atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par iepriekš uzrakstītām lūgšanām un liturģiju
Ingars
Iesūtīts: 2009.02.20 15:23:50
Tradicionālajām konfesijām bieži tiek pārmests, ka lūgšanas dievkalpojumā ir iepriekš uzrakstītas, tādējādi mēs nelūdzot no sirds, bet automātiski skaitot, arī par to, ka mūsu Tēvs lūgšanu lūdzam tādā formā, kāda tā ir bībelē, tiek pārmests.
Tāpat teik pārmests arī par to, ka ir iepriekš noteikta liturģiskā kārtība, kas bremzējot Svētā Gara darbību, visi teksti iepriekš uzrakstīti, visas darbības iepriekš noteiktas - tā esot sausa reliģija bez Svētā Gara klātbūtnes. Jo varbūt Svētais Gars grib savādāk tīkoties, ja nu Viņš vada savādāk, tad tā kārtība tikai traucējot. Pareizs esot dievkalpojums, kurā nav iepriekš noteikta kārtība, bet viss notiek, kā Gars vada
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Artis
# Iesūtīts: 2009.03.06 19:49:58
Piedodiet, bet es nezinu, kas ir liturģiskās lūgšanas! Bet es nevienu brīdi neesmu teicis vai domājis, ka uzrakstītas lūgšanas ir kaut kas slikts, bet to jau mēs noskaidrojām. Paldies un jums arī jauku!
Ingars
# Labojis Ingars: 2009.03.10 11:22:49
Mulders
Nē nē, Mulder, tas neiet pa otram lāgam, vienkārši paturpināsim to domu. Vēl Artis te rakstīja, ka rakstītās lūgšanas var uzrunāt, bet tās nedarbojas kā lūgšanas.

Tātad Jēzus dotā lūgšana nedarbojas? Bet ko Jēzus sacīja - lai mēs nepļāpājam kā pagāni, kas domā savas pļāpāšanas dēļ tiks paklausīti, bet gan Viņš deva mums ļoti konkrētas lietas, pēc kurām jālūdz. Arti piedod, bet tu runā un spried par to, ko nesaproti, iesaku tev lūgt Svēto Garu pēc gudrības dāvanas, lai varētu šīs lietas pareizi saprast.

1. uzrakstītās lūgšanas nav visa luterāņa lūgšanu dzīve, bet gan viena maza daļiņa, ikdienā luterānis, kā jebkuras citas konfesijas patiess kristietis lūdz arī nerakstītas lūgšanas (var teikt arī - sirdī rakstītās)
2.Tas, ka rakstītā lūgšanas nedarbojas kā lūgšanas ir patiesība vienīgi tad, ja rakstītā lūgšana ir:
a)aplama pēc būtības (nebibliska)
b)tiek automātiski atskaitīta, kā maģiska mantra
Un galugalā to pašu var pārmest arī harizmātiem, ka lai gan nelasa no lapiņām, tomēr atkārto vispārpieņemtas standartfrāzes - kā tu man pierādīsi, ka tā nav repetīcijā atkārtota lūgšana, iemācīta frāze, bet gan no sirds nākoša?
Turklāt - ja tev nav sirdī tās lūgšanas vārdi, ko var dzirdēt luterāņu liturģijā, tad man jāprasa - vai tu esi kristietis, ja tava sirds nesauc un nekāro pēc šīm lietām? Šeit es nedomāju precīzi atkārtoti vārdi, bet gan, kad skan liturģiskā lūgšana, tad patiesa kristieša reakcija ir pievienoties šai lūgšanai ar savām domām, garu, dvēseli, sirdi un muti, jo tās visas ir patiesas vajadzības, primārās lietas, kas cilvēkam nepieciešamas, tas ir no Svētā Gara. Uzrakstīta lūgšana ir patiesa sirds lūgšana, ja tu to lūdz no sirds - nu i, ka tie vārdi ir pierakstīti?

3. Liturģija ievieš zināmu kārtību un skaidrību. Mums ir savs laiks brīva stila sadraudzībai un savs laiks liturģiskai sadraudzībai. Kāpēc vajadzīga brīva stila sadraudzība - sapratīs ikviens harizmāts, taču jautājums viņiem būs - kāpēc vajadzīga liturģiska veida kalpošana. Lūk tieši tāpēc, lai būtu laiks ar Dievu, kad Dievs runā un cilvēks klausās (tas ir tas, kas tiek lasīts, kas iepriekš ir pierakstīts, neapšaubāmi Svētā Gara vadībā), tāpat arī lai mums būtu skaidrība un kārtība mūsu attiecībās ar Dievu. Jā ir labi vienkārši no sirds ar Tēvu izrunāties, bet to darām mājās savā kambarī, brīvā stila sadraudzībās (bībeles stundas, lūgšanu vakari, jauniešu vakari utt.), bet svētku sapulcē svētdienā it laiks, kad ir liturģiskā kārtība, lai atgādinātu mums, par ko ir jālūdz, jo savādāk ir tendence, ka brīva stila kalpošanās mēs kļūstam vienveidīgi, haotiski un ne vienmēr tā ir Svētā Gara vadība, bet reizēm pašu iegriba, vienkārši iemācītas frāzes un uzvedības modeļi, emocijas, savukārt liturģija cilvēku sakārto, disciplinē, ir aptvertas visas vajadzības. Svētīgi ir tad, ja dievkalpojumā pirms slavēšanas, tu nožēlo grēkus, tāpēc man kaut kā grūti harizmātu dievkalpojumos ieiet "slavēšanā", jo pirms tam nebij grēku nožēlošanas. Ja tu Arti papētītu liturģiju, tad sazīmētu loģisku secību - Mācītājs lūdz Dievu (un draudze sirdīs lūdz līdz), tad mācītājs uzrunā draudzi (te nu katra paša atbildība vai viņš draudzi uzrunā no sirds vai vienkārši repetīcijā atkārto liturģiju vai iemācītu frāzi), tad visi kopā nožēlo grēkus un mācītājs pē Jēzus dotās pavēles (Jāņa evaņģēlijs 20. nodaļa 23.p) pasludina grēku piedošanu, pēc tam draudze slavē Dievu, seko Dieva vārda lasījums, uz ko draudze atbild ar ticības apliecību, apstiprinot ar savu muti, kam viņi tic un kādēļ vispār šeit esam sapulcējušies un sprediķis jeb svētruna, pēc tam svētais vakarēdiens un nobeiguma daļa kad draudze pateicas Dievam un mācītājs atlaiž draudzi sacīdams - ejiet ar mieru un kalpojiet tam Kungam ar prieku. Iespējams neprecīzi un visai aptuveni, bet tādis ir luterāņu dievkalpojuma skicējums
Artis
# Iesūtīts: 2009.03.10 14:40:31
Nu jau rakstīju! Lai saprastu arī Ingars, citēšu viņa paša vārdus:

"2.Tas, ka rakstītā lūgšanas nedarbojas kā lūgšanas ir patiesība vienīgi tad, ja rakstītā lūgšana ir:
a)aplama pēc būtības (nebibliska)
b)tiek automātiski atskaitīta, kā maģiska mantra"


Tāds jau tieši bija mans domu gājiens: lūgšana tiek automātiski atskaitīta, kā maģiska mantra=tajā nav tava sirds
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.10 14:57:14
Artis
JA lūgšana tiek automātiski atskaitīta, kā maģiska mantra=tajā nav tava sirds
Memekija
# Iesūtīts: 2009.03.11 17:32:18
bet, ja lūgšana ir mantra, kurā IR tava sirds?
Boriss
# Labojis Boriss: 2009.03.17 10:15:09
Ingars Tāpat teik pārmests arī par to, ka ir iepriekš noteikta liturģiskā kārtība, kas bremzējot Svētā Gara darbību, visi teksti iepriekš uzrakstīti, visas darbības iepriekš noteiktas - tā esot sausa reliģija bez Svētā Gara klātbūtnes.

Esmu dzirdējis kaut ko līdzīgu. Man liekās, ka tie ir cilvēki, kuriem Dievs ir pašizdomāts, jo nav patiesa dzīvā Dieva svētuma piedzīvojuma ārpus baznīcā mantotas pielūgsmes, kas arī ir litugija!
Nezinu inspirētāku lūgšanu par psalmiem, bet nu ja to uzskata par sausu religisku darbību tikai tāpēc, ka tos lasa kā jau uzrakstītus, tad nav ko teikt...

Jo varbūt Svētais Gars grib savādāk tīkoties, ja nu Viņš vada savādāk, tad tā kārtība tikai traucējot. Pareizs esot dievkalpojums, kurā nav iepriekš noteikta kārtība, bet viss notiek, kā Gars vada

Paši tādu tekstu bīdītāji sagrēko ar savām neinteresantajām "liturgijām" slavas dziesmiņa, slavas dziesmiņa, slavas dziesmiņa, runāšana, slavas dziesmiņa, ziedojumi, slavas dziesmiņa un vēl viena slavas dziesmiņa kāmēr uz grīdas jāpaguļ
Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.17 10:26:10
Boriss
Nu nav jau ne vainas arī slavas dziesmiņu variantam, mums tā ir jauniešu vakaros, jauniešu dievkalpojumos, mājas grupiņās
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.03.20 20:07:41
Par pamatjautājumu

Varbūt kļūdos, bet dziļākā būtībā šis jautājums man liekas saistīts ar - lepnību , proti, ar nevēlēšanos pakļauties autoritātēm, Baznīcas tradīcijām, tā ir vēlme izcelt sevi, nedarīt līdzīgi kā tie vai citi, vēlme būt īpašam ar savu īpašo Sv.G. svaidījumu, savu īpašo atklāsmi, savu īpašo lūgšanu veidu un Dieva pielūgsmes kārtību. Tā ir traģiska nevēlme mācīties un izprast Baznīcas Tradīcijas - liturģiju un, iespējams, milzīgi liela vēlme (apzināta vai neapzināta) būt īpašam Dieva un cilvēku acīs.

Manuprāt, tas ir ārkārtīgi dziļš un skaists piedzīvojums un reizē noslēpums, kad draudze vienojas kopīgā un vienotā Dieva pielūgsmē un lūgšanā, saplūstot vienā garā, vienā miesā, kā Kristus to ir vēlējies, lai visi ir kā viens. Piemēram, psalmu dziedājumi, kur tik daudzi kļūst par vienu un kāreiz mērķis ir neizcelties un neafišēties, bet sajust citus, lai veidotu kopību. Tas ir kas pilnīgi pretējs tam veidam, kā lūdz iepriekšaprakstītā noliedzēji.

P.S. Par slavas dziesmiņām - mans nepopulārais viedoklis ir tāds, ka ļoti jāuzmanās, lai tās nekļūtu tikai par saldu formu bez dziļāka satura, lai neieved virspusējā jūsmošanā, kas balstās uz izjūtu uzvirmošanu, bet ne dziļāku izpratni.

Ingars
# Iesūtīts: 2009.03.21 07:58:17
Saulespuķe
Nu tieši tā un patiesībā tava doma attiecas arī uz Luterāņiem, vispār uz visām konfesijām
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2009.03.22 18:11:33
Ingars
Jā gan, tas attiecas uz visiem
<< . 1 . 2 . 3 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 170 , pavisam kopa bijuši: 13424