atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Jautājums Jānim Bitānam
Mulders
Iesūtīts: 2009.02.07 22:22:15
No intervijas

Jānis Bitāns savas domas par baznīcu izsaka šādi: „Manas lielākās ilgas ir redzēt mūsu baznīcā dziļu vēlmi vairāk apzināties to, ka esam nesaraujamām vēsturiskā sasaistē ar apustulisko baznīcu. Es vēlētos redzēt lielāku patriotismu pret apustulātu savā baznīcā, mīlestību uz apustulisko mantojumu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.11 21:04:19
artos 7ais īsti nav saistoš Luterāņiem... tā 50/50 jo tā Ikonu padarīšana paliek
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.02.11 23:29:00
artos

Nu, es arī esmu viens no Jāņiem LELB, (mums tādu ir daudz!). Tādas emocijas, kādas tu laikam pārdzīvo, redzot visādus trūkumus LELB, caur kuru Tu atgriezies pie Dieva, arī man savā laikā nācies pārdzīvot. Es arī sāku apsvērt, vai nav jāmaina konfesija. Un tad notika ļoti interesantas lietas: Kad manī modās simpātijas pret vienu no konfesinjām, tad laikam pats Dievs man parādīja, ka tajā arī ir kaudzēm trūkumu, tikai tie ir citādi. Tas notika tā, ka man radās iespēja ieiet šīs konfesijas ķēķī. Un tad es sapratu, ka patiesībā Baznīca tik tiešām ir viena, un nevis vienkārši kādā teoloģiski teorētiskā līmenī, bet kā manas kristīgās esības būtību. Tanī pašā acumirklī kļuva skaidrs, ka nav jāmeklē nekāda ideālā konfesija, bet gan jāmeklē pats Kristus. Un viņš vienlīdz labi ir atrodams ikvienā konfesijā, svarīga ir draudze, sadraudzība. Tādēļ arī es ļoti labi saprotu Bitānu Jāņa vēlmi pēc lielākas lomas apustuliskajam mantojumam. Manā uztverē apustuliskais mantojums nav nekas cits, kā reālai Kristus piedzīvojums. Dažādas konfesijas to gluži vienkārši piedzīvo dažādās formās un priekš manis konfesijas jautājums patiesībā ir šīs formas jautājums. Mācības ziņā, ja atmetam kādus radikālus vai atklāti nebibliskus strāvojumus, patiesībā sevišķi būtiskas atškirības es nesaskatu tajā zinā, ka visiem ir lielākas vai mazākas nepilnības Rakstu izpratnē, tikai katram tie akcenti ir salikti citās vietās. Bet kopīgais un galvenais ir tieksme uz Kristu. Pārējais viss ir tikai otršķirīgs.
Boriss
# Iesūtīts: 2009.02.12 13:36:03
Nāku no 3 paaudzē pareizticīgas un 2 paaudzē katoļticīgas ģimenes, pats esmu luterāņu draudzē, bet nezinu vai būtu luterānis kādā citā, kā tajā, kur esmu tagad. Par Māti baznīcu konfesionālā kontekstā un pilnīgākā apustuliskā mantojumā stāvošu varu minēt ortodokso baznīcu (ne konkrētu patriarhatu, bet kā kristietības pieredzi). Ortodoksijai var daudz ko pārmest, bet ne pārmainību un mantoto ticības pieredzes revidēšanu. Katoļu vienotība un monolitisms vairs turas pāvesta institūcijā, citādi tur daudzveidība domāšanā maz atpaliek no evaņģeliskās pasaules. Katoļi ir paturējuši sevī shizmas vīrusu 11 gadsimtā un nodevuši to veiksmīgi tālāk, kopskats tāds nu veidojas.
Es pazistu mācitāju Jāni (Bitānu), un būtu tomēr interesanti dzirdēt viņa atbildi Muldera jautājumam. Ceru pamudināt viņu te ielūkoties.
Osijai var daudzejadi piekrist, bet ir būtiski BET..., kā ortodoksijas senču mantinieks to saku.
Luterāņi Latvijā pēc manas domāšanas ir ļoti priviligētā ekleziologisko perspektīvu pozīcijā. Ne tik prognozējami kā katoļi un ne tik "stīvi" kā ortodoksi, ar bagātu, bet iesaldētu ticības dārgmantu mantojumu.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.02.12 14:08:49
Ieskatījos, Jūsu diskusijā, draugi, kas rosināja gan pārdomas, gan jautājumus. Daži no šiem jautājumiem ir - ko cienījamais Jānis Bitāns ir domājis ar vārdiem "nesaraujamā vēsturiskā sasaistē ar apustulisko baznīcu"? Kas ir šī vēsturiskā sasaiste un kur slēpjas tās nesaraujamība? Manuprāt, tas ir mītisks termins, kam nav nekādas saistības ar apustuļu mācību.
Boriss
# Iesūtīts: 2009.02.12 14:25:51
Ilārs Plūme
Saprotama jūsu skepse, ņemot vērā jums neapskaužamo ekleziologisko situāciju.
Zinot šo cilvēku (macitaju Jāni), uzdrošinos teikt, ka izteikums kā reiz saistīts ar apustuliku mācību.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2009.02.12 14:39:45
Boriss,

Vai Jūs kopīgi ar Jāni Bitānu nepamācītu mani manā "neapskaužamajā" situācijā, un nenorādītu, kādā veidā "nesaraujamā vēsturiskā sasaiste" saistīta ar apustulisko mācību? Savā vientiesībā es tik vien spēju, kā sasaistīt šādu vēsturiskumu ar Lessingu vai Hēgeli, bet tie jau gan laikam nekādi apustuļi nebūs bijuši.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.12 15:53:18
p.l.dassy - dzelsslēdija

Nu jā, Lēdij, tā tiešām var citu acīs kļūt par muļķi, bet dižapustuļi to laikam ne sevišķi vēlas. Tiesa, interneta diskusijas diez cik auglīgas nav, bet iespēja apmainīties ar domām jau ir tīri laba.

Kas attiecas uz apustulisko sukcesiju Luteru un KLB, tad nemācēšu Jums neko prātīgu atbildēt. Luters un KLB attiecībā pret apsutulisko sukcesiju nebija nedz apskaužamā, nedz arī neapskaužamā stāvoklī. Kā gan var būt kādā stāvoklī pret to, kā nemaz nav? Runas par šādu sukcesiju pirmo reizi parādījās gnostiķu vidū kaut kur pašās 2. gs. beigās. reaģējot uz gnostiķu izteikumiem, daži katoliskie bīskapi sāka apgalvot, ka nevis gnostiķiem, bet viņiem esot esot īstā apustuliskā sukcesija. Lai to pierādītu, ar laiku viņi sāka veidot pēctecības sarakstus. Vārdu sukcesija, protams, būtu veltīgi meklēt Jaunās Derības rakstos. Pagānu un gnostiķu literatūrā tas gan ir sastopams.
mutaborums [81.198.97.218]
# Iesūtīts: 2009.02.12 16:47:07
benedikta caļi ir neizdibināmi! sākumā lefevristi, pēc tam luterāņi. vienkārši un skaisti... BET: kā saka mūsu premjers, kas tad notiks, ar primāta, bezvainīgās ieņemšanas, nemaldības un galu galā filioque dogmatiem, kā to verēs sagremot viens kārtīgs luterāņu cilēks. tur bezmaz vai jākļūsst par princesi, kas dodas apburtā prinča meklējumos ar zināma veida pesimisma devu, ka varde par princi varētu arī nepārvērsties...

no otras puses maskavas patriarhāta krievu pareizticīgā baznīca latvijā... tai varētu pievienoties tikai nezinīši, kas ir atlidojuši no mēnes un kuriem vienalga, kas un kā..

kas tad ir vislabākais no sliktākajiem ļaunumiem? kļūt par latentiem apustuliskā manojuma (līdz 1054 gadam) nesējiem tajā laikā un telpā, kur katrs atrodas. a viss pārējais tiks pieskaitīts, kā moceklība, kurai Debesīs ir liela alga. tāpat ilgi mums nav atlicis...
mutaborums [81.198.97.218]
# Iesūtīts: 2009.02.12 16:48:22
atvainojos: ceļi, jākļūst...
rainars
# Iesūtīts: 2009.02.12 17:22:28
Man patika Jāņā Kalniņa neitrālais skatījums un dom u gaita.Jā uzsvari uz dažādām lietā ir atšķirīgi ,bet mērķis ir Kristus mācība kā instrukcija mūsu labklājībai.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.12 19:05:45
kas Tev, kā luterānim, ir nepieņemams "ikonu padarīšanā"?

Riskanta padarīšana... viegli ved elkdievībā un "kristīgajā maģijā", kas no Baznīcas vadības puses netiek pienācīgi pieskatīta, skaidrota un tādējādi rada visādus kuriozus, kad cilvēki savu paļāvību liek uz nokrāsotu dēli nevis Kristu!
p.l.dassy - dzelsslēdija :)
# Iesūtīts: 2009.02.12 19:23:45
Mulders
ne jau tas ka kādi tās pielūdz(lieto nepareizi) tagad tās ir sliktas!!!
man piemēram ir ikonnas mājās.. tās ir kā atgādinājums un liek domāt par dieviķo... bet ne jau lai pielūgtu! bet svētbildes gan man nepatīk!(nu vismaz nezinu nevienu, kura man patīk)
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.12 19:32:10
dassy, un vai tā pret šīm lietām attiecās arī visi citi Ikonu godinātāji. Esi palasījusi šos 7ā koncila kanonus tieši attiecinātus pret Ikonām... Un tad palasi Sālamana Gudrības grāmatu kas RKB un Ortodoxiem manuprāt ir kanonā! Uz sitienu tagad slinkums meklēt bet tur ir skaisti vārdi, kas IR saistoši RKB, tik manuprāt neviens RKB adepts tos nav lasījis, un kad ar pirxtu tajos iebaxta un pajautā... tad viņi bēg...
Mulders
# Iesūtīts: 2009.02.12 19:52:42
Trilobīte, Sālamana Gudrības grāmatas 14 nodaļa... tur kāreiz ir izsekots kā visai nevainīga godināšana un "piemiņas bilde" pārtop par elku...

Jautājums, vai šie aizrādījumi, un no RKB viedokļa Dieva Vārdi tiek skaidroti, lasīti un pasniegti parastajiem lajiem...

Zinu standarta atbildi - pielūgsmes neatņemama sastāvdaļa ir upurēšana... Tik, kad palasa Pāvilu, tad viņš elku kalpībai pieraksta arī mantas kārību, kur netiek nekas upurēts tradicionālajā upurēšanas izpratnē... un tomēr... elkdievība!

Redz, protams, no malas ikona pati par sevi vēl neliecina, ka te notiek eklu kalpība... Tik fīča izgaismojas, ar kaut vai tām pašām Tihvinas Ikonām... Cilvēki tai veltī savu laiku un veselību, stāv lielās rindās... Kāpēc viņi neizprintē to uz printera no I-neta un nebučo negodā mājās? Ahā... un te parādās, ka tieši TAS dēlis un tieši TĀ krāsa ir tā brīnumdarītāja... uz kuru tad cer šie cilvēki, nevis tas standarts, ko mēģina pārdot uz ārpusi - ka tas ir "logs" - kā fotogrāfija, kā psiholoģiskais "enkurs"... Jo cilvēkiem nav svarīgi konkrēta fotogrāfija, konkrēts papīrs... bet tieši tas, kas attēlots...
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.12 20:01:28
Bez vārdiem Bībele un luterāņi varam iztikt, lai gan diezin vai gribēsim. Vārds Trīsvienība ir mēģinājums izteikt Svētajos Rakstos atrodamu mācību par vienu Dieva būtību un trim personām. Ja Jums ir kāds labāks termins, lūdzu lieciet galdā. To pašu nevar teikt par jēdzienu apustuliskā sukcesija, jo tāda jēdziena Jaunajā Derībā vienkārši nav.

Kristīgā mācība no paaudzes uz paaudzi tiek nodota dažādi (rakstītā kā ticības apliecības, sludinātā veidā, arī kā katehēze) bet tā vienmēr tiek smelta no avota, kam autoritātes ziņā nav neviena cita līdzīga, proti, Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem. Mutvārdu un arī rakstītai tradīcijai, kā to, piemēram, apliecina tādi baznīcas tēvi kā Irenejs, Augustīns un daudzi citi ir Rakstiem pakārtota nozīme. Tēvu rakstītais mums jāpieņem tikai tik tālu, cik tas saskan ar Rakstiem.

Savukārt roku uzlikšana ir no Vecās Derības pārmantota tradīcija, kas īpašā veidā norāda, uz kuru personu attiecas runātie vārdi. Atdalīti no vārdiem roku uzlikšanai nekāda īpaša nozīme Svētajos Rakstos nav atrodama.

Par to muļķību un gudrību domāju, ka nevajag baidīties kļūt par muļķi. Ja nekļūsi par muļķi, nevarēsi kļūt arī ticīgs.
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.02.12 20:20:46
Trilobīte, nu es tak teicu - aizbēgi... Rakstu vieta nepārprotama! Tieši par to, kā kaut kas, nepareizi lietots, top par elku...

Tomēr, ja kāds par dievu uzskatītu kaulu vai jostu un upurētu kaut ko šīem priekšmetiem, tad būtu jāsatraucas.

Un tas ir viss... pietiek, ka neuzskata par dievu un elkdievības nav?

Kā arī lūdzu pastāsti... kāds sakars Elīsa kauliem un Pāvila drēbēm ar 7ā Koncila kanoniem, kuros rakstīts, ka ja kāds tos negodā, tas nevar būt Baznīcas loceklis - tātad nevar būt pestīts! Vai vari parādīt Rakstu vietu attiecīgajos kontextos, no kuras izriet, ka tas ir jādara... jāgodā šīs materiālās lietas? Vai rakstos pēc Ēlisa kaulu atrakšanas kaut kā veidojās ap tiem kults? Te jau tā kļūda... ka no Rakstu "Tā notika" tiek radīta dogma - ticības artikuls... Vai jūs arī zivju vēderos pavadāt 3 dienas gadā? Ir tāda tradīcija?
Vai aceries kas sanāca ar Vara Čūsku? Vienā brīdī Dievs pats pavēl uz to lūkoties un tiešām seko dziedināšana, vēlāk, kad cilvēki novēršās no Dieva un pievēršās pašam priekšmetam, Dieva kalpi to salauž un sadauza? Trilobīte ko saka - BET TĀ TAČU DZIEDINĀJA!
Vai tu pieļauj iespēju ka Tihvinas Ikona tiek sadedzināta?

Tad par ko Pāvils runā šajā rakstu vietā?

Efez 5:5 Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!

Vai mantrausis mantu uzskata par Dievu?
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.12 20:59:13
Tiešām es ar piekrītu Jānim Kalniņam. Ja mēs tā sāktu viens otru ķidāt, katru konfesiju, katru draudzi, ta jau visādas šmuces varētu atrast pie ikviena. Taču neviens neievēro to, ka iekš katras kofesijas un draudzes ir cilvēki, kuriem nav daļas pie tās šmuces, taču ir tādi šaurpieraini, truli domājoši cilvēki, kas neprot šķirot un izšķirt lietas. apmēram tā - VISI ārzemnieki č......ā pie Brīvības pieminekļa.

Es esmu iekš LELBa un zinu galvenos vilcienos, kas notiek virsvaldē, bet zinu arī to, ka ne visiem mācītājiem ir daļa pie šmucēm. Bet šmuces ir visur, jo civlēks ir grēcīgs un vienmēr gadās kāds kurš ielies to darvas karoti medus mucā
Ingars
# Iesūtīts: 2009.02.12 21:04:35
Trilobīte

Atver acis un atzīsti godīgi, ka lielai daļai katoļu krustu bučošana un svētbilžu uzlūkošana ir kļuvis par elku tieši dēļ attieksmes. Ja mēs vairs nevēršamies pa tiešo pie Jēzus, bet gan ar kādu cilvēku izdomātu tradīciju starpniecību, tad tā ir elkdievība. Nenoliedzami, ka it īpaši starp vecajiem cilvēkiem ir daudz tādu, kuri gaida no svētlietām to, ko pienākas gaidīt vienīgi no dzīvā Dieva - dziedināšanu, mierinājumu, svētību utt. Un tas ir liels posts, ka katoļu baznīcas līderi to visu kultivē, tas novērš cilvēku skatu no Jēzus un pievērš to pasakām
sicilia
# Iesūtīts: 2009.02.12 21:09:59
Ingars

Vai Ingar. kad biji katoļu bazīcā krustu bučo tik vecas babiņas.,.... jaunieši tam par lepnu... no sērijas ka to jau tūkstoši bučojuši... A hepatīts taču plosās
un kā tu vari ielīst katra cilvēka (veca cilvēka) dvēselē, ka zini, ko viņi gaida vai negaida no svētbildes
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2009.02.12 21:13:46
Ingars
"...lielai daļai katoļu krustu bučošana un svētbilžu uzlūkošana ir kļuvis par elku tieši dēļ attieksmes..."

Manuprāt ļoti tendenciozs un faktos nepamatots teikums. No kurienes tāda domāšana ne vienam vien luterānim? Ka kāds viens tantuks tā dara? Un cik daudz luterāņu dara kādas citas aplamības, piem, paralēli iet pie dziedniekiem utmldz.?

Un tas ir liels posts, ka katoļu baznīcas līderi to visu kultivē, tas novērš cilvēku skatu no Jēzus un pievērš to pasakām

Nu nedara viņi to! Neviens katoļu līderis nemāca aplamības, ko Tu gribi viņiem piekabināt. Nevajag saskatīt melnu kaķi melnā istabā, kur tā nemaz nav.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 21 , pavisam kopa bijuši: 4931