atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Baznīcas un sekulārajiem svētkiem
Vahtangs (misionārs)
Iesūtīts: 2009.03.23 19:02:47
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina pieminēt Komunistiskā genocīda upurus. Tāds ir viens no virsrakstiem šajā mājaslapā! Nevis -
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina svinēt Marijas pasludināšanas dienu!
Es negribu pretstatīt šos svētkus, bet kā tas sanāk ka pagājušajā nedēļā viena kurzemes luterāņu draudzes aktīva draudzes locekle man jautāja, kas šie par baznīcas svētkiem? Domāju, ka nelaimei, kas pieminama šajā dienā ar īpašu aizlūgumu Dieva priekšā jāveltī īpašs dievkalpojums. Taču kā var būt tā, ka vispārēji baznīcas svētki netiek vietvietām svinēti, bet šī lokālā piemiņas diena ir vienīgais iemesls dievkalpojumam baznīcā. Nu nav kaut kas kārtībā... Ne?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.26 13:19:27
sicilia

Vai diegs, kā tautā saka
1. šis teikums
Ja septīto dienu adventisti grib īpašā veidā godināt Jēzu katru dienu, tad nenosodīsim viņus domāts Kristoferam un līdzīgi domājošiem, kā aizrādījums, lai nenosoda brāļus un māsas, kuri neievēro tās tradīcijas, ko mēs - Krisuts acīs nav nekādas atšķirības starp tiem, kuri ievēro un tiem, kuri neievēro, ja vien tiem, kuri neievēro vienu tradīciju ir savi līdzvērtīgi veidi, kā būt sadraudzībā ar Dievu un adventistiem tādi ir, ne viņi sliktāki ar to ne labāki. Vienīgi Pret to viņu mācību, kura nosoda tos, kas svinam vienus vai otrus svētkus, ir mana pārliecība, bet ne pret to, ka viņi ir attiecībās ar Dievu ne svinot luterāņu svētkus, bet savā veidā - es to uzskatu par līdzvērtīgu

Un tā piebilde kamēr nav pretrunās ar Dieva vārdu atiecas uz visiem
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.26 13:30:23
Kristofers

Un tātad, ja es nesvinu vienus tos svētkus, tad man automātiski tas šķiet mazsvarīgs un ignorējams? Kā tu vari vispār zināt, kas man dvēselē? Bet katrai lietai sava vieta, es to pieminu un lieku pie sirds savādākā veidā, nekā svinot īpašus svētkus tam par godu. Nu kur bībelē rakstīts, ka šādu svētku svinēšana ir obligāta?

re kur būs pārpublicēts no www.ebaznica.lv

BAZNĪCAS TRADĪCIJAS UN RITUĀLI
Luteriskās ticības apliecības [sk. Luteriskās ticības apliecības] atzīst rituālu un tradīciju nozīmi, jo labas tradīcijas un rituāli var palīdzēt baznīcā uzturēt mieru un labu kārtību; tādēļ luteriskajās baznīcās ar cieņu izturas pret tām tradīcijām, kas šim nolūkam kalpo [piem., noteikta dievkalpojuma kārtība, liturģiskais gads, svinamās dienas]. Taču vēstures gaitā baznīcā ir bijušas daudzas tādas tradīcijas, kas stiprinājušas maldu mācības un bezdievīgus ieradumus, no tādām tradīcijām un rituāliem ir jāsargās un tos nedrīkst baznīcā paturēt [piem., zvanu un akmeņu kristības jeb iesvētīšana, apslakot ar svētīto ūdeni, kas radusies pēc analoģijas ar Kristības sakramentu un ir tā zaimojoša parodija].

Taču, kā uzsver luteriskās ticības apliecības, arī par tādām tradīcijām un rituāliem, ko var bez grēka paturēt, ļaudis ir jābrīdina, lai viņi nedomātu, ka tie ir pestīšanai nepieciešami, kā arī Kristus saka: “Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi” [Mt.15:9].


LITURĢIJA
Kopš seniem laikiem liturģija jeb dievkalpojuma kārtība baznīcā tikusi uzskatīta par “dziedāto dogmu”. Ar liturģiju draudzes dievkalpojumā sapulcētajiem ik reizi tiek atgādinātas ticības pamatpatiesības un ticīgie tiek sagatavoti dievišķajai Vārda un sakramentu kalpošanai, kas veido draudzes dievkalpojuma būtību. Tādēļ liturģijai ir ļoti liela nozīme draudzes dzīvē un tai jābūt veidotai ciešā saskaņā ar baznīcas mācību.

Lai gan luteriskajā baznīcā parasti tiek saglabātas vai no jauna godā celtas senas liturģiskās tradīcijas, tās attīrot no visa, kas neatbilst baznīcas mācībai, pati liturģija tomēr netiek uzskatīta par mūsu kalpošanu Dievam, kas būtu nepieciešama žēlastības iegūšanai.
Dažādās luteriskajās baznīcās un pat draudzēs var būt atšķirīgas liturģijas. Parasti luteriskajās baznīcās pamatā tiek saglabāta senā Rietumu baznīcas liturģiskā tradīcija, tomēr ir arī tādas luteriskās baznīcas, kurās draudzes dievkalpojumus notur pēc Austrumu baznīcas liturģiskās kārtības [piem., Ukrainas evaņģēliski luteriskā baznīca] vai arī veido savas īpašas liturģijas.

Tātad es nesaku, ka viens vai otrs notikums vai aspekts iz bībeles būtu mazsvarīgs vai ignorējams, bet gan, ka tā nav nekāda dogma šos notikumus un aspektus uzsvērt tieši svinot īpašus svētkus, bet gan brīva lieta. Luteriskā baznīca patur svētku dienas, lai tās būtu par svētību cilvēkiem un DIevam par godu, nevis svinēšanas pēc. Tātad loģiski - ja man kādi svētki neko nenozīmē, tad manā dzīvē tiem nav nekādas nozīmes, bet tas nenozīmē, ka notikums, kuru šie svētki izceļ, man būtu mazāk nozīmīgs, kā jebkuram no tiem, kurš svin. Marijas pasludināšanas svētki varbūt ir labi un svētīgi, taču, ja mani tie nekādi neuzrunā, tad kāda jēga man tos svinēt? Un ja es nesvinu, vai tas uzreiz nozīmē, ka man vienaldzīgs tas notikums?
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.03.26 14:06:11
Ingars Ok, teorija skaidra. Tad pārejam pie praktiskās daļas - kurus svētkus TU svini?
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.26 15:05:50
Kristofers
Uj, tu tiešām gribi, lai es visu uzskaitu, nedomāju, ka to būs interesanti kādm lasīt. Es tev varu pateikt, ka nesvinu Marijas pasludināšanas dienu
Boriss
# Iesūtīts: 2009.03.26 17:35:25
Ingars
Lieldienas ar nav pavēlēts svinēt. Prmdraudze sanāca nedēļas pirmajā dienā, jo nebija Luterisko ticības apliecību un Ingara, kas skaidri definētu, ka var svinēt, kad patīkas vai nemaz. Tavi ļoti šaurie un subjektīvie slēdzieni rodas tamdēļ, ka tu Draudzi neredzi kā kopību. Tev draudze ir amorfa pareizā mācība, ko katrs subjektīvi kopj.
Vahtangs īstenībā sakarīgi pajautāja arī par Debesbraukšanu, Ingar.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.26 18:09:26
Boriss
Īstenībā nav gan, kā tu saki. Nesaprotu vispār, kā var kaut kādus subjektīvus spriedumus izdarīt turklāt pret Svētajiem Rakstiem? Vai tu vari to bībelē pamatot? Tieši to, ko es citēju, Pāvils arī rakstīja pirmdraudzei. Un kā jūs visi nesaprotat, ka es neiestājos pret svētku svinēšanu, bet gan pret adiaforu padarīšanu par dogmām.

Un nevajag to jaukt ar iknedēļas dievkalpojumiem, kas gan ir dogma tādā ziņā, ka kristiešiem ir jābūt regulārā sadraudzībā ar Dievu un savstarpēji svētsapulcēs jeb dievkalpojumos - kā nu kurš to sauc. Par to gan ir rakstīts bībelē - neatstājiet savas sapulces. Bet kur ir rakstīts par obligātiem svētkiem??? Bet par Marijas debesbraukšanas svētkiem vispār labāk nerunāsim, jo tā vairs nav adiafora, bet gan maldu mācība, jo tai nav pamatojuma bībelē, vēlvairāk - šie svētki ir pretrunā ar bībeli, jo vairs nav Dievam par godu, bet cilvēkam par godu
rainars
# Iesūtīts: 2009.03.26 18:55:12
Ingars es gribu aicināt neizteikties visai skaļi pret Jēzus māti.Jā Rakstos nav minēts un spriest nevaram.Šis ar ir viens no tiem fenomeniem kuru grūti saprast .Ir pieredzes katoļiem un ortodoksiaļiem kur Dievmāte ir parādījusies un dziedinājusi.Lai Dievs mūs sargā no neapzinātas apgrēcības.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.26 22:33:57
Baznīcas svētku svinēšana nav aktuāla cilvēkam, kas nedzīvo liturģiskajā laikā.
Baznīcas augsto svētku jau nemaz nav tik daudz, un tie iezīmē svarīgākos punktus cilvēces pestīšanas ceļā. Dievmātes vai Kunga pasludināšanas svētki 25.martā ir pats šī ceļa iesākums, jo tas nesākas Ziemsvētkos ar Kristus dzimšanu, bet gan jau ar eņģeļa Gabriēla vizitāciju pie Jaunavas Marijas - un tas ir ļoti skaidrs un fiksēts brīdis. Ar šo brīdi tad arī sākas Kunga iemiesošanās cilvēka miesā virs zemes, ar šo brīdi sākas izlīdzināšanās starp Debesīm un zemi. Vai gan tas nav ja ne svinēšanas, tad vismaz pieminēšanas vērts notikums?

Iespējams kādiem, kuri ar eņģeļiem komunicē katru dienu un katru dienu globālā mērogā piedalās cilvēces glābšanā tas tāds maznozīmīgs notikums vien liksies - saprotu!

Man gan nav saprotama šī dzelžainā pretestība - nu ne par ko nepieminēt šo notikumu, jo tur tak sv.Marija figurē. Nez ko gan mēs darītu bez viņas "Jā", jo varbūt Dievam un cilvēcei tūkstošiem gadu būtu bijis jāgaida cita jaunava, kas būtu cienīga kļūt par Dieva Māti, un mēs savu dzīvi būtu nodzīvojuši, neiepazīstot Kristu.
Piedošanu, ja kādu aizvainoju, bet šī pretestība galīgi neliekas no Dieva Gara- tas mans šauri subjektīvs viedoklis. Ja Jēzus nenoniecināja tādus laicīgus svētkus kā kāzas Kānā, tad cik gan Viņam vēl tīkamāk, ka Viņam ticīgie svin to, kas skar pestīšanas notikumus.


Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.27 20:33:24
rainarsSaulespuķe

Nav nekāda dzelžaina pretestība, katrai mācībai un katrai tēmai ir sava pienācīga vieta. Par Mariju, kā to pasniedz katoļi, es nekā bībelē neatrodu, toties atrodu dažādus brīdinājumus par elkdievību.

Un Rainar, tikai nepārproti, es neko neapgalvoju un nespriežu, tik dodu vielu pārdomām - sātans arī izlikās par gaismas eņģeli

Kolosiešiem 2. nodaļa
16 Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu .
17 Šīs lietas ir nākamo lietu ēna , bet miesa pieder Kristum.
18 Nevienam nav tiesības atņemt jums jūsu balvu, kaut arī tas atrod patiku pazemīgā kalpošanā eņģeļiem un kaut arī tas lepojas ar parādībām, ko viņš redzējis. Tāds bez pamata kļūst iedomīgs savā miesas prātā 19 un neturas pie galvas, no kuras ar saišu un dzīslu palīdzību visa miesa tiek vienota un kopā saturēta un aug Dieva augumā.

Lūk te ir visnotaļ nopietns brīdinājums. Tas, ka kāds ir redzējis šādas parādības un pat saņēmis dziedināšanu vai citus brīnumu, absolūti neko nenozīmē, tik un tā viss tas ir liekams zem tās pašas lupas, kā ikviena nepazīstama mācība vai atklāsme - sole scriptura.

Un ko vēl Pāvils saka

Galatiešiem 1. nodaļa
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!

Kas ir cits evaņģēlijs? Tas, kurš māca, ka cilvēkam ir vēl kas jāpieliek pie Kristus ciešanām, ka cilvēkam ir vēl kas pašam jādara savas pestīšanas labā, ka cilvēks iegūst jaunpiedzimšanu ar mutes darbu savā spēkā ar savu dabīgo gribu - pieņemo Jēzu. tas ir cits evaņģēlijs un ir nolādēts ikviens kas tādu sludina, tas ir tas antikrists, kas ieņem Jēzus vietu mūsu sirdīs, vilks Jēra ādā. Viņš gan izskatās, kā Jērs, bet runā kā pūķis - pēc tā, pēc tās mācības augļiem mums būs viņu atpazīt
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.28 11:05:59
Ingar, Ingar, nu kurienes tāda vēlme novirzīties no tēmas? Vai tad mēs te par katoļiem runājam - "Par Mariju, kā to pasniedz katoļi, es nekā bībelē neatrodu, toties atrodu dažādus brīdinājumus par elkdievību." Mēs te par LELB attieksmi un svētkiem diskutējam, bet Tu tam lec pāri uz savu mīļoto jājamzirdziņu, nevis atbildi konkrēti uz kādu pārdomām. Un arī Tavi pieminētie Svēto Rakstu citāti - jā, labi zināmi un, protams, prātā turami, taču šoreiz ne par tēmu!
Tas, ko un kā runā, ir visai tipiski daudziem, neba nu Tev vienam , - par konkrēto īsti nav ko teikt, jautājums nav ērts, nu tad, aiziet, pie globālā, par ko var cepties nepārtraukti.

Ja saki, ka tā nav, tad atbildi konkrēti - Tev ir svarīgs mūsu Kunga zemes dzīves aizsākums vai ne?


Vahtangs (misionārs)
# Iesūtīts: 2009.03.30 00:56:56
Tuvojas Klusā nedēļa un arī te ir tā kā ir. Augsti cienijamie bīskapi (tagad mums ir trīs) svētīs eļļas gan kristību, gan svētīšanu un, cik saprotu, arī slimnieku vajadzībām. Manuprāt brīnišķīga baznīcas prakse un cik zinu, tad vēsturiski dziļa, bet tiktāl, cik mana radiniece slimības gadījumā, šo svētību augļus nebauda. Jābrauc garāks ceļš uz baznīcu un draudzi, kur mācītājs to praktizē un nenoraida. Bet vai tas nebūtu pašsaprotami ik draudzē un draudzītē? Pūpolsvētdienā pakaunina mācītājs, ka veselība no pēršanās ar pūpoliem neceļas, bet svētīgu slimnieku pasvētīšanu ar eļļu arī nerāda. Es vēl ceru, ka man kāds augstāks gans te ko atbildēs...
Balss
# Iesūtīts: 2009.03.30 11:55:22
Vahtangs (misionārs)
Es neesmu ne gans, nedz augstāks. Tikai lajs. Tomēr man liekas, ka mūsu Baznīcā - pat ja bīskapi kaut ko iesaka un paši rāda - tad tomēr neviens mācītājs netiek ar pavēlēm komandēts darīt to, ko viņš nez kāpēc nedara.
Varbūt varētu tomēr pajautāt mācītājam un izteikt vēlēšanos pāc tādas svētīšanas, kas taču ir pilnīgi bībeliska. Ja tas neatsaucas, tad izteikt šo vēlmi attiecīgajam prāvestam?
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.30 16:25:03
Saulespuķe
Nu kā - ja runājam par svētkiem, kas Marijai par godu, tad neizbēgami nonākam pie šīs tēmas un šķiet, k tu centies no tās izvairīties, bet tieši tas ir tas būtiskais uz kā šie svētki balstās un ja to apstrīd Raksti, tad sanāk, ka no šiem svētkiem nav nekāda jēga, tāpēc tu centies mani no tās tēmas apskatīšanas novirzīt?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.30 17:36:42
Ingars
Mēs ar Tevi runājam ļoti atšķirīgās valodās. Ja Tu enģeļa Gabriēla vizitācijas notikumā, kas ir arī Kunga pasludināšana, vari saskatīt " tieši tas ir tas būtiskais uz kā šie svētki balstās un ja to apstrīd Raksti" utt. ar visu TAVUPRĀT no tā izejošo, tad neko, paliekam katrs pie sava, nedomāju, ka te ir auglīgi diskutēt.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.03.30 18:31:10
Raimonds
" ir draudzes, kurās tiek koptas un praktizētas kādas konkrētas tradīcijas un tad nonākot kādā citā draudzē, piedzīvoti pārsteigumi!"
Domāju, ka eļļas svaidīšana nav ierindojama vienā kategorijā ar konkrētas draudzes tiešām tradīcijām un ieradumiem, piem., pēc dievkalpojuma paspiest roku. Eļļas svaidīšana ir absolīti bibliska mācība un ticības dzīves prakse, kas nez kāpēc atmesta un reti tiek praktizēta šodien.
Vahtangs (misionārs)
# Iesūtīts: 2009.03.30 22:12:04
BalssVarbūt varētu tomēr pajautāt mācītājam un izteikt vēlēšanos pāc tādas svētīšanas, kas taču ir pilnīgi bībeliska. Ja tas neatsaucas, tad izteikt šo vēlmi attiecīgajam prāvestam?

Drošvien, bet vai nav par daudz klapatu vienas pašsaprotamas lietas darīšanai......?

RaimondsStar citu ir viena svētdarbība, ar kur ap.Pāvils izārstē kādu zēnu, uzguļoties viņam virsū un pūšot dvašu. Kā būtu tas šodien? Ir kur to praktizē. Arī tā ir viena tradīcija.

Tu runā neprātīgi, kājautus ar neliek virsū slimajiem, bet svaidšana ar eļļu gan minēta Jēkaba vēstulē daudz vispārējākā kontekstā un tiešām pretendē uz praksi, atšķirībā no tevis minētajiem precedentiem.
Vahtangs (misionārs)
# Iesūtīts: 2009.03.31 16:20:56
Raimonds Par to, lai svētku dienas un tradīcijas nešķeļ un nesadusmo vienu pret otru!
Gandrīz kā tosts! Es padomāju, ka tad līdzīgi kā valstī veidojas divkopienu iekārta, tā baznīcā. Tādi, kas kopj to baznīcas gada svinīgumu un lūgšanas un tādi, kam minimums svētdiena un pārējais pēc sava tēla un līdzības. Tikai tad tā nav vairs vienota lūgšanā baznīca. Tad labi baznīcas gada grāmatā būtu ierakstīt, kuras baznīcas pec viena varianta un kuras pec visa, kas adiafors jeb kā to tur pareizi saka.
Vahtangs (misionārs)
# Labojis Vahtangs (misionārs): 2009.04.03 15:30:28
Un tad man uzradās vēl viens jautājums, varbūt teologi varētu atbildēt.
Vai kristietim, kristītam un iesvētītam draudzes loceklim, kurš nesvētī svētdienu un nesvin Kunga augšāmcelšanās dienu, tas ir grēksūdzes jautājums jeb nav? Nāk baznīcā reti, vai neregulāri, vai tik pa svētkiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.06 10:27:59
Vahtangs, grēksūdzes jautājums nav ārējā izpausme, bet jautājums ir par šādas (ne)rīcības motīviem, tie tad arī var izrādīties vai nu grēksūdzes vai sirdsapziņas jautājumi!
Cibricis
# Iesūtīts: 2009.04.12 20:12:01
Mulder
Un no šitās vietas, lūdzu, detalizētāk - kā tad ārējā izpausme nav grēksūdzes jautājums ? Ja motīvs pareizs, tad nepareiza rīcība Baznīcas lietās ir ataisnojama, vai tā? Kā Tev tas iet kopā, ja vispār iet? Paskaidro, lūdzu, man, sirmam muļķim, īsi un lakoniski tēmas konteksta rāmjos!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 114 , pavisam kopa bijuši: 300