atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Dieva nams un Pagānu nams (ticīgo tēma)
Mulders
Iesūtīts: 2009.03.10 19:40:26
Kristofers rakstīja

Bet Dieva Vārds kategoriski aizliedz kristiešiem veikt kādas savas svētdarbības pagānu templī, kas ir iesvētīts un vēl funkcionē kā pagānu templis. Tādā gadījumā tas vēl ir ļauno garu miteklis.

Gribētos par šo vairāk ko dzirdēt? Vai tad materiālas lietām ir kāds garīgais spēks... Vai tiešām no akmeņiem jāveic exorcisms, pirms tajā var Dieva Vārdu sludināt? Vai pats Dieva Vārds nešķīsta?

Man šī lieta nav skaidra, lūdzu, zinošie, atklājiet!
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.03.12 11:06:32
Kristofers, šķiet ka tu kaut ko esi pārpratis!

1) Es neuzstāju, ka jālūdzās kopā ar pagāniem. Par "lūgšanos kopā" šķiet jau vienojāmies, pret to tev nav iebildes, ja vien lūgšanās attālums ir kaut kāds X, par kuru tu vēl neesi izteices
2) Mana tēma un jautājums ir nevis par "lūgšanos kopā" bet gan par "lūgšanos vienā vietā bet ne vienā laikā"

Abas tavas rakstu vietas runā par Dieva nama, kas ir paši ticīgie (tātad cilvēki nevis akmens ēkas vai dislokācija) apgānīšanu, tas ir ka viens un tas pats cilvēks ir gan ticīgs uz Kristu, gan apliecina ticību un praktizē ticību uz citiem dieviem citām reliģijām... par to jau arī Cālītis izlidoja no LELB... Lūk tā ir tā Beliāra un Kristus savienošana... vienā templī, kas ir konkrēti cilvēki, nevis konkrētas mājas!

Savukārt Bibliskas tēmas par Kristus spēku pār Pagānu dieviem mēs ļoti skaidri redzam kaut vai Ēlijas gadījumā, kad viņi vienā VIETĀ bet ne VIENĀ LAIKĀ pielūdz divus dažādus Dievus, un tieši Jahve uzklausa Ēliju un Bāala kalpus izstāda par muļķiem!

Pagaidām tas, ko tu sludini izklausās, ka Ēlija tā nedrīxtēja darīt un saskaņā ar 65 noteikumu būtu jāexkomunicē!

Vēlreiz, kāpēc tu uzskati, ka pagānu (ne)dievi ir spēcīgāki par Kristu un ja vienā mājā notiek Kristus Dievkalpojums, tad pagānu dievi uzvarēs un Kristus mācekļiem ir jāaiziet no turienes? Kas tad ir Tempļa šķīstīšana, ja ne burtiska dēmonu exorcisms ar Dieva Vārda klātesamību!

Tas ko es dzirdu no tevis (atvaino, ja nepareizi dzirdu) ir, ka Kristus to nevar... ka Dieva Vārds ir bezspēcīgs budistu dēmonu priekšā! Ka viņam ar kaunu jaaiziet!

Es gan atceros tādu Kristu, kam "Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni."
Es pazīstu tādu Kristu, kurš

15 Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus,
16 un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!"
17 Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.-

Vai ne Kristus teica šos vārdus

20 Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.
21 Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā,
22 bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu.


Kas jums ir tā tāda par pietāti un bijību pret pagānu dieviem un Velnu? Tad sanāk, ja tava Dievnama tuvumā kāds uzmauks savu Minoretu un gaudos 5x dienā, tad tu bēgsi no tās vietas... Jo tu tač sanāk ka kopā ar neticīgajiem Dievu lūdz! Vai tiešām Baznīcu un DIeva kalpus tik viegli pa Zemes virsu dancināt?
Kristofers
# Labojis Kristofers: 2009.03.12 11:51:46
Mulders Uz visu tavu garo teoloģisko pasāžu skat manu atbildi Ingaram: 2009.03.12 10:56:48

Bet paldies par Rakstu vietu 1 Ķēn. 18 par pravieti Eliju un Baāla priesteriem. Bet diez vai šo Rakstu vietu var izmantot, lai attaisnotu to praksi, kuru Rubenis tik atzinīgi cildina savā grāmatā. Pievedīšu vēlreiz to citātu no minētās diskusijas:

Kristofers: 2009.03.10 10:33:31

Garīgajām pārdomām un diskusijai es gribētu piedāvāt sekojošu fragmentu no J. Rubeņa grāmatas, kur viņš stāsta par katoļu priesteri, jezuītu H. Lasālu (1898-1990):

Izpratni un rehabilitāciju H. Lasāls guva tikai pēc Otrā Vatikāna koncila (1962-1965). Viņš uzsāka zen meditācijas praktizēšanu budistu templī. Zen mūki H. Lasālu tik ļoti respektēja, ka meditāciju pārtraukumā vienā tempļa malā viņam atļāva noturēt mesu, baudot Svēto Vakarēdienu. Svētā Vakarēdiena baudīšana H. Lasālam bija neatņemami saistīta ar zen meditācijas praksi. ...

V. Džonstons stāsta, ka reiz viņš H. Lasālam jautājis: "Kur ir Kristus zen praksē?" Uz to H. Lasāls gandrīz bargi atbildējis: "Tēvs, praktizējiet zen, un jūs atradīsiet Kristu!" Viņš Kristu zen meditācijā bija atradis. Lai kur H. Lasāls praktizētu zen meditāciju - vai nu budistu templī, vai privātā namā, viņš ikdienu ar dziļu pazemību noturēja mesu, konsekrēdams un baudīdams Kristus mielastu.
(32.-33. lpp.)

Šādu praksi - privātās mises celebrēšanu pagānu templī J. Rubenis savā grāmatā nemaz nenosoda. Tieši otrādi, viņš H. Lasālu nosauc par izcilu Dieva vīru (30. lpp.)
Mulders
# Iesūtīts: 2009.03.12 12:07:17
Kristofers, es sapratu tavu argumentāciju!

Taču manuprāt Ēlijas gadījums ir tas gadījums, kad parādās KĀPĒC tāda "privātā mesa" varētu būt konstruktivs pasākums, jo tā pati par sevi jau būtu tempļa šķīstības pasākums... Ja tā var teikt - labais ieraugs, kas pārņemtu tos pagānus!

Tu visu laiku uzstāj un apgalvo, it kā mēs te runātu par kopīgu kaut kādu ekumēnisku budisma-kristietības dievkalpojumu. Nē... runa iet par kopīgu dislokāciju, bet ne paralēliem dievkalpojumiem vienā vietā vienā laikā, bet vienā vietā dažādos laikos.

Kā arī tu spītīgi negribi skaidri un gaiši atbildēt, vai vienā laikā bet dažādās vietās, ir pieļaujams. Bet vienā vietā dažādos laikos nav pieļaujams.
Mēs nerunājam par "vienā vietā vienā laikā" - par to ir skaidrs un par to Raksti ir skaidri, tur neviens nestrīdās un TAS ir tas 65 noteikums.

Tagad mēs kasamies un mēģinam tikt skaidrībā ar "vienā vietā dažādā laikā" un "vienā laikā dažādās vietās"

No Rakstiem mēs varam nojaust, ka Dievam nav sveša Einšteina teorija!

Jo Rakstos mēs lasām gan tādus textus kā "Noaun kājas, jo šī zeme ir svēta zeme" - tātad konkrētai dislokācijai un matērijai var būt kādas garīgas kvalitātes. Tāpatās kā mēs Rakstos atrodam "Šī diena ir Tam Kungam nolikta diena" (apmēram) - tātad arī LAIKAM var būt konkrētas kvalitātes!

Tu man norādīji Rom 14 nodaļu, kas pasaka, ka JD laiks vairs nav tas noteicošais un kvalitāti nesošais. Piekrītu! Taču tai pat laikā tu uzskati, ka vienlaicīgi un vienā vietā nedrīxt kalpot. Tāpat Rakstos ir texti no sērijas "Dievs nemājo cilvēku rokām celtos namos". Tātad arī Mājai nav šīs kvalitātes!

Tad kā?
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 57 , pavisam kopa bijuši: 310