad būtu tikai racionāla būtne. Diezmžēl līdz ar ģrēku ir mainijusies tava daba, ar kuru tu nevari mantot Dievu un Dieva Valstību. Es nevaru neko vairāk tev palīdzet, ja tu tam netici. Mans uzdevums nav tevi pārliecināt, bet pavēstīt tev Patiesību par Jēzu.
Par atbildības sniegšanu Tu pārliecināsies tiesas dienā, kas kuram to sniegs.
masiks [212.93.96.2] Ar Dieva Vārda patiesību ir domāts fakts, ka Dievs ir devis savu Vārdu, lai tu un es mēs to respektētu un tiesā notiks pēc Viņa Vārda. No šī aspekta es ticu Dieva Vārdam kā augstākajai autoritātei, kas iztiesās cilvēku, jo to izdarīs Viņa Vārds, ko Viņš ir izteicis, lai mēs to ņemtu vērā. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:44:06
masiks [212.93.96.2] Vēlreiz. Dieva Vārds ir tas, kas nemelo. No šī viedokļa es tev pasludinu Dieva Vārdu. Ja tu uzstājies pret to, tad esi melis, un Dievam tiesā būs taisnība. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:52:24
masiks [212.93.96.2] Uzsveru, ka Dieva Vārds ir tas, kas tiesās cilvēku, ja tam nepakļaujam savu dzīvi topam tiesāti. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 14:04:22
masiks [212.93.96.2] Es nemeloju, bet tev netrūkst pārliecības par to, tev trūkst ticības tam. Pat ja es tev pierādītu ar visspēcīgāko argumentācijas spēju, ka Jēzus ir Kristus un Viņš tev ir vajadzīgs, tas nepalīdzētu tev, jo ne pārliecības spēja ir tā, kas tev nes kaut kādu labumu. Spēja ticēt ir tevī, un to es varu iespaidot ( bet ne ietekmēt) ar to, ka es pasludinu patiesību par Jēzu. Stiprākas argumentācijas par ticību Dieva Vārdam vienkārši neeksistē. Šī ticība ir tā, kas tevi glābj, jo sāc ticēt Patiesībai par Kungu, ko Jēzus ir izdarījis tavā labā. Ja netici tam, tad neviens pasaules argumentācijas meistars nevarēs tevi pārliecināt. Jo patiesība par Jēzus ir vienkārša, ja to pieņem ticībā. Tā nav jāsarežģī ar smalku argumentāciju par patiesību. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 14:24:55
masiks [212.93.96.2] Šis Dieva Vārds ir atklāsme. Ikviens cilvēks ir melis pretstatā Dieva pateiktajam Vārdam. Respektīvi, ja es kaut ko pretstatu Dieva Vārdam ( savu atziņu, atklāsmi, filozofiju, domas, jebko , kas nesaskan ar Dieva Vārda patiesību), tad un tikai tad es esmu melis Dieva acīs. Ja es ticu, dzīvoju, runāju Dieva Vārdu tā, kā tas ir domāts, tad es esmu Dieva pusē, bet nevis melis. Tā tas ir jāsaprot. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.01 14:25:54
Tāpēc jau tiesājoties ar Viņu cilvēks zaudē, pie nosacījuma, ja nav ņēmis vērā Dieva vārdu. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.12.01 14:57:47
Svētais
Spēja ticēt ir tevī, un to es varu iespaidot ( bet ne ietekmēt) ar to, ka es pasludinu patiesību par Jēzu. Stiprākas argumentācijas par ticību Dieva Vārdam vienkārši neeksistē.
Bet kā cilvēks no visiem piedāvātajiem "Dieva vārdiem" atšķir to, kas tiešām Dieva vārds?
Piemēram, sludina kristieši, musulmaņi, krišnaīti. Kā var zināt, kuram no viņiem taisnība? |
:: Pievienot komentāru
|
